bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kaislības saasinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ valdība sāka izskatīt jautājumus, kas attiecas uz nākamā gada budžeta veidošanu. Galvenais no tiem – kā palielināt Valsts kases ieņēmumus? Un gandrīz uzreiz kļuva skaidrs, ka ministri neko principiāli jaunu piedāvāt nevar.

Premjerministrs Māris Kučinskis pēc Ministru kabineta sēdes, kas notika otrdien, paziņoja, ka, gatavojot 2017.gada budžetu,  valdībai būs jāapsver vairāku atvieglojumu atcelšana. Viņš minēja Finanšu ministrijas datus, saskaņā ar kuriem valsts piešķir dažādus atvieglojumus par 2 miljardiem eiro.

Tas attiecas arī uz slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksu politiku. Šobrīd ir atcelti pabalstu griesti un, piemēram, bezdarbnieka pabalstu maksā deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka darba stāža. Ja politiku nemaina, izmaksas turpinās strauji pieaugt un nākamo divu gadu laikā pieaugs par 170 miljoniem eiro, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.

Tāpat radusies ideja atcelt samazināto likmi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi bezrecepšu zālēm, ko nekavējoties nokritizēja medicīnas eksperti un Veselības ministrijas amatpersonas. Pret šo ideju iestājās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Viņš uzskata, ka, samazinātās PVN likmes atcelšana pasliktinās jau tā slikto situāciju ar zāļu pieejamību Latvijā, jo cenas bezrecepšu medikamentiem pieaugs. Rezultātā, ideja šādā veidā papildināt veselības aizsardzībai atvēlēto budžetu par 6 miljoniem, būtu absurda, sacīja eksperts.

Un, kamēr sabiedrība ar entuziasmu turpina «grauzt kauliņu», kas tai pamests PVN bezrecepšu zālēm izskatā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas priekšlikumu par budžeta ieņēmumu palielināšanu par 50,3 miljoniem eiro.

Starp apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas samazināšanu, ir arī nodoms samazināt iespēju uzglabāt un pārdot degvielu, kas ievesta Latvijā ar atlaižu palīdzību.

Lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes dienestu biznesa shēmās, plānots noteikt, ka piesaistīt apakšuzņēmējus apsardzes darbam varēs tikai ļoti ierobežoti.

Apstiprināts priekšlikums uzlabot transportlīdzekļu reģistrācijas apstākļus, lai novērstu krāpšanu ar PVN.

Tāpat atbalstīts priekšlikums ierobežot skaidras naudas darījumus, nosakot aizliegumu privātpersonām veikt darījumus ar skaidru naudu, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu vai vairākām operācijām. Apstiprināti arī citi priekšlikumi.

Diskusijās par budžetu izskanēja ideja par minimālās algas paaugstināšanu par 10 eiro, ko asi nokritizēja uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone sacīja, ka pašreizējā situācijā saprātīgāk būtu palielināt nevis minimālo algu, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu var paaugstināt tikai ar nosacījumu, ka notiek ekonomikas izaugsme. Tomēr, viņasprāt, šobrīd nekas par to neliecina. Kā argumentu viņa minēja IKP izaugsmes prognozes, ko Finanšu ministrija atjaunojusi gatavojot 2017.gada budžetu, saskaņā ar kurām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 2,4%, bet 2017.gadā – 3,5%.

Spriežot pēc iepriekšējo gadu pieredzes, cīņas par budžetu gaidāmas sīvas. Priecē viens: atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, darbs pie valsts budžeta uzsākts savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī, un līdz novembrim teorētiski iespējams atrast optimālo risinājumu visām pusēm.

Bet rūgtums paliek

Nokaitēta ir arī situācija ar Ingas Koļegovas iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ oficiāli izvirzījusi šim amatam pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju, tomēr uzreiz parādījās informācija, ka Ingai Koļegovai pieder kapitāldaļas uzņēmumā  Pallogs, kurā, iespējams, tiek maksātas aplokšņu algas.

Saskaņā ar Firmas.lv datiem Koļegovai pieder 50% uzņēmuma Pallogs kapitāldaļu (otra daļa pieder Elmāram Švirkstam) un dividendēs pagājušajā gadā viņa saņēmusi 320 tūkstošus eiro, ko uzdāvinājusi savam brālim.  Tāpat Koļegova pērn izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Plašsaziņas līdzekļiem Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Dāvinājums nodots brāļa ģimenei, tomēr kā norāda plašsaziņas līdzekļi, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka līdzīpašniece būtu aizdevusi ievērojamas summas, kas izsauc aizdomas par to, ka līdzekļi izmantoti aplokšņu algām.

Un, lai arī premjerministrs steidzās pārliecināt, ka šīs aizdomas nav pamatotas, rūgtums, kā mēdz teikt, sirdī palicis.

Koļegovas priekštece VID ģenerāldirektores amatā Ināra Pētersone publiski paziņojusi, ka runas par Ingas Koļegovas amatpersonas deklarāciju nepalīdz uzlabot VID reputāciju. Un, ka Koļegovas vietā viņa pirms dot piekrišanu pretendēt uz augsto amatu, viņa vispirms sakārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar neprecizitātēm deklarācijā.

Tā rezultātā, Pētersone tika ņemta «uz grauda». Saeimas deputāts Ringolds Balodis piedāvāja uzaicināt viņu uz Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, lai iztaujātu bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ināru Pētersoni, jo, saskaņā ar viņa teikto, vērojama atšķirība starp to, ko viņa teica, amatā esot, un to, ko viņa saka, vairs neesot amatā. Piemēram, Pētersone atzinusi, ka iestādes reorganizācija nav bijusi veiksmīga, un reformas rezultāti ir apšaubāmi, turklāt bijusī VID vadītāja pastāstījusi «interesantas lietas» attiecībā par konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu un konkursa rezultātiem. Tāpēc politiķis rosina uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi 9.augustā uzaicināt Pētersoni, «nevis aptaujāt vidēja līmeņa VID darbiniekus par vispārīgām lietām».

Balodis uzsvēra, ka viens no fundamentāliem izmeklēšanas komisijas mērķiem ir kvalitatīva galaziņojuma sagatavošana un šajā dokumentā ir jābūt skaidrībai arī par reformu, kas notiek VID.

Solidaritātes nodoklis pārvērties par strīdus nodokli

Tāpat šonedēļ, gatavojot 2017.gada  budžetu,  valdība ierosināja pārskatīt solidaritātes nodokli, integrējot to citos nodokļos. Par šo tēmu tiks sagatavots ar atsevišķs priekšlikums.

Tikmēr valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu, bet vēl konkrēta vienošanās ar politiķiem nav panākta īpaša, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Kā BNN jau iepriekš informēja, vairāki uzņēmumi un privātpersonas ir pārsūdzējuši šogad ieviesto solidaritātes nodokli Satversmes tiesā, un jūlija beigās, tiesa nolēma ierosināt lietu.

Prasība motivēta ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavoto stratēģiju, kas apstiprināta valdības deklarācijā un normatīvajos dokumentos, ko likumdevējs ignorējis, teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš atgādināja, ka Latvijā nav pietiekami daudz lielo algu saņēmēju, kas ir maksātspējīgāki un uzlabo labklājību valstī kopumā.

Jau tagad zināms, ka to cilvēku skaits, kuri maksā solidaritātes nodokli, samazinājies par 30%, tāpēc ienākumi no tā nebūs, tik lieli, kā tika prognozēts, taču tajā pašā laikā Latvija zaudēs augsti kvalificētus speciālistus, kas dos priekšroku legāli strādāt citās valstīs.

Solidaritātes nodoklis attiecas uz daļu no algas, kas pārsniedz sociālās apdrošināšanas maksājumu iemaksu limitu. 2015.gadā, šis limits bija 4 000 eiro mēnesī.

Ref: 017.010.103.200147


Pievienot komentāru

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.