Nedēļa Lietuvā | Prezidents noliedz kontaktu ar VDK. Centrālā banka nepapildinās budžetu

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) paziņojusi, ka Lietuvai nepieciešams publiskot statistiku par trauksmes cēlējiem, savukārt savukārt Lietuvas finanšu ministre aicinājusi paplašināt sankcijas pret Krieviju.

Nigērijas vēstniecības darbinieks stūrē reibumā

Policijas pārvalde piektdien, 14.aprīlī, informējusi, ka Nigērijas vēstniecības darbinieks Viļņā notverts pie stūres alkohola reibumā, turklāt vadot automašīnu arī bojājis ceļa segumu un stabu. Starpgadījums noticis pulksten 23.34 ceturtdienas, 13.aprīļa, vakarā, kad Ozo ielā, sadalošajā joslā, tika pamanīts bojāts Renault Vel Satis. Konstatēts, ka bojāts arī ceļa segums, un metāla ceļa stabs. Vēlāk konstatēts, ka 41 vienu gadu vecais vēstniecības darbinieks vadīja automašīnu alkohola reibumā, un izelpa uzrādīja 2,19 promiles. Sākts administratīvais process par satiksmes pārkāpumiem, kā arī uzsākta pirmstiesas izmeklēšana par braukšanu reibumā.

Ministrija aicina paplašināt sankcijas pret Krieviju

Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė), 13.aprīlī tiekoties ar ASV Valsts kases sekretāra vietnieku Voliju Adejemo (Wally Adeyemo), aicinājusi paplašināt sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, un meklēt veidus, kā novērst sankciju apiešanu. Ministre arī uzsvēra nepieciešamību sniegt pietiekamu atbalstu Ukrainas atjaunošanai un atrast iespējas iesaldēt Krievijas līdzekļus.

Aizsardzības ministrs diskutē par risinājumiem Melnās jūras blokādei

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) 13. aprīlī piedalījās Melnās jūras Drošības konferencē Bukarestē, un kopā ar citu valstu pārstāvjiem diskutēja par iespējamajiem risinājumiem, lai novērstu Krievijas blokādi pārvadājumiem Melnajā jūrā. Aprīlī Krievija draudēja pārtraukt vienošanos ar Ukrainu par graudu izvešanu, ja tiks turpinātas sankcijas Maskavas mēslojuma eksportam. Saskaņā ar jūlījā noslēgto vienošanos starp Turciju un ANO, Ukraina drīkst izvest graudus pa drošu ceļu Melnajā jūrā. Anušausks arī uzsvēris militārās sadarbības nozīmīgumu starp Baltijas valstīm un Melnās jūras valstīm, īpaši Krievija draudu priekšā.

Nausēda noliedz kontaktus ar VDK stažēšanās laikā

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) 13.aprīlī atkārtoti uzsvēris, ka nav runājis ar VDK virsniekiem ar savu stažēšanos Vācijā padomju varas norieta periodā, un demostrējis dokumentus par studijām ārzemēs. Tie rāda, ka atļauju doties uz ārzemēm pieprasīja tā laika Izglītības ministrija. Nausēdas paziņojums ir atbilde uz žurnālista Andrjus Tapina (Andrius Tapinas) publiski uzdoto jautājumu par Nausēdas stažēšanos Vācijā un to, vai VDK pirms tam viņu nevervēja. Prezidents arī informējis, ka saņēmis jautājumus par dienestu armijā, un norādīja, ka lai gan viņa vārds atrodams armijas reģistros, dienējis viņš nav, jo bērnībā gūta iekšēja savainojuma dēļ tika atzīts par dienestam nederīgu.

Pēc robežpārkāpuma Lietuva sāk izmeklēšanu

Pēc tam, kad Baltkrievijas robežsargs 12.aprīlī uz neilgu laiku nelikumīgi ienācis Lietuvas teritorijā, Lietuvas Robežsardze sākusi pirmstiesas izmeklēšanu.

Krievijas un Baltkrievijas piedalīšanās olimpiskajās spēlēs ar jautājuma zīmi

Lietuvas izglītības ministre Jurgita Šugždiniene (Jurgita Šiugždinienė) 12.aprīlī informēja, ka Lietuva plāno Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome izvirzīt jautājumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs. Pēc viņas teiktā, arī spēļu rīkotājvalsts viedoklis par šo sportistu piedalīšanos olimpiādē ir ļot nozīmīgs. Ministre nosauca Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumu ļaut agresorvalstu pase īpašniekiem piedalīties sacensībās kā neitrāliem dalībniekiem par nepiedodamu. Šobrīd vēl nav pieņemts lēmums par Lietuvas sportistu dalību olimpiādē, ja tajā piedalīsies arī krievi un baltkrievi.

Prezidents nosauc transatlantisko sadarbību par būtisku Eiropas drošībai

Nausēda 12.aprīlī mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja, ka transatlantiskā sadarbība ir būtisks Eiropas drošības elements. Tā prezidents reaģēja uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) plašu rezonansi izsaukušajiem izteikumiem par Eiropas autonomiju pēc vizītes Ķīnā.

Centrālā banka neveiks maksājumus valsts budžetā

Lietuvas Centrālā banka pērn strādājusi bez peļņas, un līdz ar to neveiks iemaksu valsts budžetā. Tā ir pirmā reize kopš 1993.gada, kad banka dibināta. Banka 11.aprīlī norādīja, ka tas ir rezultāts ievērojamai centrālās bankas procentu likmju palielināšanai, kas tika darīts, lai cīnītos ar augošo inflāciju. Pērn Lietuvas bankas ienākumi bija 188,4 miljoni eiro, tomēr tie novirzīti zaudējumu segšanai. Savukārt 2021.gadā bankas ienākumi bija 173,1 miljons eiro, un peļņa – 37,99 miljoni eiro. No tā valsts maciņā nonāca 20,38 miljoni eiro.

Lietuvas diakons pamet Maskavas patriarhātu

Trīs priesteri pievienojušies Konstantinopoles Pareizticīgajai baznīcai, un viņu vidū ir arī Viktors Miņots (Viktoras Miniotas), kurš bija Viļņas un Lietuvas Pareizticīgās arhdiacēzes diakons. Viļņas un Lietuvas Pareizticīgā arhdiacēze ir pakļauta Maskavas patriarhātam. Maskavai pakļautie pareizticīgie gan norāda, ka Maskavas metropolīts Inokentijs ir liedzis diakonam pildīt viņa pienākumus. Viļņas un Lietuvas Pareizticīgā arhdiacēze informējusi, ka gaidījusi priestera nožēlu un atvainošanos, bet, tā viņš izvēlējies citu draudzi, nolemts viņu no pienākumiem atstādināt.

OECD aicina Lietuvu publiskot statistiku par trauksmes cēlējiem

OECD eksperti norādījuši, ka Lietuva ir progresējusi, iedrošinot cilvēkus ziņot par netaisnībām un nelikumībām, tomēr aicina arī publiskot statistiku, kas ļautu konstatēt, vai noteiktas metodes darbojas. Eksperti 11.aprīlī informēja, ka šāds vērtējums seko Lietuvas 2015.-2025.gada pretkorupcijas programmas pārskatīšanai. Organizācija arī iezīmēja, ka Lietuva šobrīd neapkopo datus par trauksmes cēlēju daudzumu un viņu informācijas noderīgumu. Tapat tiek aicināts uzlabot trauksmes cēlēju identitātes aizsardzību un veidot efektīvākus kanālus trauksmes celšanai. Lai gan institūcijām un organizācijām ir pienākums nodoršināt anonīmus ceļus trauksmes celšanai, prasības īstenošana ir atstāta uz to vadītāju pleciem.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas