bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Aicina nepārtraukt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Valsts nedrīkst šobrīd pārtraukt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm. Tāds rezultāts faktiski tiks panākts, piemērojot kredītņēmējiem papildu procentmaksājumu, uzskata Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) vadītājs Guntars Grīnvalds.

Tā vietā valstij, pēc viņa domām, daudz izdevīgāk būtu novirzīt programmu, atbalstot tieši jauno mājokļu iegādi. Šādā gadījumā tā atgūtu galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, ņemot vērā, ka attīstītājs valstij maksā PVN likmi 21%. Turklāt šādā veidā tā mazinātu problēmas tuvējā nākotnē ar ēku renovāciju un dzīvojamā fonda atjaunošanu.

NNĪAA uzskata, ka procentmaksājuma piemērošana pirmā mājokļa atbalsta programmā ir pretrunā pašas programmas būtībai un idejai – veicināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm. To piemērojot, valsts nonāk pretrunā pati ar sevi, un rezultātā pati programma paliks neinteresanta jaunajām ģimenēm, kas izvēlējās šo programmu, īstenojot sapni par pirmo vai plašāku mājokli.

«Izvēloties programmu novirzīt jauno projektu iegādei, valsts atrisinātu problēmu ar finansējuma nepietiekamību, turpinātu atbalstīt jaunās ģimenes jauna mājokļa iegādē, kā arī tā iegūtu papildu nodokļus valsts budžetam, sildītu ekonomiku, radot jaunas darbavietas un veicinot saistīto nozaru attīstīšanos,» komentē Grīnvalds.

Jāmin, ka darījumi starp privātpersonām sekundārajā mājokļu tirgū netiek aplikti ar PVN, veicina ēnu ekonomikas veidošanos un nelegālu nodarbinātību. Turklāt jau šobrīd ir skaidrs, ka ēku renovācija notiek kūtri, kas nozīmē, ka valstij ar katru gadu aktuālāks kļūs jautājums par dzīvojamā fonda atjaunošanu. Veicinot izvēli par labu jaunam mājoklim, valsts efektīvāk risinātu šīs problēmas, portālu BNN informē alianse.

Lai atbalstītu jaunās ģimenes, kas vēlas iegādāties pirmo mājokli jaunajos projektos, atbildīgajai ministrijai būtu jāpārskata programmas nosacījumi, uzskata NNĪAA, kuras dalībnieku pieredze liecina, ka jau šobrīd lielākā daļa jauno projektu pircēju ir tieši jaunās ģimenes.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā.

Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka bez papildu procentmaksājuma galvojumam pirmā mājokļa programmu nevar turpināt.

Saskaņā ar valdības doto uzdevumu sagatavot risinājumus mājokļu programmas turpināšanai EM izstrādāja vairākus scenārijus. Šī gada 18.aprīlī koalīcijā iesniegtais pieprasījums programmas papildu finansējumam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika noraidīts, tāpat Finanšu ministrija neatbalstīja piešķirt programmai finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā to, ka ieņēmumi no izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām izsīkst un koalīcijas partneri neatbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija kā konceptuālu risinājumu rosina garantiju nodrošināšanai izmantot «Attīstības finanšu institūcijas Altum» resursus, saglabājot arī daļēju valsts finansējumu.

Šī brīža scenārijā, par kuru diskutēts koalīcijas padomē, programmas nosacījumu pārskatīšana iekļauj procentmaksājumu par galvojuma izsniegšanu, kas EM ieskatā ir nesalīdzināmi mazāks un izdevīgāks nekā jebkurā komercbankā.

Pārskatot programmas nosacījumus tās ilgtspējīgai turpināšanai, EM ņēma vērā arī bērnu skaitu ģimenē, tādējādi sniedzot lielāku atbalstu tieši daudzbērnu ģimenēm, kā gada līdzmaksājumu galvojumam tām paredzot tikai 1,7% no galvojuma summas. «Šis faktiski ir vienīgais veids, kā šobrīd turpināt programmu un piedāvāt ievērojamu valsts atbalstu ģimenēm mājokļa iegādei. Pretējā gadījumā programmā pieejamie līdzekļi beigtos šī gada jūnijā, kas nozīmē to, ka pirmo iemaksu mājokļa iegādei ģimenēm nāksies iekrāt pašām,» uzsvēra ministrijā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka, sākot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem viņš izvirzīja rast risinājumu mājokļu programmas turpināšanai, saglabājot uzstādījumu, ka valsts sniedz ievērojamu atbalstu ģimenei, iegādājoties mājokli. «Šobrīd rasts risinājums, kas ļauj turpināt programmu pat pie izsīkstošiem programmas līdzekļiem un jau šogad diviem tūkstošiem ģimeņu palīdzēt iegādāties mājokli,» atzina Ašeradens.

2014.gadā sāktās mājokļu galvojumu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem tikt pie savām mājām, atvieglojot iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Iedzīvotāju interese par programmu ir liela. Līdz šim brīdim kopumā ir atbalstītas 2 226 ģimenes, kurās kopā ir 3 251 nepilngadīgs bērns. Saskaņā ar nosacījumu pārskatījumu šogad programmā valsts varēs atbalstīt mājokļa iegādi 2000 ģimenēm, 2017.gadā – 4 500 ģimenēm, 2018.gadā – 6 000 ģimenēm.

Līdzšinējā darbība ir apliecinājusi, ka mājokļu programmai ir būtiska ietekme arī uz hipotekārās kreditēšanas tirgu kopumā – 2015.gada pēdējā ceturksnī mājokļu galvojumi ir piesaistīti trešajai daļai jeb 33% no jauna izsniegto kredītu apjoma mājokļa iegādei, remontam un rekonstrukcijai, savukārt 2016.gada pirmajā ceturksnī – 50% no kopējo aizdevumu skaita. Tādēļ EM ieskatā ir svarīgi turpināt mājokļa atbalsta programmu.

Kā zināms, finansējuma trūkuma dēļ pirmā mājokļa atbalsta programmā plānots piemērot papildu procentmaksājumus.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes skaidroja, ka pašlaik šis atbalsts tiek finansēts no līdzekļiem, kas iegūti no termiņuzturēšanās atļauju programmas. Tomēr uzturēšanās atļauju skaits strauji samazinās, viņš piebilda.

Vienlaikus pirmā mājokļa iegādes atbalsta programma guvusi “milzīgu atsaucību” – pērn atbalsts piešķirts 1 300 gadījumos, bet šogad varētu būt pieprasījums 4 000 garantiju izsniegšanai.

Lai atbalsta programmu nodrošinātu arī turpmāk, to varētu daļēji komercializēt un tad izmantot “Altum” finansējumu, skaidroja ministrs. «Nākotnē tas nozīmētu, ka ģimenēm, kas vēlētos saņemt garantijas, būtu jāmaksā papildu procenti,» sacīja Ašeradens.

Piemēram, trīs bērnu ģimenei, saņemot 20 000 eiro garantiju mājokļa iegādei, pie procentu likmes būtu vēl 1,7%, turpināja ministrs. Šī procentu likme būtu atkarīga no bērnu skaita ģimenē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, ka koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas virzītās iespējamās izmaiņas mājokļa programmā.

Ref: 102.000.102.12795


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.