bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Aicina veidot sabiedrisko komisiju NEPLP darbības kompleksai izvērtēšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) saimnieciskās darbības izvērtējums ir Saeimas kompetencē, taču tas jāskata atsevišķi no padomes darbības mediju uzraudzībā visa nozarē. Tādēļ Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina veidot sabiedrisko komisiju NEPLP darbības kompleksai izvērtēšanai, kurā ir gatava deleģēt savu pārstāvi.

LŽA aicina arī citas mediju nozares dalībnieku sabiedriskās organizācijas atbalstīt šo vērtēšanu un piedalīties tajā.

Tāpat LŽA aicina Saeimas deputātus un valdību uzsākt labojumu izstrādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai nodalītu NEPLP atbildību par komercmedijiem, kas padomei rada interešu konfliktu kā sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājai.

Turklāt LŽA sola vērsties pie EDSO augstās pārstāves mediju brīvības jautājumos un Eiropas Raidorganizāciju apvienības, lūdzot pievērst uzmanību mēģinājumam bez pietiekama pamatojuma un steigā atbrīvot mediju regulatoru. Ar pieprasījumā minētajiem motīviem deputāti neievēro Eiropas Padomes rekomendāciju (2000) 23 par raidorganizāciju sektora regulatoru neatkarību un funkcijām , kā arī rekomendāciju (96) 10 par sabiedrisko mediju neatkarību, informē LŽA, norādot, ka NEPLP ir nozīmīgs posms mediju komunikācijā ar likumdevēju un politisko varu. Nemotivēta vēršanās pret NEPLP izraisa aizdomas par politiķu vēlmi ietekmēt mediju neatkarību.

BNN jau vēstīja, ka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kritizējis izteikumus par politiķu uzbrukumu mediju neatkarībai, aicinot beigt «pārspīlēt un muldēt». Politiķis norādījis, ka kritikas vietā par atbildības prasīšanu no NEPLP locekļiem šai institūcijai būtu jāsniedz skaidrojums par Valsts kontroles (VK) atklāto neefektīvo līdzekļu tērēšanu.

Publiski izskanējuši paziņojumi no NEPLP un LŽA, kuros tiek izteiktas bažas par politiķu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem un apgalvojums, ka ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai, norāda deputāts. Iemesls šādam uztraukumam esot prozaisks – VK ir sagatavojusi revīzijas ziņojumu, kurā atklāts, ka neefektīvi iztērēts 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma sabiedriskajiem medijiem. Politiķi pieprasa skaidrojumu, bet tā vietā, lai NEPLP uzņemtos atbildību par Valsts kontroles atklātajiem faktiem, atbildīgās personas no šīs institūcijas ceļ morālo paniku par uzbrukumu mediju neatkarībai, uzskata Kaimiņš.

«Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta «mūsējos» apdraudējuma upuros un «tajos tur» morālajos neliešos,» norādījis politiķis.

Viņš uzskata, ka tā ir samērā vienkārša shēma, kas raksturīga dažāda kaluma propagandistiem un morāles jēdzienu mahinatoriem, un secinājis, ka pašlaik Latvijas sabiedriskajos medijos ir parādījušies morālās panikas cēlāji par preses brīvības apdraudējumu Latvijā. «Morālās panikas cēlāju bauslis – nerunā par faktiem, runā par principiem. Princips, ka mediju neatkarība ir demokrātijas pamats, ir neapstrīdams. Jautājums vien par to, kā tas tiek apdraudēts Latvijā,» taujājis deputāts.

Kaimiņš uzsvēris, ka demokrātijai svarīgais princips tika apdraudēts ar īstu ciešanu radīšanu gan žurnālistiem, gan viņu ģimenēm pavisam nesenā pagātnē Ēģiptē, kad norisinājās žurnālista Pētera Grestes un viņa kolēģu tiesas prāva, mediju neatkarībai tiekot apdraudētai ar septiņu līdz desmit gadu cietumsodu Ēģiptē. «Pavisam nesenā pagātnē atceramies Charlie Hebdo slaktiņu, kur tika nogalināti astoņi žurnālisti, divi policisti un vēl divi pilnīgi nevainīgi cilvēki. Lūk, faktos balstīts preses brīvības apdraudējums,» paudis politiķis.

Viņš atsaucies uz to, ka LŽA, lai pierādītu apdraudējumu mediju neatkarībai Latvijā, esot paudusi, ka komisijas sēdē paredzētā kārtējā diskusija par sabiedrisko mediju saturu varot vājināt sabiedrisko mediju neatkarību, veicinot pašcenzūru un politiķu ietekmi uz satura veidotājiem. «Tiešām? Apdraudējums ir iespējama pašcenzūra? Zvaniet zvanus! Sensācija! Latvijā ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai! Mūsu demokrātijas pamatvērtības ir apdraudētas!» ironizējis deputāts.

Viņš uzskata, ka panikas cēlāji ceļ trauksmi, lai paturētu privilēģijas bezatbildīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, un ka būtu labāk, ja NEPLP nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma 22 000 000 eiro apmērā lietderīga un efektīva izlietojuma kontroli. «Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!» paziņojuma noslēgumā aicina parlamentārietis.

Jau ziņots, ka Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas No sirds Latvijai  līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu. Iesniegumu iniciējusi LRA, bet to parakstījuši arī vairāku partiju līderi – Solvita Āboltiņa, Augusts Brigmanis, Dainis Liepiņš un Inguna Sudraba. Prezidijs lūgts iesniegumu nodot atbildīgajai komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai un virzīšanai parlamenta sēdē.

Iesniedzēji kritizē, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz Radio Skonto plusprogrammas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājis Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

Politiķi arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.

Tāpat tiek pausta nostāja, ka NEPLP locekļi Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris neatbilst likumā noteiktajai prasībai par labu reputāciju, tāpēc tas viņiem liedz turpināt šo amatu ieņemšanu.

NEPLP izplatījusi paziņojumu masu medijiem, kurā norāda, ka pieprasījums atlaist NEPLP locekļus ir uzbrukums masu mediju neatkarībai.

Paziņojumā uzsvērts, ka NEPLP ir demokrātiskas un tiesiskas valsts neatkarīgas mediju un it īpaši sabiedrisko mediju sistēmas sastāvdaļa. Tieši tādēļ likums ir noteicis ļoti konkrētus gadījumus, kādos ir iespējams atsaukt NEPLP locekļus. Padome norāda, ka neviens no atlaišanas apstākļiem nav iestājies.

NEPLP paziņojumā norāda, ka dažu Saeimas deputātu ideja atlaist padomes locekļus viņiem nav pārsteigums. Tiekoties ar deputātiem, ne reizi vien padomes locekļi esot saskārušies ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu LTV sižetu vai LR raidījumu.

Savukārt LŽA norāda uz vairākām nepilnībām pieprasījumā atlaist NEPLP, kas rada šaubas par politiķu patiesajiem motīviem,  iepriekš informēja LŽA valdē.

Asociācija norāda, ka NEPLP, gluži tāpat kā jebkuras citas valsts iestādes, veikumu var un vajag vērtēt, tomēr nav izprotama steiga, kādā pēkšņi pieprasa to atlaist, un tas rada šaubas par patiesajiem motīviem. Kopā ar dažādiem pēdējā laika notikumiem, piemēram, Saeimā vērtētu konkrētu raidījumu saturu vai vēlmi mainīt likumus mediju darbības lielākai ierobežošanai, rada nepatīkamas pārdomas par politiķu nodomiem, pauž LŽA valde.

Tāpat valde norāda, ka no deputātu parakstītā iesnieguma par NEPLP locekļu atlaišanu nav skaidrs, kas tieši tiek pārmests. Ja iesniegums balstīts uz VK atzinumu, tad būtu jāatlaiž virkne iestāžu vadības, kuros VK ir kontrolējusi nelietderīgu līdzekļu izlietošanu. Savukārt, ja iesniegums tapis, balstoties uz «rupjībām» sabiedriskā medija pārraidē, «tad ar to jāļauj tikt galā pašam medijam un uzraugam», norāda LŽA valde.

Asociācija arī uzsver, ka «NEPLP nav Saeimas kafetērija, bet neatkarīgs regulators. Ja ir pretenzijas, tad tās ir nopietni jāvērtē un jāļauj aizstāvēties».

Ref: 102.000.102.10174


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Kaislīgas dejas piektdienā, bet sestdienā - izzinoši pasākumi

Ikvienas Latvijas iedzīvotājs aicināts izbaudīt karstasinīgus ritmus kino Splendid Palace, kur norisināsies Starptautiskais Romu Kultūras festivāls. Savukārt sestdien un svētdien ikviens aicināts izzināt dabu Līgatnes parkā, kā arī Latvijas kultūras mantojumu Rīgas sinagogā.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.