bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Aizejošais gads Latvijas aizsardzības nozarē skaitļos un faktos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vērtējot šo gadu valsts aizsardzības jomā, šis ir bijis izaugsmes un attīstības gads, kas vienlaikus uzliek lielu atbildību par paveikto, nākotnes uzdevumiem un budžeta līdzekļu izlietojumu, kas aizsardzības jomai turpinās pieaugt arī nākamajā gadā, atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

«Es pateicos visiem, kas savas zināšanas, darbu un laiku ieguldījuši valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tas ir darbs, kas vērsts nākotnē, lai mēs dzīvotu mierā un lai Latvija varētu attīstīties bez bažām par valsts apdraudējumu,» uzsver Bergmanis.

Prioritārie attīstības virzieni

1,45% no IKP jeb 364,7 miljoni eiro. Šāds skaitļu izteiksmē ir aizejošā gada valsts aizsardzības budžets, no kura saskaņā ar Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, lielāko finansējumu saņem šādas prioritātes:

Kājnieku brigādes mehanizācija, kas sevī ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi. Mehanizācijas projekta ietvaros šogad Latvija no Lielbritānijas ir saņēmusi jau 42 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas (CVRT).

Pretgaisa aizsardzības spēju attīstība, kuras ietvaros paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.

Speciālo uzdevumu vienības stiprināšana. Šī vienība ir spējīga pretdarboties plaša spektra konvencionāliem un hibrīdkara draudiem, tāpēc tās stiprināšana ir viena no būtiskajām spējām. Speciālo uzdevumu spējas attīstības plāns paredz individuālā un kolektīvā ekipējuma, sauszemes un jūras mobilitātes platformu iegādes, kā arī ieguldījumus vienības personāla skaita palielināšanā un apmācībā.

Inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai. Šogad ir uzsākta personāla apmācība un inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde.

Veiksmīgi turpinās Zemessardzes spēju attīstība – kaujas gatavības paaugstināšana un personāla apmācību sistēmas uzlabošana. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Gan notikumi Ukrainā, gan arī finansējuma palielinājums ir sekmējis ievērojamu zemessargu skaita pieaugumu, veidojot Zemessardzi par kaujas spējīgu organizāciju.

2016.gada jūlijā Varšavā notika NATO samits, kur tika pieņemti Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai ļoti nozīmīgi lēmumi. Līdz ar to viena no prioritātēm gan šogad, gan nākamgad ir nodrošināt nepieciešamo sabiedroto uzņemšanai, norāda Aizsardzības ministrijā.

Kā zināms, Kanāda uzņemsies vadošās valsts pienākumus daudznacionālajai bataljona lieluma kaujas grupai Latvijā, kas Krievijas tālākas agresijas atturēšanas un kolektīvās aizsardzības stiprināšanās nolūkos tiks izvietota mūsu valstī jau nākamajā gadā. Kopā ar Kanādu savus bruņotos spēkus un ekipējumu uz Latviju nosūtīs arī citas dalībvalstis – Itālija, Polija, Slovēnija, Albānija. Šis ir vēsturisks lēmums attiecībā uz Latvijas drošības stiprināšanu un no Latvijas skatu punkta vērtējams kā nozīmīgākais pēc mūsu valsts iestāšanās NATO.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedroto spēku klātbūtni un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu, papildu investīcijas tiek ieguldītas infrastruktūrā, tai skaitā kazarmu izbūvē Lielvārdē un Ādažos, kā arī Ādažu, Lāčusila poligonu un citas mācību infrastruktūras attīstībā. Ieguldījumu infrastruktūrā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.

Saskaņā ar NATO Velsas Samita lēmumu šogad Latvijā tika sertificēta arī NATO Spēku integrācijas vienība (NFIU).

Infrastruktūras attīstības projekti

Šogad ekspluatācijā nodoti seši nozīmīgi būvniecības objekti par kopējo summu vairāk nekā 18 miljoniem eiro. To skaitā ir kazarmu ēku bloka būvniecības otrā kārta, noliktavas ēkas jaunbūve un dzelzsbetona angārs, ekipējuma noliktava Ādažu mācību centrā, kā arī rekonstruētas kājnieku skolas kazarmas Alūksnē, Zemessardzes bāze Azurgi Preiļu novadā un uzbūvēts Munīcijas noliktavu komplekss Vaiņodes novadā.

Ja 2016.gadā būvniecībai pieejamais finansējums bija 24 miljoni eiro, tad nākamgad tas pieaugs gandrīz divas reizes, sasniedzot 43 miljonus eiro.

Strauji attīstīsies NBS Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, kur jau nākamgad plānots pabeigt virkni objektu, tai skaitā, kazarmas jaunbūvi, teritorijas inženiertīklu pārbūvi, Aviācijas eskadriļas glābēju un lidlauka nodrošinājuma dienesta ēkas izbūvi un apbruņojuma noliktavas rekonstrukciju. Speciālo uzdevumu vienība jau nākamgad saņems rekonstruētās kazarmas un sporta zāli.

Karavīru ikdienas un atalgojuma sistēmas uzlabošana

Ar 2016.gada 1.janvāri algu reformas kontekstā karavīriem tika palielināts atalgojums. Līdz ar to palielinājums atalgojumā ir atkarīgs no karavīra atbilstības izglītības un kvalifikācijas prasībām, konkrētai militārajai pakāpei un izdienai. Šis ir viens no redzamākajiem iemesliem karavīru paaugstinātai interesei par militāro izglītību NBS mācību iestādēs, kā arī jauno karavīru rekrutēšanas pozitīvajiem rādītajiem.

Tāpat šogad izstrādāts un Saeimā iesniegts likumprojekts Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Tas motivēs karavīrus militāro dienestu pildīt maksimāli ilgi, kā arī atvaļinātos karavīrus atgriezties dienestā. Karavīru drošībai Aizsardzības ministrija izvirzījusi Ministru kabinetā un Saeimā grozījumus par karavīru amata un atalgojuma nepublicēšanu.

Plašākas sabiedrības iesaistīšana aizsardzības jomas stiprināšanā

Augstskolu studentu militārā apmācība 2017.gadā tiks uzsākta pilotprojekta līmenī. Darba grupa ir sagatavojusi un vadībai prezentējusi savu redzējumu šāda apmācību formāta atjaunošanai.

Savukārt, lai izstrādātu NBS spēju attīstībai nepieciešamās tehnoloģijas un šajās procesā iesaistītu Latvijas pētniekus un industriju, Aizsardzības ministrija ir definējusi tehnoloģiju jomas vai produktus, kas jāattīsta. Tie ir: bezpilota lidaparātu izmantošana un tehnoloģiski risinājumi bezpilota lidaparātu darbības kontrolei, koordinācijai un bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu novēršanai; sakaru un agrās brīdināšanas sistēmu tehnoloģiskie risinājumi Latvijas apstākļos; mehanizācija, netiešais uguns atbalsts, materiāli un nanotehnoloģijas, kas nodrošina tehnikas un objektu aizsardzību pret vizuālo un termisko novērošanu; nākotnes militārā infrastruktūra un tās izmaksu efektivitātes celšana, objektu fiziskās drošības sistēmas, energoapgādes risinājumi pastāvīgās dislokācijas vietās un mācību vai militāro operāciju laikā; karavīru individuālais un kolektīvais ekipējums; simulatori, trenažieri un mākslīgi radīta darba vide.

Stratēģiskā sadarbības partnera – ASV iesaiste Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un starptautiskās mācības Latvijā

ASV sadarbība ar Latviju aizsardzības jomā 2016.gadā bijusi ievērojama gan ieguldījumā aizsardzības spēju attīstībā, gan iesaistē starptautiskajās mācībās un operācijā Atlantic Resolve.

Pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas spēju attīstībai 2016.gadā ASV Eiropas drošības atbalsta iniciatīvas (European Reassurance Initiative) ietvaros tika saņemti četri taktiskie pretgaisa aizsardzības radiolokatori Sentinel. Kopējā iepirkuma summa – 32 miljoni ASV dolāru jeb 30,64 miljoni eiro- par četriem radiolokatoriem, HMMWV bruņotajām apvidus automašīnām un treileriem, kā arī tehnikas operatoru un uzturēšanas personāla apmācībām, kā arī piegādi.

Sentinel ir pārvietojams taktiskais pretgaisa aizsardzības un ieroču vadības radiolokators, kurš spēj identificēt helikopterus, iznīcinātājus, raķetes un bezpilota lidaparātus. Nacionālie bruņotie spēki radiolokatorus Sentinel savienos ar to rīcībā esošo tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu RBS-70, ko izmanto svarīgu objektu un gaisa telpas aizsardzībai, kā arī militāru vienību tuvajam atbalstam kaujā.

Šā gada augustā radiolokatoru Sentinel ieviešanas projektā Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības diviziona karavīri apguva jaunas zināšanas un prasmes divos apmācību kursos, kurus vadīja instruktori no ASV.

ASV spēki ir piedalījušies visās starptautiskajās mācībās Latvijā 2016.gadā. Oktobrī Latvijā notika militārās mācības Silver Arrow, kurās piedalījās vairāk nekā 3 000 karavīru, tai skaitā no ASV. To ietvaros tika izspēlētas aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.

Savukārt maijā un jūnijā norisinājās militārās mācības Saber Strike, kurās piedalījās vairāk nekā 2 200 karavīru. Šīs mācības bija ikgadējās ASV vadītas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, kuru centrālais mērķis bija uzlabot savstarpējo sadarbību un dalībvalstu spējas reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, tai skaitā krīzes situācijām.

Tāpat arī nozīmīgas bija Latvijas vadītās starptautiskās militārās mācības Summer Shield, kuru mērķis bija pilnveidot NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes spējas plānot un vadīt kaujas atbalsta elementus dažādos taktiskos operāciju veidos, kopumā iesaistot vairāk nekā 1 300 karavīru, tai skaitā no ASV.

Viens no pamanāmākajiem pasākumiem 2016.gadā bija Dragoon Ride II, kad ASV 2. kavalērijas pulka mācību maršs devās uz Igauniju divos dažādos maršrutos, katrā pārvietojoties 200 tehnikas vienībām, kopā 400 tehnikas vienību, tai skaitā kājnieku kaujas mašīnām Stryker, kas veica vairāk nekā 2 400 kilometru, šķērsojot sešas valstis – Vāciju, Čehiju, Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Dragoon Ride II mērķis bija pārbaudīt sabiedroto spējas ātri pārvietoties alianses teritorijā un uzlabot starptautisko sadarbību.

Tāpat ASV karavīri ir trenējušies kopā ar latviešiem arī divpusējās mācībās, piemēram, no 3. līdz 12.decembrim notikušajās mācībās Rock Warrior, kuru laikā Ādažu poligonā norisinājās kaujas šaušanas vingrinājums, bet Skrundā – kauja apdzīvotā vietā, kur ASV karavīru nosacītie pretinieki bija Zemessardze.

2016.gadā Latvijā bija patstāvīga ASV klātbūtne operācijas Atlantic Resolve ietvaros. ASV karavīri atrodas gan Ādažu militārajā bāzē, gan arī Lielvārdes bāzē, kur ir izvietoti arī pieci ASV kaujas helikopteri UH-60 Black Hawk no Teksasas.

Šā gada 13.janvārī Latvijā ieradās nākamā ASV operācijas Atlantic Resolve rotācija – 170 karavīru no 2.kavalērijas pulka 3.eskadrona ar bruņutransportieriem Stryker, kas uzturējās Latvijā līdz jūnijam.

Jūnijā Latvijā ieradās ASV 3. kājnieku divīzijas karavīri no Džordžijas štata, līdzi atvedot tankus Abrams un kājnieku kaujas mašīnas Bradley.

Pašlaik Latvijā rotācijā atrodas ASV 173.kājnieku brigādes karavīri, kas ieradās Latvijā šā gada septembrī ar desanta vingrinājumu “Bayonet Strike”, pierādot, ka sabiedrotie spēj ierasties ļoti ātrā laikā.

Turpinājās plānveidīga sadarbība aizsardzības jomā ar Mičiganas Nacionālo gvardi Valsts partnerības programmas ietvaros, attīstot Zemessardzes un inženieru spējas.

Tiesību aktu sistēmas pilnveidošana sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijā

2016.gada 10.novembrī ar likumu pieņemts un apstiprināts 2016.gada 5.janvārī parakstītais Nolīgums, kas nosaka NATO Sabiedroto spēku štābu darbību Latvijā. Šis papildu regulējums nodrošina iespēju palielināt sabiedroto klātbūtni Latvijā, nodrošinot Sabiedroto spēku štābiem maksimālu atbalsta piešķiršanu no Latvijas kā uzņemošās valsts puses.

Tāpat arī veikti Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm, kas nosaka Lielvārdes lidlaukam robežšķērsošanas vietas statusu, tādējādi nodrošinot lidlauka pilnvērtīgu izmantošanas iespēju arī tām NATO dalībvalstīm, kas nav Šengenas līguma dalībvalstis.

Pieņemti arī noteikumi, kas nosaka jaunu kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām, mazinot birokrātisko slogu institūcijām, optimizējot dokumentu apriti un tādējādi paātrinot lēmuma pieņemšanu. Tāpat tiek noregulēta NATO karakuģu ienākšana mācību un manevru veikšanai un valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā.

Ref:224.000.102.048


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri