bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis

43% Latvijas strādājošo nākotnē var būt pakļauti nabadzības riskam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pensionāri, kuri pensionējušies pēdējo divu gadu laikā un iepriekš saņēmuši «aplokšņu» algas, atzīst, ka ir izjutuši būtisku ienākumu kritumu. Salīdzinot pirmspensijas ienākumus un pensijas apmēru, vidējais ienākumu kritums veido 52%.

Tikai 33% pensionāru uzskata, ka finansiāli viņi bija labi sagatavojušies savai pensijai. 59% senioru atbildēja, ka, atskatoties pagātnē, viņi saprot, ka vajadzēja veidot papildu uzkrājumus, turklāt tam arī bija finansiālā iespēja. Kaimiņzemēs šādu nožēlu pauž ievērojami mazāk šībrīža pensionāru – 39% igauņu un 32% lietuviešu, secināts SEB bankas pētījumā Pensometrs.

«Tas nozīmē, ka šiem pensionāriem vecumdienās ir jāiztiek ar niecīgiem līdzekļiem, tāpēc likumsakarīgi, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs finansiāli atbalsta vecākās paaudzes radiniekus, ik mēnesi atvēlot vidēji 138 eiro. Savukārt pensionāri, kuri maksājuši nodokļus pilnā apmērā, saņem pensiju vidēji 80% apmērā no iepriekšējās algas. Nemazinoties ēnu ekonomikai, neveidojoties ilgtermiņa uzkrājumiem pietiekamā apmērā un novecojot sabiedrībai, nākotnē ievērojami palielināsies spiediens uz valsts budžetu,» komentē SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Aprēķini liecina, ka 43% Latvijas strādājošo vecumā no 30 līdz 55 gadiem nākotnē var būt pakļauti nabadzības riskam, jo viņu ienākumi būs mazāki, nekā relatīvās nabadzības slieksnis, kas ir 60% no vidējās algas valstī. 28% strādājošo atrodas vidēja riska zonā, jo viņu ienākumi vecumdienās varētu būt nedaudz virs relatīvās nabadzības sliekšņa. Savukārt 29% strādājošo ienākumi pensijas gados varētu pārsniegt 80% no vidējās darba samaksas – viņi šobrīd atrodas vistālāk no relatīvās nabadzības sliekšņa.

«Lietuvā un Igaunijā ir labāk attīstīts ieradums krāt nākotnei. Lietuvieši tradicionāli uzskatāmi par krājēju tautu – tur vecumdienām uzkrājumus veido visvairāk (39% iedzīvotāju). Savukārt igauņiem ir lielākas iespējas uzkrāt, jo ienākumu līmenis ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Vecumdienām šobrīd gan krāj tikai 27% respondentu, tajā pašā laikā apņemšanās veidot pensijas uzkrājumus ir krietni lielākam skaitam iedzīvotāju, bet daļa no viņiem vēl nav sākuši pensijas uzkrājumu veidošanu. Latvijā tikai 18% iedzīvotāju šobrīd veido uzkrājumus vecumdienām. Tas nozīmē, ka tiek piekopta «strausa» politika vai arī ir paļaušanās uz alternatīvām, kas nodrošinās papildu ienākumus pie pensijas – darba turpināšana pensijas gados, bērnu un radinieku atbalsts. Tomēr tas negarantē pietiekošu ienākumu līmeni vecumdienās. Neveicot uzkrājumus nākotnei un saņemot «aplokšņu algas», cilvēki ir pakļauti nabadzības riskam nākotnē,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Ref: 102.000.102.10103


Pievienot komentāru

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.

Aizvadītajā diennaktī glābēji dzēsuši 21 ugunsgrēku

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.janvāra pulksten 6.30 līdz 19.janvāra pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 48 izsaukumus - 21 uz ugunsgrēku dzēšanu un 21 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Kaspersky Lab: Medicīnas iestādes nerūpējas par savu drošību

Drošības ekspertu pētījumi liecina, ka medicīnas iestādes nav norūpējušās par savu korporatīvo tīklu informācijas drošības jautājumiem, lai gan kibernoziedznieki interesējas par šiem tīkliem, jo tajos tiek apstrādāti vērtīgi medicīniskie dati, norāda Kaspersky Lab speciālisti.

Kustība Par!: ZZS un Saskaņa piesedz valsts sagrābšanu

««Oligarhu lietas» parlamentārā izmeklēšana vēlreiz skaudri parādīja, «kas ir kas» Latvijas Republikas Saeimā. Zaļzemnieki ir pilnīgā saskaņā, piesedzot Aivaru Lembergu un Latvijas valsts sagrābšanu. Viņi un Inguna Sudraba pārvērta parlamentāro izmeklēšanu par farsu.»

Skonto stadiona īpašnieki neapmierināti ar Latvijas tiesas sistēmu

Skonto Stadions īpašnieki izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja to prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona.

Ziemas vētra Nīderlandē un Vācijā izvēršas traģiska

Stipra ziemas vētra Rietumeiropā un Centrālajā Eiropā prasījusi astoņu cilvēku dzīvības, kā arī likusi uz laiku apturēt dzelzceļa satiksmi un ierobežot aviācijas kustību.

Eksperti: Veselības finansēšanas likums liegs veselības aprūpi neaizsargātākajiem

Latvijā un pasaulē atzīti eksperti sarunā par veselības aprūpi ziņo, ka Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais Veselības finansēšanas likums ir ekonomiski nepamatots un neefektīvs. Trūkst sociāli atbildīgas valsts principu, jo veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka, kas pasliktinās sabiedrības veselības rādītājus, pauž Kustība Par!.

Brīvdienās un nākamajā nedēļā saglabāsies ziemai raksturīgi laika apstākļi 

Piektdien, 19.janvārī, un sestdien stipras vēja brāzmas vai ievērojams sniega segas pieaugums nav sagaidāms un nedaudz paaugstināsies gaisa temperatūra, bet jau svētdien un nākamās nedēļas sākumā Latvijā atkal ieplūdīs aukstākas gaisa masas.

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.