bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kaislības saasinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ valdība sāka izskatīt jautājumus, kas attiecas uz nākamā gada budžeta veidošanu. Galvenais no tiem – kā palielināt Valsts kases ieņēmumus? Un gandrīz uzreiz kļuva skaidrs, ka ministri neko principiāli jaunu piedāvāt nevar.

Premjerministrs Māris Kučinskis pēc Ministru kabineta sēdes, kas notika otrdien, paziņoja, ka, gatavojot 2017.gada budžetu,  valdībai būs jāapsver vairāku atvieglojumu atcelšana. Viņš minēja Finanšu ministrijas datus, saskaņā ar kuriem valsts piešķir dažādus atvieglojumus par 2 miljardiem eiro.

Tas attiecas arī uz slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksu politiku. Šobrīd ir atcelti pabalstu griesti un, piemēram, bezdarbnieka pabalstu maksā deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka darba stāža. Ja politiku nemaina, izmaksas turpinās strauji pieaugt un nākamo divu gadu laikā pieaugs par 170 miljoniem eiro, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.

Tāpat radusies ideja atcelt samazināto likmi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi bezrecepšu zālēm, ko nekavējoties nokritizēja medicīnas eksperti un Veselības ministrijas amatpersonas. Pret šo ideju iestājās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Viņš uzskata, ka, samazinātās PVN likmes atcelšana pasliktinās jau tā slikto situāciju ar zāļu pieejamību Latvijā, jo cenas bezrecepšu medikamentiem pieaugs. Rezultātā, ideja šādā veidā papildināt veselības aizsardzībai atvēlēto budžetu par 6 miljoniem, būtu absurda, sacīja eksperts.

Un, kamēr sabiedrība ar entuziasmu turpina «grauzt kauliņu», kas tai pamests PVN bezrecepšu zālēm izskatā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas priekšlikumu par budžeta ieņēmumu palielināšanu par 50,3 miljoniem eiro.

Starp apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas samazināšanu, ir arī nodoms samazināt iespēju uzglabāt un pārdot degvielu, kas ievesta Latvijā ar atlaižu palīdzību.

Lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes dienestu biznesa shēmās, plānots noteikt, ka piesaistīt apakšuzņēmējus apsardzes darbam varēs tikai ļoti ierobežoti.

Apstiprināts priekšlikums uzlabot transportlīdzekļu reģistrācijas apstākļus, lai novērstu krāpšanu ar PVN.

Tāpat atbalstīts priekšlikums ierobežot skaidras naudas darījumus, nosakot aizliegumu privātpersonām veikt darījumus ar skaidru naudu, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu vai vairākām operācijām. Apstiprināti arī citi priekšlikumi.

Diskusijās par budžetu izskanēja ideja par minimālās algas paaugstināšanu par 10 eiro, ko asi nokritizēja uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone sacīja, ka pašreizējā situācijā saprātīgāk būtu palielināt nevis minimālo algu, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu var paaugstināt tikai ar nosacījumu, ka notiek ekonomikas izaugsme. Tomēr, viņasprāt, šobrīd nekas par to neliecina. Kā argumentu viņa minēja IKP izaugsmes prognozes, ko Finanšu ministrija atjaunojusi gatavojot 2017.gada budžetu, saskaņā ar kurām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 2,4%, bet 2017.gadā – 3,5%.

Spriežot pēc iepriekšējo gadu pieredzes, cīņas par budžetu gaidāmas sīvas. Priecē viens: atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, darbs pie valsts budžeta uzsākts savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī, un līdz novembrim teorētiski iespējams atrast optimālo risinājumu visām pusēm.

Bet rūgtums paliek

Nokaitēta ir arī situācija ar Ingas Koļegovas iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ oficiāli izvirzījusi šim amatam pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju, tomēr uzreiz parādījās informācija, ka Ingai Koļegovai pieder kapitāldaļas uzņēmumā  Pallogs, kurā, iespējams, tiek maksātas aplokšņu algas.

Saskaņā ar Firmas.lv datiem Koļegovai pieder 50% uzņēmuma Pallogs kapitāldaļu (otra daļa pieder Elmāram Švirkstam) un dividendēs pagājušajā gadā viņa saņēmusi 320 tūkstošus eiro, ko uzdāvinājusi savam brālim.  Tāpat Koļegova pērn izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Plašsaziņas līdzekļiem Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Dāvinājums nodots brāļa ģimenei, tomēr kā norāda plašsaziņas līdzekļi, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka līdzīpašniece būtu aizdevusi ievērojamas summas, kas izsauc aizdomas par to, ka līdzekļi izmantoti aplokšņu algām.

Un, lai arī premjerministrs steidzās pārliecināt, ka šīs aizdomas nav pamatotas, rūgtums, kā mēdz teikt, sirdī palicis.

Koļegovas priekštece VID ģenerāldirektores amatā Ināra Pētersone publiski paziņojusi, ka runas par Ingas Koļegovas amatpersonas deklarāciju nepalīdz uzlabot VID reputāciju. Un, ka Koļegovas vietā viņa pirms dot piekrišanu pretendēt uz augsto amatu, viņa vispirms sakārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar neprecizitātēm deklarācijā.

Tā rezultātā, Pētersone tika ņemta «uz grauda». Saeimas deputāts Ringolds Balodis piedāvāja uzaicināt viņu uz Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, lai iztaujātu bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ināru Pētersoni, jo, saskaņā ar viņa teikto, vērojama atšķirība starp to, ko viņa teica, amatā esot, un to, ko viņa saka, vairs neesot amatā. Piemēram, Pētersone atzinusi, ka iestādes reorganizācija nav bijusi veiksmīga, un reformas rezultāti ir apšaubāmi, turklāt bijusī VID vadītāja pastāstījusi «interesantas lietas» attiecībā par konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu un konkursa rezultātiem. Tāpēc politiķis rosina uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi 9.augustā uzaicināt Pētersoni, «nevis aptaujāt vidēja līmeņa VID darbiniekus par vispārīgām lietām».

Balodis uzsvēra, ka viens no fundamentāliem izmeklēšanas komisijas mērķiem ir kvalitatīva galaziņojuma sagatavošana un šajā dokumentā ir jābūt skaidrībai arī par reformu, kas notiek VID.

Solidaritātes nodoklis pārvērties par strīdus nodokli

Tāpat šonedēļ, gatavojot 2017.gada  budžetu,  valdība ierosināja pārskatīt solidaritātes nodokli, integrējot to citos nodokļos. Par šo tēmu tiks sagatavots ar atsevišķs priekšlikums.

Tikmēr valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu, bet vēl konkrēta vienošanās ar politiķiem nav panākta īpaša, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Kā BNN jau iepriekš informēja, vairāki uzņēmumi un privātpersonas ir pārsūdzējuši šogad ieviesto solidaritātes nodokli Satversmes tiesā, un jūlija beigās, tiesa nolēma ierosināt lietu.

Prasība motivēta ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavoto stratēģiju, kas apstiprināta valdības deklarācijā un normatīvajos dokumentos, ko likumdevējs ignorējis, teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš atgādināja, ka Latvijā nav pietiekami daudz lielo algu saņēmēju, kas ir maksātspējīgāki un uzlabo labklājību valstī kopumā.

Jau tagad zināms, ka to cilvēku skaits, kuri maksā solidaritātes nodokli, samazinājies par 30%, tāpēc ienākumi no tā nebūs, tik lieli, kā tika prognozēts, taču tajā pašā laikā Latvija zaudēs augsti kvalificētus speciālistus, kas dos priekšroku legāli strādāt citās valstīs.

Solidaritātes nodoklis attiecas uz daļu no algas, kas pārsniedz sociālās apdrošināšanas maksājumu iemaksu limitu. 2015.gadā, šis limits bija 4 000 eiro mēnesī.

Ref: 017.010.103.200147


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.