bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Aizdomas par «dzīvnieku draugu reiderismu» pret Balticovo

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) noraida pārmetumus, kas izskanējuši medijos par Latvijas olu un olu produktu ražotāju Balticovo – pārmetot tiem nepienācīgu izturēšanos pret vistām, un uzsver, ka uzņēmumā tiek ievērotas visas Eiropas Savienībā (ES) noteiktās labturības prasības.

«Apšaubāmās informācijas izplatītājus internetā gan varam turēt aizdomās par «reiderismu» pret Balticovo. Pēc fotogrāfiju un video sižetu publikācijām internetā «akcija» tika turpināta, publicējot informāciju par igauņu it kā atteikšanos no Balticovo olām. Tas ir pilnīgs absurds un kaitniecība,» portālu BNN informē LOSP.

Balticovo ir Ziemeļeiropā lielākais olu ražotājs un tas nozīmē, ka tā ir ļoti intensīva ražošana, pretējā gadījumā apjomi nebūtu tādi, kādi tie ir šobrīd, un tas attiecas uz jebkuru intensīvo ražošanu, kur primārais nosacījums ir, ka ievērojot labturības prasības tiek iegūts maksimāls produkcijas apjoms, šajā gadījumā olas, norāda LOSP.

Kā paudusi uzņēmuma vadība – situācija tiks izvērtēta un, ja arī ir kāda nepilnība, tā tiks novērsta. Ņemot vērā, ka uzņēmuma pamatprincips ir ražot kvalitatīvu un drošu produktu, to panākt var vienīgi, nodrošinot vistām atbilstošus uzturēšanās apstākļus un sabalansētu barību. Līdz ar to tas absolūti neiet kopā ar medijos pausto informāciju par labturības prasību neievērošanu.

Jebkura ražošana dod pienesumu ne vien valsts apmēros tautsaimniecībai, bet arī nodrošina aptuveni 300 darbavietas un maksā nodokļus. Vēlreiz uzsverot to, ka tā ir intensīvā ražošana, jāatgādina, ka šāda ražošanas metode nav nekas ekskluzīvs un Latvijā izdomāts – tas notiek visā pasaulē un, ražotājs vadās pēc noteiktām ES ražošanas labturības prasībām, skaidrojis ražotājs.

Jāpiebilst, ka Balticovo vadība uzaicinājusi dzīvnieku aizstāvības organizācijas Dzīvnieku brīvība pārstāvjus apmeklēt uzņēmumu, lai informētu par vistu labturības normām vistu kūtīs, kā arī iepazīstinātu ar uzņēmuma darbību un nākotnes attīstības plāniem. Divpusējā tikšanās paredzēta 2.novembrī.

Tikšanās laikā Balticovo vadība biedrības pārstāvjus informēs par vistu labturības uzlabošanas iecerēm, nākotnes plāniem pārveidot Madonas kūtis par brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu kūtīm un citiem abpusēji svarīgiem jautājumiem.

Tostarp uzņēmuma vadība pirmdien, 31.oktobrī, tiksies ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadību, lai pārrunāt notiekošo saistībā ar dzīvnieku aizstāvju sacelto ažiotāžu un PVD notikušā audita rezultātus.

Kā zināms, dzīvnieku aizstāvības organizācijas Dzīvnieku brīvība ir publicējusi dokumentālus video un foto materiālus no trim A/S Balticovo dējējvistu novietnēm. Šā gada septembrī dzīvnieku tiesību aktīvisti dokumentējuši dējējvistu turēšanas apstākļus trīs A/S Balticovo fermās – Madonā, Daugavpilī un Iecavā.

Šokējošajos materiālos redzami novārguši dzīvnieki, kas pazaudējuši lielāko daļu spalvu, slimi, sakropļoti un mirstoši dzīvnieki ar dažādiem iekaisumiem. Dzīvniekus nomoka parazīti – asinssūcēji un vairumam vistu ir veikta daļēja knābja amputācija. Vairākos sprostos fiksēti miruši dzīvnieki, kuri jau sākuši sadalīties blakus dzīvām vistām, kuras turpina dēt olas cilvēku patēriņam. Redzams, ka metāla stiepļu sprostos dzīvnieki tiek turēti lielā saspiestībā, izrāda stereotipiskas uzvedības pazīmes, knābj cita citu un sprosta režģus, informējusi biedrība.

«Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām praksēm mūsdienu lauksaimniecībā. Sprostos dētas olas ir neētisks produkts, kas ir skaidrā pretrunā ar sabiedrības vērtībām,» izteicies biedrības Dzīvnieku brīvība valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons. «Sprostu sistēmās vistām ir liegts gandrīz viss, kas tām ir dabisks. Vistu dzīve aizrit, stāvot uz metāla režģa grīdas – troksnī, saspiestībā un putekļos. Sprostos vistas nevar pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus. Viņas nekad neierauga dienasgaismu un nesajūt zemi zem kājām.»

Normatīvajos aktos dējējvistu turēšanas minimālās prasības paredz katram dzīvniekam brīvi izmantojamo platību 600cm2 (A4 lapas izmērā), laktu 15cm garumā un barības trauku 12cm garumā. Sprostā jābūt ligzdai, kuras grīda nav no stiepļu pinuma, un pakaišiem. Dējējvistu novietnēs nav ievērotas pat šīs minimālās prasības, kas vēl vairāk saasina dzīvnieku labturības problēmas. Šāda turēšana ir aizliegta ar Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības direktīvu 1999/74/EK par minimālajiem standartiem dējējvistu aizsardzībai, medijiem izplatītajā paziņojumā uzsvērusi biedrība.

Biedrības izplatītie foto un video:

Ref: 102.000.102.13778


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.