bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Aicina steidzami piešķirt naudu LTV un LR ziņu kapacitātes stiprināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies Finanšu un Kultūras ministrijās, kā arī Saeimā ar lūgumu paātrināti piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskā pasūtījuma veidošanai Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un apvienotajam sabiedrisko mediju portālam lsm.lv.

Tas nepieciešams, lai nekavējoties varētu īstenot mediju satura pilnveidošanas pasākumus, kas sniegtu objektīvu, izsvērtu, aktuālu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē un ļautu sasniegt dažādas auditorijas Latvijā un pasaulē, informē NEPLP.

«Izvērtējot pēdējo mēnešu notikumus pasaulē un apzinoties Latvijas informatīvās telpas specifiku, pašlaik būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc kvalitatīva, informatīva un analītiska satura par starptautiskiem notikumiem Ukrainā, Eiropā un pasaulē krievu un latviešu valodā, kas sniegtu izsvērtu analīzi un faktus par aktuāliem notikumiem un pievērstu Latvijas auditoriju izvēlēties Latvijas sabiedrisko mediju veidoto saturu. Būtiski ir pieaugusi aktualitāte Latvijas sabiedrībai sniegt informāciju, kas ļautu izvērtēt Latvijas situāciju pašreizējā starptautiskajā kontekstā un ar kvalitatīvu saturu neitralizēt agresīvas dezinformācijas ietekmi no Krievijā veidotām televīzijas un radio programmām,» norāda NEPLP.

Šā gada 7.martā NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) konstatēja, ka «virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju, kas vērtējama kā mērķtiecīga informatīva agresija Latvijas informatīvajā telpā.» SKP aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas neatliekami veikt nepieciešamos pasākumus šādas Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstošas darbības pārtraukšanai un turpmākai nepieļaušanai. SKP atbalsta steidzamu papildu finansējuma piešķiršanu 2014.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei sabiedrības saliedētības veicināšanai.

«Pēdējā mēneša notikumi ir radikāli mainījuši sabiedriskā pasūtījuma īpašo nozīmi Latvijas informatīvās telpas veidošanā no nacionālās drošības viedokļa. Tāpēc NEPLP ir apzinājusi ārkārtas pasākumus, kurus Latvijas Radio un Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju apvienotais portāls Lsm.lv varētu sākt realizēt jau ar 2014. gada aprīli. To mērķis – būtiski paplašināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvi veidotu saturu atbilstoši sabiedrisko mediju kvalitātes kritērijiem un uzdevumiem, turklāt attīstot ziņu un analītiskā satura formātus krievu un arī latviešu valodā,» uzsver NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Papildu finansējums ir nepieciešams Latvijas Radio apraides paplašināšanai Latvijas pierobežas reģionos un LR4, kas ir populārākā radio programma krievu valodas auditorijas vidū Latvijā, žurnālistiskās kapacitātes stiprināšanai, kā arī satura popularizēšanai. Tāpat arī Lsm.lv satura krievu valodā veidošanai un satura popularizēšanai un Latvijas Televīzijai programmu attīstībai, tai skaitā, ziņu raidījumu krievu valodā satura apjoma palielināšani, nedēļas ziņu pētniecisko raidījumu krievu valodā veidošanai, priekšvēlēšanu diskusiju krievu valodā veidošanai, korespondentpunkta Maskavā izveidei, papildu investīcijām satura mārketingā.

Kā zināms, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija aicinājusi Nacionālo drošības padomi un Nacionālo drošības komisiju iesaistīties praktisko risinājumu meklēšanā un sākt ar «prokremlisko kanālu izņemšanu no programmu piedāvājuma Lattelecom, kura kontrolpakete pieder Latvijas valstij».

«Kremļa finansēto un kontrolēto televīzijas kanālu saturs, kas tiek retranslēts Latvijā, kļuvis par nacionālās drošības jautājumu. Atspoguļojot notikumus Krievijā un Ukrainā, šie televīzijas kanāli rada arvien lielāku pārliecību, ka ir uzskatāmi nevis par medijiem, bet gan Kremļa ārpolitikas instrumentiem,» uzskata nacionālā apvienība.

Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers norādījis, ka atsevišķu Krievijas televīzijas kanālu retranslācijas aizliegšana nebūtu pareizs risinājums.

Viņaprāt, sabiedrību vislabāk pasargā demokrātija un vārda brīvība, Latvijas valsts nodrošina pat ļoti nepatīkamu viedokļu paušanu, bet vienlaikus aizsargā citus no šādu viedokļu realizācijas. «Jebkura cenzūra ir plāksteris, ko mēs uzlīmējam savām mutēm,» sacīja Zatlers. «Mēs uzlīmējam it kā ar domu, ka pasargāsim no svešiem, kaitīgiem un nepatīkamiem viedokļiem, bet tajā pašā laikā cenzūrai nav robežu un var cenzēt arī mūs pašus.»

Zatlers uzskata, ka vienīgā saprātīgā izeja ir vairot to krievu valodā raidošo masu mediju klātbūtni, kas pauž daudz objektīvāku informāciju nekā «Kremļa rupori». Visa enerģija būtu jāvelta tam, lai cilvēkiem, kurus potenciāli var «novest nepareizos ceļos», būtu vairāk patiesas informācijas.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.pants paredz, ka anulēt apraides vai retranslācijas atļauju ir tiesības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

102.000.102.6885


Pievienot komentāru

  1. skats no alas teica:

    tie, kas skatās/klausās/lasa tikai Krievijas medijus diemžēl ir jau tā sazombēti, ka visas šīs aktivitātes būs kā pret sienu – viņi tāpat vairāk ticēs tam, ko stāsta Krievija.

    +1 0 -1 0

  2. pff teica:

    varēja jau to 5 naudu te novirzīt. to pusmiljjonu, ko grēviņam un daigilim dāvina. kauns par siksni.

    +1 0 -1 0

  3. Vecais teica:

    -apzinoties Latvijas informatīvās telpas specifiku- ???

    +1 0 -1 0

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.