bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecība

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Sūdzības par darba drošības pārkāpumiem ir gan no darbiniekiem, gan no darba devējiem. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu portāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

2015.gada janvārī tika atklāta Ķekavas sākumskolas 2.kārta. Pēc tam tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti un tehniskā specifikācija iepirkuma izsludināšanai uz Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecību.

Iepirkumā uzvarēja būvfirma – SIA Abora, kura arī būvēja skolas iepriekšējās abas kārtas. Līgumu par Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecību parakstīja domes priekšsēdētājs Andis Damlics un SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis 2015.gada 18.augustā, liecina mājas lapas pieejamā informācija.

BNN rīcībā nonāca vairāki attēli no Ķekavas iedzīvotājiem, kuros redzams, ka darba ekipējums nav pilnīgs. Turklāt arī paši darbinieki pauduši bažas par savu drošību objektā.

Lai uzzinātu darbinieku viedokli, ziņu portālam izdevās aprunāties ar vienu no būvniekiem, kurš tuvāk paskaidroja savu skatījumu par darba drošību objektā.

Sarunas sākumā būvnieks ļoti skaidri pauda savu nostāju, sakot: «Es darbā vietā nejūtos necik droši, un par mums kā par darbiniekiem netiek domāts nemaz.»

Jautājot, kādi riski pastāv darba vietā, viņš atbildēja: «Vispirms jau nokrišana no jumta. Es strādāju dzīvokļa jumta mājas augstumā, tas ir pietiekams augstums, lai katru dienu es apdraudētu savu dzīvību. Kāpjot augšā un lejā no jumta, būtu jābūt trepēm, bet arī tās tur nav.»

Firmas Abora pārstāvis Atis Melngalvis norāda, ka viņu uzņēmums šajā gadījumā neuzņemas atbildību, jo atbilstoši ēku Būvnoteikuma likumam katrs darba veicējs atbild par savu iekšējo darba drošību. Šajā gadījumā par Ķekavas sākumskolas būvdarbiem atbild Aboras apakšuzņēmums SIA Reserv Inc.

«Abora kā galvenais būvinženieris atbild par tādām lietām kā teritorijas nožogojums, lai būvlaukumā neielaistu nepiederošas personas, par kopējo ceļu, nožogojumu, kur pārvietojas cilvēki – tātad par kopējo aizsardzības jautājumu. Tāpat arī nodrošina ar dzeramo ūdeni būvlaukumā un parūpējas par ugunsdrošību,» BNN skaidro Melngalvis.

Melngalvis uzsver, ka uzņēmums pret darba drošību attiecas ļoti nopietni. «Objekti tiek apsekoti, ir žurnāli, pierakstām aktus, kur fiksēti arī pārkāpumi, diemžēl bez tiem neiztiek celtniecībā. Tā ka darba uzraudzība tiek veikta,»  turpina Melngalvis, norādot, ka ir apsardzes režīms un neviens svešs teritorijā netiek ielaists.

Lai noskaidrotu tuvāk, kurš atbild par darba drošību būvobjektā, BNN sazinājās ar Valsts darba inspekciju.

Inspekcija pamato savu atbildi uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir pienākumi, kurus iespējams apskatīt šeit.

Svarīgi atzīmēt, ka par darba drošību, noteikumu ievērošanu ir atbildīgs neviens cits kā darba devējs, vēsta inspekcija.

Turklāt VDI akcentē arī to, ka pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

SIA Reserv Inc rakstiskā paskaidrojuma vēstulē komentē situāciju Ķekavas sākumskolas objektā – «objektā ir veikta darba vides risku novērtēšana, ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, nodarbinātie iepazīstināti ar risku novērtējuma rezultātiem un darba aizsardzības pasākumu plānu, un to ir apliecinājuši ar parakstu žurnālā/dokumentā».

Esot arī iekārtots instruktāžu darba vietā reģistrācijas dokuments/žurnāls, nodarbinātajiem objektā ir veikta instruktāža darba vietā, nodarbinātie ir apmācīti par drošiem darba paņēmieniem, darba procesiem un informēti par iespējamajām sekām tos neievērojot, norāda SIA Reserv Inc.

Lūgti komentēt fotogrāfijas un būvnieku, kā arī iedzīvotāju bažas par situāciju objektā, SIA Reserv Inc, atbild: «Nodarbinātajiem izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, darba apavi, apģērbs, cimdi, drošības josta darbam augstumā. Nodarbinātie ir apmācīti par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kopšanu un glabāšanu. Pēc Eiropas un Latvijas prasībām IAL (drošības jostām) jāatbilst CE marķējumam, kas garantē visas drošības prasības, Reserv Inc izmanto tikai atbilstošu aprīkojumu pēc iepriekš minētājām prasībām.»

Diemžēl darbinieki nevar atbildēt apstiprinoši, ka uzņēmums sniedzis aizsardzības līdzekļus. BNN rīcībā esošā informācija norāda, ka darbiniekiem neesot izsniegti nedz darba apavi, nedz pietiekams skaits cimdu. «Nedēļā reizi mums atveda trīs cimdu pārus uz desmit darbiniekiem,» atzīmēja būvnieks.

Uzņēmums vienīgi esot nodrošinājis ķiveres.

Būtiski minēt arī to, ka, runājot par darba drošību uz jumta, anonīmais avots stāsta, ka cilvēks uz jumta nevar atrasties bez jostas, tomēr «josta pat nav piestiprināta, kā tam būtu jābūt».

«No vadības ir pieprasījums, ka jostām ir jābūt, tomēr kāda no tā jēga, ja pat tai nav stiprinājums. Tur viss ir ļoti vienkārši – gribi strādā, gribi nestrādā,» savu uzskatu par situāciju darba vietā skaidro būvnieks.

BNN noskaidroja, ka viens no būvniekiem darba procesā (jaunās Ķekavas skolas būvniecības objektā) guvis smagu traumu. Jaunais vīrietis gan attiecās sniegt komentāru. 

Aboras pārstāvis situāciju komentēja kā nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar ekipējumu, norādot, ka šis cilvēks ir iepriekš bijis iepazīstināts ar darba drošības instruktāžu. «Šis diemžēl ir nelaimes gadījums, tā dzīvē notiek. Man pašam dzīvē ne vienu reizi vien ir gadījies kaut kur pirkstā iegriezt, pakrist, paslīdēt. Tāpēc to sauc par nelaimes gadījumu.»

Jāatzīmē, ka par to, kā rīkoties gadījumos, ja būvobjektā noticis nelaimes gadījums, VDI skaidro: Ja būvobjektā, kā jebkurā citā darba vietā, ar nodarbināto notiek nelaimes gadījums, tad darba devējam jāievēro MK noteikumu Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība prasības.

Būvniekam tika taujāts arī tas, vai uzsākot darbu objektā, tika parakstīts kāds dokuments, kas apstiprinātu, ka viņš drīkst atrasties būvobjektā, uz ko būvnieks BNN atbildēja, ka šajā darba vietā viņš nav parakstījis nevienu papīru. «Neviens pat nav iepazīstinājis ar darba drošības noteikumiem. Normālās vietās ir jāiet noklausīties lekcija par drošību un, pirms uzsākot darbu objektā, ir jāuzliek savs paraksts, ka esi apguvis darba drošību.»

Piefiksējot šo atbildi, VDI tika jautāts, vai darbiniekam ir ļauts atrasties objektā, ja nav parakstīts dokuments par darba drošības instruktāžu, VDI sniedza atbildi: Nodarbināto bez instruktāžas darba aizsardzībā saņemšanas un parakstīšanās par to darba aizsardzības instruktāžas reģistrācijas žurnālā darba devējs nedrīkst pielaist pie darba.

Jāpiebilst gan, ka anonīmu iesniegumu skaits, salīdzinot 2016. ar 2015.gadu, krities vairāk nekā uz pusi. VDI BNN informēja, ka 2016.gadā ir izskatījusi 18 anonīmu iesniedzēju iesniegumus būvniecībā par darba aizsardzību, bet 2015.gadā – 40 iesniegumus.

Lai gan BNN zvanīja Aborai un norādīja uz būvnieku sūdzībām par ekipējuma trūkumu darba vietā, ierodoties būvlaukumā pēc divām nedēļām, BNN žurnālisti konstatēja, ka situācija nav mainījusies – strādniekiem joprojām nav visa nepieciešamā ekipējuma.

Reserv Inc  tikmēr savā ziņojumā atzīmēja: «Ņemot vērā Jūsu pretenziju, tika novērstas nepilnības un ar darbiniekiem tika veikta atkārtota instruktāža un pārrunas par IAL obligāto lietošanu.» Darbinieki gan noliedz, ka veiktas atkārtotas pārrunas.

Par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē Inspecta Latvia Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš: «Likumdošanā jūtami robi attiecībā uz darbu veikšanas projektu izstrādes kārtību.»

«Šādā plānā jābūt skaidri aprakstītam, kādā secībā un pēc kādiem kritērijiem veicami visi darbi, un tas būvdarbu vadītājam ļauj pārskatāmi redzēt, kādiem kvalitātes kritērijiem jāseko līdzi. Protams, tas darbojas tikai tad, ja plāns nav formāli sagatavots pēc copy/paste metodes. Tad tas nonāk kopējā būves dokumentācijas makulatūras kaudzē, un darbi objektā notiek pašplūsmā,» saka Liepiņš.

Viņš norāda, ka tas ir īpaši bīstami mazāk pieredzējuša darba vadītāja vai specifiskas būves gadījumā, kad ir nepieciešams ievērot noteiktu darba secību un metodiku, turklāt arī ražotājiem mēdz būt atšķirīgas prasības darbiem ar viņu materiāliem. «Diemžēl bieži objektos redzam situāciju, kad cilvēks paņem metināmo aparātu un vienkārši dara pēc savas sapratnes,» par kopējo situāciju būvniecības nozarē komentē būvinženieris Liepiņš.

Savukārt Melngalvis uzsver, ka būvnieki bieži paši nevēlas vilkt nepieciešamo aprīkojumu, norādot, ka uzņēmums nespēj katram izsekot un parbaudīt, vai visiem strādniekiem ir nepieciešamais aprīkojums, pat, ja darba drošība paredz, ka tiem ir jābūt mugurā.

Arī anonīmajam būvniekam ir savs viedoklis par būvniecības nozari kopumā: «Es domāju, ka ir diezgan daudz robu būvniecībā kopumā, ne jau tikai manā darba vietā. Darbiņš ir nepieciešams, tāpēc es pats cenšos būt uzmanīgs, bet neviens jau no tā nav pasargāts. Kā jau teicu, tev ir izvēles iespēja, kāpt uz jumta vai nekāpt, strādāt gribētāju jau netrūkst.»

Par to, kāpēc šāda situācija izveidojusies, būvnieks saka: «Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc vadība pat neiespringst par to, ka kāds darbinieks varētu arī aiziet, jo vietā taču būs nākamais. Un tā mēs visi klusējam. Kurš nesīs atbildību par to visu? Kāpēc nevar sakārtot elementāras lietas, man mājās ir bērns, kolēģiem sievas katru dienu ir nobažījušās, vai vīrs no darba mājās atnāks.»

Ref: 225.224.000.103.001


Pievienot komentāru

  1. īgņa teica:

    kāds sakars Mk not nr 372 ar Mk not nr. 92 ?
    pirmie runā par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bet otrie par darba aizsardzības prasībām veicot būvdarbus, jūsu atsauce uz 21. punktu rakstā nav pareiza

    +1 0 -1 0

  2. VDI darbinieks teica:

    Ministru kabineta 20.08.2002. noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” nosaka prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī 3.pielikumā ir norādīti darbi, kuros lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

    Darba devējam saskaņā ar noteikumu 21.punktu ir šādi pienākumi:
    1. informēt nodarbinātos par darba vides riska faktoriem, arī par tiem riska faktoriem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis;
    2. informēt nodarbinātos par visiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot aizsardzības līdzekļus;
    3. nodrošināt, lai informācija par aizsardzības līdzekļiem nodarbinātajiem būtu pieejama un saprotama;
    4. organizēt nodarbināto apmācību (teorētisko un praktisko) aizsardzības līdzekļu lietošanā.
    Turklāt noteikumu 6.punkts nosaka, ka darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību no darba vides riska faktoru iedarbības, kā arī veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu glabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).
    Pēc darba vides risku noteikšanas un novērtēšanas, darba aizsardzības speciālists paredz konkrētus pasākumus risku samazināšanai un novēršanai, kā piemēram, darbam augstumā konkrētus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus kritiena riska novēršanai.

    +1 0 -1 0

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.