bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

2018.gadā iedzīvotājiem būs iespēja palielināt savus ienākumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijas simtgadi iedzīvotāji sagaidīs ar būtiskām pārmaiņām vairākās nozarēs, tostarp iespēju palielināt savus ienākumus. Pieaugs atbalsts ģimenēm ar bērniem, nodokļu izmaiņas ļaus palielināt ieņēmumus, tiks izveidota valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kas sāks darboties 2019.gadā, vēsta Valsts kancelejā. 

Jānorāda, ka lielākā daļa algotā darba darītāju maksās mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo likme tiek samazināta par 3% – no 23% uz 20%, t.i., mēneša ienākumiem līdz 1 667 eiro – 20%, bet mēneša ienākumu daļai, kas pārsniedz 1667 eiro – 23%. (Piemērs: Ja mēnešalga ir 2 000 eiro, tad no 1 667 eiro tiks ieturēti 20% IIN, bet no atlikušās starpības 333 eiro apmērā – 23%.)

Vienlaikus tiks ieviesta arī progresīvā IIN likme, kas skars lielo algu saņēmējus. Proti, gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% IIN likme, gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro – 23%, bet gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro – 31,4%. (Piemērs: Ja gada ienākumi ir 20 100 eiro, tad no 20 004 eiro tiks ieturēti 20% IIN, bet no 96 eiro – 23%.

Tāpat ar nākamo gadu pieaugs atvieglojuma apmērs par vienu apgādājamo no pašreizējiem 175 eiro līdz 200 eiro. Atvieglojums par apgādājamajiem pieaugs arī turpmāk – 2019.gadā līdz 230 eiro, bet 2020. gadā līdz 250 eiro mēnesī.

Ar 2018.gada 1.janvāri būs mainīts solidaritātes nodokļa sadalījums, 1% novirzot veselības aprūpes finansēšanai jeb obligātai veselības apdrošināšanai, 6% – sociāli apdrošināto personu jeb fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, 4% – nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, bet 10,5% novirzot IIN sadales kontā. Jāpiebilst, ka solidaritātes nodokļa daļa, kas novirzīta veselības aprūpes finansēšanai, atbilst 1% nodokļa likmes pašnodarbinātības gadījumā vai pa 0,5 % attiecīgi no darba devēja un darba ņēmēja likmes nodarbinātības gadījumā.

Nākamgad tiks nodrošināta lielāka finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem. Proti, papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai darbosies jauns atbalsta mehānisms – piemaksa.

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu bērnu audzināšanu būs desmit eiro mēnesī, par trīs bērniem – 66 eiro mēnesī, par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 eiro mēnesī, par pieciem bērniem – 166 eiro mēnesī, par sešiem bērniem – 216 eiro mēnesī, par septiņiem bērniem – 266 eiro mēnesī utt.

Tāpat ar 2018.gada 1.janvāri papildu pabalstu saņems arī audžuģimenes. Pabalsts bērna uzturam līdz 6 gadu vecumam būs 215 eiro, bet bērnam vecumā no 7 līdz 17 gadiem 258 eiro (līdz šim attiecīgi 95 eiro un 114 eiro). Savukārt atlīdzība audžuģimenei par bērnu audzināšanu būs atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita – par vienu bērnu tie būs 171 eiro, par diviem – 222 eiro, par trīs un vairāk bērniem – 274 eiro (līdz šim – 113,83 eiro neatkarīgi no bērnu skaita).

Būtiskas izmaiņas nākamgad būs senioru dzīvē. Proti, pārrēķinās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā. Pārrēķinot pensijas, tās pieaugs cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nebūs jādara.

2018.gadā sāksies pāreja uz jauno valsts veselības aprūpes sistēmu, kas pilnībā sāks darboties 2019. gadā. Pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems ne tikai personas, kuras veic sociālās iemaksas, bet arī iedzīvotāju grupas, kas ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas: pensionāri, bērni, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas, I un II grupas invalīdi, personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs vai ir pilna laika studējošie u.c.

Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu varēs saņemt personas, kuras pašas veiks veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā – 1% no minimālās algas jeb 4,30 eiro mēnesī (51,60 eiro gadā). Jāpiebilst, ka 2018. gads ir pārejas periods – ikviens iedzīvotājs pakalpojumus saņems tāpat kā līdz šim. Personām, kurām jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, tas būs jādara 2018. gada otrajā pusē.

Lai uzlabotu medikamentu pieejamību, nākamgad no 75% uz 100% palielināsies to zāļu kompensācijas apjoms, kas paredzētas Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem.

Plānotas arī izmaiņas ģimenes ārstu prakšu darba kārtībā. Lai nodrošinātu savlaicīgu slimību diagnostiku un iespēju personai saņemt nepieciešamo ārstniecību, paredzēts, ka ģimenes ārsta praksei vienu reizi nedēļā jānodrošina pacientu uzņemšana no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā – pieņemšana līdz plkst. 19.00.

2018. gadā valsts papildus apmaksās ap 400 tūkstošiem izmeklējumu, konsultāciju un citu ārstēšanas pakalpojumu, līdz ar to 2017. un 2018. gadā rindas būs samazinājušās teju divas reizes – kopumā par 40%. Papildu finansējums piešķirts arī onkoloģijas, sirds un asinsvadu, diabēta slimību ārstēšanai, endoprotezēšanai, dienas stacionāriem un rehabilitācijai. Pirmo reizi Latvijā ieplānotas septiņas valsts apmaksātas aknu transplantācijas, kā arī izveidots speciāls budžets reto slimību ārstēšanai.

Grozījumi Izglītības likumā nākamgad paredz sociālo atbalstu pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu. Lai saņemtu sociālo atbalstu, kopējam darba stāžam izglītības iestādēs būs jābūt vismaz 25 gadiem. Sociālā atbalsta maksimālais apjoms paredzēts līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu augstskolām un vecākiem, no 2018. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniski saņems datus no Valsts informācijas izglītības sistēmas par augstskolās studējošajiem. Tas nozīmē, ka tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūs pašiem jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID.

Ref: 225.000.103.1p84


Pievienot komentāru

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Vjetnamā strādājošos Latvijas uzņēmumus ar ienākuma nodokļiem neapliks dubulti

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi, ziņo Saeimas Preses dienests.

Jaunākie komentāri