bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

41,8% Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties jau 55 gadu vecumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ja būtu brīvi no dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, noskaidrots pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā. Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst esošo likumdošanā noteikto laiku – 62 gadi un deviņi mēneši.

Situācijā, ja ierobežojošs nebūtu finansiālais aspekts, lielākā daļa jeb 41,8% iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, kas ir astoņus gadus agrāk nekā patlaban likumdošanā noteiktais teju 63 gadu vecums. Oficiālais pensionēšanās vecums optimāls šķiet katram piektajam respondentam, bet 18,4% respondentu pensionēties gribētu jau 50 gadu vecumā. 5,5% pensijā gribētu doties 65 gadu vecumā, bet 8,3% aptaujāto atzinuši, ka darbs viņu dzīvei piešķir jēgu, tāpēc pensijā vispār negribētu doties.

55 gadu pensionēšanās vecumu visbiežāk norādījuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti, savukārt 50 gadu vecumu – jaunākie respondenti (18 līdz 24 gadi). «Ir novērojama tendence, ka jaunie respondenti izrāda vēlmi pensionēties agrākā vecumā. Tas skaidrojams nevis ar to, ka jaunieši būtu vairāk orientēti uz vieglāku dzīvesveidu, bet gan ar to, ka jau 55 gadu vecumu viņi uzskata par ievērojamu. Savukārt tie, kas šo vecumu jau ir sasnieguši, sevi par veciem neuzskata un nereti izvēlas pensionēšanos atlikt uz vēlāku laiku. Būtiski atšķiras vīriešu un sieviešu attieksme pret atbildi «pensijā labprāt neietu, turpinātu strādāt», kuru vīrieši izvēlējušies 13,7%, bet sievietes – tikai 3,4% gadījumu. Šī atšķirība norāda uz dzimumu atšķirību attiecībā uz jēgpilnu nodarbošanos, kur vīrieša dzīves kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no tā, vai viņam ir iespēja veikt darbu ārpus mājas. Sievietēm savukārt darbošanās mājās nesaistās ar dzīves jēgpilnuma zaudēšanu,» rezultātus komentē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Jautāti par optimālo pensijas apmēru, kāds pēc došanās pensijā ļautu saglabāt ierasto dzīves kvalitāti (pēc rēķinu nomaksas atliktu līdzekļi arī ikdienas vajadzībām un atpūtai), puse no respondentiem norāda, ka tikai pensija 100% apmērā no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem ļautu saglabāt dzīves kvalitāti. Aptuveni trešā daļa aptaujāto (37,6%) atzina, ka viņus apmierinātu arī pensija 80% apmērā no līdzšinējiem ienākumiem. Ievērojami mazāk jeb 5,7% aptaujas dalībnieku izdevumus ikdienas vajadzībām un atpūtai varētu atļauties nosegt, pensijā saņemot 80 līdz 50% no līdzšinējiem ienākumiem. Turpretī 2,4% respondentu norādīja, ka vēlamais pensijas apmērs ir atkarīgs no dzīvesvietas – laukos dzīve prasa mazākus izdevumus komunālo un citu obligāto maksājumu apmaksai. Šis apgalvojums gan nav populārs pašu lauku teritoriju iedzīvotāju vidū, jo tikai 2% no šīs respondentu grupas minējuši šādu atbildi, bet 52,4% un 35,2% atzīmējuši attiecīgi nemainīgus ienākumus vai 80% no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem, lai varētu saglabāt esošo dzīves kvalitāti.

«Cilvēki savas dzīves laikā pierod pie noteikta dzīves līmeņa, ko ideālā variantā vēlas saglabāt arī pēc došanās pensijā. Tomēr realitāte visbiežāk ir cita – nākas pielāgoties pavisam citam ienākumu līmenim. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmenis ir vienīgais jebkāda veida uzkrājums, tieši tādēļ mudinām cilvēkus jau laikus pievērst uzmanību arī privātajām uzkrājumu programmām, kas palīdzēs veidot drošības spilvenu finansiāli nodrošinātām vecumdienām,» aicina DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Tomēr pensijas vecums respondentiem saistās ne tikai ar finansiālajām izmaiņām, bet arī ar daudz vairāk brīvā laika. Kā uzskata vairākums respondentu, pensijas vecumā beidzot ir laiks vairāk ceļot (67,9%) un nodarboties ar hobijiem (69,9%). Savukārt katrs trešais aptaujātais uzskata, ka pensijas vecumā ir iespēja izlasīt visas iekavētās grāmatas un noskatīties neredzētos kino darbus. Pusei respondentu šķiet, ka pēc došanās pensijā ir vairāk laika parūpēties par veselību, kā arī apciemot ģimeni un uzņemt ciemiņus. 30,3% aptaujāto kā pensijas bonusu uzskata iespēju no rītiem ilgāk izgulēties.

Ref: 102.000.102.11843


Pievienot komentāru

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri