bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecība

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Sūdzības par darba drošības pārkāpumiem ir gan no darbiniekiem, gan no darba devējiem. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu portāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

2015.gada janvārī tika atklāta Ķekavas sākumskolas 2.kārta. Pēc tam tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti un tehniskā specifikācija iepirkuma izsludināšanai uz Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecību.

Iepirkumā uzvarēja būvfirma – SIA Abora, kura arī būvēja skolas iepriekšējās abas kārtas. Līgumu par Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecību parakstīja domes priekšsēdētājs Andis Damlics un SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis 2015.gada 18.augustā, liecina mājas lapas pieejamā informācija.

BNN rīcībā nonāca vairāki attēli no Ķekavas iedzīvotājiem, kuros redzams, ka darba ekipējums nav pilnīgs. Turklāt arī paši darbinieki pauduši bažas par savu drošību objektā.

Lai uzzinātu darbinieku viedokli, ziņu portālam izdevās aprunāties ar vienu no būvniekiem, kurš tuvāk paskaidroja savu skatījumu par darba drošību objektā.

Sarunas sākumā būvnieks ļoti skaidri pauda savu nostāju, sakot: «Es darbā vietā nejūtos necik droši, un par mums kā par darbiniekiem netiek domāts nemaz.»

Jautājot, kādi riski pastāv darba vietā, viņš atbildēja: «Vispirms jau nokrišana no jumta. Es strādāju dzīvokļa jumta mājas augstumā, tas ir pietiekams augstums, lai katru dienu es apdraudētu savu dzīvību. Kāpjot augšā un lejā no jumta, būtu jābūt trepēm, bet arī tās tur nav.»

Firmas Abora pārstāvis Atis Melngalvis norāda, ka viņu uzņēmums šajā gadījumā neuzņemas atbildību, jo atbilstoši ēku Būvnoteikuma likumam katrs darba veicējs atbild par savu iekšējo darba drošību. Šajā gadījumā par Ķekavas sākumskolas būvdarbiem atbild Aboras apakšuzņēmums SIA Reserv Inc.

«Abora kā galvenais būvinženieris atbild par tādām lietām kā teritorijas nožogojums, lai būvlaukumā neielaistu nepiederošas personas, par kopējo ceļu, nožogojumu, kur pārvietojas cilvēki – tātad par kopējo aizsardzības jautājumu. Tāpat arī nodrošina ar dzeramo ūdeni būvlaukumā un parūpējas par ugunsdrošību,» BNN skaidro Melngalvis.

Melngalvis uzsver, ka uzņēmums pret darba drošību attiecas ļoti nopietni. «Objekti tiek apsekoti, ir žurnāli, pierakstām aktus, kur fiksēti arī pārkāpumi, diemžēl bez tiem neiztiek celtniecībā. Tā ka darba uzraudzība tiek veikta,»  turpina Melngalvis, norādot, ka ir apsardzes režīms un neviens svešs teritorijā netiek ielaists.

Lai noskaidrotu tuvāk, kurš atbild par darba drošību būvobjektā, BNN sazinājās ar Valsts darba inspekciju.

Inspekcija pamato savu atbildi uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir pienākumi, kurus iespējams apskatīt šeit.

Svarīgi atzīmēt, ka par darba drošību, noteikumu ievērošanu ir atbildīgs neviens cits kā darba devējs, vēsta inspekcija.

Turklāt VDI akcentē arī to, ka pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

SIA Reserv Inc rakstiskā paskaidrojuma vēstulē komentē situāciju Ķekavas sākumskolas objektā – «objektā ir veikta darba vides risku novērtēšana, ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, nodarbinātie iepazīstināti ar risku novērtējuma rezultātiem un darba aizsardzības pasākumu plānu, un to ir apliecinājuši ar parakstu žurnālā/dokumentā».

Esot arī iekārtots instruktāžu darba vietā reģistrācijas dokuments/žurnāls, nodarbinātajiem objektā ir veikta instruktāža darba vietā, nodarbinātie ir apmācīti par drošiem darba paņēmieniem, darba procesiem un informēti par iespējamajām sekām tos neievērojot, norāda SIA Reserv Inc.

Lūgti komentēt fotogrāfijas un būvnieku, kā arī iedzīvotāju bažas par situāciju objektā, SIA Reserv Inc, atbild: «Nodarbinātajiem izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, darba apavi, apģērbs, cimdi, drošības josta darbam augstumā. Nodarbinātie ir apmācīti par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kopšanu un glabāšanu. Pēc Eiropas un Latvijas prasībām IAL (drošības jostām) jāatbilst CE marķējumam, kas garantē visas drošības prasības, Reserv Inc izmanto tikai atbilstošu aprīkojumu pēc iepriekš minētājām prasībām.»

Diemžēl darbinieki nevar atbildēt apstiprinoši, ka uzņēmums sniedzis aizsardzības līdzekļus. BNN rīcībā esošā informācija norāda, ka darbiniekiem neesot izsniegti nedz darba apavi, nedz pietiekams skaits cimdu. «Nedēļā reizi mums atveda trīs cimdu pārus uz desmit darbiniekiem,» atzīmēja būvnieks.

Uzņēmums vienīgi esot nodrošinājis ķiveres.

Būtiski minēt arī to, ka, runājot par darba drošību uz jumta, anonīmais avots stāsta, ka cilvēks uz jumta nevar atrasties bez jostas, tomēr «josta pat nav piestiprināta, kā tam būtu jābūt».

«No vadības ir pieprasījums, ka jostām ir jābūt, tomēr kāda no tā jēga, ja pat tai nav stiprinājums. Tur viss ir ļoti vienkārši – gribi strādā, gribi nestrādā,» savu uzskatu par situāciju darba vietā skaidro būvnieks.

BNN noskaidroja, ka viens no būvniekiem darba procesā (jaunās Ķekavas skolas būvniecības objektā) guvis smagu traumu. Jaunais vīrietis gan attiecās sniegt komentāru. 

Aboras pārstāvis situāciju komentēja kā nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar ekipējumu, norādot, ka šis cilvēks ir iepriekš bijis iepazīstināts ar darba drošības instruktāžu. «Šis diemžēl ir nelaimes gadījums, tā dzīvē notiek. Man pašam dzīvē ne vienu reizi vien ir gadījies kaut kur pirkstā iegriezt, pakrist, paslīdēt. Tāpēc to sauc par nelaimes gadījumu.»

Jāatzīmē, ka par to, kā rīkoties gadījumos, ja būvobjektā noticis nelaimes gadījums, VDI skaidro: Ja būvobjektā, kā jebkurā citā darba vietā, ar nodarbināto notiek nelaimes gadījums, tad darba devējam jāievēro MK noteikumu Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība prasības.

Būvniekam tika taujāts arī tas, vai uzsākot darbu objektā, tika parakstīts kāds dokuments, kas apstiprinātu, ka viņš drīkst atrasties būvobjektā, uz ko būvnieks BNN atbildēja, ka šajā darba vietā viņš nav parakstījis nevienu papīru. «Neviens pat nav iepazīstinājis ar darba drošības noteikumiem. Normālās vietās ir jāiet noklausīties lekcija par drošību un, pirms uzsākot darbu objektā, ir jāuzliek savs paraksts, ka esi apguvis darba drošību.»

Piefiksējot šo atbildi, VDI tika jautāts, vai darbiniekam ir ļauts atrasties objektā, ja nav parakstīts dokuments par darba drošības instruktāžu, VDI sniedza atbildi: Nodarbināto bez instruktāžas darba aizsardzībā saņemšanas un parakstīšanās par to darba aizsardzības instruktāžas reģistrācijas žurnālā darba devējs nedrīkst pielaist pie darba.

Jāpiebilst gan, ka anonīmu iesniegumu skaits, salīdzinot 2016. ar 2015.gadu, krities vairāk nekā uz pusi. VDI BNN informēja, ka 2016.gadā ir izskatījusi 18 anonīmu iesniedzēju iesniegumus būvniecībā par darba aizsardzību, bet 2015.gadā – 40 iesniegumus.

Lai gan BNN zvanīja Aborai un norādīja uz būvnieku sūdzībām par ekipējuma trūkumu darba vietā, ierodoties būvlaukumā pēc divām nedēļām, BNN žurnālisti konstatēja, ka situācija nav mainījusies – strādniekiem joprojām nav visa nepieciešamā ekipējuma.

Reserv Inc  tikmēr savā ziņojumā atzīmēja: «Ņemot vērā Jūsu pretenziju, tika novērstas nepilnības un ar darbiniekiem tika veikta atkārtota instruktāža un pārrunas par IAL obligāto lietošanu.» Darbinieki gan noliedz, ka veiktas atkārtotas pārrunas.

Par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē Inspecta Latvia Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš: «Likumdošanā jūtami robi attiecībā uz darbu veikšanas projektu izstrādes kārtību.»

«Šādā plānā jābūt skaidri aprakstītam, kādā secībā un pēc kādiem kritērijiem veicami visi darbi, un tas būvdarbu vadītājam ļauj pārskatāmi redzēt, kādiem kvalitātes kritērijiem jāseko līdzi. Protams, tas darbojas tikai tad, ja plāns nav formāli sagatavots pēc copy/paste metodes. Tad tas nonāk kopējā būves dokumentācijas makulatūras kaudzē, un darbi objektā notiek pašplūsmā,» saka Liepiņš.

Viņš norāda, ka tas ir īpaši bīstami mazāk pieredzējuša darba vadītāja vai specifiskas būves gadījumā, kad ir nepieciešams ievērot noteiktu darba secību un metodiku, turklāt arī ražotājiem mēdz būt atšķirīgas prasības darbiem ar viņu materiāliem. «Diemžēl bieži objektos redzam situāciju, kad cilvēks paņem metināmo aparātu un vienkārši dara pēc savas sapratnes,» par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē būvinženieris Liepiņš.

Savukārt Melngalvis uzsver, ka būvnieki bieži paši nevēlas vilkt nepieciešamo aprīkojumu, norādot, ka uzņēmums nespēj katram izsekot un parbaudīt, vai visiem strādniekiem ir nepieciešamais aprīkojums, pat, ja darba drošība paredz, ka tiem ir jābūt mugurā.

Arī anonīmajam būvniekam ir savs viedoklis par būvniecības nozari kopumā: «Es domāju, ka ir diezgan daudz robu būvniecībā kopumā, ne jau tikai manā darba vietā. Darbiņš ir nepieciešams, tāpēc es pats cenšos būt uzmanīgs, bet neviens jau no tā nav pasargāts. Kā jau teicu, tev ir izvēles iespēja, kāpt uz jumta vai nekāpt, strādāt gribētāju jau netrūkst.»

Par to, kāpēc šāda situācija izveidojusies, būvnieks saka: «Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc vadība pat neiespringst par to, ka kāds darbinieks varētu arī aiziet, jo vietā taču būs nākamais. Un tā mēs visi klusējam. Kurš nesīs atbildību par to visu? Kāpēc nevar sakārtot elementāras lietas, man mājās ir bērns, kolēģiem sievas katru dienu ir nobažījušās, vai vīrs no darba mājās atnāks.»

Ref: 225.224.000.103.001


Pievienot komentāru

  1. īgņa teica:

    kāds sakars Mk not nr 372 ar Mk not nr. 92 ?
    pirmie runā par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bet otrie par darba aizsardzības prasībām veicot būvdarbus, jūsu atsauce uz 21. punktu rakstā nav pareiza

  2. VDI darbinieks teica:

    Ministru kabineta 20.08.2002. noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” nosaka prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī 3.pielikumā ir norādīti darbi, kuros lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

    Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir šādi pienākumi:
    1. informēt nodarbinātos par darba vides riska faktoriem, arī par tiem riska faktoriem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis;
    2. informēt nodarbinātos par visiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot aizsardzības līdzekļus;
    3. nodrošināt, lai informācija par aizsardzības līdzekļiem nodarbinātajiem būtu pieejama un saprotama;
    4. organizēt nodarbināto apmācību (teorētisko un praktisko) aizsardzības līdzekļu lietošanā.
    Turklāt noteikumu 6.punkts nosaka, ka darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību no darba vides riska faktoru iedarbības, kā arī veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu glabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).
    Pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas, darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Jaunākie komentāri