bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.06.2018 | Vārda dienas: Rasa, Rasma, Maira
LatviaLatvija

39% Latvijas sieviešu piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAptuveni 39% Latvijas sieviešu savas dzīves laikā piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību, kas ir septītais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), secinājuši ES Pamattiesību aģentūras (FRA) pētnieki.

No 2012.gada aprīļa līdz septembrim FRA speciālisti klātienē intervējuši 42 000 ES sieviešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem – katrā valstī aptuveni 1500 respondenšu, tā īstenojot līdz šim plašāko apsekojumu pasaulē par vardarbību pret sievietēm.

Pētījums atklāj, ka 33% ES sieviešu savas dzīves laikā ir piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas atbilst 62 miljoniem sieviešu.

Visu ES valstu vidū Latvija šajā statistikā ieņem septīto sliktāko vietu. Pirmajā ierindojas Dānija, kur no fiziskas vai seksuālas vardarbības cietuši 52% sieviešu. Pirms Latvijas ir arī Somija ar 47% cietušo, Zviedrija – 46%, Nīderlande – 45%, Francija un Apvienotā Karaliste – 44%.

FRA pētnieki gan uzsver, ka starpvalstu atšķirības vardarbības izplatības ziņā varētu būt skaidrojamas ar dažādām sabiedrības īpatnībām, piemēram, atklātības pakāpi, kādā par vardarbību ir pieņemami runāt ar citiem cilvēkiem.

Arī lielāka dzimumu līdztiesība varētu paaugstināt atklātības līmeni, jo sabiedrībā, kur tā ir lielāka, pastāv arī lielāka iespējamība, ka ar vardarbību pret sievietēm saistīti incidenti tiks atklāti risināti un nosodīti, skaidro speciālisti. Tikpat svarīgi ir arī riska faktori, kas var palielināt saskari ar vardarbību, piemēram, nodarbinātības modeļi – darbs ārpus mājām, kā arī socializācijas un dzīvesstila modeļi – iziešana sabiedrībā vai iepazīšanās.

Līdztekus fiziskai un seksuālai vardarbībai ES sievietes saskārušās arī ar kibervardarbību, vajāšanu, psiholoģisku vardarbību un seksuālu uzmākšanos.

Aptuveni 43% sieviešu ir piedzīvojušas dažādas psiholoģiskas vardarbības izpausmes ar pašreizējo vai bijušo partneri, piemēram, publisku pazemošanu, aizliegumu iziet no mājām vai ieslēgšanu, pornogrāfisku materiālu skatīšanos pret pašas gribu un vardarbības draudus. Latvijā ar to saskārušies 60% sieviešu.

Savukārt 55% Eiropas sieviešu ir pieredzējušas kādu no seksuālas uzmākšanās izpausmēm, piemēram, nevēlamu pieskaršanos, apskaušanu vai skūpstīšanu. Turklāt 32% cietušo norāda, ka vainīgais ir bijis priekšnieks, kolēģis vai klients. Latvijā šādā situācijā vismaz reizi dzīvē nokļuvuši 47% sieviešu.

Tāpat 18% ES sieviešu saskārušās ar vajāšanu, piemēram, saņēmušas aizvainojošus vai draudošus e-pastus, īsziņas vai zvanus, tikušas izsekotas. Turklāt 5% pēdējā gada laikā, kas nozīmē, ka 12 mēnešu laika posmā deviņi miljoni sieviešu piedzīvojušas vajāšanu. Latvijā ar to saskārušies 14% sieviešu.

Vēl 11% ES sieviešu pieredzējušas kiberuzmākšanos, piemēram, saņēmušas nepiedienīgus piedāvājumus sociālajās tīmekļa vietnēs vai klaji seksuāla rakstura e-pastus vai īsziņas.

Diemžēl sievietes pietiekami neziņo par piedzīvoto vardarbību, secinājuši FRA pētnieki. Piemēram, 67% ES sieviešu par nopietnāko partnera vardarbības incidentu nav ziņojušas ne policijai, ne citām organizācijām, bet 74% sieviešu, kuras cietušas no vajāšanas, norāda, ka par nopietnāko vajāšanas gadījumu nav informējušas policiju.

«Šajā apsekojumā iegūtos datus vienkārši nevar un nedrīkst ignorēt. FRA apsekojums liecina, ka fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret sievietēm ir plaša mēroga cilvēktiesību aizskārums visās ES dalībvalstīs,» uzsver FRA direktors Mortens Kjaerums.

Vardarbības pret sievietēm apkarošanā ir jāiesaistās visdažādākajām sabiedrības grupām, tostarp darba devējiem, veselības aprūpes speciālistiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, uzsver FRA speciālisti.

Viņi sola izmanot apsekojuma rezultātus politisku pārmaiņu īstenošanai ES. Aģentūra jau nākusi klajā ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai, tai skaitā norāda, ka dalībvalstīm būtu pilnībā jāratificē Stambulas konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Vienlaikus FRA rosina noteikt, ka intīmu partneru vardarbība ES dalībvalstīm ir jāuzlūko nevis kā privāta, bet ar valsts iejaukšanos risināma problēma.

Tāpat viņi aicina ES dalībvalstis pārskatīt pastāvošo tiesisko un politisko risinājumu darbības jomu attiecībā uz seksuālu uzmākšanos, ņemot vērā, ka tā var notikt dažādos kontekstos un izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, internetu un mobilos tālruņus.

FRA arī uzskata, ka ES dalībvalstīm būtu jāapmāca policijas darbinieki, veselības aprūpes speciālisti, darba devēji un specializētu cietušo atbalsta dienestu darbinieki, kā arī jāapgādā viņi ar resursiem un attiecīgi jāpilnvaro, lai viņi spētu palīdzēt cietušajām sievietēm.

Vienlaikus policija būtu jārosina ikdienā atpazīt un izmeklēt ar kibervajāšanu un kiberuzmākšanos saistītus gadījumus, kā arī jāmāca atpazīt un izprast psiholoģiskas vardarbības ietekmi uz cietušajiem.

Tikpat svarīgi būtu uzlabot sieviešu, un arī vīriešu, zināšanas par vardarbību ar izpratnes veicināšanas pasākumiem, lai uzlabotu ziņošanu par vardarbības gadījumiem.kā arī jāīsteno vēl daudzi citi pasākumi.

FRA ir vēl citi priekšlikumi vardarbības mazināšanai. Aģentūra sola cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai īstenotu rekomendācijas, tostarp iesaistīt to realizēšanā Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

102.000.102.6810


Pievienot komentāru

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

VARAM joprojām nav izdevies saskaņot iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar iesaistītajām pusēm joprojām nav izdevies vienoties par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, apstiprina ministrijas pārstāve Anda Zaļepska.

Krievijas «melnajā sarakstā» iekļauti vairāki Saeimas deputāti un sabiedriski politiskie aktīvisti

Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijai iesniegtajā «melnajā sarakstā» ir iekļauti vairāki Saeimas deputāti, kā arī sabiedriski politiskie aktīvisti, liecina šo cilvēku ieraksti sociālajos tīklos.

Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 000 eiro apmērā

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēta nepamatoti prasīta samaksa par pakalpojumiem 254 994 eiro apmērā.

Krievija liedz iebraukt Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

Krievijas Ārlietu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībai Maskavā Latvijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikts iebraukšanas liegums Krievijā par sankciju atbalstīšanu advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Budžeta komisija par Latvijas Bankas padomes locekli virza Mārtiņu Kazāku

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vienbalsīgi lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Lietuva uzņēmusi Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektorus

Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektori apmeklējuši Lietuvu, kamēr tās teritorijā Lietuvas un citu NATO dalībvalstu spēki attīstījuši prasmes militārajās mācībās Zobena cirtiens 2018.

Zemnieku saeima aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Biedrība Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Vairāk saules lietā apcietinātā IT speciālista aizstāvji pārsūdzējuši tiesas piemēroto drošības līdzekli

Krimināllietā par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā Vairāk saules aizdomās turētā IT speciālista Edgara Štromberga aizstāvji ir pārsūdzējuši viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atklāja zvērināts advokāts Mareks Halturins.

Velorikšām Tallinā prasīs drošības jostas

Tallinas velorikšu pakalpojumos līdz šim pastāvējusi minimāla pilsētas vadības kontrole, taču tas mainīsies no jūlija, kad, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, šis dabai draudzīgais pasažieru pārvadājumu veids tiks pielīdzināts automašīnu taksometra pakalpojumiem.

Latvijas ostās šī gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts par 7,5% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 27,072 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Vācijā apcietina Audi vadītāju saistībā ar dīzeļauto shēmas izmeklēšanu

Izmeklētāji Vācijā ir apcietinājuši autobūves uzņēmuma Audi izpilddirektoru Rupertu Štadleru saistībā ar izmeklēšanu izplūdes mērierīču maldināšanas shēmā Volkswagen grupas uzņēmumos.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Apple par patērētāju tiesību pārkāpumu Austrālijā soda ar 5 miljoniem eiro

Tiesa Austrālijā piespriedusi amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmumam Apple 5,7 miljonus eiro lielu naudassodu par atteikšanos labot tā ražotos viedtālruņus un planšetdatorus, ja tos jau labojuši citi uzņēmumi.

30% Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar ģimenes materiālo stāvokli

Iedzīvotāji visnegatīvāk izteikušies par pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju – 31% aptaujāto uzskata, ka tā tikai pasliktinoties.

Koalīcijā aizvien domstarpības jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti

Viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, neatbalstīs un neskatīs rosinājumu atvieglot Eiropas Savienības «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Biržu indeksi krītas, bažījoties par tirdzniecības karu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 18.jūnijā, kritušies, tirgu dalībniekiem bažījoties par tirdzniecības kariem un Eiropas Savienībā esošajām domstarpībām migrācijas jautājumā.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.