bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kaislības saasinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ valdība sāka izskatīt jautājumus, kas attiecas uz nākamā gada budžeta veidošanu. Galvenais no tiem – kā palielināt Valsts kases ieņēmumus? Un gandrīz uzreiz kļuva skaidrs, ka ministri neko principiāli jaunu piedāvāt nevar.

Premjerministrs Māris Kučinskis pēc Ministru kabineta sēdes, kas notika otrdien, paziņoja, ka, gatavojot 2017.gada budžetu,  valdībai būs jāapsver vairāku atvieglojumu atcelšana. Viņš minēja Finanšu ministrijas datus, saskaņā ar kuriem valsts piešķir dažādus atvieglojumus par 2 miljardiem eiro.

Tas attiecas arī uz slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksu politiku. Šobrīd ir atcelti pabalstu griesti un, piemēram, bezdarbnieka pabalstu maksā deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka darba stāža. Ja politiku nemaina, izmaksas turpinās strauji pieaugt un nākamo divu gadu laikā pieaugs par 170 miljoniem eiro, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.

Tāpat radusies ideja atcelt samazināto likmi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi bezrecepšu zālēm, ko nekavējoties nokritizēja medicīnas eksperti un Veselības ministrijas amatpersonas. Pret šo ideju iestājās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Viņš uzskata, ka, samazinātās PVN likmes atcelšana pasliktinās jau tā slikto situāciju ar zāļu pieejamību Latvijā, jo cenas bezrecepšu medikamentiem pieaugs. Rezultātā, ideja šādā veidā papildināt veselības aizsardzībai atvēlēto budžetu par 6 miljoniem, būtu absurda, sacīja eksperts.

Un, kamēr sabiedrība ar entuziasmu turpina «grauzt kauliņu», kas tai pamests PVN bezrecepšu zālēm izskatā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas priekšlikumu par budžeta ieņēmumu palielināšanu par 50,3 miljoniem eiro.

Starp apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas samazināšanu, ir arī nodoms samazināt iespēju uzglabāt un pārdot degvielu, kas ievesta Latvijā ar atlaižu palīdzību.

Lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes dienestu biznesa shēmās, plānots noteikt, ka piesaistīt apakšuzņēmējus apsardzes darbam varēs tikai ļoti ierobežoti.

Apstiprināts priekšlikums uzlabot transportlīdzekļu reģistrācijas apstākļus, lai novērstu krāpšanu ar PVN.

Tāpat atbalstīts priekšlikums ierobežot skaidras naudas darījumus, nosakot aizliegumu privātpersonām veikt darījumus ar skaidru naudu, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu vai vairākām operācijām. Apstiprināti arī citi priekšlikumi.

Diskusijās par budžetu izskanēja ideja par minimālās algas paaugstināšanu par 10 eiro, ko asi nokritizēja uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone sacīja, ka pašreizējā situācijā saprātīgāk būtu palielināt nevis minimālo algu, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu var paaugstināt tikai ar nosacījumu, ka notiek ekonomikas izaugsme. Tomēr, viņasprāt, šobrīd nekas par to neliecina. Kā argumentu viņa minēja IKP izaugsmes prognozes, ko Finanšu ministrija atjaunojusi gatavojot 2017.gada budžetu, saskaņā ar kurām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 2,4%, bet 2017.gadā – 3,5%.

Spriežot pēc iepriekšējo gadu pieredzes, cīņas par budžetu gaidāmas sīvas. Priecē viens: atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, darbs pie valsts budžeta uzsākts savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī, un līdz novembrim teorētiski iespējams atrast optimālo risinājumu visām pusēm.

Bet rūgtums paliek

Nokaitēta ir arī situācija ar Ingas Koļegovas iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ oficiāli izvirzījusi šim amatam pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju, tomēr uzreiz parādījās informācija, ka Ingai Koļegovai pieder kapitāldaļas uzņēmumā  Pallogs, kurā, iespējams, tiek maksātas aplokšņu algas.

Saskaņā ar Firmas.lv datiem Koļegovai pieder 50% uzņēmuma Pallogs kapitāldaļu (otra daļa pieder Elmāram Švirkstam) un dividendēs pagājušajā gadā viņa saņēmusi 320 tūkstošus eiro, ko uzdāvinājusi savam brālim.  Tāpat Koļegova pērn izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Plašsaziņas līdzekļiem Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Dāvinājums nodots brāļa ģimenei, tomēr kā norāda plašsaziņas līdzekļi, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka līdzīpašniece būtu aizdevusi ievērojamas summas, kas izsauc aizdomas par to, ka līdzekļi izmantoti aplokšņu algām.

Un, lai arī premjerministrs steidzās pārliecināt, ka šīs aizdomas nav pamatotas, rūgtums, kā mēdz teikt, sirdī palicis.

Koļegovas priekštece VID ģenerāldirektores amatā Ināra Pētersone publiski paziņojusi, ka runas par Ingas Koļegovas amatpersonas deklarāciju nepalīdz uzlabot VID reputāciju. Un, ka Koļegovas vietā viņa pirms dot piekrišanu pretendēt uz augsto amatu, viņa vispirms sakārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar neprecizitātēm deklarācijā.

Tā rezultātā, Pētersone tika ņemta «uz grauda». Saeimas deputāts Ringolds Balodis piedāvāja uzaicināt viņu uz Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, lai iztaujātu bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ināru Pētersoni, jo, saskaņā ar viņa teikto, vērojama atšķirība starp to, ko viņa teica, amatā esot, un to, ko viņa saka, vairs neesot amatā. Piemēram, Pētersone atzinusi, ka iestādes reorganizācija nav bijusi veiksmīga, un reformas rezultāti ir apšaubāmi, turklāt bijusī VID vadītāja pastāstījusi «interesantas lietas» attiecībā par konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu un konkursa rezultātiem. Tāpēc politiķis rosina uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi 9.augustā uzaicināt Pētersoni, «nevis aptaujāt vidēja līmeņa VID darbiniekus par vispārīgām lietām».

Balodis uzsvēra, ka viens no fundamentāliem izmeklēšanas komisijas mērķiem ir kvalitatīva galaziņojuma sagatavošana un šajā dokumentā ir jābūt skaidrībai arī par reformu, kas notiek VID.

Solidaritātes nodoklis pārvērties par strīdus nodokli

Tāpat šonedēļ, gatavojot 2017.gada  budžetu,  valdība ierosināja pārskatīt solidaritātes nodokli, integrējot to citos nodokļos. Par šo tēmu tiks sagatavots ar atsevišķs priekšlikums.

Tikmēr valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu, bet vēl konkrēta vienošanās ar politiķiem nav panākta īpaša, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Kā BNN jau iepriekš informēja, vairāki uzņēmumi un privātpersonas ir pārsūdzējuši šogad ieviesto solidaritātes nodokli Satversmes tiesā, un jūlija beigās, tiesa nolēma ierosināt lietu.

Prasība motivēta ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavoto stratēģiju, kas apstiprināta valdības deklarācijā un normatīvajos dokumentos, ko likumdevējs ignorējis, teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš atgādināja, ka Latvijā nav pietiekami daudz lielo algu saņēmēju, kas ir maksātspējīgāki un uzlabo labklājību valstī kopumā.

Jau tagad zināms, ka to cilvēku skaits, kuri maksā solidaritātes nodokli, samazinājies par 30%, tāpēc ienākumi no tā nebūs, tik lieli, kā tika prognozēts, taču tajā pašā laikā Latvija zaudēs augsti kvalificētus speciālistus, kas dos priekšroku legāli strādāt citās valstīs.

Solidaritātes nodoklis attiecas uz daļu no algas, kas pārsniedz sociālās apdrošināšanas maksājumu iemaksu limitu. 2015.gadā, šis limits bija 4 000 eiro mēnesī.

Ref: 017.010.103.200147


Pievienot komentāru

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Raidījumā: Starptautiskā prasība pret valsti saistīta ar bēdīgi slaveno Winergy lietu

Norvik bankas pieteikums pret Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā Vašingtonā ir saistīts ar Winergy vēja parka biznesu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Banka pagaidām nav darījusi zināmu, cik lielu summu vēlas no valsts piedzīt. 

Turcija iebrūk Sīrijā, lai vērstos pret kurdu kaujiniekiem

Turcijas sauszemes spēki ir iebrukuši Sīrijas ziemeļos, pastiprinot Ankaras uzbrukumu kurdu kaujinieku vienībām, kuras Turcija uzskata par teroristiskām.

Nedēļas vidū kļūs siltāks un iestāsies atkusnis

Nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt anticiklons. Tikai vietām, galvenokārt valsts ziemeļos, brīžiem gaidāmi nokrišņi - pārsvarā sniegs un slapjš sniegs. Debesis būs mākoņains, tomēr bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pastiprinās biļešu kontroli un paplašinās videonovērošanu autobusos

Lai izskaustu negodprātīgus pasažieru autobusu šoferus, kuri mēdz paņemt no pasažiera naudu, neizsniedzot pretī biļeti, Autotransporta direkcija šogad plāno pastiprināt biļešu kontroli un paplašināt videonovērošanas pieejamību autobusos.

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Jaunākie komentāri