bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 17.08.2017 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

41,8% Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties jau 55 gadu vecumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ja būtu brīvi no dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, noskaidrots pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā. Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst esošo likumdošanā noteikto laiku – 62 gadi un deviņi mēneši.

Situācijā, ja ierobežojošs nebūtu finansiālais aspekts, lielākā daļa jeb 41,8% iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, kas ir astoņus gadus agrāk nekā patlaban likumdošanā noteiktais teju 63 gadu vecums. Oficiālais pensionēšanās vecums optimāls šķiet katram piektajam respondentam, bet 18,4% respondentu pensionēties gribētu jau 50 gadu vecumā. 5,5% pensijā gribētu doties 65 gadu vecumā, bet 8,3% aptaujāto atzinuši, ka darbs viņu dzīvei piešķir jēgu, tāpēc pensijā vispār negribētu doties.

55 gadu pensionēšanās vecumu visbiežāk norādījuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti, savukārt 50 gadu vecumu – jaunākie respondenti (18 līdz 24 gadi). «Ir novērojama tendence, ka jaunie respondenti izrāda vēlmi pensionēties agrākā vecumā. Tas skaidrojams nevis ar to, ka jaunieši būtu vairāk orientēti uz vieglāku dzīvesveidu, bet gan ar to, ka jau 55 gadu vecumu viņi uzskata par ievērojamu. Savukārt tie, kas šo vecumu jau ir sasnieguši, sevi par veciem neuzskata un nereti izvēlas pensionēšanos atlikt uz vēlāku laiku. Būtiski atšķiras vīriešu un sieviešu attieksme pret atbildi «pensijā labprāt neietu, turpinātu strādāt», kuru vīrieši izvēlējušies 13,7%, bet sievietes – tikai 3,4% gadījumu. Šī atšķirība norāda uz dzimumu atšķirību attiecībā uz jēgpilnu nodarbošanos, kur vīrieša dzīves kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no tā, vai viņam ir iespēja veikt darbu ārpus mājas. Sievietēm savukārt darbošanās mājās nesaistās ar dzīves jēgpilnuma zaudēšanu,» rezultātus komentē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Jautāti par optimālo pensijas apmēru, kāds pēc došanās pensijā ļautu saglabāt ierasto dzīves kvalitāti (pēc rēķinu nomaksas atliktu līdzekļi arī ikdienas vajadzībām un atpūtai), puse no respondentiem norāda, ka tikai pensija 100% apmērā no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem ļautu saglabāt dzīves kvalitāti. Aptuveni trešā daļa aptaujāto (37,6%) atzina, ka viņus apmierinātu arī pensija 80% apmērā no līdzšinējiem ienākumiem. Ievērojami mazāk jeb 5,7% aptaujas dalībnieku izdevumus ikdienas vajadzībām un atpūtai varētu atļauties nosegt, pensijā saņemot 80 līdz 50% no līdzšinējiem ienākumiem. Turpretī 2,4% respondentu norādīja, ka vēlamais pensijas apmērs ir atkarīgs no dzīvesvietas – laukos dzīve prasa mazākus izdevumus komunālo un citu obligāto maksājumu apmaksai. Šis apgalvojums gan nav populārs pašu lauku teritoriju iedzīvotāju vidū, jo tikai 2% no šīs respondentu grupas minējuši šādu atbildi, bet 52,4% un 35,2% atzīmējuši attiecīgi nemainīgus ienākumus vai 80% no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem, lai varētu saglabāt esošo dzīves kvalitāti.

«Cilvēki savas dzīves laikā pierod pie noteikta dzīves līmeņa, ko ideālā variantā vēlas saglabāt arī pēc došanās pensijā. Tomēr realitāte visbiežāk ir cita – nākas pielāgoties pavisam citam ienākumu līmenim. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmenis ir vienīgais jebkāda veida uzkrājums, tieši tādēļ mudinām cilvēkus jau laikus pievērst uzmanību arī privātajām uzkrājumu programmām, kas palīdzēs veidot drošības spilvenu finansiāli nodrošinātām vecumdienām,» aicina DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Tomēr pensijas vecums respondentiem saistās ne tikai ar finansiālajām izmaiņām, bet arī ar daudz vairāk brīvā laika. Kā uzskata vairākums respondentu, pensijas vecumā beidzot ir laiks vairāk ceļot (67,9%) un nodarboties ar hobijiem (69,9%). Savukārt katrs trešais aptaujātais uzskata, ka pensijas vecumā ir iespēja izlasīt visas iekavētās grāmatas un noskatīties neredzētos kino darbus. Pusei respondentu šķiet, ka pēc došanās pensijā ir vairāk laika parūpēties par veselību, kā arī apciemot ģimeni un uzņemt ciemiņus. 30,3% aptaujāto kā pensijas bonusu uzskata iespēju no rītiem ilgāk izgulēties.

Ref: 102.000.102.11843


Pievienot komentāru

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.

Paredz jaunus noteikumus likumā Par valsts noslēpumu

Paredz jaunu kārtību personas informēšanā par tās atbilstību speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 103 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 103 personas, tajā skaitā, divas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Pētījumā noskaidrots, ka palielinājusies meža sicistas populācija Latvijā

Pētījumā par Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas grauzēju sugas meža sicistas sastopamības izmaiņām ilgtermiņā, noskaidrots, ka šīs retās sugas populācija Latvijā kopš 1988.gada ir pieaugusi.

Igaunijā vēlas uzlabot valsts kā darbadevēja reputāciju

Igaunijas Finanšu ministrijai, tiecoties uzlabot valsts sektora kā darbadevēja reputāciju un zīmolu, tā izsludinājusi iepirkumu «Valsts kā darbadevējs», lai izstrādātu rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai.

Lūdz atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus

Valsts asinsdonoru centrs īpaši aicina atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus. Tāpat vēl joprojām ļoti nepieciešami 0 rēzus negatīvo, kā arī B rēzus negatīvo asins grupu donori.

KNAB nekonstatē nelikumības Seržanta rīcībā, apmaksājot Saeimas telpas sievasmātes jubilejas svinībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus par Saeimas deputāta Kārļa Seržanta apmaksātajām Saeimas rezidences telpām savas sievasmātes 80.gadu jubilejas svinībām.

ZM aicina pieteikties zivsaimniecības attīstības atbalsta pasākumiem

Lauku atbalsta dienestā no 21.augusta tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam pasākumos Inovācija, Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Aicina vērtēt no Veselības inspekcijas aizrotētās Mežsargas amata nepieciešamību

Augstākā tiesa aicina Valsts kontroli izvērtēt direktora vietnieka amata lietderīgumu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, ziņo tiesā.

Ašeradens: Nevar pieļaut Ušakova vai Lemberga nonākšanu premjera amatā

Nokļūstot partijas Vienotība priekšsēdētāja amatā, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens centīsies mobilizēt demokrātiskos spēkus, lai novērstu politiķu Aivara Lemberga vai Nila Ušakova nonākšanu premjera amatā, tā sacīja Ašeradena intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Brīdina: Iespējami pārtraukumi Swedbank internetbankas darbībā

Saistībā ar Swedbank veiktajiem informācijas tehnoloģiju modernizācijas darbiem naktī uz ceturtdienu, 17.augustu, iespējami pārtraukumi bankas maksājumu karšu un internetbankas darbībā.

Bils Geitss noziedo 4,6 miljardus dolāru, samazina daļas Microsoft

Datorprogrammatūras uzņēmuma Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss labdarībai piešķīris 4,6 miljardus ASV dolāru, kas ir viņa lielākais ziedojums kopš 2000.gada.

Čakša: Palielinot algu mediķiem, radīsies sajūta, ka politiķiem var ticēt

Veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētais atalgojuma palielinājums varētu būt pirmais solis, lai sāktu radīt sajūtu, ka politiķiem var noticēt, teic veselības ministre Anda Čakša.

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji nepieciešami 1 165 eiro

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1 165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Sjerraleonē traģisks zemes nogruvums

Rietumāfrikas valstī Sjerraleonē noticis zemes nogruvums, kur bojā gājuši ne mazāk par 400 cilvēkiem un vairāki simti iedzīvotāju ir pazuduši bez vēsts.

LOSP aicina ieviest elektronisko preču pavadzīmju sistēmu, lai mazinātu krāpšanu

Elektronisko preču pavadzīmju sistēma lauksaimnieku vērtējumā primāri būtu ieviešama lauksaimniecības un pārtikas precēm, jo tas palīdzētu izskaust un novērst pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmas, pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Latvija un Krievija vienojusies par papildu 3' 000 universālo kravu atļauju apmaiņu

Latvija un Krievija 2017.gadā kopumā apmainīsies ar 7 000 universālo atļauju starptautisko kravas pārvadājumu veikšanai, un tas ir lielākais universālo atļauju apjoms pēdējo 15 gadu laikā, ziņo VSIA Autotransporta direkcija.

Sudrabas vadīto oligarhu lietas komisiju konsultē bijušais Lemberga dēla advokāts

Ingunas Sudrabas vadīto «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga dēla Anrija advokāts Aldis Alliks.