bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecība

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Sūdzības par darba drošības pārkāpumiem ir gan no darbiniekiem, gan no darba devējiem. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu portāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

2015.gada janvārī tika atklāta Ķekavas sākumskolas 2.kārta. Pēc tam tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti un tehniskā specifikācija iepirkuma izsludināšanai uz Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecību.

Iepirkumā uzvarēja būvfirma – SIA Abora, kura arī būvēja skolas iepriekšējās abas kārtas. Līgumu par Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecību parakstīja domes priekšsēdētājs Andis Damlics un SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis 2015.gada 18.augustā, liecina mājas lapas pieejamā informācija.

BNN rīcībā nonāca vairāki attēli no Ķekavas iedzīvotājiem, kuros redzams, ka darba ekipējums nav pilnīgs. Turklāt arī paši darbinieki pauduši bažas par savu drošību objektā.

Lai uzzinātu darbinieku viedokli, ziņu portālam izdevās aprunāties ar vienu no būvniekiem, kurš tuvāk paskaidroja savu skatījumu par darba drošību objektā.

Sarunas sākumā būvnieks ļoti skaidri pauda savu nostāju, sakot: «Es darbā vietā nejūtos necik droši, un par mums kā par darbiniekiem netiek domāts nemaz.»

Jautājot, kādi riski pastāv darba vietā, viņš atbildēja: «Vispirms jau nokrišana no jumta. Es strādāju dzīvokļa jumta mājas augstumā, tas ir pietiekams augstums, lai katru dienu es apdraudētu savu dzīvību. Kāpjot augšā un lejā no jumta, būtu jābūt trepēm, bet arī tās tur nav.»

Firmas Abora pārstāvis Atis Melngalvis norāda, ka viņu uzņēmums šajā gadījumā neuzņemas atbildību, jo atbilstoši ēku Būvnoteikuma likumam katrs darba veicējs atbild par savu iekšējo darba drošību. Šajā gadījumā par Ķekavas sākumskolas būvdarbiem atbild Aboras apakšuzņēmums SIA Reserv Inc.

«Abora kā galvenais būvinženieris atbild par tādām lietām kā teritorijas nožogojums, lai būvlaukumā neielaistu nepiederošas personas, par kopējo ceļu, nožogojumu, kur pārvietojas cilvēki – tātad par kopējo aizsardzības jautājumu. Tāpat arī nodrošina ar dzeramo ūdeni būvlaukumā un parūpējas par ugunsdrošību,» BNN skaidro Melngalvis.

Melngalvis uzsver, ka uzņēmums pret darba drošību attiecas ļoti nopietni. «Objekti tiek apsekoti, ir žurnāli, pierakstām aktus, kur fiksēti arī pārkāpumi, diemžēl bez tiem neiztiek celtniecībā. Tā ka darba uzraudzība tiek veikta,»  turpina Melngalvis, norādot, ka ir apsardzes režīms un neviens svešs teritorijā netiek ielaists.

Lai noskaidrotu tuvāk, kurš atbild par darba drošību būvobjektā, BNN sazinājās ar Valsts darba inspekciju.

Inspekcija pamato savu atbildi uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir pienākumi, kurus iespējams apskatīt šeit.

Svarīgi atzīmēt, ka par darba drošību, noteikumu ievērošanu ir atbildīgs neviens cits kā darba devējs, vēsta inspekcija.

Turklāt VDI akcentē arī to, ka pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

SIA Reserv Inc rakstiskā paskaidrojuma vēstulē komentē situāciju Ķekavas sākumskolas objektā – «objektā ir veikta darba vides risku novērtēšana, ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, nodarbinātie iepazīstināti ar risku novērtējuma rezultātiem un darba aizsardzības pasākumu plānu, un to ir apliecinājuši ar parakstu žurnālā/dokumentā».

Esot arī iekārtots instruktāžu darba vietā reģistrācijas dokuments/žurnāls, nodarbinātajiem objektā ir veikta instruktāža darba vietā, nodarbinātie ir apmācīti par drošiem darba paņēmieniem, darba procesiem un informēti par iespējamajām sekām tos neievērojot, norāda SIA Reserv Inc.

Lūgti komentēt fotogrāfijas un būvnieku, kā arī iedzīvotāju bažas par situāciju objektā, SIA Reserv Inc, atbild: «Nodarbinātajiem izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, darba apavi, apģērbs, cimdi, drošības josta darbam augstumā. Nodarbinātie ir apmācīti par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kopšanu un glabāšanu. Pēc Eiropas un Latvijas prasībām IAL (drošības jostām) jāatbilst CE marķējumam, kas garantē visas drošības prasības, Reserv Inc izmanto tikai atbilstošu aprīkojumu pēc iepriekš minētājām prasībām.»

Diemžēl darbinieki nevar atbildēt apstiprinoši, ka uzņēmums sniedzis aizsardzības līdzekļus. BNN rīcībā esošā informācija norāda, ka darbiniekiem neesot izsniegti nedz darba apavi, nedz pietiekams skaits cimdu. «Nedēļā reizi mums atveda trīs cimdu pārus uz desmit darbiniekiem,» atzīmēja būvnieks.

Uzņēmums vienīgi esot nodrošinājis ķiveres.

Būtiski minēt arī to, ka, runājot par darba drošību uz jumta, anonīmais avots stāsta, ka cilvēks uz jumta nevar atrasties bez jostas, tomēr «josta pat nav piestiprināta, kā tam būtu jābūt».

«No vadības ir pieprasījums, ka jostām ir jābūt, tomēr kāda no tā jēga, ja pat tai nav stiprinājums. Tur viss ir ļoti vienkārši – gribi strādā, gribi nestrādā,» savu uzskatu par situāciju darba vietā skaidro būvnieks.

BNN noskaidroja, ka viens no būvniekiem darba procesā (jaunās Ķekavas skolas būvniecības objektā) guvis smagu traumu. Jaunais vīrietis gan attiecās sniegt komentāru. 

Aboras pārstāvis situāciju komentēja kā nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar ekipējumu, norādot, ka šis cilvēks ir iepriekš bijis iepazīstināts ar darba drošības instruktāžu. «Šis diemžēl ir nelaimes gadījums, tā dzīvē notiek. Man pašam dzīvē ne vienu reizi vien ir gadījies kaut kur pirkstā iegriezt, pakrist, paslīdēt. Tāpēc to sauc par nelaimes gadījumu.»

Jāatzīmē, ka par to, kā rīkoties gadījumos, ja būvobjektā noticis nelaimes gadījums, VDI skaidro: Ja būvobjektā, kā jebkurā citā darba vietā, ar nodarbināto notiek nelaimes gadījums, tad darba devējam jāievēro MK noteikumu Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība prasības.

Būvniekam tika taujāts arī tas, vai uzsākot darbu objektā, tika parakstīts kāds dokuments, kas apstiprinātu, ka viņš drīkst atrasties būvobjektā, uz ko būvnieks BNN atbildēja, ka šajā darba vietā viņš nav parakstījis nevienu papīru. «Neviens pat nav iepazīstinājis ar darba drošības noteikumiem. Normālās vietās ir jāiet noklausīties lekcija par drošību un, pirms uzsākot darbu objektā, ir jāuzliek savs paraksts, ka esi apguvis darba drošību.»

Piefiksējot šo atbildi, VDI tika jautāts, vai darbiniekam ir ļauts atrasties objektā, ja nav parakstīts dokuments par darba drošības instruktāžu, VDI sniedza atbildi: Nodarbināto bez instruktāžas darba aizsardzībā saņemšanas un parakstīšanās par to darba aizsardzības instruktāžas reģistrācijas žurnālā darba devējs nedrīkst pielaist pie darba.

Jāpiebilst gan, ka anonīmu iesniegumu skaits, salīdzinot 2016. ar 2015.gadu, krities vairāk nekā uz pusi. VDI BNN informēja, ka 2016.gadā ir izskatījusi 18 anonīmu iesniedzēju iesniegumus būvniecībā par darba aizsardzību, bet 2015.gadā – 40 iesniegumus.

Lai gan BNN zvanīja Aborai un norādīja uz būvnieku sūdzībām par ekipējuma trūkumu darba vietā, ierodoties būvlaukumā pēc divām nedēļām, BNN žurnālisti konstatēja, ka situācija nav mainījusies – strādniekiem joprojām nav visa nepieciešamā ekipējuma.

Reserv Inc  tikmēr savā ziņojumā atzīmēja: «Ņemot vērā Jūsu pretenziju, tika novērstas nepilnības un ar darbiniekiem tika veikta atkārtota instruktāža un pārrunas par IAL obligāto lietošanu.» Darbinieki gan noliedz, ka veiktas atkārtotas pārrunas.

Par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē Inspecta Latvia Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš: «Likumdošanā jūtami robi attiecībā uz darbu veikšanas projektu izstrādes kārtību.»

«Šādā plānā jābūt skaidri aprakstītam, kādā secībā un pēc kādiem kritērijiem veicami visi darbi, un tas būvdarbu vadītājam ļauj pārskatāmi redzēt, kādiem kvalitātes kritērijiem jāseko līdzi. Protams, tas darbojas tikai tad, ja plāns nav formāli sagatavots pēc copy/paste metodes. Tad tas nonāk kopējā būves dokumentācijas makulatūras kaudzē, un darbi objektā notiek pašplūsmā,» saka Liepiņš.

Viņš norāda, ka tas ir īpaši bīstami mazāk pieredzējuša darba vadītāja vai specifiskas būves gadījumā, kad ir nepieciešams ievērot noteiktu darba secību un metodiku, turklāt arī ražotājiem mēdz būt atšķirīgas prasības darbiem ar viņu materiāliem. «Diemžēl bieži objektos redzam situāciju, kad cilvēks paņem metināmo aparātu un vienkārši dara pēc savas sapratnes,» par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē būvinženieris Liepiņš.

Savukārt Melngalvis uzsver, ka būvnieki bieži paši nevēlas vilkt nepieciešamo aprīkojumu, norādot, ka uzņēmums nespēj katram izsekot un parbaudīt, vai visiem strādniekiem ir nepieciešamais aprīkojums, pat, ja darba drošība paredz, ka tiem ir jābūt mugurā.

Arī anonīmajam būvniekam ir savs viedoklis par būvniecības nozari kopumā: «Es domāju, ka ir diezgan daudz robu būvniecībā kopumā, ne jau tikai manā darba vietā. Darbiņš ir nepieciešams, tāpēc es pats cenšos būt uzmanīgs, bet neviens jau no tā nav pasargāts. Kā jau teicu, tev ir izvēles iespēja, kāpt uz jumta vai nekāpt, strādāt gribētāju jau netrūkst.»

Par to, kāpēc šāda situācija izveidojusies, būvnieks saka: «Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc vadība pat neiespringst par to, ka kāds darbinieks varētu arī aiziet, jo vietā taču būs nākamais. Un tā mēs visi klusējam. Kurš nesīs atbildību par to visu? Kāpēc nevar sakārtot elementāras lietas, man mājās ir bērns, kolēģiem sievas katru dienu ir nobažījušās, vai vīrs no darba mājās atnāks.»

Ref: 225.224.000.103.001


Pievienot komentāru

  1. īgņa teica:

    kāds sakars Mk not nr 372 ar Mk not nr. 92 ?
    pirmie runā par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bet otrie par darba aizsardzības prasībām veicot būvdarbus, jūsu atsauce uz 21. punktu rakstā nav pareiza

    +1 0 -1 0

  2. VDI darbinieks teica:

    Ministru kabineta 20.08.2002. noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” nosaka prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī 3.pielikumā ir norādīti darbi, kuros lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

    Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir šādi pienākumi:
    1. informēt nodarbinātos par darba vides riska faktoriem, arī par tiem riska faktoriem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis;
    2. informēt nodarbinātos par visiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot aizsardzības līdzekļus;
    3. nodrošināt, lai informācija par aizsardzības līdzekļiem nodarbinātajiem būtu pieejama un saprotama;
    4. organizēt nodarbināto apmācību (teorētisko un praktisko) aizsardzības līdzekļu lietošanā.
    Turklāt noteikumu 6.punkts nosaka, ka darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību no darba vides riska faktoru iedarbības, kā arī veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu glabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).
    Pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas, darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

    +1 0 -1 0

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.