bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecība

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Sūdzības par darba drošības pārkāpumiem ir gan no darbiniekiem, gan no darba devējiem. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu portāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

2015.gada janvārī tika atklāta Ķekavas sākumskolas 2.kārta. Pēc tam tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti un tehniskā specifikācija iepirkuma izsludināšanai uz Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecību.

Iepirkumā uzvarēja būvfirma – SIA Abora, kura arī būvēja skolas iepriekšējās abas kārtas. Līgumu par Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecību parakstīja domes priekšsēdētājs Andis Damlics un SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis 2015.gada 18.augustā, liecina mājas lapas pieejamā informācija.

BNN rīcībā nonāca vairāki attēli no Ķekavas iedzīvotājiem, kuros redzams, ka darba ekipējums nav pilnīgs. Turklāt arī paši darbinieki pauduši bažas par savu drošību objektā.

Lai uzzinātu darbinieku viedokli, ziņu portālam izdevās aprunāties ar vienu no būvniekiem, kurš tuvāk paskaidroja savu skatījumu par darba drošību objektā.

Sarunas sākumā būvnieks ļoti skaidri pauda savu nostāju, sakot: «Es darbā vietā nejūtos necik droši, un par mums kā par darbiniekiem netiek domāts nemaz.»

Jautājot, kādi riski pastāv darba vietā, viņš atbildēja: «Vispirms jau nokrišana no jumta. Es strādāju dzīvokļa jumta mājas augstumā, tas ir pietiekams augstums, lai katru dienu es apdraudētu savu dzīvību. Kāpjot augšā un lejā no jumta, būtu jābūt trepēm, bet arī tās tur nav.»

Firmas Abora pārstāvis Atis Melngalvis norāda, ka viņu uzņēmums šajā gadījumā neuzņemas atbildību, jo atbilstoši ēku Būvnoteikuma likumam katrs darba veicējs atbild par savu iekšējo darba drošību. Šajā gadījumā par Ķekavas sākumskolas būvdarbiem atbild Aboras apakšuzņēmums SIA Reserv Inc.

«Abora kā galvenais būvinženieris atbild par tādām lietām kā teritorijas nožogojums, lai būvlaukumā neielaistu nepiederošas personas, par kopējo ceļu, nožogojumu, kur pārvietojas cilvēki – tātad par kopējo aizsardzības jautājumu. Tāpat arī nodrošina ar dzeramo ūdeni būvlaukumā un parūpējas par ugunsdrošību,» BNN skaidro Melngalvis.

Melngalvis uzsver, ka uzņēmums pret darba drošību attiecas ļoti nopietni. «Objekti tiek apsekoti, ir žurnāli, pierakstām aktus, kur fiksēti arī pārkāpumi, diemžēl bez tiem neiztiek celtniecībā. Tā ka darba uzraudzība tiek veikta,»  turpina Melngalvis, norādot, ka ir apsardzes režīms un neviens svešs teritorijā netiek ielaists.

Lai noskaidrotu tuvāk, kurš atbild par darba drošību būvobjektā, BNN sazinājās ar Valsts darba inspekciju.

Inspekcija pamato savu atbildi uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir pienākumi, kurus iespējams apskatīt šeit.

Svarīgi atzīmēt, ka par darba drošību, noteikumu ievērošanu ir atbildīgs neviens cits kā darba devējs, vēsta inspekcija.

Turklāt VDI akcentē arī to, ka pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

SIA Reserv Inc rakstiskā paskaidrojuma vēstulē komentē situāciju Ķekavas sākumskolas objektā – «objektā ir veikta darba vides risku novērtēšana, ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, nodarbinātie iepazīstināti ar risku novērtējuma rezultātiem un darba aizsardzības pasākumu plānu, un to ir apliecinājuši ar parakstu žurnālā/dokumentā».

Esot arī iekārtots instruktāžu darba vietā reģistrācijas dokuments/žurnāls, nodarbinātajiem objektā ir veikta instruktāža darba vietā, nodarbinātie ir apmācīti par drošiem darba paņēmieniem, darba procesiem un informēti par iespējamajām sekām tos neievērojot, norāda SIA Reserv Inc.

Lūgti komentēt fotogrāfijas un būvnieku, kā arī iedzīvotāju bažas par situāciju objektā, SIA Reserv Inc, atbild: «Nodarbinātajiem izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, darba apavi, apģērbs, cimdi, drošības josta darbam augstumā. Nodarbinātie ir apmācīti par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kopšanu un glabāšanu. Pēc Eiropas un Latvijas prasībām IAL (drošības jostām) jāatbilst CE marķējumam, kas garantē visas drošības prasības, Reserv Inc izmanto tikai atbilstošu aprīkojumu pēc iepriekš minētājām prasībām.»

Diemžēl darbinieki nevar atbildēt apstiprinoši, ka uzņēmums sniedzis aizsardzības līdzekļus. BNN rīcībā esošā informācija norāda, ka darbiniekiem neesot izsniegti nedz darba apavi, nedz pietiekams skaits cimdu. «Nedēļā reizi mums atveda trīs cimdu pārus uz desmit darbiniekiem,» atzīmēja būvnieks.

Uzņēmums vienīgi esot nodrošinājis ķiveres.

Būtiski minēt arī to, ka, runājot par darba drošību uz jumta, anonīmais avots stāsta, ka cilvēks uz jumta nevar atrasties bez jostas, tomēr «josta pat nav piestiprināta, kā tam būtu jābūt».

«No vadības ir pieprasījums, ka jostām ir jābūt, tomēr kāda no tā jēga, ja pat tai nav stiprinājums. Tur viss ir ļoti vienkārši – gribi strādā, gribi nestrādā,» savu uzskatu par situāciju darba vietā skaidro būvnieks.

BNN noskaidroja, ka viens no būvniekiem darba procesā (jaunās Ķekavas skolas būvniecības objektā) guvis smagu traumu. Jaunais vīrietis gan attiecās sniegt komentāru. 

Aboras pārstāvis situāciju komentēja kā nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar ekipējumu, norādot, ka šis cilvēks ir iepriekš bijis iepazīstināts ar darba drošības instruktāžu. «Šis diemžēl ir nelaimes gadījums, tā dzīvē notiek. Man pašam dzīvē ne vienu reizi vien ir gadījies kaut kur pirkstā iegriezt, pakrist, paslīdēt. Tāpēc to sauc par nelaimes gadījumu.»

Jāatzīmē, ka par to, kā rīkoties gadījumos, ja būvobjektā noticis nelaimes gadījums, VDI skaidro: Ja būvobjektā, kā jebkurā citā darba vietā, ar nodarbināto notiek nelaimes gadījums, tad darba devējam jāievēro MK noteikumu Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība prasības.

Būvniekam tika taujāts arī tas, vai uzsākot darbu objektā, tika parakstīts kāds dokuments, kas apstiprinātu, ka viņš drīkst atrasties būvobjektā, uz ko būvnieks BNN atbildēja, ka šajā darba vietā viņš nav parakstījis nevienu papīru. «Neviens pat nav iepazīstinājis ar darba drošības noteikumiem. Normālās vietās ir jāiet noklausīties lekcija par drošību un, pirms uzsākot darbu objektā, ir jāuzliek savs paraksts, ka esi apguvis darba drošību.»

Piefiksējot šo atbildi, VDI tika jautāts, vai darbiniekam ir ļauts atrasties objektā, ja nav parakstīts dokuments par darba drošības instruktāžu, VDI sniedza atbildi: Nodarbināto bez instruktāžas darba aizsardzībā saņemšanas un parakstīšanās par to darba aizsardzības instruktāžas reģistrācijas žurnālā darba devējs nedrīkst pielaist pie darba.

Jāpiebilst gan, ka anonīmu iesniegumu skaits, salīdzinot 2016. ar 2015.gadu, krities vairāk nekā uz pusi. VDI BNN informēja, ka 2016.gadā ir izskatījusi 18 anonīmu iesniedzēju iesniegumus būvniecībā par darba aizsardzību, bet 2015.gadā – 40 iesniegumus.

Lai gan BNN zvanīja Aborai un norādīja uz būvnieku sūdzībām par ekipējuma trūkumu darba vietā, ierodoties būvlaukumā pēc divām nedēļām, BNN žurnālisti konstatēja, ka situācija nav mainījusies – strādniekiem joprojām nav visa nepieciešamā ekipējuma.

Reserv Inc  tikmēr savā ziņojumā atzīmēja: «Ņemot vērā Jūsu pretenziju, tika novērstas nepilnības un ar darbiniekiem tika veikta atkārtota instruktāža un pārrunas par IAL obligāto lietošanu.» Darbinieki gan noliedz, ka veiktas atkārtotas pārrunas.

Par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē Inspecta Latvia Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš: «Likumdošanā jūtami robi attiecībā uz darbu veikšanas projektu izstrādes kārtību.»

«Šādā plānā jābūt skaidri aprakstītam, kādā secībā un pēc kādiem kritērijiem veicami visi darbi, un tas būvdarbu vadītājam ļauj pārskatāmi redzēt, kādiem kvalitātes kritērijiem jāseko līdzi. Protams, tas darbojas tikai tad, ja plāns nav formāli sagatavots pēc copy/paste metodes. Tad tas nonāk kopējā būves dokumentācijas makulatūras kaudzē, un darbi objektā notiek pašplūsmā,» saka Liepiņš.

Viņš norāda, ka tas ir īpaši bīstami mazāk pieredzējuša darba vadītāja vai specifiskas būves gadījumā, kad ir nepieciešams ievērot noteiktu darba secību un metodiku, turklāt arī ražotājiem mēdz būt atšķirīgas prasības darbiem ar viņu materiāliem. «Diemžēl bieži objektos redzam situāciju, kad cilvēks paņem metināmo aparātu un vienkārši dara pēc savas sapratnes,» par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē būvinženieris Liepiņš.

Savukārt Melngalvis uzsver, ka būvnieki bieži paši nevēlas vilkt nepieciešamo aprīkojumu, norādot, ka uzņēmums nespēj katram izsekot un parbaudīt, vai visiem strādniekiem ir nepieciešamais aprīkojums, pat, ja darba drošība paredz, ka tiem ir jābūt mugurā.

Arī anonīmajam būvniekam ir savs viedoklis par būvniecības nozari kopumā: «Es domāju, ka ir diezgan daudz robu būvniecībā kopumā, ne jau tikai manā darba vietā. Darbiņš ir nepieciešams, tāpēc es pats cenšos būt uzmanīgs, bet neviens jau no tā nav pasargāts. Kā jau teicu, tev ir izvēles iespēja, kāpt uz jumta vai nekāpt, strādāt gribētāju jau netrūkst.»

Par to, kāpēc šāda situācija izveidojusies, būvnieks saka: «Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc vadība pat neiespringst par to, ka kāds darbinieks varētu arī aiziet, jo vietā taču būs nākamais. Un tā mēs visi klusējam. Kurš nesīs atbildību par to visu? Kāpēc nevar sakārtot elementāras lietas, man mājās ir bērns, kolēģiem sievas katru dienu ir nobažījušās, vai vīrs no darba mājās atnāks.»

Ref: 225.224.000.103.001


Pievienot komentāru

  1. īgņa teica:

    kāds sakars Mk not nr 372 ar Mk not nr. 92 ?
    pirmie runā par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bet otrie par darba aizsardzības prasībām veicot būvdarbus, jūsu atsauce uz 21. punktu rakstā nav pareiza

    +1 0 -1 0

  2. VDI darbinieks teica:

    Ministru kabineta 20.08.2002. noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” nosaka prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī 3.pielikumā ir norādīti darbi, kuros lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

    Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir šādi pienākumi:
    1. informēt nodarbinātos par darba vides riska faktoriem, arī par tiem riska faktoriem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis;
    2. informēt nodarbinātos par visiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot aizsardzības līdzekļus;
    3. nodrošināt, lai informācija par aizsardzības līdzekļiem nodarbinātajiem būtu pieejama un saprotama;
    4. organizēt nodarbināto apmācību (teorētisko un praktisko) aizsardzības līdzekļu lietošanā.
    Turklāt noteikumu 6.punkts nosaka, ka darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību no darba vides riska faktoru iedarbības, kā arī veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu glabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).
    Pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas, darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

    +1 0 -1 0

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri