bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Aicina veidot sabiedrisko komisiju NEPLP darbības kompleksai izvērtēšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) saimnieciskās darbības izvērtējums ir Saeimas kompetencē, taču tas jāskata atsevišķi no padomes darbības mediju uzraudzībā visa nozarē. Tādēļ Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina veidot sabiedrisko komisiju NEPLP darbības kompleksai izvērtēšanai, kurā ir gatava deleģēt savu pārstāvi.

LŽA aicina arī citas mediju nozares dalībnieku sabiedriskās organizācijas atbalstīt šo vērtēšanu un piedalīties tajā.

Tāpat LŽA aicina Saeimas deputātus un valdību uzsākt labojumu izstrādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai nodalītu NEPLP atbildību par komercmedijiem, kas padomei rada interešu konfliktu kā sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājai.

Turklāt LŽA sola vērsties pie EDSO augstās pārstāves mediju brīvības jautājumos un Eiropas Raidorganizāciju apvienības, lūdzot pievērst uzmanību mēģinājumam bez pietiekama pamatojuma un steigā atbrīvot mediju regulatoru. Ar pieprasījumā minētajiem motīviem deputāti neievēro Eiropas Padomes rekomendāciju (2000) 23 par raidorganizāciju sektora regulatoru neatkarību un funkcijām , kā arī rekomendāciju (96) 10 par sabiedrisko mediju neatkarību, informē LŽA, norādot, ka NEPLP ir nozīmīgs posms mediju komunikācijā ar likumdevēju un politisko varu. Nemotivēta vēršanās pret NEPLP izraisa aizdomas par politiķu vēlmi ietekmēt mediju neatkarību.

BNN jau vēstīja, ka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kritizējis izteikumus par politiķu uzbrukumu mediju neatkarībai, aicinot beigt «pārspīlēt un muldēt». Politiķis norādījis, ka kritikas vietā par atbildības prasīšanu no NEPLP locekļiem šai institūcijai būtu jāsniedz skaidrojums par Valsts kontroles (VK) atklāto neefektīvo līdzekļu tērēšanu.

Publiski izskanējuši paziņojumi no NEPLP un LŽA, kuros tiek izteiktas bažas par politiķu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem un apgalvojums, ka ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai, norāda deputāts. Iemesls šādam uztraukumam esot prozaisks – VK ir sagatavojusi revīzijas ziņojumu, kurā atklāts, ka neefektīvi iztērēts 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma sabiedriskajiem medijiem. Politiķi pieprasa skaidrojumu, bet tā vietā, lai NEPLP uzņemtos atbildību par Valsts kontroles atklātajiem faktiem, atbildīgās personas no šīs institūcijas ceļ morālo paniku par uzbrukumu mediju neatkarībai, uzskata Kaimiņš.

«Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta «mūsējos» apdraudējuma upuros un «tajos tur» morālajos neliešos,» norādījis politiķis.

Viņš uzskata, ka tā ir samērā vienkārša shēma, kas raksturīga dažāda kaluma propagandistiem un morāles jēdzienu mahinatoriem, un secinājis, ka pašlaik Latvijas sabiedriskajos medijos ir parādījušies morālās panikas cēlāji par preses brīvības apdraudējumu Latvijā. «Morālās panikas cēlāju bauslis – nerunā par faktiem, runā par principiem. Princips, ka mediju neatkarība ir demokrātijas pamats, ir neapstrīdams. Jautājums vien par to, kā tas tiek apdraudēts Latvijā,» taujājis deputāts.

Kaimiņš uzsvēris, ka demokrātijai svarīgais princips tika apdraudēts ar īstu ciešanu radīšanu gan žurnālistiem, gan viņu ģimenēm pavisam nesenā pagātnē Ēģiptē, kad norisinājās žurnālista Pētera Grestes un viņa kolēģu tiesas prāva, mediju neatkarībai tiekot apdraudētai ar septiņu līdz desmit gadu cietumsodu Ēģiptē. «Pavisam nesenā pagātnē atceramies Charlie Hebdo slaktiņu, kur tika nogalināti astoņi žurnālisti, divi policisti un vēl divi pilnīgi nevainīgi cilvēki. Lūk, faktos balstīts preses brīvības apdraudējums,» paudis politiķis.

Viņš atsaucies uz to, ka LŽA, lai pierādītu apdraudējumu mediju neatkarībai Latvijā, esot paudusi, ka komisijas sēdē paredzētā kārtējā diskusija par sabiedrisko mediju saturu varot vājināt sabiedrisko mediju neatkarību, veicinot pašcenzūru un politiķu ietekmi uz satura veidotājiem. «Tiešām? Apdraudējums ir iespējama pašcenzūra? Zvaniet zvanus! Sensācija! Latvijā ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai! Mūsu demokrātijas pamatvērtības ir apdraudētas!» ironizējis deputāts.

Viņš uzskata, ka panikas cēlāji ceļ trauksmi, lai paturētu privilēģijas bezatbildīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, un ka būtu labāk, ja NEPLP nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma 22 000 000 eiro apmērā lietderīga un efektīva izlietojuma kontroli. «Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!» paziņojuma noslēgumā aicina parlamentārietis.

Jau ziņots, ka Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas No sirds Latvijai  līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu. Iesniegumu iniciējusi LRA, bet to parakstījuši arī vairāku partiju līderi – Solvita Āboltiņa, Augusts Brigmanis, Dainis Liepiņš un Inguna Sudraba. Prezidijs lūgts iesniegumu nodot atbildīgajai komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai un virzīšanai parlamenta sēdē.

Iesniedzēji kritizē, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz Radio Skonto plusprogrammas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājis Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

Politiķi arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.

Tāpat tiek pausta nostāja, ka NEPLP locekļi Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris neatbilst likumā noteiktajai prasībai par labu reputāciju, tāpēc tas viņiem liedz turpināt šo amatu ieņemšanu.

NEPLP izplatījusi paziņojumu masu medijiem, kurā norāda, ka pieprasījums atlaist NEPLP locekļus ir uzbrukums masu mediju neatkarībai.

Paziņojumā uzsvērts, ka NEPLP ir demokrātiskas un tiesiskas valsts neatkarīgas mediju un it īpaši sabiedrisko mediju sistēmas sastāvdaļa. Tieši tādēļ likums ir noteicis ļoti konkrētus gadījumus, kādos ir iespējams atsaukt NEPLP locekļus. Padome norāda, ka neviens no atlaišanas apstākļiem nav iestājies.

NEPLP paziņojumā norāda, ka dažu Saeimas deputātu ideja atlaist padomes locekļus viņiem nav pārsteigums. Tiekoties ar deputātiem, ne reizi vien padomes locekļi esot saskārušies ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu LTV sižetu vai LR raidījumu.

Savukārt LŽA norāda uz vairākām nepilnībām pieprasījumā atlaist NEPLP, kas rada šaubas par politiķu patiesajiem motīviem,  iepriekš informēja LŽA valdē.

Asociācija norāda, ka NEPLP, gluži tāpat kā jebkuras citas valsts iestādes, veikumu var un vajag vērtēt, tomēr nav izprotama steiga, kādā pēkšņi pieprasa to atlaist, un tas rada šaubas par patiesajiem motīviem. Kopā ar dažādiem pēdējā laika notikumiem, piemēram, Saeimā vērtētu konkrētu raidījumu saturu vai vēlmi mainīt likumus mediju darbības lielākai ierobežošanai, rada nepatīkamas pārdomas par politiķu nodomiem, pauž LŽA valde.

Tāpat valde norāda, ka no deputātu parakstītā iesnieguma par NEPLP locekļu atlaišanu nav skaidrs, kas tieši tiek pārmests. Ja iesniegums balstīts uz VK atzinumu, tad būtu jāatlaiž virkne iestāžu vadības, kuros VK ir kontrolējusi nelietderīgu līdzekļu izlietošanu. Savukārt, ja iesniegums tapis, balstoties uz «rupjībām» sabiedriskā medija pārraidē, «tad ar to jāļauj tikt galā pašam medijam un uzraugam», norāda LŽA valde.

Asociācija arī uzsver, ka «NEPLP nav Saeimas kafetērija, bet neatkarīgs regulators. Ja ir pretenzijas, tad tās ir nopietni jāvērtē un jāļauj aizstāvēties».

Ref: 102.000.102.10174


Pievienot komentāru

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.