bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Aicina steidzami piešķirt naudu LTV un LR ziņu kapacitātes stiprināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies Finanšu un Kultūras ministrijās, kā arī Saeimā ar lūgumu paātrināti piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskā pasūtījuma veidošanai Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un apvienotajam sabiedrisko mediju portālam lsm.lv.

Tas nepieciešams, lai nekavējoties varētu īstenot mediju satura pilnveidošanas pasākumus, kas sniegtu objektīvu, izsvērtu, aktuālu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē un ļautu sasniegt dažādas auditorijas Latvijā un pasaulē, informē NEPLP.

«Izvērtējot pēdējo mēnešu notikumus pasaulē un apzinoties Latvijas informatīvās telpas specifiku, pašlaik būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc kvalitatīva, informatīva un analītiska satura par starptautiskiem notikumiem Ukrainā, Eiropā un pasaulē krievu un latviešu valodā, kas sniegtu izsvērtu analīzi un faktus par aktuāliem notikumiem un pievērstu Latvijas auditoriju izvēlēties Latvijas sabiedrisko mediju veidoto saturu. Būtiski ir pieaugusi aktualitāte Latvijas sabiedrībai sniegt informāciju, kas ļautu izvērtēt Latvijas situāciju pašreizējā starptautiskajā kontekstā un ar kvalitatīvu saturu neitralizēt agresīvas dezinformācijas ietekmi no Krievijā veidotām televīzijas un radio programmām,» norāda NEPLP.

Šā gada 7.martā NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) konstatēja, ka «virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju, kas vērtējama kā mērķtiecīga informatīva agresija Latvijas informatīvajā telpā.» SKP aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas neatliekami veikt nepieciešamos pasākumus šādas Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstošas darbības pārtraukšanai un turpmākai nepieļaušanai. SKP atbalsta steidzamu papildu finansējuma piešķiršanu 2014.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei sabiedrības saliedētības veicināšanai.

«Pēdējā mēneša notikumi ir radikāli mainījuši sabiedriskā pasūtījuma īpašo nozīmi Latvijas informatīvās telpas veidošanā no nacionālās drošības viedokļa. Tāpēc NEPLP ir apzinājusi ārkārtas pasākumus, kurus Latvijas Radio un Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju apvienotais portāls Lsm.lv varētu sākt realizēt jau ar 2014. gada aprīli. To mērķis – būtiski paplašināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvi veidotu saturu atbilstoši sabiedrisko mediju kvalitātes kritērijiem un uzdevumiem, turklāt attīstot ziņu un analītiskā satura formātus krievu un arī latviešu valodā,» uzsver NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Papildu finansējums ir nepieciešams Latvijas Radio apraides paplašināšanai Latvijas pierobežas reģionos un LR4, kas ir populārākā radio programma krievu valodas auditorijas vidū Latvijā, žurnālistiskās kapacitātes stiprināšanai, kā arī satura popularizēšanai. Tāpat arī Lsm.lv satura krievu valodā veidošanai un satura popularizēšanai un Latvijas Televīzijai programmu attīstībai, tai skaitā, ziņu raidījumu krievu valodā satura apjoma palielināšani, nedēļas ziņu pētniecisko raidījumu krievu valodā veidošanai, priekšvēlēšanu diskusiju krievu valodā veidošanai, korespondentpunkta Maskavā izveidei, papildu investīcijām satura mārketingā.

Kā zināms, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija aicinājusi Nacionālo drošības padomi un Nacionālo drošības komisiju iesaistīties praktisko risinājumu meklēšanā un sākt ar «prokremlisko kanālu izņemšanu no programmu piedāvājuma Lattelecom, kura kontrolpakete pieder Latvijas valstij».

«Kremļa finansēto un kontrolēto televīzijas kanālu saturs, kas tiek retranslēts Latvijā, kļuvis par nacionālās drošības jautājumu. Atspoguļojot notikumus Krievijā un Ukrainā, šie televīzijas kanāli rada arvien lielāku pārliecību, ka ir uzskatāmi nevis par medijiem, bet gan Kremļa ārpolitikas instrumentiem,» uzskata nacionālā apvienība.

Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers norādījis, ka atsevišķu Krievijas televīzijas kanālu retranslācijas aizliegšana nebūtu pareizs risinājums.

Viņaprāt, sabiedrību vislabāk pasargā demokrātija un vārda brīvība, Latvijas valsts nodrošina pat ļoti nepatīkamu viedokļu paušanu, bet vienlaikus aizsargā citus no šādu viedokļu realizācijas. «Jebkura cenzūra ir plāksteris, ko mēs uzlīmējam savām mutēm,» sacīja Zatlers. «Mēs uzlīmējam it kā ar domu, ka pasargāsim no svešiem, kaitīgiem un nepatīkamiem viedokļiem, bet tajā pašā laikā cenzūrai nav robežu un var cenzēt arī mūs pašus.»

Zatlers uzskata, ka vienīgā saprātīgā izeja ir vairot to krievu valodā raidošo masu mediju klātbūtni, kas pauž daudz objektīvāku informāciju nekā «Kremļa rupori». Visa enerģija būtu jāvelta tam, lai cilvēkiem, kurus potenciāli var «novest nepareizos ceļos», būtu vairāk patiesas informācijas.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.pants paredz, ka anulēt apraides vai retranslācijas atļauju ir tiesības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

102.000.102.6885


Pievienot komentāru

  1. skats no alas teica:

    tie, kas skatās/klausās/lasa tikai Krievijas medijus diemžēl ir jau tā sazombēti, ka visas šīs aktivitātes būs kā pret sienu – viņi tāpat vairāk ticēs tam, ko stāsta Krievija.

    +1 0 -1 0

  2. pff teica:

    varēja jau to 5 naudu te novirzīt. to pusmiljjonu, ko grēviņam un daigilim dāvina. kauns par siksni.

    +1 0 -1 0

  3. Vecais teica:

    -apzinoties Latvijas informatīvās telpas specifiku- ???

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.