bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

72% aptaujāto iedzīvotāju darba vietā nav saņēmuši darba intervijā apsolīto

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Teju trīs ceturtdaļas jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, ka darba intervijā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Visvairāk pieaudzis to gadījumu skaits, kuros alga neatbilst apsolītajam.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, ka darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 28% respondentu apstiprinājuši, ka darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā tika minēts intervijā, 27% aptaujāto norādījuši, ka darba alga nav atbildusi solītajam, 10% aptaujas dalībnieku skaidrojuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā, savukārt 7% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu «Jā, nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.)».

Tikmēr 28% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbildusi reālajai situācijai.

Salīdzinot ar 2017.gada aptaujas datiem, par 4% ir pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad pēc stāšanās amatā alga neatbilst intervijā solītajam. Pagājušajā gadā uz šo problēmu norādīja 23% respondentu. Tikmēr par 6% ir samazinājies situāciju skaits, kad reālajā darba vidē pienākumi ir plašāki vai citādāki, nekā solīts sākumā. Pērn par šo problēmu sūdzējās 34% aptaujas dalībnieku.

Tāpat, salīdzinot ar aptaujas rezultātiem pirms gada, par 2% ir pieaudzis situāciju biežums, kad darba intervijā tiek solīti dažādi labumi, kas pēc stāšanās amatā netiek saņemti. Par 1% pieaudzis gadījumu skaits, kad darba grafiks realitātē atšķirtas no solītā.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pērn, par 1% ir samazinājies atbilžu skaits, kurās respondenti norāda, ka intervijas laikā sniegtā informācijai pilnībā atbilda reālajai situācijai. 2017.gadā šim atbilžu variantam piekrita 29% aptaujāto.

«Biežākais šādu situāciju cēlonis ir neizrunāti jautājumi darba intervijās,» aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. «Ne tikai paši darba devēji nereti neizklāsta visas ar amata pienākumiem un atalgojumu saistītās nianses, bet arī paši potenciālie darbinieki kautrējas uzdot «neērtus» jautājumus.»

Kolosovs skaidro, ka darba devējs intervijā vienmēr centīsies savu pārstāvēto uzņēmumu prezentēt no labākā skatpunkta, kā arī uzsvērt konkrētā amata ieguvumus un augstākos iespējamos sasniegumus, lai ieinteresētu potenciālo darbinieku. Retāk tiek runāts par amata «ēnas pusēm», un izvairīgāk pieminēts atalgojuma «starta» jeb zemākais punkts. Tieši tādēļ potenciālajam darbiniekam ir jābūt gatavam arī pašam uzdot detalizētus jautājumus, ja darba devējs nav sniedzis pilnvērtīgu informāciju.

Kolosovs aicina darba meklētājus pirms intervijas rūpīgi iepazīt uzņēmumu, kā arī ne tikai sagatavot atbildes sevis prezentēšanai, bet arī jautājumus, kurus uzdot par konkrētā amata niansēm. Tikpat neatņemama sadaļa ir arī iepazīšanās ar darba līgumu. Pirms to parakstīt, ir jāizrunā visas neskaidrie jautājumi. «Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbinieku ar pilnvērtīgu informāciju par konkrētā amata pienākumiem, atalgojumu, virsstundu darbu un citām niansēm,» uzsver Kolosovs.

Aptaujas dati arī liecina, ka apsolīto atalgojumu biežāk nesaņem gados jauni darbinieki jeb strādājošie vidēji līdz 35 gadu vecumam. Tikmēr neatbilstības apsolīto darba pienākumu apjoma ziņā izteiktāk piedzīvo sievietes vecumā līdz 35 gadiem. Tajā pašā laikā daiļā dzimuma pārstāves ir arī noteicošajā vairumā starp strādājošajiem, kuriem darba intervijā apsolītais ir atbildis arī realitātē.

Aptaujā iezīmējas tendence, ka iepriekš kāroto darba algu biežāk nesaņem apkalpošanas, rūpniecības, ražošanas un transporta, loģistikas nozarēs strādājošie. Savukārt gaidītais atbilst realitātei lielai daļai pārdošanas, asistēšanas, administrēšanas un informācijas tehnoloģiju jomās strādājošajiem.

CV Market aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, ka darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? kopumā piedalījās 633 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.


Pievienot komentāru

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.