bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 29.06.2017 | Vārda dienas: Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
LatviaLatvija

Aicina valdību atslepenot Citadeles pārdošanas darījumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu atcelt ierobežotas pieejamības statusu visai informācijai, kas saistīta ar akciju sabiedrības Citadele banka pārdošanas darījumu.

Šāds aicinājums ir tapis pēc tam, kad komisija, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumu par bankas pārdošanas procesu, konstatēja, ka vēl joprojām liela daļa informācijas, kas saistīta ar šo darījumu, ir klasificēta un nav pieejama sabiedrībai.

«Valsts bankas pārdošana ir ļoti nozīmīgs darījums, kas tieši vai pastarpināti ir ietekmējis un turpina ietekmēt jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitāti, tādēļ sabiedrībai ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par Citadeles bankas pārdošanas darījumu. Jebkuram iedzīvotājam ir jābūt iespējai novērtēt šī darījuma lietderību un iesaistīto amatpersonu atbildību,» norāda komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Par veiktajiem informācijas atslepenošanas pasākumiem komisija valdību ir aicinājusi informēt līdz šī gada 25.novembrim, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

BNN jau vēstīja, ka Valsts kontroles (VK) ieskatā par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus netika pietiekami novērtēti  Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ.

Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai, revīzijā «Vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu?» secinājusi VK.

Jau Parex bankas pārņemšanas brīdī bija skaidrs, ka no sagaidāmā finanšu ieguldījuma viedokļa tiek īstenots bezprecedenta darījums finanšu stabilitātes nodrošināšanai valstī. Apzinoties darījuma valstisko nozīmi, apmēru un ietekmi uz valsts budžetu, valdībai bija jārada speciāls ietvars, kādā notiks lēmumu pieņemšana saistībā ar Parex bankas restrukturizāciju, tajā skaitā AS Citadeles banka pārdošanu. Tā vietā valdība izvēlējās pakārtot darījumu struktūru ierastajam regulējumam likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ietvarā, kas ne tuvu nenodrošināja visu nepieciešamo instrumentu pieejamību tālredzīgu un valsts interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanai, uzskata VK.

Ar valdības lēmumu, tāpat kā Parex bankas gadījumā, arī par AS Citadele banka kapitāldaļu turētāju kļuva Privatizācijas aģentūra, tomēr vēlāk Privatizācijas aģentūras valde attiecībā uz bankas pārdošanu faktiski nekādus lēmumus nepieņēma. Vēl vairāk – valdes locekļi bija nodrošināti ar garantiju līgumiem, kuri paredzēja jebkādu zaudējumu kompensēšanu no valsts puses, ja tiem tādi rastos kādu prasību rezultātā. Visus konceptuālos lēmumus bankas pārdošanas procesā ir pieņēmusi valdība. Privatizācijas aģentūra kalpoja par «pastkastīti» starp valdību un piesaistītajiem konsultantiem, kuri izstrādāja rīcības variantus valdības lēmumu pieņemšanai. Savukārt nozaru ministrijas viedokļus par darījumu nesniedza, bet Latvijas Bankas viedokļi trešajai pusei neizsekojamu iemeslu dēļ vērā ņemti netika, secina VK.

Tās ieskatā, AS Citadele banka pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta ERAB, lai norēķinātos par valsts saistībām. 35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai.

Privatizācijas aģentūras īstenotā Parex bankas restrukturizācijas pārvaldība, kas ietver AS Citadele banka izveidi un pārdošanu, valstij ir izmaksājusi vismaz 6,5 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro samaksāti konsultantiem, bet attiecībā uz viena miljona eiro izlietojumu tieši šim mērķim Privatizācijas aģentūra atskaitīties ar dokumentāriem pierādījumiem nespēja, informējusi VK.

«Kāpēc var izdarīt secinājumu, ka valsts būtu varējusi iegūt vairāk? Pirmkārt, tās ir vairāku neatkarīgu vērtētāju aplēses bankas vērtībai, saskaņā ar kurām bankas vērtība bija par 25 līdz 75 miljoniem eiro lielāka, nekā bija tās pārdošanas cena. Otrkārt, pārdodot banku pēdējā brīdī, valdība nostādīja sevi situācijā, kad nopietni iestāties par Latvijas interesēm praktiski vairs nebija iespējams. Lai darījumu noslēgtu ar EK saskaņotā termiņā un izpildītu sadarbības līgumos ar ERAB ietvertās saistības, bez ierunām bija jāpieņem partneru nosacījumi. Valsts kontrolei bija iespēja pārliecināties, ka pretendentu vidū bija investori, kuri piedāvāja augstāku cenu. Tomēr, lai saglabātu valsts reputāciju, valdībai bija pārdošanas cena jāvērtē kopsakarā ar citiem nosacījumiem. Ja visi šie faktori būtu ņemti vērā, jau sākotnēji plānojot bankas pārdošanas stratēģiju, iespējams, ka banku varētu pārdot, izvairoties no pārdošanas procesa pārmērīgās ieilgšanas, tā sadārdzināšanās un piespiedu pārdošanas par jebkādu cenu,» norādījusi VK.

Valsts kontroles ieskatā gan attiecībā uz AS Citadeles Banka pārdošanu, gan attiecībā uz visu Parex bankas pārņemšanas procesu un vēlākajiem soļiem ir gūstamas dažas ļoti būtiskas mācības – nozīmīgos darījumos ar nodokļu maksātāju naudas iesaisti desmitu un simtu miljonu eiro apmērā un ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību valdībai sadarbībā ar Saeimu ir jāizveido tāds tiesiskais ietvars, kas nodrošinātu trīs pamatprincipu ievērošanu: 1) atbildīgo institūciju, tajā skaitā nozaru ministriju, kvalitatīva iesaiste lēmumu projektu sagatavošanā, apzinoties, ka gatavus risinājumus valsts no konsultantiem nevarēs nopirkt. Tiesiskā regulējuma trūkums ļāva ministrijām un atbildīgajām iestādēm norobežoties no AS Citadeles Banka pārdošanas darījuma izvērtēšanas pēc būtības, tāpēc valdība savus lēmumus pamatoja gandrīz tikai uz ārējo konsultantu sniegtajiem ieteikumiem, bet, piemēram, Latvijas Bankas viedokli neņēma vērā; 2) atbildības noteikšana. Skaidri noteikt atbildīgo par valsts interesēm atbilstošākā rīcības varianta izstrādi. AS Citadele banka pārdošanā atbildīgā nav, jo, valdībai politiski pieņemot būtiskus lēmumus, vienlaikus Privatizācijas aģentūras valdei bija garantēta imunitāte nelabvēlīgu seku iestāšanās gadījumā; 3) neatkarīga uzraudzība. Nav neparasti, ja lielos darījumos ir pārstāvētas dažādu grupu intereses, tomēr jautājums paliek – kā nodrošināt šo interešu līdzsvarošanu tā, lai valsts jebkurā situācijā būtu ieguvēja un tiktu pieņemti nodokļu maksātājiem vislabvēlīgākie lēmumi.

AS Citadele banka pārdošana nav vienīgais liela mēroga un nacionāli nozīmīgs darījums, kura īstenošana nesniedz pārliecību par pietiekamu valsts interešu aizstāvību. Pie tādiem var pieskaitīt Liepājas Metalurgu, airBaltic, priekšā stāv lēmumi arī attiecībā uz Lattelecom un LMT valsts kapitāldaļu nākotni, Rail Baltica un citi jautājumi, kas ne tikai ietekmē tautsaimniecību, bet arī var prasīt ievērojamus valsts finanšu ieguldījumus, norāda Valsts kontrole cerot, ka revīzijas secinājumi un valdībai sniegtie ieteikumi veicinās izlēmīgu rīcību, lai novērstu neveiksmju atkārtošanos.

Parex pārņemšanas un restrukturizācijas procesa finansējums ir 2,48 miljardu eiro apmērā, no tiem noguldījumi bankās 1,54 miljardi eiro (vienlaikus izsniegto noguldījumu apmērs nepārsniedza 1,2 miljardus eiro, jo tika uzsākta līdzekļu atmaksa), valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai – 511,5 miljoni eiro, ieguldījumi Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā – 433,4 miljoni eiro (lielākoties izlietoti, lai atmaksātu valsts aizdevumus un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi). No minētajiem līdzekļiem līdz 2015.gada 31.decembrim bija atgūti 1,59 miljardi eiro. Maz ticams, ka izdosies atgūt ap 800 miljoniem eiro, iepriekš uzsvērusi VK.

Ref: 102.000.102.13747


Pievienot komentāru

Globālajā kiberuzbrukumā redz saistību ar Ukrainā izstrādātu grāmatvedības programmu

Vairāku kiberdrošības uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka šīs nedēļas starptautiskajā kiberuzbrukumā, kas visnopietnāk skāris Ukrainu, bijusi iesaistīta Ukrainā izstrādātā grāmatvedības programma MEDoc.

Mainīsies Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāvs

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē akceptēja Rīgas domes lēmumprojektu par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas izveidošanu.

Aptauja - 94% eiropiešu galvenokārt uzņem attēlus ar viedtālruni

Pētījumi rāda, ka viedtālruņi aizvieto citas ierīces, kļūstot par svarīgāko ierīci ceļojumam. 94% eiropiešu uzņem attēlus ar viedtālruni, noskaidrots Huawei vasaras pētījumā. Vairāk nekā 70% telefonā izmanto kartes. Čemodāns un viedtālrunis ar svarīgākajām lietotnēm kļuvuši par neatņemamu ceļojumu sastāvdaļu.

Itālija varētu ostās neielaist kuģus ar Vidusjūrā izglābtiem migrantiem

Itālijas valdība brīdinājusi Eiropas Savienību, ka valsts pārāk lielā migrantu pieplūduma dēļ varētu liegt ostās iebraukt ārvalstu kuģiem, kuri tajās atved migrantus. Itālijas pārstāvniecības ES vadītājs Maurizio Masari vēstulē brīdinājis Briseli, ka situācija ir kļuvusi «neilgtspējīga».

Lietā par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas krājbankas valdes locekļiem atbildētāju vidū arī Bondars

Civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis, pašreizējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars.

Lietuva vienojas par dabasgāzes piegādi no ASV

Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības uzņēmums Lietuvos Duju Tiekimas šonedēļ pavēstījis, ka parakstījis vienošanos par dabasgāzes piegādi no Amerikas Savienotajām Valstīm un ka pirmā piegāde gaidāma augustā.

Degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai pieteikušies trīs uzņēmumi

Jūrmalā degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai Valsts vides dienestā pieteikušies trīs uzņēmumi - SIA Clean R, SIA Ragn-Sells un SIA Eco Baltia vide, norāda VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VID: LU maģistrantūras absolventi saņem gandrīz par pusi lielāku algu nekā bakalauri

Latvijas Universitātē maģistra grādu ieguvušie vidēji saņem par 40% lielāku algu nekā bakalauri, liecina jaunākie pieejamie, apkopotie Valsts Ieņēmuma dienesta dati par LU absolventu darba samaksu. 

Notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu

Pašlaik notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu, piemēram, vai plānoto paaugstinājumu veikt divu vai trīs gadu laikā, komentē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra.

Lembergs visus apsveic, ka nauda nesmird!

Ne vien valsts galvenās amatpersonas novēloti komentē žurnāla Ir rīcībā nonākušas «Rīdzenes» sarunas, bet arī pats runātājs smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs veltījis tikai divarpus minūtes, lai komentētu situāciju, vienlaikus nosaukdams žurnālisti par politisko prostitūtu.

Lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, uzņēmumiem jāsaņem LEI kodi

Juridiskām personām, kuras veic vai arī plāno veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, ir laikus jāsaņem LEI kodi, lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ieteikumi iedzīvotājiem pirms gaidāmās ģimenes ārstu protesta akcijas

Ņemot vērā Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pieteikto protesta akciju no šā gada 3.jūnijā, Nacionālais veselības dienests sniedz ieteikumus iedzīvotājiem situācijai, kad ģimenes ārsta praksē netiek nodrošinātas ārsta konsultācijas.

Valsts galvenās amatpersonas uztrauc - oligarhu sarunas veicinās neuzticību politiķiem

Ja šādas sarunas, kā oligarhu sarunas notiek, tas vēlreiz pierāda, ka sabiedrības neuzticība politiķiem pieaug trešdien, 28.jūnijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

RD koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus lemšanā par biļešu cenām

Rīgas domes koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus komisijā, kas lemj par biļešu cenām sabiedriskajā transportā, BNN ziņo Rīgas domes opozīcijas frakcija Latvijas attīstībai.

Otto Ozols: Viens Latvijas prezidents ir ticis nopirkts kā cūka uz tirgus plača..

«Skarbākā atziņa ir tā, ka Latvijas valstī tik milzīga ietekme bijusi personām ar tik plakanu un seklu domāšanu,» situāciju par nesen žurnālā Ir publicēto Rīdzenes sarunas portālā Delfi.lv komentē latviešu publicists Otto Ozols.

Maijā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

Tiesa Igaunijā: Viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību

Igaunijas Augstākā tiesa atzinusi, ka arī viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību, precizējot Igaunijas tiesu jurisdikciju saistībā ar ārvalstnieku pieteikšanos uz tiesisko aizsardzību situācijās, kad norisinās tiesas procesi par uzturēšanās atļaujām.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka pēc vēlēšanām jaunu darba vietu nebūs

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunu darba vietu rašanās nav gaidāma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. «Kopējās tendences parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības netic politiskajai ietekmei uz labklājību,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Austrālijā pāris no Latvijas apsūdzēts 170'000 eiro izkrāpšanā

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

Rīgas brīvostas valde pārvaldnieka amatā apstiprina Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Visvairāk viedtālruņos lejupielādē saziņas, sociālo tīklu un banku mobilās lietotnes

Ik gadu pieaugot viedtālruņu lietotāju skaitam, attiecīgi pieaug dažādu lietotņu jeb aplikāciju izmantošana. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, kopumā 87% iedzīvotāju lieto viedtālruni.

Portugāles mežu ugunsgrēku upurus pievīluši sakari ar glābšanas dienestiem

Pēc nesenajiem mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kur miruši 64 cilvēki un cietuši 254, Portugāles valdība likusi izmeklēt glābšanas dienestu sakaru sistēmas traucējumus, jo tiek ziņots, ka 10 svarīgi ārkārtas zvani postošās ugunsnelaimes laikā nav sasnieguši ugunsdzēsējus.

Vairāk nekā puse pacientu brauc uz slimnīcu, nekonsultējoties ar ģimenes ārstu

Latvijā 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Dzintars zaudējumi samazinājušies: Vai uzņēmums pārcietis krīzi?

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, 2016.gadā AS Dzintars neto apgrozījums ir samazinājies par 104 tūkstošiem eiro. Savukārt zaudējumi salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies par 904 tūkstošiem eiro, ziņo uzņēmuma valdes locekle Dagnija Maike.

LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis

Patlaban nav skaidrs pedagogu atalgojuma publiskošanas mērķis, bet, ja tas tiks īstenots, tas jādara korekti, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.