bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

776 bēgļi Latvijai izmaksātu 2,8 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 11.septembrī,  no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Izmaksu ziņā laika periodā uzreiz pēc pārvietošanas un pirms statusa piešķiršanas būs nepieciešami 862 912 eiro. Lielāko daļu no šiem izdevumiem varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda saņemtā vienreizējā maksājuma, teikts pozīcijas projektā.

Tāpat jārēķinās ar papildu finansējuma piešķiršanu atbalsta programmu izveidošanai gan šo personu integrācijai sabiedrībā saistībā ar valodu, izglītība un citiem aspektiem, gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai, pausts dokumenta projektā.

Šim mērķim var tikt novirzīta daļa no vienreizējā maksājuma, taču vienlaikus jārēķinās, ka daļa no šī finansējuma jau būs izmantota, lai nodrošinātu šo personu atlasi un pārvešanu uz Latviju, kā arī akūto nepieciešamību nodrošināšanai uzreiz pēc pārcelšanās (īpaši, ja personai ir īpašas vajadzības), kā arī iepriekš minēto pieteikumu izskatīšanas izdevumu nodrošināšanai un valodas pabalsta izmaksai.

Pozīcijas projektā piebilsts, ka precīzu ietekmi uz valsts budžetu nav iespējams prognozēt.

EK piedāvājums paredz, – ja dalībvalstij ir pamatoti iemesli, kādēļ tā nevar piedalīties fiziskās nastas sadales pasākumos, kā alternatīva tiks piedāvāta uz vienu gadu samaksāt «atkāpšanās maksu» ES budžetā – 0,002% no dalībvalsts budžeta. Latvijas gadījumā šī summa būtu aptuveni 480 000 eiro. Šo maksu var proporcionāli samazināt atkarībā no tā, cik lielā mērā dalībvalsts iesaistīties pārvietošanas pasākumā. Tiek pieļauta iespēja, ka dalībvalsts uzņem tikai daļu no personām, bet atlikušās daļas vietā veic proporcionālu iemaksu, pausts dokumenta projektā.

Svarīgs ir nosacījums, ka EK ir jāatzīst dalībvalsts iesniegtie iemesli par pamatotiem, lai aizstātu fizisku personu uzņemšanu ar «atkāpšanās maksu». Ja EK tiem nepiekrīt, tad dalībvalstij ir tik un tā jāuzņem tai noteiktais skaits pārvietojamo personu, teikts pozīcijas projektā.

Atbilstoši sākotnējam aprēķinam, kas veikts, lai noteiktu vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai garantētu patvēruma meklētājam saskaņā ar «Patvēruma likuma» projektā paredzēto tiesību nodrošināšanu, viena patvēruma meklētāja uzturēšana un izmitināšana, kā arī ar pieteikuma izskatīšanu saistītās izmaksas veido 1112 eiro. Tās ietver patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pieņemto lēmumu tulkošanu, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas naudas nodrošināšanu 240 dienām. Šajā laikā personas var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki.

Neapstiprinātajā pozīcijas projektā teikts, ka, ņemot vērā pašreizējās situācijas ārkārtas raksturu un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, kā arī atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu piekrist EK ierosinājumam uzņemt brīvprātīgi 526 patvēruma meklētājus no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas papildus tiem 250 patvēruma meklētājiem, par kuriem tika panākta vienošanās 6.jūlija Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Latvija piekrīt, ka šobrīd Eiropa saskaras ar ārkārtas situāciju patvēruma jomā, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielāko spiedienu savai patvēruma sistēmai.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs, pausts pozīcijas projekts.

Kā ziņots, Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē 14.septembrī tiks pausts, ka Latvijai nav nacionālās pozīcijas papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē 14.septembrī tiks apspriests jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka valdošās koalīcijas partijas «agri vai vēlu nonāks pie vienošanās» saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Runājot par tālākiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdienas, 13.septembra, vakarā sanāks ES dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi EK prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātajiem skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezidente.

Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. «Meklēsim pieņemamus risinājumus,» sacīja Straujuma.

EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.

Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK noraidošo pozīciju.

Ref: 102.000.102.10684


Pievienot komentāru

  1. Viens teica:

    Katrā ziņā tie bēgļi latvijai izmaksā daudz lētāk kā Liepājas Metalurga privātā ebreju biznesa glābšana par 56 miljoniem un parex bankas glābšana 800 miljonu lielumā, ko Latvijas valsts uzdāvināja atkal diviem ebreju mahinatoriem

    +1 0 -1 0

  2. kakis teica:

    Super!Sarauj,Latvija!Paši pa konteineriem iesim,dzīvosim kastēs,lai uzturētu vadību,ex-prezidentus un iebraucējus ar ģimenēm (kuras viņiem ir krietni lielas).

    +1 0 -1 0

  3. rasa teica:

    Interesanti cik gadu vēl jādzīvo,lai Latviju pilnībā iznīcinātu un mūsu zemīte pazustu no PASAULES kartes?

    +1 0 -1 0

  4. muļķis teica:

    maksāju nodokļus un baroju parazītus!!!

    +1 0 -1 0

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.