bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Aizejošais gads Latvijas aizsardzības nozarē skaitļos un faktos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vērtējot šo gadu valsts aizsardzības jomā, šis ir bijis izaugsmes un attīstības gads, kas vienlaikus uzliek lielu atbildību par paveikto, nākotnes uzdevumiem un budžeta līdzekļu izlietojumu, kas aizsardzības jomai turpinās pieaugt arī nākamajā gadā, atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

«Es pateicos visiem, kas savas zināšanas, darbu un laiku ieguldījuši valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tas ir darbs, kas vērsts nākotnē, lai mēs dzīvotu mierā un lai Latvija varētu attīstīties bez bažām par valsts apdraudējumu,» uzsver Bergmanis.

Prioritārie attīstības virzieni

1,45% no IKP jeb 364,7 miljoni eiro. Šāds skaitļu izteiksmē ir aizejošā gada valsts aizsardzības budžets, no kura saskaņā ar Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, lielāko finansējumu saņem šādas prioritātes:

Kājnieku brigādes mehanizācija, kas sevī ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi. Mehanizācijas projekta ietvaros šogad Latvija no Lielbritānijas ir saņēmusi jau 42 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas (CVRT).

Pretgaisa aizsardzības spēju attīstība, kuras ietvaros paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.

Speciālo uzdevumu vienības stiprināšana. Šī vienība ir spējīga pretdarboties plaša spektra konvencionāliem un hibrīdkara draudiem, tāpēc tās stiprināšana ir viena no būtiskajām spējām. Speciālo uzdevumu spējas attīstības plāns paredz individuālā un kolektīvā ekipējuma, sauszemes un jūras mobilitātes platformu iegādes, kā arī ieguldījumus vienības personāla skaita palielināšanā un apmācībā.

Inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai. Šogad ir uzsākta personāla apmācība un inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde.

Veiksmīgi turpinās Zemessardzes spēju attīstība – kaujas gatavības paaugstināšana un personāla apmācību sistēmas uzlabošana. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Gan notikumi Ukrainā, gan arī finansējuma palielinājums ir sekmējis ievērojamu zemessargu skaita pieaugumu, veidojot Zemessardzi par kaujas spējīgu organizāciju.

2016.gada jūlijā Varšavā notika NATO samits, kur tika pieņemti Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai ļoti nozīmīgi lēmumi. Līdz ar to viena no prioritātēm gan šogad, gan nākamgad ir nodrošināt nepieciešamo sabiedroto uzņemšanai, norāda Aizsardzības ministrijā.

Kā zināms, Kanāda uzņemsies vadošās valsts pienākumus daudznacionālajai bataljona lieluma kaujas grupai Latvijā, kas Krievijas tālākas agresijas atturēšanas un kolektīvās aizsardzības stiprināšanās nolūkos tiks izvietota mūsu valstī jau nākamajā gadā. Kopā ar Kanādu savus bruņotos spēkus un ekipējumu uz Latviju nosūtīs arī citas dalībvalstis – Itālija, Polija, Slovēnija, Albānija. Šis ir vēsturisks lēmums attiecībā uz Latvijas drošības stiprināšanu un no Latvijas skatu punkta vērtējams kā nozīmīgākais pēc mūsu valsts iestāšanās NATO.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedroto spēku klātbūtni un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu, papildu investīcijas tiek ieguldītas infrastruktūrā, tai skaitā kazarmu izbūvē Lielvārdē un Ādažos, kā arī Ādažu, Lāčusila poligonu un citas mācību infrastruktūras attīstībā. Ieguldījumu infrastruktūrā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.

Saskaņā ar NATO Velsas Samita lēmumu šogad Latvijā tika sertificēta arī NATO Spēku integrācijas vienība (NFIU).

Infrastruktūras attīstības projekti

Šogad ekspluatācijā nodoti seši nozīmīgi būvniecības objekti par kopējo summu vairāk nekā 18 miljoniem eiro. To skaitā ir kazarmu ēku bloka būvniecības otrā kārta, noliktavas ēkas jaunbūve un dzelzsbetona angārs, ekipējuma noliktava Ādažu mācību centrā, kā arī rekonstruētas kājnieku skolas kazarmas Alūksnē, Zemessardzes bāze Azurgi Preiļu novadā un uzbūvēts Munīcijas noliktavu komplekss Vaiņodes novadā.

Ja 2016.gadā būvniecībai pieejamais finansējums bija 24 miljoni eiro, tad nākamgad tas pieaugs gandrīz divas reizes, sasniedzot 43 miljonus eiro.

Strauji attīstīsies NBS Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, kur jau nākamgad plānots pabeigt virkni objektu, tai skaitā, kazarmas jaunbūvi, teritorijas inženiertīklu pārbūvi, Aviācijas eskadriļas glābēju un lidlauka nodrošinājuma dienesta ēkas izbūvi un apbruņojuma noliktavas rekonstrukciju. Speciālo uzdevumu vienība jau nākamgad saņems rekonstruētās kazarmas un sporta zāli.

Karavīru ikdienas un atalgojuma sistēmas uzlabošana

Ar 2016.gada 1.janvāri algu reformas kontekstā karavīriem tika palielināts atalgojums. Līdz ar to palielinājums atalgojumā ir atkarīgs no karavīra atbilstības izglītības un kvalifikācijas prasībām, konkrētai militārajai pakāpei un izdienai. Šis ir viens no redzamākajiem iemesliem karavīru paaugstinātai interesei par militāro izglītību NBS mācību iestādēs, kā arī jauno karavīru rekrutēšanas pozitīvajiem rādītajiem.

Tāpat šogad izstrādāts un Saeimā iesniegts likumprojekts Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Tas motivēs karavīrus militāro dienestu pildīt maksimāli ilgi, kā arī atvaļinātos karavīrus atgriezties dienestā. Karavīru drošībai Aizsardzības ministrija izvirzījusi Ministru kabinetā un Saeimā grozījumus par karavīru amata un atalgojuma nepublicēšanu.

Plašākas sabiedrības iesaistīšana aizsardzības jomas stiprināšanā

Augstskolu studentu militārā apmācība 2017.gadā tiks uzsākta pilotprojekta līmenī. Darba grupa ir sagatavojusi un vadībai prezentējusi savu redzējumu šāda apmācību formāta atjaunošanai.

Savukārt, lai izstrādātu NBS spēju attīstībai nepieciešamās tehnoloģijas un šajās procesā iesaistītu Latvijas pētniekus un industriju, Aizsardzības ministrija ir definējusi tehnoloģiju jomas vai produktus, kas jāattīsta. Tie ir: bezpilota lidaparātu izmantošana un tehnoloģiski risinājumi bezpilota lidaparātu darbības kontrolei, koordinācijai un bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu novēršanai; sakaru un agrās brīdināšanas sistēmu tehnoloģiskie risinājumi Latvijas apstākļos; mehanizācija, netiešais uguns atbalsts, materiāli un nanotehnoloģijas, kas nodrošina tehnikas un objektu aizsardzību pret vizuālo un termisko novērošanu; nākotnes militārā infrastruktūra un tās izmaksu efektivitātes celšana, objektu fiziskās drošības sistēmas, energoapgādes risinājumi pastāvīgās dislokācijas vietās un mācību vai militāro operāciju laikā; karavīru individuālais un kolektīvais ekipējums; simulatori, trenažieri un mākslīgi radīta darba vide.

Stratēģiskā sadarbības partnera – ASV iesaiste Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un starptautiskās mācības Latvijā

ASV sadarbība ar Latviju aizsardzības jomā 2016.gadā bijusi ievērojama gan ieguldījumā aizsardzības spēju attīstībā, gan iesaistē starptautiskajās mācībās un operācijā Atlantic Resolve.

Pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas spēju attīstībai 2016.gadā ASV Eiropas drošības atbalsta iniciatīvas (European Reassurance Initiative) ietvaros tika saņemti četri taktiskie pretgaisa aizsardzības radiolokatori Sentinel. Kopējā iepirkuma summa – 32 miljoni ASV dolāru jeb 30,64 miljoni eiro- par četriem radiolokatoriem, HMMWV bruņotajām apvidus automašīnām un treileriem, kā arī tehnikas operatoru un uzturēšanas personāla apmācībām, kā arī piegādi.

Sentinel ir pārvietojams taktiskais pretgaisa aizsardzības un ieroču vadības radiolokators, kurš spēj identificēt helikopterus, iznīcinātājus, raķetes un bezpilota lidaparātus. Nacionālie bruņotie spēki radiolokatorus Sentinel savienos ar to rīcībā esošo tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu RBS-70, ko izmanto svarīgu objektu un gaisa telpas aizsardzībai, kā arī militāru vienību tuvajam atbalstam kaujā.

Šā gada augustā radiolokatoru Sentinel ieviešanas projektā Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības diviziona karavīri apguva jaunas zināšanas un prasmes divos apmācību kursos, kurus vadīja instruktori no ASV.

ASV spēki ir piedalījušies visās starptautiskajās mācībās Latvijā 2016.gadā. Oktobrī Latvijā notika militārās mācības Silver Arrow, kurās piedalījās vairāk nekā 3 000 karavīru, tai skaitā no ASV. To ietvaros tika izspēlētas aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.

Savukārt maijā un jūnijā norisinājās militārās mācības Saber Strike, kurās piedalījās vairāk nekā 2 200 karavīru. Šīs mācības bija ikgadējās ASV vadītas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, kuru centrālais mērķis bija uzlabot savstarpējo sadarbību un dalībvalstu spējas reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, tai skaitā krīzes situācijām.

Tāpat arī nozīmīgas bija Latvijas vadītās starptautiskās militārās mācības Summer Shield, kuru mērķis bija pilnveidot NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes spējas plānot un vadīt kaujas atbalsta elementus dažādos taktiskos operāciju veidos, kopumā iesaistot vairāk nekā 1 300 karavīru, tai skaitā no ASV.

Viens no pamanāmākajiem pasākumiem 2016.gadā bija Dragoon Ride II, kad ASV 2. kavalērijas pulka mācību maršs devās uz Igauniju divos dažādos maršrutos, katrā pārvietojoties 200 tehnikas vienībām, kopā 400 tehnikas vienību, tai skaitā kājnieku kaujas mašīnām Stryker, kas veica vairāk nekā 2 400 kilometru, šķērsojot sešas valstis – Vāciju, Čehiju, Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Dragoon Ride II mērķis bija pārbaudīt sabiedroto spējas ātri pārvietoties alianses teritorijā un uzlabot starptautisko sadarbību.

Tāpat ASV karavīri ir trenējušies kopā ar latviešiem arī divpusējās mācībās, piemēram, no 3. līdz 12.decembrim notikušajās mācībās Rock Warrior, kuru laikā Ādažu poligonā norisinājās kaujas šaušanas vingrinājums, bet Skrundā – kauja apdzīvotā vietā, kur ASV karavīru nosacītie pretinieki bija Zemessardze.

2016.gadā Latvijā bija patstāvīga ASV klātbūtne operācijas Atlantic Resolve ietvaros. ASV karavīri atrodas gan Ādažu militārajā bāzē, gan arī Lielvārdes bāzē, kur ir izvietoti arī pieci ASV kaujas helikopteri UH-60 Black Hawk no Teksasas.

Šā gada 13.janvārī Latvijā ieradās nākamā ASV operācijas Atlantic Resolve rotācija – 170 karavīru no 2.kavalērijas pulka 3.eskadrona ar bruņutransportieriem Stryker, kas uzturējās Latvijā līdz jūnijam.

Jūnijā Latvijā ieradās ASV 3. kājnieku divīzijas karavīri no Džordžijas štata, līdzi atvedot tankus Abrams un kājnieku kaujas mašīnas Bradley.

Pašlaik Latvijā rotācijā atrodas ASV 173.kājnieku brigādes karavīri, kas ieradās Latvijā šā gada septembrī ar desanta vingrinājumu “Bayonet Strike”, pierādot, ka sabiedrotie spēj ierasties ļoti ātrā laikā.

Turpinājās plānveidīga sadarbība aizsardzības jomā ar Mičiganas Nacionālo gvardi Valsts partnerības programmas ietvaros, attīstot Zemessardzes un inženieru spējas.

Tiesību aktu sistēmas pilnveidošana sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijā

2016.gada 10.novembrī ar likumu pieņemts un apstiprināts 2016.gada 5.janvārī parakstītais Nolīgums, kas nosaka NATO Sabiedroto spēku štābu darbību Latvijā. Šis papildu regulējums nodrošina iespēju palielināt sabiedroto klātbūtni Latvijā, nodrošinot Sabiedroto spēku štābiem maksimālu atbalsta piešķiršanu no Latvijas kā uzņemošās valsts puses.

Tāpat arī veikti Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm, kas nosaka Lielvārdes lidlaukam robežšķērsošanas vietas statusu, tādējādi nodrošinot lidlauka pilnvērtīgu izmantošanas iespēju arī tām NATO dalībvalstīm, kas nav Šengenas līguma dalībvalstis.

Pieņemti arī noteikumi, kas nosaka jaunu kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām, mazinot birokrātisko slogu institūcijām, optimizējot dokumentu apriti un tādējādi paātrinot lēmuma pieņemšanu. Tāpat tiek noregulēta NATO karakuģu ienākšana mācību un manevru veikšanai un valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā.

Ref:224.000.102.048


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.