bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kaislības saasinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ valdība sāka izskatīt jautājumus, kas attiecas uz nākamā gada budžeta veidošanu. Galvenais no tiem – kā palielināt Valsts kases ieņēmumus? Un gandrīz uzreiz kļuva skaidrs, ka ministri neko principiāli jaunu piedāvāt nevar.

Premjerministrs Māris Kučinskis pēc Ministru kabineta sēdes, kas notika otrdien, paziņoja, ka, gatavojot 2017.gada budžetu,  valdībai būs jāapsver vairāku atvieglojumu atcelšana. Viņš minēja Finanšu ministrijas datus, saskaņā ar kuriem valsts piešķir dažādus atvieglojumus par 2 miljardiem eiro.

Tas attiecas arī uz slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksu politiku. Šobrīd ir atcelti pabalstu griesti un, piemēram, bezdarbnieka pabalstu maksā deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka darba stāža. Ja politiku nemaina, izmaksas turpinās strauji pieaugt un nākamo divu gadu laikā pieaugs par 170 miljoniem eiro, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.

Tāpat radusies ideja atcelt samazināto likmi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi bezrecepšu zālēm, ko nekavējoties nokritizēja medicīnas eksperti un Veselības ministrijas amatpersonas. Pret šo ideju iestājās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Viņš uzskata, ka, samazinātās PVN likmes atcelšana pasliktinās jau tā slikto situāciju ar zāļu pieejamību Latvijā, jo cenas bezrecepšu medikamentiem pieaugs. Rezultātā, ideja šādā veidā papildināt veselības aizsardzībai atvēlēto budžetu par 6 miljoniem, būtu absurda, sacīja eksperts.

Un, kamēr sabiedrība ar entuziasmu turpina «grauzt kauliņu», kas tai pamests PVN bezrecepšu zālēm izskatā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas priekšlikumu par budžeta ieņēmumu palielināšanu par 50,3 miljoniem eiro.

Starp apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas samazināšanu, ir arī nodoms samazināt iespēju uzglabāt un pārdot degvielu, kas ievesta Latvijā ar atlaižu palīdzību.

Lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes dienestu biznesa shēmās, plānots noteikt, ka piesaistīt apakšuzņēmējus apsardzes darbam varēs tikai ļoti ierobežoti.

Apstiprināts priekšlikums uzlabot transportlīdzekļu reģistrācijas apstākļus, lai novērstu krāpšanu ar PVN.

Tāpat atbalstīts priekšlikums ierobežot skaidras naudas darījumus, nosakot aizliegumu privātpersonām veikt darījumus ar skaidru naudu, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu vai vairākām operācijām. Apstiprināti arī citi priekšlikumi.

Diskusijās par budžetu izskanēja ideja par minimālās algas paaugstināšanu par 10 eiro, ko asi nokritizēja uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone sacīja, ka pašreizējā situācijā saprātīgāk būtu palielināt nevis minimālo algu, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu var paaugstināt tikai ar nosacījumu, ka notiek ekonomikas izaugsme. Tomēr, viņasprāt, šobrīd nekas par to neliecina. Kā argumentu viņa minēja IKP izaugsmes prognozes, ko Finanšu ministrija atjaunojusi gatavojot 2017.gada budžetu, saskaņā ar kurām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 2,4%, bet 2017.gadā – 3,5%.

Spriežot pēc iepriekšējo gadu pieredzes, cīņas par budžetu gaidāmas sīvas. Priecē viens: atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, darbs pie valsts budžeta uzsākts savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī, un līdz novembrim teorētiski iespējams atrast optimālo risinājumu visām pusēm.

Bet rūgtums paliek

Nokaitēta ir arī situācija ar Ingas Koļegovas iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ oficiāli izvirzījusi šim amatam pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju, tomēr uzreiz parādījās informācija, ka Ingai Koļegovai pieder kapitāldaļas uzņēmumā  Pallogs, kurā, iespējams, tiek maksātas aplokšņu algas.

Saskaņā ar Firmas.lv datiem Koļegovai pieder 50% uzņēmuma Pallogs kapitāldaļu (otra daļa pieder Elmāram Švirkstam) un dividendēs pagājušajā gadā viņa saņēmusi 320 tūkstošus eiro, ko uzdāvinājusi savam brālim.  Tāpat Koļegova pērn izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Plašsaziņas līdzekļiem Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Dāvinājums nodots brāļa ģimenei, tomēr kā norāda plašsaziņas līdzekļi, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka līdzīpašniece būtu aizdevusi ievērojamas summas, kas izsauc aizdomas par to, ka līdzekļi izmantoti aplokšņu algām.

Un, lai arī premjerministrs steidzās pārliecināt, ka šīs aizdomas nav pamatotas, rūgtums, kā mēdz teikt, sirdī palicis.

Koļegovas priekštece VID ģenerāldirektores amatā Ināra Pētersone publiski paziņojusi, ka runas par Ingas Koļegovas amatpersonas deklarāciju nepalīdz uzlabot VID reputāciju. Un, ka Koļegovas vietā viņa pirms dot piekrišanu pretendēt uz augsto amatu, viņa vispirms sakārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar neprecizitātēm deklarācijā.

Tā rezultātā, Pētersone tika ņemta «uz grauda». Saeimas deputāts Ringolds Balodis piedāvāja uzaicināt viņu uz Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, lai iztaujātu bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ināru Pētersoni, jo, saskaņā ar viņa teikto, vērojama atšķirība starp to, ko viņa teica, amatā esot, un to, ko viņa saka, vairs neesot amatā. Piemēram, Pētersone atzinusi, ka iestādes reorganizācija nav bijusi veiksmīga, un reformas rezultāti ir apšaubāmi, turklāt bijusī VID vadītāja pastāstījusi «interesantas lietas» attiecībā par konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu un konkursa rezultātiem. Tāpēc politiķis rosina uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi 9.augustā uzaicināt Pētersoni, «nevis aptaujāt vidēja līmeņa VID darbiniekus par vispārīgām lietām».

Balodis uzsvēra, ka viens no fundamentāliem izmeklēšanas komisijas mērķiem ir kvalitatīva galaziņojuma sagatavošana un šajā dokumentā ir jābūt skaidrībai arī par reformu, kas notiek VID.

Solidaritātes nodoklis pārvērties par strīdus nodokli

Tāpat šonedēļ, gatavojot 2017.gada  budžetu,  valdība ierosināja pārskatīt solidaritātes nodokli, integrējot to citos nodokļos. Par šo tēmu tiks sagatavots ar atsevišķs priekšlikums.

Tikmēr valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu, bet vēl konkrēta vienošanās ar politiķiem nav panākta īpaša, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Kā BNN jau iepriekš informēja, vairāki uzņēmumi un privātpersonas ir pārsūdzējuši šogad ieviesto solidaritātes nodokli Satversmes tiesā, un jūlija beigās, tiesa nolēma ierosināt lietu.

Prasība motivēta ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavoto stratēģiju, kas apstiprināta valdības deklarācijā un normatīvajos dokumentos, ko likumdevējs ignorējis, teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš atgādināja, ka Latvijā nav pietiekami daudz lielo algu saņēmēju, kas ir maksātspējīgāki un uzlabo labklājību valstī kopumā.

Jau tagad zināms, ka to cilvēku skaits, kuri maksā solidaritātes nodokli, samazinājies par 30%, tāpēc ienākumi no tā nebūs, tik lieli, kā tika prognozēts, taču tajā pašā laikā Latvija zaudēs augsti kvalificētus speciālistus, kas dos priekšroku legāli strādāt citās valstīs.

Solidaritātes nodoklis attiecas uz daļu no algas, kas pārsniedz sociālās apdrošināšanas maksājumu iemaksu limitu. 2015.gadā, šis limits bija 4 000 eiro mēnesī.

Ref: 017.010.103.200147


Pievienot komentāru

MTG Baltijas biznesa pārdošana Providence noslēgusies

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju rādītājs ES dalībvalstu vidū

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama palīdzība

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 17.oktobrī, uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā deviņi nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

BATL: Laiki, kad nozares atbildīgās amatpersonas saka «tranzītā viss kārtībā», ir beigušies

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu par nepieciešamību par nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.

Klaipēdā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs igauņu uzņēmums

Lietuvas ostas pilsētas sabiedriskajā transportā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs Igaunijas jaunuzņēmums Ridango.

Eksperts par traģēdiju Saulkrastos: Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē

Traģēdiju Saulkrastos, kur sprāgstot pirotehnikai gāja bojā pieci cilvēki, izraisīja pirotehniķa Ilmāra Āboliņa bezatbildība un rupji drošības pārkāpumi, piemēram, glabājot pirotehniku privātmājas apkures telpās, šādu viedokli Latvijas Avīzē pauž Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes sprādzienbīstamu priekšmetu eksperts Jānis Jakušs-Kreituss.

Psiholoģe: Sešgadnieki nav gatavi skolai

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Atstādina policistu par maltiešu žurnālistes slepkavības uzteikšanu

Maltā, kur šonedēļ noslepkavota analītiskā žurnāliste - korupcijas pretiniece, kāds policists paudis prieku par viņas nonāvēšanu un dienu vēlāk ticis atstādināts no amata. Jau vēstīts, ka 16.oktobrī 53 gadus vecā Dafne Karuana Galicija izbraukusi no savām mājām Maltā ar īrētu automašīnu un tajā sprādzis spridzeklis, nonāvējot viņu. Šobrīd notiek izmeklēšana.

Ukrainā korupcijas pretinieki iesaistās sadursmēs ar policiju

Trīs protestētāji un viens policists cietis, kad Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notikusi demonstrācija, kur pieprasītas reformas korupcijas mazināšanai.

ASV biržu indeksi vairākkārt sasnieguši jaunus rekordus, arī naftas cenas pieaugušas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 otrdien, 17.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz labiem kompāniju darbības rezultātiem, bet dolāra vērtība pret eiro un jenu pieauga.

Ādažos militāro karjeru sāk vairāk nekā 30 dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 18.oktobrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, apgūstot profesijas pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

«Islāma valsts» galvaspilsēta krīt sīriešu kaujinieku rokās

Sīriešu kaujinieku apvienība, ko atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, paziņojusi, ka ir ieņēmusi Rakas pilsētu Sīrijā, kur pēdējos trīs gadus valdījis teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Jaunākie komentāri