bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

80 gadu laikā Latvijas mežu platība dubultojusies

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Pēdējo astoņdesmit gadu laikā Latvijas mežu platība ir dubultojusies, un arī pašlaik tā turpina pieaugt, apgāžot mītu, ka mežsaimniecība negatīvi ietekmē valsts mežainumu. Latvija ir ceturtā mežiem bagātākā valsts Eiropā, un tāda tā būs arī turpmāk, īpaši ņemot vērā faktu, ka aktīva mežsaimniecība mūsu zemē nozīmē ne tikai koksnes resursu ieguvi, bet arī skrupulozu meža atjaunošanu un kopšanu, norāda biedrība Zaļās mājas.

Biedrība pavasarī veica socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības izpratni un zināšanas par valstij nozīmīgo meža nozari, secinot, ka diemžēl ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst patiesu zināšanu par reālo situāciju mežos. Piemēram, ļoti liela daļa (41%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašlaik mežu Latvijā ir daudz mazāk nekā starpkaru periodā – «Kārļa Ulmaņa laikos», kaut patiesībā situācija ir pilnīgi pretēja: 1935.gadā Latviju klāja 1 747 000 ha meža, bet 2015.gadā mežu platība jau sasniedza 3 356 000 ha.

«Ir skumji, ka liela daļa iedzīvotāju nemaz neiedziļinās reālajā situācijā, bet savu viedokli pauž, balstoties uz emocijām vai nepamatotām ziņām. Cilvēki dzīvo ar dogmatisku pārliecību, ka «ulmaņlaikos» viss bija labāks, taču reti kurš aizdomājas, ka toreiz Latvija bija izteikti agrāra valsts ar daudz zemniekiem, kuri apara katru pieejamo zemes stūrīti, un mežam šajā valsts ekonomiski sociālajā modelī bija daudz mazāk vietas nekā šodien,» stāsta biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis.

Koksnes resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila un ilgtspējīga. Vidēji ik gadu Latvijā tiek nocirsti 10 līdz 12 miljoni m3 koksnes, bet ikgadējais pieaugums ir divtik lielāks – vismaz 25 miljoni m3 koksnes gadā, gan nodrošinot ar nepieciešamo resursu Latvijas kokrūpniekus, gan garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no mežainākajām Eiropas valstīm. 25 gadu laikā (1988.-2013.) ciršanas vecumu sasniegušu un pārsniegušu audžu platība Latvijā pieaugusi 2,1 reizi. Proti, 1988.gadā to bija 286 000 ha, bet 2013.gadā – jau 602 000 ha.

Tāpat Latvijā tiek īstenota ļoti aktīva mežu atjaunošana, faktiski katra nocirstā koka vietā iestādot divus jaunus stādiņus. 2010.gadā tika atjaunoti 32 200 ha mežu, 2012. gadā – 35 200 ha, 2014. gadā 38 000 ha, bet 2015. gadā atjaunoti 41 700 ha mežu.

«Par datu precizitāti varam būt droši, jo mežu apsekošanā tiek izmantota visā Eiropā pielietota metode, kuras precizitāte ir 97%. Patlaban Latvija ir 4.mežainākā valsts Eiropas Savienībā, un uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 1,7 hektāru meža. Ņemot vērā, ka mums ir patiešām neliels iedzīvotāju skaits, tā ir liela bagātība. Vienlaikus Latvijas meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā, un tas dod iespēju brīvi tajos ogot, sēņot, atpūsties un sportot,» norāda Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons.

Patlaban mežainākā valsts Eiropas Savienībā ir Somija, no kuras teritorijas 66% ir meži. Salīdzinājumam – no Latvijas teritorijas mežs aizņem 52%.

Aptauja uzrādījusi arī kādu pozitīvu iezīmi – cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža ekonomisko vērtību var iegūt un vairot, tikai mežu efektīvi apsaimniekojot. 48% respondentu uzskata, ka efektīvi apmežota zeme ir tikpat vērtīga kā naftas, akmeņogļu, zelta vai dimantu krājumi, turklāt 78% respondentu pauž viedokli, ka mežs ir jānocērt pēc noteikta vecuma sasniegšanas un tad jāiestāda jauns.

Ref: 102.000.102.13555


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.