bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

776 bēgļi Latvijai izmaksātu 2,8 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 11.septembrī,  no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Izmaksu ziņā laika periodā uzreiz pēc pārvietošanas un pirms statusa piešķiršanas būs nepieciešami 862 912 eiro. Lielāko daļu no šiem izdevumiem varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda saņemtā vienreizējā maksājuma, teikts pozīcijas projektā.

Tāpat jārēķinās ar papildu finansējuma piešķiršanu atbalsta programmu izveidošanai gan šo personu integrācijai sabiedrībā saistībā ar valodu, izglītība un citiem aspektiem, gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai, pausts dokumenta projektā.

Šim mērķim var tikt novirzīta daļa no vienreizējā maksājuma, taču vienlaikus jārēķinās, ka daļa no šī finansējuma jau būs izmantota, lai nodrošinātu šo personu atlasi un pārvešanu uz Latviju, kā arī akūto nepieciešamību nodrošināšanai uzreiz pēc pārcelšanās (īpaši, ja personai ir īpašas vajadzības), kā arī iepriekš minēto pieteikumu izskatīšanas izdevumu nodrošināšanai un valodas pabalsta izmaksai.

Pozīcijas projektā piebilsts, ka precīzu ietekmi uz valsts budžetu nav iespējams prognozēt.

EK piedāvājums paredz, – ja dalībvalstij ir pamatoti iemesli, kādēļ tā nevar piedalīties fiziskās nastas sadales pasākumos, kā alternatīva tiks piedāvāta uz vienu gadu samaksāt «atkāpšanās maksu» ES budžetā – 0,002% no dalībvalsts budžeta. Latvijas gadījumā šī summa būtu aptuveni 480 000 eiro. Šo maksu var proporcionāli samazināt atkarībā no tā, cik lielā mērā dalībvalsts iesaistīties pārvietošanas pasākumā. Tiek pieļauta iespēja, ka dalībvalsts uzņem tikai daļu no personām, bet atlikušās daļas vietā veic proporcionālu iemaksu, pausts dokumenta projektā.

Svarīgs ir nosacījums, ka EK ir jāatzīst dalībvalsts iesniegtie iemesli par pamatotiem, lai aizstātu fizisku personu uzņemšanu ar «atkāpšanās maksu». Ja EK tiem nepiekrīt, tad dalībvalstij ir tik un tā jāuzņem tai noteiktais skaits pārvietojamo personu, teikts pozīcijas projektā.

Atbilstoši sākotnējam aprēķinam, kas veikts, lai noteiktu vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai garantētu patvēruma meklētājam saskaņā ar «Patvēruma likuma» projektā paredzēto tiesību nodrošināšanu, viena patvēruma meklētāja uzturēšana un izmitināšana, kā arī ar pieteikuma izskatīšanu saistītās izmaksas veido 1112 eiro. Tās ietver patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pieņemto lēmumu tulkošanu, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas naudas nodrošināšanu 240 dienām. Šajā laikā personas var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki.

Neapstiprinātajā pozīcijas projektā teikts, ka, ņemot vērā pašreizējās situācijas ārkārtas raksturu un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, kā arī atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu piekrist EK ierosinājumam uzņemt brīvprātīgi 526 patvēruma meklētājus no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas papildus tiem 250 patvēruma meklētājiem, par kuriem tika panākta vienošanās 6.jūlija Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Latvija piekrīt, ka šobrīd Eiropa saskaras ar ārkārtas situāciju patvēruma jomā, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielāko spiedienu savai patvēruma sistēmai.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs, pausts pozīcijas projekts.

Kā ziņots, Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē 14.septembrī tiks pausts, ka Latvijai nav nacionālās pozīcijas papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē 14.septembrī tiks apspriests jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka valdošās koalīcijas partijas «agri vai vēlu nonāks pie vienošanās» saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Runājot par tālākiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdienas, 13.septembra, vakarā sanāks ES dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi EK prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātajiem skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezidente.

Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. «Meklēsim pieņemamus risinājumus,» sacīja Straujuma.

EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.

Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK noraidošo pozīciju.

Ref: 102.000.102.10684


Pievienot komentāru

  1. Viens saka:

    Katrā ziņā tie bēgļi latvijai izmaksā daudz lētāk kā Liepājas Metalurga privātā ebreju biznesa glābšana par 56 miljoniem un parex bankas glābšana 800 miljonu lielumā, ko Latvijas valsts uzdāvināja atkal diviem ebreju mahinatoriem

    +1 0 -1 0

  2. kakis saka:

    Super!Sarauj,Latvija!Paši pa konteineriem iesim,dzīvosim kastēs,lai uzturētu vadību,ex-prezidentus un iebraucējus ar ģimenēm (kuras viņiem ir krietni lielas).

    +1 0 -1 0

  3. rasa saka:

    Interesanti cik gadu vēl jādzīvo,lai Latviju pilnībā iznīcinātu un mūsu zemīte pazustu no PASAULES kartes?

    +1 0 -1 0

  4. muļķis saka:

    maksāju nodokļus un baroju parazītus!!!

    +1 0 -1 0

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Jaunākie komentāri