bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecība

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Sūdzības par darba drošības pārkāpumiem ir gan no darbiniekiem, gan no darba devējiem. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu portāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

2015.gada janvārī tika atklāta Ķekavas sākumskolas 2.kārta. Pēc tam tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti un tehniskā specifikācija iepirkuma izsludināšanai uz Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecību.

Iepirkumā uzvarēja būvfirma – SIA Abora, kura arī būvēja skolas iepriekšējās abas kārtas. Līgumu par Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecību parakstīja domes priekšsēdētājs Andis Damlics un SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis 2015.gada 18.augustā, liecina mājas lapas pieejamā informācija.

BNN rīcībā nonāca vairāki attēli no Ķekavas iedzīvotājiem, kuros redzams, ka darba ekipējums nav pilnīgs. Turklāt arī paši darbinieki pauduši bažas par savu drošību objektā.

Lai uzzinātu darbinieku viedokli, ziņu portālam izdevās aprunāties ar vienu no būvniekiem, kurš tuvāk paskaidroja savu skatījumu par darba drošību objektā.

Sarunas sākumā būvnieks ļoti skaidri pauda savu nostāju, sakot: «Es darbā vietā nejūtos necik droši, un par mums kā par darbiniekiem netiek domāts nemaz.»

Jautājot, kādi riski pastāv darba vietā, viņš atbildēja: «Vispirms jau nokrišana no jumta. Es strādāju dzīvokļa jumta mājas augstumā, tas ir pietiekams augstums, lai katru dienu es apdraudētu savu dzīvību. Kāpjot augšā un lejā no jumta, būtu jābūt trepēm, bet arī tās tur nav.»

Firmas Abora pārstāvis Atis Melngalvis norāda, ka viņu uzņēmums šajā gadījumā neuzņemas atbildību, jo atbilstoši ēku Būvnoteikuma likumam katrs darba veicējs atbild par savu iekšējo darba drošību. Šajā gadījumā par Ķekavas sākumskolas būvdarbiem atbild Aboras apakšuzņēmums SIA Reserv Inc.

«Abora kā galvenais būvinženieris atbild par tādām lietām kā teritorijas nožogojums, lai būvlaukumā neielaistu nepiederošas personas, par kopējo ceļu, nožogojumu, kur pārvietojas cilvēki – tātad par kopējo aizsardzības jautājumu. Tāpat arī nodrošina ar dzeramo ūdeni būvlaukumā un parūpējas par ugunsdrošību,» BNN skaidro Melngalvis.

Melngalvis uzsver, ka uzņēmums pret darba drošību attiecas ļoti nopietni. «Objekti tiek apsekoti, ir žurnāli, pierakstām aktus, kur fiksēti arī pārkāpumi, diemžēl bez tiem neiztiek celtniecībā. Tā ka darba uzraudzība tiek veikta,»  turpina Melngalvis, norādot, ka ir apsardzes režīms un neviens svešs teritorijā netiek ielaists.

Lai noskaidrotu tuvāk, kurš atbild par darba drošību būvobjektā, BNN sazinājās ar Valsts darba inspekciju.

Inspekcija pamato savu atbildi uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir pienākumi, kurus iespējams apskatīt šeit.

Svarīgi atzīmēt, ka par darba drošību, noteikumu ievērošanu ir atbildīgs neviens cits kā darba devējs, vēsta inspekcija.

Turklāt VDI akcentē arī to, ka pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

SIA Reserv Inc rakstiskā paskaidrojuma vēstulē komentē situāciju Ķekavas sākumskolas objektā – «objektā ir veikta darba vides risku novērtēšana, ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, nodarbinātie iepazīstināti ar risku novērtējuma rezultātiem un darba aizsardzības pasākumu plānu, un to ir apliecinājuši ar parakstu žurnālā/dokumentā».

Esot arī iekārtots instruktāžu darba vietā reģistrācijas dokuments/žurnāls, nodarbinātajiem objektā ir veikta instruktāža darba vietā, nodarbinātie ir apmācīti par drošiem darba paņēmieniem, darba procesiem un informēti par iespējamajām sekām tos neievērojot, norāda SIA Reserv Inc.

Lūgti komentēt fotogrāfijas un būvnieku, kā arī iedzīvotāju bažas par situāciju objektā, SIA Reserv Inc, atbild: «Nodarbinātajiem izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, darba apavi, apģērbs, cimdi, drošības josta darbam augstumā. Nodarbinātie ir apmācīti par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kopšanu un glabāšanu. Pēc Eiropas un Latvijas prasībām IAL (drošības jostām) jāatbilst CE marķējumam, kas garantē visas drošības prasības, Reserv Inc izmanto tikai atbilstošu aprīkojumu pēc iepriekš minētājām prasībām.»

Diemžēl darbinieki nevar atbildēt apstiprinoši, ka uzņēmums sniedzis aizsardzības līdzekļus. BNN rīcībā esošā informācija norāda, ka darbiniekiem neesot izsniegti nedz darba apavi, nedz pietiekams skaits cimdu. «Nedēļā reizi mums atveda trīs cimdu pārus uz desmit darbiniekiem,» atzīmēja būvnieks.

Uzņēmums vienīgi esot nodrošinājis ķiveres.

Būtiski minēt arī to, ka, runājot par darba drošību uz jumta, anonīmais avots stāsta, ka cilvēks uz jumta nevar atrasties bez jostas, tomēr «josta pat nav piestiprināta, kā tam būtu jābūt».

«No vadības ir pieprasījums, ka jostām ir jābūt, tomēr kāda no tā jēga, ja pat tai nav stiprinājums. Tur viss ir ļoti vienkārši – gribi strādā, gribi nestrādā,» savu uzskatu par situāciju darba vietā skaidro būvnieks.

BNN noskaidroja, ka viens no būvniekiem darba procesā (jaunās Ķekavas skolas būvniecības objektā) guvis smagu traumu. Jaunais vīrietis gan attiecās sniegt komentāru. 

Aboras pārstāvis situāciju komentēja kā nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar ekipējumu, norādot, ka šis cilvēks ir iepriekš bijis iepazīstināts ar darba drošības instruktāžu. «Šis diemžēl ir nelaimes gadījums, tā dzīvē notiek. Man pašam dzīvē ne vienu reizi vien ir gadījies kaut kur pirkstā iegriezt, pakrist, paslīdēt. Tāpēc to sauc par nelaimes gadījumu.»

Jāatzīmē, ka par to, kā rīkoties gadījumos, ja būvobjektā noticis nelaimes gadījums, VDI skaidro: Ja būvobjektā, kā jebkurā citā darba vietā, ar nodarbināto notiek nelaimes gadījums, tad darba devējam jāievēro MK noteikumu Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība prasības.

Būvniekam tika taujāts arī tas, vai uzsākot darbu objektā, tika parakstīts kāds dokuments, kas apstiprinātu, ka viņš drīkst atrasties būvobjektā, uz ko būvnieks BNN atbildēja, ka šajā darba vietā viņš nav parakstījis nevienu papīru. «Neviens pat nav iepazīstinājis ar darba drošības noteikumiem. Normālās vietās ir jāiet noklausīties lekcija par drošību un, pirms uzsākot darbu objektā, ir jāuzliek savs paraksts, ka esi apguvis darba drošību.»

Piefiksējot šo atbildi, VDI tika jautāts, vai darbiniekam ir ļauts atrasties objektā, ja nav parakstīts dokuments par darba drošības instruktāžu, VDI sniedza atbildi: Nodarbināto bez instruktāžas darba aizsardzībā saņemšanas un parakstīšanās par to darba aizsardzības instruktāžas reģistrācijas žurnālā darba devējs nedrīkst pielaist pie darba.

Jāpiebilst gan, ka anonīmu iesniegumu skaits, salīdzinot 2016. ar 2015.gadu, krities vairāk nekā uz pusi. VDI BNN informēja, ka 2016.gadā ir izskatījusi 18 anonīmu iesniedzēju iesniegumus būvniecībā par darba aizsardzību, bet 2015.gadā – 40 iesniegumus.

Lai gan BNN zvanīja Aborai un norādīja uz būvnieku sūdzībām par ekipējuma trūkumu darba vietā, ierodoties būvlaukumā pēc divām nedēļām, BNN žurnālisti konstatēja, ka situācija nav mainījusies – strādniekiem joprojām nav visa nepieciešamā ekipējuma.

Reserv Inc  tikmēr savā ziņojumā atzīmēja: «Ņemot vērā Jūsu pretenziju, tika novērstas nepilnības un ar darbiniekiem tika veikta atkārtota instruktāža un pārrunas par IAL obligāto lietošanu.» Darbinieki gan noliedz, ka veiktas atkārtotas pārrunas.

Par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē Inspecta Latvia Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš: «Likumdošanā jūtami robi attiecībā uz darbu veikšanas projektu izstrādes kārtību.»

«Šādā plānā jābūt skaidri aprakstītam, kādā secībā un pēc kādiem kritērijiem veicami visi darbi, un tas būvdarbu vadītājam ļauj pārskatāmi redzēt, kādiem kvalitātes kritērijiem jāseko līdzi. Protams, tas darbojas tikai tad, ja plāns nav formāli sagatavots pēc copy/paste metodes. Tad tas nonāk kopējā būves dokumentācijas makulatūras kaudzē, un darbi objektā notiek pašplūsmā,» saka Liepiņš.

Viņš norāda, ka tas ir īpaši bīstami mazāk pieredzējuša darba vadītāja vai specifiskas būves gadījumā, kad ir nepieciešams ievērot noteiktu darba secību un metodiku, turklāt arī ražotājiem mēdz būt atšķirīgas prasības darbiem ar viņu materiāliem. «Diemžēl bieži objektos redzam situāciju, kad cilvēks paņem metināmo aparātu un vienkārši dara pēc savas sapratnes,» par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē būvinženieris Liepiņš.

Savukārt Melngalvis uzsver, ka būvnieki bieži paši nevēlas vilkt nepieciešamo aprīkojumu, norādot, ka uzņēmums nespēj katram izsekot un parbaudīt, vai visiem strādniekiem ir nepieciešamais aprīkojums, pat, ja darba drošība paredz, ka tiem ir jābūt mugurā.

Arī anonīmajam būvniekam ir savs viedoklis par būvniecības nozari kopumā: «Es domāju, ka ir diezgan daudz robu būvniecībā kopumā, ne jau tikai manā darba vietā. Darbiņš ir nepieciešams, tāpēc es pats cenšos būt uzmanīgs, bet neviens jau no tā nav pasargāts. Kā jau teicu, tev ir izvēles iespēja, kāpt uz jumta vai nekāpt, strādāt gribētāju jau netrūkst.»

Par to, kāpēc šāda situācija izveidojusies, būvnieks saka: «Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc vadība pat neiespringst par to, ka kāds darbinieks varētu arī aiziet, jo vietā taču būs nākamais. Un tā mēs visi klusējam. Kurš nesīs atbildību par to visu? Kāpēc nevar sakārtot elementāras lietas, man mājās ir bērns, kolēģiem sievas katru dienu ir nobažījušās, vai vīrs no darba mājās atnāks.»

Ref: 225.224.000.103.001


Pievienot komentāru

  1. īgņa teica:

    kāds sakars Mk not nr 372 ar Mk not nr. 92 ?
    pirmie runā par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bet otrie par darba aizsardzības prasībām veicot būvdarbus, jūsu atsauce uz 21. punktu rakstā nav pareiza

    +1 0 -1 0

  2. VDI darbinieks teica:

    Ministru kabineta 20.08.2002. noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” nosaka prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī 3.pielikumā ir norādīti darbi, kuros lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

    Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir šādi pienākumi:
    1. informēt nodarbinātos par darba vides riska faktoriem, arī par tiem riska faktoriem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis;
    2. informēt nodarbinātos par visiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot aizsardzības līdzekļus;
    3. nodrošināt, lai informācija par aizsardzības līdzekļiem nodarbinātajiem būtu pieejama un saprotama;
    4. organizēt nodarbināto apmācību (teorētisko un praktisko) aizsardzības līdzekļu lietošanā.
    Turklāt noteikumu 6.punkts nosaka, ka darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību no darba vides riska faktoru iedarbības, kā arī veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu glabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).
    Pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas, darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

    +1 0 -1 0

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta lēmumu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.