bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 22.02.2018 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Advokāte: Ja apvienos LMT un Lattelecom, lielākais zaudētājs būs Latvija

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Pretrunīgie viedokļi par Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu pēdējās nedēļās uzbangojuši īpaši spēcīgi.  Apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, uzskata konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņasprār, LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus (formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas), valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» pauž Jerņeva.

Zviedru vēlme apvienojoties iegūt kontroli – acīmredzama un saprotama

«Saprotams, ka šāds scenārijs būtu izdevīgs Zviedrijas pusei, kas lielā mērā izskaidro neseno viedokļu sadursmi starp LMT padomes pārstāvjiem,» saka eksperte.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka LMT padomes priekšsēdētājs, Telia Company AB pārstāvis Klāss Nikanders, asi reaģēja uz LMT prezidenta Jura Bindes kritiku par ieceri apvienot LMT un Lattelecom, sakot, ka tā ir nepieņemama, nepārstāv padomes vairākuma viedokli un «rada jautājumu par vadības spēju godprātīgi pārstāvēt visu LMT īpašnieku intereses un tādēļ efektīvi vadīt uzņēmumu nākotnē». Tikmēr cits LMT padomes loceklis – padomes priekšsēdētāja vietnieks Anrī Leimanis – atbildēja, ka viņam Nikandera paziņojums šķitis pārsteidzošs, jo padome par šādu jautājumu nav lēmusi.

«Šāda publiska «veļas mazgāšana» un Telia Sonera grupas draudi sodīt tos, kuri kritizē LMT un Lattelecom apvienošanas ieceri, raugoties no malas, liek domāt par zviedru puses nervozitāti. Šķiet, Telia Sonera grupas interese uzņēmumus par katru cenu apvienot, tādējādi audzējot savu ietekmi, ir milzīga,» komentē eksperte.

Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30-40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis šķietami gudrais risinājums izrādās «baltiem diegiem šūts», min advokāte.

Vienlaikus viņa norāda: «Tas nerunā par vērienīgajām naudas un laika investīcijām, kas nepieciešamas LMT un Lattelecom novērtējuma veikšanai, pirms vispār būtu iespējams sagatavot realitātei atbilstošu abu uzņēmumu apvienošanās scenāriju KPMG ieteiktajā modelī. Tikai pēc abu uzņēmumu skrupulozas novērtēšanas būtu saprotams, cik procenti no jaunizveidotā uzņēmuma akcijām pienākas Telia Sonera grupai un cik – Latvijas valstij.»

Advokāte turpina, prognozējot: «Ja novērtēšanas rezultāts liecinās, ka LMT ir vērtīgāks par Lattelecom, tad visdrīzāk Telia Sonera grupai pienāksies jaunizveidotā uzņēmuma kontrolpakete. Telia Sonera grupai atteikties no kontrolpaketes un pārdot savas akcijas biržā, kur cena par tām nav prognozējama, būtu neloģiski. Tāpēc, lai īstenotu KPMG ieceri par līdzvērtīgu daļu sadalījumu un panāktu, ka zviedri labprātīgi paraksta jaunu akcionāru līgumu, Latvijas valstij var nākties maksāt tiem prāvu kompensāciju. Šobrīd par šiem apstākļiem publiski netiek bilsts ne vārda, tāpat kā par to, kas segs Telia Sonera grupas zaudējumus, ja tādi radīsies, uzņēmumus apvienojot (jo uz to zviedri noteikti uzstās).»

Arī vieglā peļņa, uz ko varētu cerēt, pārdodot savas apvienotā uzņēmuma «brīvās» akcijas biržā, nav tik viennozīmīga un prognozējama. Pārdodot Latvijas valstij piederošās (15-20%) akcijas biržā, to cenu (tātad arī ieņēmumus) neviens nevar prognozēt. Līdz ar to nav izslēgts, ka cerētā peļņa varētu nebūt ne uz pusi tik liela, cik gribētos. Ienākumu vietā šāds solis var nest arī zaudējumus, spriež Jerņeva.

Zaudēs arī konkurence un iedzīvotāji

LMT un Lattelecom apvienošanas idejas entuziasti nemitīgi atkārto, ka nav citas izejas un uzņēmumi obligāti jāapvieno. Tiek teju draudēts, ka pretējā gadījumā citi tirgus spēlētāji var izveidot integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu Lattelecom un LMT, un tādējādi Latvija kā akcionārs piedzīvotu neizmērojamus zaudējumus, vēsta eksperte.

Jerņeva min, ka no konkurences viedokļa šādas bažas ir klaji nepamatotas. Pašlaik Latvijā nav neviena uzņēmuma ar tik lielu tirgus daļu interneta, televīzijas, mobilo un fiksēto sakaru tirgos kā potenciāli apvienotajam LMT un Lattelecom. Tādēļ abu uzņēmumu apvienošana izdaudzinātās sinerģijas un uzņēmumu efektivitātes celšanas vārdā radītu daudz nelabvēlīgu blakņu. Proti, apvienojoties LMT un Lattelecom, tiktu radīts spēlētājs, kam, salīdzinot ar konkurentiem, būtu virkne vērā ņemamu priekšrocību.

Turpinot, viņš saka: «Šāds ekonomiskais spēks, dominējot tirgū, viennozīmīgi novājinās konkurentus, kā arī cels mazumtirdzniecības cenas. LMT un Lattelecom konkurenti šobrīd un arī tuvākajos gados nespēs izveidot līdzvērtīgu pakalpojumu piedāvājumu un ir naivi cerēt, ka apvienotais uzņēmums neizmantos savas priekšrocības uz klientu un patērētāju rēķina.»

Eksperte min arī to, ka «jau tagad var teikt, ka, ejot šo ceļu, vistuvākajā nākotnē Latvijas patērētājs būs spiests ar cerībām lūkoties pēc kāda starptautiska telekomunikāciju milža, kas varētu ienākt Latvijā, līdzsvarot spēkus tirgū un pielikt punktu apvienotā uzņēmuma dominancei.»

Šī scenārija ietvaros esošie telekomunikāciju tirgus dalībnieki, kuri būtiski papildina valsts budžetu ar saviem nodokļu maksājumiem un nodarbina lielu Latvijas iedzīvotāju skaitu, būs spiesti iziet no Latvijas tirgus. Nav zināms, vai KPMG pētījumā ir ietvertas aplēses par to, kādas negatīvas sekas tautsaimniecībai (zaudēto nodokļu un darba vietu ziņā) nesīs LMT un Lattelecom apvienošana.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par LMT un Lattelecom apvienošanu, būtībā rodas tikai viens jautājums: «Kurš būs ieguvējs?». Ir skaidrs, ka apvienošanās darījums nav izdevīgs ne telekomunikāciju tirgus dalībniekiem, ne Latvijai, ne tās iedzīvotājiem, norāda eksperte.


Neatkarīgi eksperti atzīst, ka ir nepieciešams apvienot LMT un Lattelecom

Būtiski minēt, ka Telia Company atzinīgi vērtē Latvijas valdības lēmumu publiskot KPMG veikto pētījumu par valdības rīcības stratēģiju attiecībā uz tās īpašumtiesībām LMT un Lattelecom. «Mēs uzskatām, ka caurspīdīgas un atklātas debates ir veids, kādā šo jautājumu beidzot atrisināt. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim detalizēti iepazīties ar auditora veikto analīzi,» min kompānijas pārstāvji.

Tāpat norādīts, ka no Telia Company puses būtu pārsteidzīgi komentēt KPMG rekomendēto modeli un pētījumā analizētos rīcības scenārijus, jo mums vēl nav bijusi iespēja detalizēti tos izpētīt un neesam saņēmuši konkrētus priekšlikumus no Latvijas valdības.

«Kā saprotam, tad KPMG pētījumā ir atzīts, ka pašreizējā īpašumtiesību struktūra nav optimāla un pausts atbalsts abu uzņēmumu apvienošanai – tā ir pieeja, ko Telia Company jau ilgu laiku ir mudinājusi atbalstīt kā vienīgo risinājumu, lai nodrošinātu LMT un Lattelecom ilgtspējīgu nākotni,» vēsta eksperti.

Vienlaikus Telia Company pārstāvji atzīmē, ka ir uzņēmums ir gatavs iesaistīties konstruktīvā, caurspīdīgā un atklātā dialogā ar visām iesaistītajām pusēm, uzņēmums cer uz drīzu valdības iekšējās diskusijas noslēgumu, lai varētu iepazīties ar valdības redzējumu un stratēģiju abu uzņēmumu attīstībai.


Kā ziņots, Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka KPMG rosina abus uzņēmumus apvienot un akcijas tirgot biržā. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Latvijas Radio atzina, ka piedāvājums ir «kombinācija no iepriekš diskutētajiem scenārijiem», figurē gan jautājums par apvienošanās iespējām, gan fondu tirgu piesaistīšana un publisks piedāvājums biržā.

«Auditori arī mēģinājuši izrēķināt, kāda būs papildu vērtība, ja abus uzņēmumus apvienotu. Lai gan konkrētus skaitļus pagaidām atklāt nevar, runa esot par summu virs 100 miljoniem eiro vairāku gadu garumā,» atzinis Loginovs.

KPMG Baltics vadības pārstāve Evija Miezīte skaidroja, ka visās Eiropas valstīs eksistē vismaz viens integrēts telekomunikāciju operators, kas sniedz gan fiksēto, gan mobilo sakaru pakalpojumus.

2015.gada 20.novembrī tika saņemts LMT un Lattelecom apvienošanas piedāvājums no TeliaSonera. Taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Valdība arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

KPMG Baltics uzvarēja Privatizācijas aģentūras slēgtajā iepirkumā par valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrādi. Minēto stratēģiju auditorkompānija piedāvāja izstrādāt par 179 400 eiro.
Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvumus no kompāniju apvienošanas.

Ar pētījuma prezentāciju iespējams iepazīties šeit.

 
 Ref: 225.000.103.1748

Pievienot komentāru

ABLV Bank vadītājs apgalvo, ka banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai

 ABLV Bank ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai, ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Baltijas valstu prezidentu un Trampa tikšanās notiks aprīlī

Triju Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās notiks šī gada 3.aprīlī Vašingtonā, ceturtdien, 22.februārī, preses konferencē pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāra vietnieku Džonu Salivanu apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

2017.gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9% iedzīvotāju

2017.gadā Latvijā bija nodarbināti 894,8 tūkstoši jeb 62,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Vairāki jauni satiksmes ierobežojumi Latvijas galvaspilsētā

Saistībā ar kanalizācijas kolektora avārijas darbiem no piektdienas, 23.februāra, pulksten 23.30 līdz pirmdienas, 26.februāra, pulksten 5.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lāčplēša ielas un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojumā un slēgta transportlīdzekļu satiksme Ernesta Birznieka-Upīša ielā no Lāčplēša ielas puses.

Tiek apstiprināta EP nostāja par Eiropas nākotnes budžetu

Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja nostāju par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas stāsies spēkā ar 2021.gadu.

Lembergam neesot iespējams pilnvērtīgi organizēt savu privāto dzīvi, jo uz tiesas sēdēm jāierodās parāk bieži

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lūgumu turpmāk organizēt tiesas sēdes tikai trīs reizes nedēļā, nevis četras, kā tas bija nolemts līdz šim, vēsta ziņu portāls Ventspilnieks.lv.

Rīgā sākas stikla šķirošanas akcija

Rīgā tiek uzsākta stikla šķirošanas akcija, kuras mērķis ir būtiski palielināt stikla kā otrreizēji pārstrādājamās izejvielas šķirošanas, savākšanas un nodošanas pārstrādei apjomus Rīgā.

2017.gadā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,7%

2017.gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2016.gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4%.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji nav gatavi piemaksāt par depozīta sistēmas ieviešanu

Latvijas iedzīvotāji piesardzīgi vērtē Vides un reģionālās attīstības ministrijas ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, un pilnībā to atbalsta vien 29% aptaujāto, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un pētījumu centra SKDS janvārī veiktā aptauja.

Balta: Janvārī autovadītājus visbiežāk pievīlis dzinējs un akumulators

Šī gada janvārī saņemti 583 izsaukumi no autovadītājiem, kuri sava transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa dēļ negaidīti nonākuši grūtībās uz ceļa. Izsaukumu iemesls visbiežāk bijis dzinēja vai akumulatora darbības traucējumi, liecina apdrošinātāji.

LTAB izskatījis 2 479 sūdzības par OCTA apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, saņēmis un izskatījis 2 479 sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem OCTA atlīdzību izmaksu lietās un rīcības atbilstību OCTA likumam. 506 gadījumos sniegts atzinums, ka apdrošināšanas sabiedrības pieņemtais lēmums ir nepamatots.

Kušners: ECB ir izteikti neapmierināta ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

Eiropas Centrālā banka ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teic Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Tūristu skaits Jūrmalā pērn pieaudzis par 22%

Tūristu skaits Jūrmalas pilsētā 2017.gadā pieaudzis par 22% salīdzinājumā ar 2016.gadu. 2017.gadā Jūrmala bijusi otrs iecienītākais galamērķis uzreiz pēc galvaspilsētas Rīgas kā ārvalstu, tā Latvijas ceļotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kālezerā nevarēs veikt rūpniecisko zveju

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Grozījumu projekts paredz rūpnieciskās zvejas aizliegumu Kālzerā.

Aizsardzības nozares iepirkumiem šogad plānoti 234 miljoni eiro

Šogad aizsardzības nozares iepirkumiem plānoti 234 miljoni eiro, un lielākie finanšu resursi paredzēti transportlīdzekļu, munīcijas, bruņojuma un individuālā ekipējuma iegādei, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Veselības inspekcijas pārbaude Ainažos varētu noslēgties marta beigās

Veselības inspekcija pārbaudi bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži plāno veikt līdz 30.martam, aģentūru informē inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva.

Atceltas OIK atļaujas vēl piecām AER koģenerācijas elektrostacijām

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumus par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl piecām atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijām: SIA Madonas Eko, SIA Eiro-Āzijas investīciju aģentūra, SIA EVOKEM, SIA M Parks, SIA Eco Latvis.

SM: Šogad būvēs un remontēs ap 1'300 kilometru valsts autoceļu

Šogad būvdarbi notiks autoceļu 152 objektos apmēram 1 300 kilometru garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad būvdarbi notika 1100 kilometros valsts autoceļu, vēsta satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Maizīti virza SAB vadītāja amatam arī uz nākamo pilnvaru termiņu

Nacionālā drošības padome lēmusi izvirzīt pašreizējo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Maizīti arī nākamajām pilnvaru termiņam uz SAB vadītāja amatu. Par Maizīša atkārtotu apstiprināšanu šajā amatā būs jālemj Saeimai.

Precizēta informācija par aizliegumu atrasties uz Rīgas ūdenstilpju ledus

No piektdienas, 23. februāra, atrasties uz ledus drīkstēs uz Bābelīša ezera, Gaiļezera, Velnezera, Dambjapurva ezera, Ķengaraga dīķa, Mazjumpravas muižas dīķa, Bolderājas karjera un ūdenstilpju Uzvaras parkā, Viesturdārzā un Vladimira Kudojara parkā.

Latvijas gāzes meitasuzņēmums Gaso rosina samazināt dabasgāzes sadales cenu

AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem.

Kučinskis sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību

Saeimā ceturtdien, 22.februārī, deputātus uzrunās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš parlamentam sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību.

1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu

Marta sākumā tiks veiktas izmaiņas vairākos Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos un kustības sarakstos. Izmaiņas tiek veiktas pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, kā arī iedzīvotāju priekšlikumiem un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme ierosinājumiem, informē Rīgas satiksme.

FKTK aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV.

Augstākā tiesa atstāj spēkā KP lēmumu sodīt Liepājas autobusu parku

Augstākā tiesa lēma atstāt spēkā Konkurences padomes 2014.gadā pieņemto lēmumu sodīt AS Liepājas autobusu parks par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 eiro apmērā, vēsta padomē.