bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Aicina valdību atslepenot Citadeles pārdošanas darījumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu atcelt ierobežotas pieejamības statusu visai informācijai, kas saistīta ar akciju sabiedrības Citadele banka pārdošanas darījumu.

Šāds aicinājums ir tapis pēc tam, kad komisija, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumu par bankas pārdošanas procesu, konstatēja, ka vēl joprojām liela daļa informācijas, kas saistīta ar šo darījumu, ir klasificēta un nav pieejama sabiedrībai.

«Valsts bankas pārdošana ir ļoti nozīmīgs darījums, kas tieši vai pastarpināti ir ietekmējis un turpina ietekmēt jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitāti, tādēļ sabiedrībai ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par Citadeles bankas pārdošanas darījumu. Jebkuram iedzīvotājam ir jābūt iespējai novērtēt šī darījuma lietderību un iesaistīto amatpersonu atbildību,» norāda komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Par veiktajiem informācijas atslepenošanas pasākumiem komisija valdību ir aicinājusi informēt līdz šī gada 25.novembrim, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

BNN jau vēstīja, ka Valsts kontroles (VK) ieskatā par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus netika pietiekami novērtēti  Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ.

Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai, revīzijā «Vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu?» secinājusi VK.

Jau Parex bankas pārņemšanas brīdī bija skaidrs, ka no sagaidāmā finanšu ieguldījuma viedokļa tiek īstenots bezprecedenta darījums finanšu stabilitātes nodrošināšanai valstī. Apzinoties darījuma valstisko nozīmi, apmēru un ietekmi uz valsts budžetu, valdībai bija jārada speciāls ietvars, kādā notiks lēmumu pieņemšana saistībā ar Parex bankas restrukturizāciju, tajā skaitā AS Citadeles banka pārdošanu. Tā vietā valdība izvēlējās pakārtot darījumu struktūru ierastajam regulējumam likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ietvarā, kas ne tuvu nenodrošināja visu nepieciešamo instrumentu pieejamību tālredzīgu un valsts interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanai, uzskata VK.

Ar valdības lēmumu, tāpat kā Parex bankas gadījumā, arī par AS Citadele banka kapitāldaļu turētāju kļuva Privatizācijas aģentūra, tomēr vēlāk Privatizācijas aģentūras valde attiecībā uz bankas pārdošanu faktiski nekādus lēmumus nepieņēma. Vēl vairāk – valdes locekļi bija nodrošināti ar garantiju līgumiem, kuri paredzēja jebkādu zaudējumu kompensēšanu no valsts puses, ja tiem tādi rastos kādu prasību rezultātā. Visus konceptuālos lēmumus bankas pārdošanas procesā ir pieņēmusi valdība. Privatizācijas aģentūra kalpoja par «pastkastīti» starp valdību un piesaistītajiem konsultantiem, kuri izstrādāja rīcības variantus valdības lēmumu pieņemšanai. Savukārt nozaru ministrijas viedokļus par darījumu nesniedza, bet Latvijas Bankas viedokļi trešajai pusei neizsekojamu iemeslu dēļ vērā ņemti netika, secina VK.

Tās ieskatā, AS Citadele banka pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta ERAB, lai norēķinātos par valsts saistībām. 35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai.

Privatizācijas aģentūras īstenotā Parex bankas restrukturizācijas pārvaldība, kas ietver AS Citadele banka izveidi un pārdošanu, valstij ir izmaksājusi vismaz 6,5 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro samaksāti konsultantiem, bet attiecībā uz viena miljona eiro izlietojumu tieši šim mērķim Privatizācijas aģentūra atskaitīties ar dokumentāriem pierādījumiem nespēja, informējusi VK.

«Kāpēc var izdarīt secinājumu, ka valsts būtu varējusi iegūt vairāk? Pirmkārt, tās ir vairāku neatkarīgu vērtētāju aplēses bankas vērtībai, saskaņā ar kurām bankas vērtība bija par 25 līdz 75 miljoniem eiro lielāka, nekā bija tās pārdošanas cena. Otrkārt, pārdodot banku pēdējā brīdī, valdība nostādīja sevi situācijā, kad nopietni iestāties par Latvijas interesēm praktiski vairs nebija iespējams. Lai darījumu noslēgtu ar EK saskaņotā termiņā un izpildītu sadarbības līgumos ar ERAB ietvertās saistības, bez ierunām bija jāpieņem partneru nosacījumi. Valsts kontrolei bija iespēja pārliecināties, ka pretendentu vidū bija investori, kuri piedāvāja augstāku cenu. Tomēr, lai saglabātu valsts reputāciju, valdībai bija pārdošanas cena jāvērtē kopsakarā ar citiem nosacījumiem. Ja visi šie faktori būtu ņemti vērā, jau sākotnēji plānojot bankas pārdošanas stratēģiju, iespējams, ka banku varētu pārdot, izvairoties no pārdošanas procesa pārmērīgās ieilgšanas, tā sadārdzināšanās un piespiedu pārdošanas par jebkādu cenu,» norādījusi VK.

Valsts kontroles ieskatā gan attiecībā uz AS Citadeles Banka pārdošanu, gan attiecībā uz visu Parex bankas pārņemšanas procesu un vēlākajiem soļiem ir gūstamas dažas ļoti būtiskas mācības – nozīmīgos darījumos ar nodokļu maksātāju naudas iesaisti desmitu un simtu miljonu eiro apmērā un ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību valdībai sadarbībā ar Saeimu ir jāizveido tāds tiesiskais ietvars, kas nodrošinātu trīs pamatprincipu ievērošanu: 1) atbildīgo institūciju, tajā skaitā nozaru ministriju, kvalitatīva iesaiste lēmumu projektu sagatavošanā, apzinoties, ka gatavus risinājumus valsts no konsultantiem nevarēs nopirkt. Tiesiskā regulējuma trūkums ļāva ministrijām un atbildīgajām iestādēm norobežoties no AS Citadeles Banka pārdošanas darījuma izvērtēšanas pēc būtības, tāpēc valdība savus lēmumus pamatoja gandrīz tikai uz ārējo konsultantu sniegtajiem ieteikumiem, bet, piemēram, Latvijas Bankas viedokli neņēma vērā; 2) atbildības noteikšana. Skaidri noteikt atbildīgo par valsts interesēm atbilstošākā rīcības varianta izstrādi. AS Citadele banka pārdošanā atbildīgā nav, jo, valdībai politiski pieņemot būtiskus lēmumus, vienlaikus Privatizācijas aģentūras valdei bija garantēta imunitāte nelabvēlīgu seku iestāšanās gadījumā; 3) neatkarīga uzraudzība. Nav neparasti, ja lielos darījumos ir pārstāvētas dažādu grupu intereses, tomēr jautājums paliek – kā nodrošināt šo interešu līdzsvarošanu tā, lai valsts jebkurā situācijā būtu ieguvēja un tiktu pieņemti nodokļu maksātājiem vislabvēlīgākie lēmumi.

AS Citadele banka pārdošana nav vienīgais liela mēroga un nacionāli nozīmīgs darījums, kura īstenošana nesniedz pārliecību par pietiekamu valsts interešu aizstāvību. Pie tādiem var pieskaitīt Liepājas Metalurgu, airBaltic, priekšā stāv lēmumi arī attiecībā uz Lattelecom un LMT valsts kapitāldaļu nākotni, Rail Baltica un citi jautājumi, kas ne tikai ietekmē tautsaimniecību, bet arī var prasīt ievērojamus valsts finanšu ieguldījumus, norāda Valsts kontrole cerot, ka revīzijas secinājumi un valdībai sniegtie ieteikumi veicinās izlēmīgu rīcību, lai novērstu neveiksmju atkārtošanos.

Parex pārņemšanas un restrukturizācijas procesa finansējums ir 2,48 miljardu eiro apmērā, no tiem noguldījumi bankās 1,54 miljardi eiro (vienlaikus izsniegto noguldījumu apmērs nepārsniedza 1,2 miljardus eiro, jo tika uzsākta līdzekļu atmaksa), valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai – 511,5 miljoni eiro, ieguldījumi Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā – 433,4 miljoni eiro (lielākoties izlietoti, lai atmaksātu valsts aizdevumus un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi). No minētajiem līdzekļiem līdz 2015.gada 31.decembrim bija atgūti 1,59 miljardi eiro. Maz ticams, ka izdosies atgūt ap 800 miljoniem eiro, iepriekš uzsvērusi VK.

Ref: 102.000.102.13747


Pievienot komentāru

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Nav finansējuma Brīvības pieminekļa restaurācijai

Pieminekļa apkopes un restaurācijas darbu veikšanas termiņš esot pienācis pirms pāris gadiem. Šī vasara esot pēdējais brīdis, lai pieminekli sakoptu pirms Latvijas simtgades pasākumiem. Darbi esot ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tiem vēl nav atvēlējusi finansējumu, teikts laikrakstā Latvijas avīze.

Saeima konceptuāli atbalsta izdienas pensijas regulējumu KNAB vadītājam

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, kas paredz noteikt speciālu izdienas pensijas tiesisko regulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

Eksperts: Lai izkļūtu ārpus Latvijas tirgus, svarīgākais ir pārzināt globālo tirgu

Pērn Latvijas datoru, elektronisko un optisko iekārtu eksports ir krities par 0,3% jeb 10,332 miljardiem eiro, kas ir par 30,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Komitejā vērtēs izglītības kvalitāti Rīgā un klašu skaita samazinājumu ģimnāzijās

Rīgas domē notiks Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, kuras darba kārtībā Vienotības frakcijas deputāte Baiba Brigmane pieprasīja iekļaut jautājumu Par Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumu Rīgas vidusskolās. Sēde norisināsies ceturtdien, 27.aprīlī, pulksten 11.00.

Twitter lietotāju skaits turpina būtiski augt

Mikroemuāru vietnes Twitter lietotāju skaits 2017.gada pirmajā ceturksnī turpinājis būtiski augt, bet šī amerikāņu uzņēmuma ieņēmumi sarukuši.

KP atļauj Maxima atvērt veikalu Dominā; Rimi - tā ir konkurences kropļošana

Konkurences padome pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Eften Domina piešķirt tiesības SIA Maxima Latvija izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā Domina Shopping Rīgā, Ieriķu ielā 3, kur iepriekš KP bija liegusi šīs telpas izmantot SIA Rimi Latvia.

Notverta automašīnu organizētā zagļu grupa

Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par automašīnas zādzību lielā apmērā, kuru izdarījusi organizēta grupa, un lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, informē VP.

Turcijā atlaiž 9 000 policistu par saistību ar apvērsuma iespējamo rosinātāju

Turcijā no policijas dienesta šonedēļ it kā drošības apsvērumu dēļ atbrīvoti vairāk nekā 9 000 policistu, Tuvo Austrumu valsts iekšlietu resoram uzskatot, ka tie bijuši saistīti ar islāma sludinātāju, kam pārmet kūdīšanu uz Turcijas apvērsuma mēģinājumu pērn.

Lietuva lūdz iekļaut Klaipēdas gāzes termināli ES interešu projektu sarakstā

Lietuva lūgusi iekļaut Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli Eiropas Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā. Ja Eiropas Komisija šo lūgumu apstiprinās, Lietuva varētu cerēt uz finansiālu atbalstu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, un tas ļautu pazemināt gāzes cenas gan pašas Lietuvas, gan pārējo Baltijas valstu lietotājiem.

Rosina stiprināt prasību par valodas zināšanām lauksaimniecības zemes iegādei

Tautsaimniecības komisijas deputāti rosina stiprināt prasību par valodas zināšanām lauksaimniecības zemes iegādei, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu protāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas mediju konkursa organizēšanu

Ārlietu ministrija trešdien, 26.aprīlī, noslēdza sadarbības līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un piešķīra 23 000 eiro mediju konkursa organizēšanai par diasporas tematiku un Latvijas diasporas mediju atbalstam.