bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

200 miljoni eiro Lielvārdei, visticamāk, bijuši fiktīvi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Visticamāk, investors, kurš solījis «iedot» Lielvārdes novada pašvaldībai vismaz 200 miljonus eiro, bijis fiktīvs, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Raidījums izpētījis, ka šī darījuma «idejas autors», iespējams, meklējams Indijā, kur samērā izplatītas ir dažādas krāpniecības shēmas.

200 miljonu eiro ieguldījums no nezināma investora Riverside HK Limited, kas, iespējams, reģistrēts Lihtenšteinā un kuru pārstāv kāds Stīvens Jantze (Steven Jantze) – šāds dokuments nedēļas sākumā nonāca Lielvārdes novada domes deputātu rīcībā. Neveiklā angļu valodā uzrakstīto papīru parakstījusi tikai viena puse – tobrīd vēl Lielvārdes novada mērs Jānis Āboliņš. Turklāt ar šādu «papīru» Āboliņš pagājušajā nedēļā bija devies uz Valsts kasi, lai saņemtu valsts galvojumu iespējamam darījumam.

Turpmākie notikumi risinājās strauji. Otrdienas rītā domē ieradās pārstāvji no Valsts kases, Finanšu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Pēc īsas sarunas ar pašvaldību pārraugošās ministrijas pārstāvjiem, Āboliņš paziņoja par atkāpšanos no amata. Ja viņš to nebūtu darījis pats, visticamāk, to rosinātu ministrijas pārstāvji. «Šajā gadījumā ir grūti nosaukt, kādu likumu, ko bijušais priekšsēdētājs nav pārkāpis. Likums par pašvaldībām, kas regulē priekšsēdētāja un domes darbu, priekšsēdētāja un domes attiecības. Ir citi likumi, kas runā par pašvaldības budžetiem, kā tie veidojas, kādā veidā pašvaldībām ir tiesības aizņemties naudu,» norāda VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš.

Āboliņš cenšas skaidrot, ka 200 miljoni eiro nebūtu bijis aizdevums, bet gan kā «depozīts» pašvaldības kontos. Papildu šim finansējumam dome saņemtu vēl vairāk, ko jau varētu ieguldīt infrastruktūras objektos. Pēc gada būtu jāatdod tikai sākotnēji saņemtie 200 miljoni eiro. Taču šī shēma izklausās neticama. Tikpat ļoti kā «potenciālais investors», kura pilnais nosaukums esot Riverside Hong Kong. Dažādos Āboliņa tikai vienpusēji parakstītajos dokumentos minēta atšķirīga šī uzņēmuma adrese. Te norādīts, ka tas atrodas kādā biroju ēkā Lihtenšteinā, citur – Ķīnas apdrošināšanas kompānijas birojā Honkonkgā. Galu galā izrādoties, ka šis «fonds» vēl neesot izveidots. Tādēļ tā pārstāvis Stīvens Jantze darbojoties zem uzņēmuma PCNA S.A karoga. Taču arī tā eksistence ir apšaubāma. Tā nosaukums atrodams vienā no reģistriem, kas apkopo datus par dažādiem uzņēmumiem. Taču atšķirībā no citiem, nekas neliecina, ka tas tiešām darbotos. Uzrādītie tālruņa numuri neeksistē, tāpat rakstīts, ka PCNA S.A atrodas Šveicē, savukārt, Āboliņa papīros parādās gan Lihtenšteina, gan ASV. «Viņi šobrīd nedarbojas Latvijā. Darbojas kompānijas, kas izvērtē šo informāciju. Uz šo brīdi, Google «iemetot» šo kompāniju, neatradīsim, bet mēs varam atrast kompāniju, kas pārstāv viņus,» skaidro Āboliņš.

Visticamāk, ka šajā gadījumā vārds «kompānija» jāuztver kā trīs cilvēku «nereģistrēta apvienība». Šajā «kompānijā» ir Jānis Čakstiņš, Silvija Greste un Uldis Laurinovičs. «Viņi ir pilnvaroti pārstāvji un es esmu vietējais konsultants,» norāda Čakstiņš. Viszināmākā no trijotnes ir Silvija Greste. Viņa agrāk darbojusies virknē uzņēmēju atbalsta biedrību. Savukārt viņas vadītājai nu jau likvidētajai poligrāfijas firmai S&G savulaik pārmeta, iespējams, nelikumīgi saņemtu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Uldis Laurinovičs pirms pieciem gadiem medijos lepojās ar plāniem uzbūvēt Latvijā pirmo saules bateriju ražotni, pirmajā posmā investējot ap 17 miljoniem eiro. Taču projekta īstenošana esot bijusi nekvalitatīva un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vienpusēji līgumu lauza. de facto pamanīja Gresti un Laurinoviču ierodamies uz tikšanos ar Āboliņu. Taču pēc īsās sarunas abi ēku nekavējoties pameta, turklāt kameras priekšā noliedza, ka viņiem būtu kāda saistība ar Riverside un 200 miljonus eiro vērto darījumu. Āboliņš viņu rīcību skaidro: «Viņi nevēlas kompānijai Riverside nodarīt kaut kādu kaitējumu, jo uz šo brīdi tas viss tiek pavērsts, ka tas nav iespējams vispār šādus te līdzekļus saņemt.»

Rodas iespaids, ka «investoru meklētāji» patiešām noticējuši iespējamam labdarim no ārzemēm. Taču de facto ieguva tālruņa numuru, ko Stīvens Jantze norādījis vienā no saviem e-pastiem Āboliņam. Tam gan nav uzrādīts valsts kods, taču de facto noskaidroja, ka šāds tālruņa numurs reģistrēts Indijā, Āndhra Pradēša štatā (Andhra Pradesh) valsts dienvidos. Taču neviens uz de facto zvaniem tā arī neatbildēja. Tomēr viens no konsultantu trijotnes – Čakstiņš joprojām turpina noliegt, ka investors varētu būt fiktīvs un viņš būtu noticējis mēstulei, līdzīgai kādu daļa cilvēku saņem par it kā mantojumā atstātiem miljoniem kaut kur trešajās pasaules valstīs. Tajā pašā laikā virkne pētījumu atspoguļo līdzīgus gadījumus Indijā, kur no lētticīgiem uzņēmējiem izkrāpta nauda.

Turklāt pat gadījumā, ja finansējums būtu reāls, pašvaldībai ir jāievēro noteikta procedūra tā saņemšanai. Tāpat būtu jāapzinās savas spējas atmaksāt aizdevumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme norāda, ka «gadījumā, kurā pašvaldības budžets, kas nepārsniedz 10 miljonus, tā summa, par ko mēs runājam, tā ir nepaceļama. Ja pašvaldība mēģinātu šo summu atmaksāt, tai šo saistību izpilde būtu jāveic vairāk nekā 100 gadu, bet katrā gadījumā līdz tam nevar nonākt».

Ref: 102.000.102.11322


Pievienot komentāru

Igauņu uzņēmējs Krimas tiesā uzvar Krievijas Aizsardzības ministriju

Igauņu uzņēmējs uzvarējis tiesas procesā pret Krievijas Aizsardzības ministriju, juridiskā strīdā aizstāvot tiesības uz uzņēmumam piederošu nekustamo īpašumu Krimā.

Lielbritānija izklāsta ieceri pārņemt ES tiesību normas

Lielbritānija savos likumos pārņems tūkstošiem Eiropas Savienības tiesību normu, kas regulē jomas no darba tiesībām līdz vides aizsardzībai, tā paredz likumprojekts, ar ko Lielbritānijā iecerēts regulēt valsts juridisko atdalīšanos no ES.

Swedbank ekonomiste: Mazumtirdzniecība Latvijā aug nepārliecinoši

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, taču tā ir lēna un svārstīga, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība martā piedzīvojusi negaidītu kritumu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada martā negaidīti samazinājies līdz 107,9 punktiem salīdzinājumā ar 108 punktiem februārī, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Valsts apmaksātas apaugļošanas rezultātā notikušas 790 dzemdības

Kopš valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmas uzsākšanas medicīniskās apaugļošanas procedūru rezultātā kopumā notikušas jau 790 dzemdības, ziņo Nacionālais veselības dienests.

Pētījums: Latvijas krievvalodīgie mediji bieži izmanto Krievijā tapušu saturu - pasniedz to vēl nicinošāk

Latvijas krievvalodīgajos medijos bieži izmanto Krievijā tapušu saturu, tikai pasniedz to vēl nicinošāk, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Satiksmes departaments sola turpināt izbūvēt autonovietnes Rīgas mirkrorajonos

Rīgas pilsētā turpina izbūvēt bezmaksas autostāvvietas mikrorajonos, lai risinātu izveidojušos autonovietņu problēmu, par turpmāko darbu sola Rīgas domes Satiksmes departaments.

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes, ziņo Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.

Eurostat: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot PPS, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Ārstniecības personām jauni noteikumi par personām, kuras atsakās maksāt

Izstrādāta kārtība, kādā ārstniecības personas ziņos tiesai par personu, kas izvairās no tai noteiktā medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļa, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.

Maxima Latvija investē 2,4 miljonus eiro Daugavpils veikala rekonstrukcijā

Pēc nedēļas, 6.aprīlī, plkst.10.00 Maxima Latvija atklās Maxima XX formāta veikalu Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60, kura rekonstrukcijā investēti 2,4 miljoni eiro, BNN vēsta uzņēmumā.

KNAB uzsāk pārbaudi par RD līdzekļu izmantošanu aģitācijai sociālajos tīklos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par iespējamo pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos.

FDP uztrauc - nodokļu reformas var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumu līmeni

Nodokļu reformas iespējamās sekas ir rūpīgi jāizvērtē, BNN komentē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Valdība pieņēmusi Psihologa likumu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Psihologu likumu, kas valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Pērn AS Virši-A sasniedzis labāko apgrozījumu veikala vēsturē

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A 2016.gadā degvielu uzpildes staciju veikalu kopējais apgrozījums pieaudzis par 13%, salīdzinot ar 2015.gadu.

Paraksta EP Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstījis Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, BNN informē ministrijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,2%

2017.gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Bez vecāku gādības palikuši bērni varēs izvēlēties mājokli jebkur Latvijā

Saeima ceturtdien, 3o.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosakot, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, informējot attiecīgo pašvaldību, būs iespēja izvēlēties sev mājokli jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.