bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Aiz diskusijām par Okupācijas muzeja piebūvi, iespējams, slēpjas politiskās intrigas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zaiga Gaile

«Es neesmu ne Putina, ne Ušakova algots aģents,» Latvijas Televīzijas raidījumam de facto norāda arhitekte Zaiga Gaile. Viņai tiek pārmests, ka, iespējams, Gailes iebildumi pret Okupācijas muzeja jauno piebūvi ir saistāmi ar viņas ieinteresētību Rīgas Tehniskās universitātes pārveidē par  Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju.

Ļeņina zārks, rēta pilsētas sejā, melnā pērle – dažādi apzīmējumi veltīti padomju laikos uzbūvētajai ēkai Strēlnieku laukumā.  Sākotnēji tā kalpoja kā Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, ko atklāja par godu Ļeņina 100. dzimšanas dienai. Atjaunotās Latvijas vēsturē pavīdēja ideja monolīto būvi nojaukt. Taču vēlāk – to pārbūvēt. Pirms vairāk nekā 14 gadiem arhitekts Gunārs Birkerts muzejam uzdāvināja Nākotnes nama projekta skici. Jaunā veidolā muzejs simbolizētu tumšo pagātni un gaišo tagadni, nākotni. Iepriekš projekta virzību kavēja dažādas tehniskas likstas. Taču nu arhitektes Zaigas Gailes iniciētā sava veida «pretošanās kustība» procesa tālāku virzību padarījusi vēl neskaidrāku.

«Mums ir lieli kompleksi pret starptautiski atzītām personībām. Man ir arī lieli iebildumi pret Nacionālo bibliotēku. Tas ir viens Nākotnes nams un tagad tāds pats ļoti apšaubāmas kvalitātes Nākotnes nams otrā pusē. Tad, kad [Ints] Pujāts saka, ka ar Birkertu viss ir saskaņots, es vienkārši tam nevaru ticēt, ka tik slikti var uztaisīt,» pauž arhitekte Gaile.

Iebildumi ir pret telpu izvietojumu, kā arī pret to, ka piebūve daļēji aizklās jau esošo fasādi. Taču te jāpiemin, ka ēka jau zaudējusi savu sākotnējo izskatu. Laikā, kad būvēja Melngalvju namu, nācās daļu fasādes nojaukt un ēkas platību samazināt. «Tagad, kad tehniskais projekts ir gandrīz gatavs, pēkšņi uzrodas kaut kādi arhitekti, kuri saka, ka «mēs neko nezinājām par šo!» It kā mums būtu bijis viņiem jāpaziņo, ka mēs strādājam uz to, kas detālplānojumā jau ir pieteikts,» sašutumu pauž Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels. Viņš turpina, ka «pirmā reize, kad es pats dzirdēju par šo, bija pagājušā gada oktobrī, kad Zaiga Gaile rakstīja par RTU pārtaisīšanu par pēckara mākslas muzeju un teica arī kaut kādus iebildumus pret Birkerta projektu».

Tobrīd jau bija nodibināts fonds Mākslai vajag telpu, kas apvieno ne tikai mākslas nozarē strādājošos, tostarp Gaili, bet arī būvniekus un politiķiem pietuvinātus uzņēmējus. Viņi iestājušies par nepieciešamību izveidot Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju. Tam esot atrastas arī piemērotas telpas – Okupācijas muzejam blakus esošā Rīgas Tehniskā universitāte. Ēkas iespējamās rekonstrukcijas skici radījusi Zaigas Gailes radiniece un biroja arhitekte. «Ušakova kungs mums solīja, ka ēku mēs varam dabūt. Viņš ir gatavs remontēt,» atklāj fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Universitātes rekonstrukcija izmaksātu apmēram 25 miljonus eiro. Pagaidām gan tam atbalstu nav sniegusi Kultūras ministrija. Toties tas radījis bažas Okupācijas muzeja atbalstītāju vidū, ka Gaile pārstāvot Rīgas domes vadības intereses. Proti, iebilst Okupācijas muzeja piebūvei, lai, iespējams, vēlāk iegūtu krietni lielāku pārveidojamo būvi – Rīgas Tehnisko universitāti.

«Es nezinu, kāda tur ir pretruna. Tā ir pilnīgi cita māja. Tas, ka tur būtu vēl viena tukša māja…. Tā ir brīnišķīga vieta muzejam, kur ir burvīgais Staļinisma dialogs ar pēckara mākslu,» pārmetumus noraida Gaile. Viņa uzsver, ka, «nekādā ziņā neesmu pret Okupācijas muzeju. Es neesmu ne Putina, ne Ušakova algots aģents. Mēs iestājamies par to, ka mums ir tik maz modernisma mantojuma saglabājies».

Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda: «Ja runājam par Vecrīgu, tad šī ir centrālā vieta, tā ir Rīgas sākums. Šeit subjektīviem risinājumiem, manuprāt, ir maz iespēju īstenoties.» Tomēr esošā apbūve liecina par pretējo. Turklāt pēc tam, kad Valsts prezidenta kanceleja pārcelsies uz atjaunoto Rīgas pili, Grēcinieku ielā aiz Melngalvju nama sāksies septiņu stāvu viesnīcas būvniecība. Atšķirībā no Okupācijas muzeja piebūves, viesnīcas gadījumā publiskas debates izpalika. Princis attaisnojas, ka «šis arī bija gadījums, kas netika viennozīmīgi vērtēts. Arī Arhitekta birojs iesaistījās šajā diskusijā un arī mūsu vērtējums bija, ka tomēr risinājumi ir pārāk neiederīgi šajā vidē, bet mēs neprojektējam, mēs nevaram radīt jaunu priekšlikumu».

Tieši Rīgas pilsētas arhitekta birojs un Būvvalde ir tās iestādes, ka šobrīd iebilst Okupācijas muzeja piebūvei, kas izmaksātu apmēram četrus ar pusi miljonus eiro. Proti, Būvvalde neizsniedz būvatļauju. Tā dēļ šī projekta attīstītājs – Valsts nekustamie īpašumi – iesnieguši sūdzību Administratīvajā tiesā, lai Būvvaldes lēmumu apstrīdētu. «Ja mēs šo procesu velkam, jeb šis process tiek paildzināts un kaut kas tiek mainīts ne tam, kas jau ir apstiprināts, tad būs papildu termiņi un papildu izmaksas. Tad ir jautājums, kas to visu segs un, kas par to atbild?» uzmanību vērš VAS Valsts nekustamie īpašumi sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons.

Savukārt Kultūras ministrija Saeimā iesniegusi likumprojektu, kas liek Okupācijas muzejam un tā iecerētajai piebūvei noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Ja to apstiprinās, pašvaldībai kavēt būvniecības sākšanos būs sarežģītāk. «Acīmredzot ir institūcijas, kas kalpo burtam, un ir institūcijas, kas kalpo idejai. Attiecīgi no tā, kāda nu kuram ir misija, notiek dažādas darbības. Šobrīd, manuprāt, tiek izmantotas dažādas juridiskas nianses, lai kaut kādā veidā šo projektu sarežģītu,» pārliecināta ir kultūras ministre Dace Melbārde.

Iespējamā finansiālā ieinteresētība un politiskās intrigas norāda uz to, ka jau labu laiku Okupācijas muzeja piebūves projekts nav tikai arhitektu meklējumi pēc vietai atbilstošākā risinājuma. Arhitekte Gaile raidījumam atklāja, ka šajā procesā esot saņēmusi mutiskus un rakstiskus draudus. Taču raidījumam neizdevās pārliecināties par šo vārdu patiesumu, jo vēstuli Gaile uzreiz pēc saņemšanas esot sadedzinājusi. Savukārt piebūves skiču autors, arhitekts Gunārs Birkerts raidījumam norādīja, ka diskusijai šobrīd vairs «neesot nekādas saistības ar Okupācijas muzeja arhitektonisko veidojumu, bet tā kļuvusi politiska».

Ref: 102.000.102.11079


Pievienot komentāru

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.