bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Āboltiņa pret Vilku - Vienotībā nesaskaņas ap VID vadītāja izvēli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un finanšu ministrs Andris Vilks

Finanšu ministrs Andris Vilks ir pārliecināts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) būtu jāvada Inārai Pētersonei. Par to viņš jau paspējis panākt vienošanos ar Reformu partiju, Nacionālo apvienību un Zaļo un zemnieku savienību. Vienīgie, kas ceļ iebildumus, ir Vilka paša partijas biedri no Vienotības.

Jūnijā no VID ģenerāldirektora amata aizgāja Nelija Jezdakova. Vilks viņas amatā iecēla VID ģenerāldirektores vietnieci Ināru Pētersoni un neslēpa, ka viņu par VID vadītāju redz arī nākamos piecus gadus. Premjers Valdis Dombrovskis atbalstīja sava ministra izvēli. Iebildumus necēla arī Vienotība, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Pētersones pozīcijas sašķobīja Jezdakovas korupcijas lieta. Viņa izteica atbalstu savai bijušajai priekšniecei. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par izmeklēšanas gaitu neko neziņoja un publiskajā telpā radās šaubas, vai tik pie kukuļņemšanas tuvumā nav bijusi arī Pētersone.

Vilks baumas un tenkas par Pētersones saitēm ar Jezdakovu neņēma vērā, palika pie sava un sūtīja kandidāti iepazīšanās tūrē pie Saeimas deputātiem.

«Viņa atstāja kompetentu iespaidu. Mums bija profesionāla saruna par VID jautājumiem, nodokļiem, nodokļu iekasēšanu, nodokļu politiku,» komentē Reformu partijas dibinātājs, deputāts Valdis Zatlers. Arī Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters atzīst: «Mēs tikāmies frakcijas sēdē, bija daudz jautājumi, saņēmām patiešām kompetentas atbildes un mūsu viedoklis, visticamāk, būs, ka mēs Pētersones kundzi atbalstām, jo no frakcijas puses nebija neviens jautājums, uz kuriem nebūtu atbilde.»

Kad Pētersonei bija jāiet pie Vienotības, viņu sagaidīja pārsteigums. Aizvadītās nedēļas vidū valdošā partija pēkšņi nolēma tikšanos atlikt. Esot nepieciešams izvērtēt ne tikai Pētersoni, bet arī citus kandidātus. Daži deputāti arī vēlējušies sagaidīt, vai par Pētersoni kaut ko neglaimojošu neatklās prese. «Frakcijas viedoklis noslējās uz to, ka steigas šajā jautājumā nebūs. Mums ir neskaitāmi daudz prioritāšu gan budžeta kontekstā, gan valdības stabilitātes kontekstā, gan šādos jautājumos, līdz ar ko mēs iepauzēsim. Vai tās būs nedēļas divas vai trīs, mēs iepauzēsim un šobrīd nekādu konsultāciju faktiski nebūs,» skaidro Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Trešdienas vakarā esot notikusi neformāla Vienotības augstākās vadības sapulce, kur nolemts meklēt citus VID ģenerāldirektora kandidātus. Minēts finanšu policijas priekšnieka Kaspara Čerņecka vārds, taču Vilks turpināja pastāvēt uz savu. Tas saniknoja Vienotības vadītāju Solvitu Āboltiņu. Viņa uzskata, ka pār Pētersoni krīt neizkliedēta aizdomu ēna Jezdakovas lietā, turklāt viņa pārstāvot to VID darbinieku tradīciju, kas traucē dzīvi mazajiem uzņēmējiem, piekasoties pie nebūtiskiem sīkumiem. Piemērotāks būtu Čerņeckis, kurš veiksmīgi apkarojot lielos nodokļu nemaksātājus.

Āboltiņai tagad piebalso arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, kurš iepriekš VID vadības jautājumā pilnībā paļāvās uz Vilku. Premjers pats plāno iesaistīties ģenerāldirektora kandidāta iztaujāšanā. «No savas puses sagaidu, ka VID ģenerāldirektora prioritāšu augšgalā būs nodokļu iekasēšanas uzlabošana, ēnu ekonomikas apkarošana un VID darba pārorientēšana uz atbalstu godīgajiem uzņēmējiem, lielāku uzsvaru liekot nevis uz represijām un sodiem, bet samērīguma principa ievērošanu, konsultācijām un preventīvu darbu,» teic premjers.

Vilks ir neizpratnē, kādēļ kolēģi partijā neuzticas viņa izvēlei pēc tam, kad viņš veiksmīgi kopā ar premjeru Dombrovski izvedis valsti no krīzes un panācis eiro ieviešanu. Partija jau varot iebilst, tomēr kādā no tuvākajām valdības sēdēm par Pētersoni valdībai tik un tā būšot jābalso. «Šeit atlikt un meklēt citas kandidatūras nav adekvāti. Deputātiem arī saprotams, mēs esam vienmēr pārrunājuši visus manus soļus, ko es esmu darījis, esmu mēģinājis izstāstīt un guvis atbalstu. Šajā brīdī no manis prasa atbildību, finanšu ministra atbildību, ne jau deputātu. Man nav neviena apstiprinājuma, pilnīgi neviena apstiprinājuma, ka [Jezdakovas lietā] būtu iesaistīta Pētersone vai kaut kas tāds. Pilnīgi nekas, nav neviena mājiena, neviena informācija, nav nekas, tās ir tikai nebeidzamās spekulācijas,» tā finanšu ministrs Andris Vilks.

Raidījuma rīcībā ir ziņas, ka KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe pēdējo nedēļu laikā tomēr ir bijusi Vilka kabinetā un runāts arī par nākamajiem VID ģenerāldirektora kandidātiem. Šobrīd kandidāti ir divi – Pētersone un Čerņeckis.

Pētersone ir grāmatvede. Darbu ieņēmumu dienestā sāka pirms 13 gadiem Zemgales reģionālajā iestādē. Taču jau drīz pārcēlās uz Rīgu un strauji kāpa pa karjeras kāpnēm VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces, direktores un vēlāk arī Nodokļu kontroles pārvaldes direktores amatos. Pirms gada Jezdakovas laikā Pētersoni iecēla par VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jautājumos.

Čerņeckis pirms 14 gadiem sāka strādāt par Finanšu policijas inspektoru. Taču jau trīs gadus vēlāk jauno finanšu policistu pieņēma darbā par VID ģenerāldirektora vietnieku, kurš pārrauga Finanšu policijas un Muitas kriminālpārvaldes darbu. Šajā amatā viņš strādā joprojām. 2009.gadā papildus šiem pienākumiem viņu iecēla arī par Finanšu policijas priekšnieku.

Kā liecina raidījuma rīcībā esošās ziņas, Vienotības vadība plāno pierunāt ministru Vilku atlikt lemšanu par VID ģenerāldirektoru pēc budžeta pieņemšanas.

BNN jau vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturējis Jezdakovu. Viņai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Jezdakova no šā gada 11.jūlija ir pieņemta darbā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora ārštata padomnieci.

Viņas galvenie darba pienākumi ir saskaņā ar VID ģenerāldirektora uzdevumu līdzdarboties attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un normatīvo aktu projektu izstrādē, sniegt atzinumus par tiem un priekšlikumus to pilnveidošanai, kā arī sniegt priekšlikumus VID ģenerāldirektoram VID struktūras optimizācijai un pilnveidošanai, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jezdakovas pienākumu vidū ir arī pārstāvēt VID Saeimas komisiju, Ministru kabineta, ministriju, starpinstitūciju un starptautisko komiteju un darba grupu darbā, sanāksmēs, sēdēs, apspriedēs un komisijās saskaņā ar VID ģenerāldirektora uzdevumu vai pilnvarojumu, kā arī piedalīties VID apspriedēs, komisijās un darba grupu darbā u.c.

Tāpat ziņots, ka Jezdakova šovasar finanšu ministram iesniedza lūgumu pēc pašas vēlēšanās viņu atbrīvot no ieņemamā amata, sākot ar 10.jūliju. Finanšu ministrs atlūgumu pieņēma, un valdība 2.jūlijā nolēma amatpersonu no amata atbrīvot.

102.000.102.5345


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.