bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAkcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šobrīd plānotais akcīzes nodokļa likmju kāpums 2018. un 2019.gadā palielinās patēriņa cenu inflāciju par apmēram 0,2-0,3 procentpunktiem, savukārt 2020.gadā akcīzes nodokļa likmju kāpuma ietekmē inflācija varētu palielināties par 0,5 procentpunktiem.

Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka, pēc pašreizējām prognozēm, inflācija 2018.gadā Latvijā varētu būt apmēram 2% un līdz ar to, ja tiks pieņemtie pašreizējie priekšlikumi par akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, inflācija nākamgad varētu sasniegt 2,3%.

«Kā liecina mūsu aprēķini, akcīzes nodokļu palielināšanas rezultātā degvielas, alkohola un cigarešu cenas turpmākajos gados augs par aptuveni 2-5% gadā, un līdz ar to 2020.gadā benzīna un dīzeļdegvielas cenas būs par aptuveni 7-10 centiem lielākas nekā patlaban. Vienlaikus cigarešu un alkohola cenas līdz 2020.gadam varētu pieaugt par aptuveni 5-10%, lai gan te jāatzīmē, ka jau pašreizējais likums paredz tabakas un alkohola akcīzes kāpumu šogad un nākamgad, savukārt reformas rezultātā akcīze šiem produktiem turpinātu pieaugt arī 2019. un 2020.gadā. Tādēļ aprēķini par ietekmi uz inflāciju ir tieši no piedāvātās reformas,» komentē Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem vislielākās bažas rada akcīzes pieaugums dīzeļdegvielai, kas tiek lietota kravu pārvadājumos un kur starptautiskajiem pārvadātājiem ir iespējas izvēlēties uzpildes vietas atkarībā no degvielas cenas.

«Pašreizējais piedāvājums paredz to, ka līdz 2020.gadam dīzeļdegvielas cena Latvijā varētu sadārdzināties par aptuveni 10 centiem litrā, taču tā jau tagad Latvijā ir dārgāka nekā Lietuvā, un vismaz šobrīd nav pārliecības, ka mūsu kaimiņos būtu gaidāms tikpat straujš likmes kāpums. No mazumtirdzniecības datiem jau šobrīd redzam, ka pēdējos divos gados degvielas mazumtirdzniecība Lietuvā ir augusi daudz straujāk nekā Latvijā, tādēļ ar akcīzes likmes palielināšanu degvielai vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, jo likmes kāpums var nozīmēt mazākus tirdzniecības apmērus,» uzsver Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka savukārt attiecībā uz tabakas un alkohola izstrādājumiem plānotais akcīzes nodokļa kāpums Latvijas situāciju attiecībā pret Lietuvu un Igauniju, visticamāk, būtiski nemainīs, jo arī kaimiņvalstīs gaidāms pakāpenisks likmju kāpums, tādēļ šajā jomās galvenā problēma varētu būt kontrabanda.

Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava norāda, ka Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas tiecas nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu. Tas saskan ar mērķiem nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un izaugsmei draudzīgāku, kas ir atbalstāmi. Proti, iedzīvotāji nevar ietekmēt to, cik viņi samaksā darbaspēka nodokļos, bet tas, ko un cik daudz patērēt, ir paša iedzīvotāja izvēle. «Nav vajadzības būt pārlieku drūmiem – plānotā darbaspēka nodokļa samazinājuma rezultātā iedzīvotāju ienākumi uz rokas pieaugs, kurus tad arī varēs izvēlēties, kam un cik daudz tērēt,» viņa pauž.

Vildava arī atzīmēja, ka akcīzes nodokļa palielinājums, bez šaubām, atspoguļosies augstākās cenās. Tostarp piedāvātās akcīzes likmes alkoholam paredz, ka litrs vīna būs par 14 centiem dārgāks, bet alus – par vienu centu, pieaugs arī cigarešu cena, kā arī benzīna cena litrā palielināsies par 3,4 centiem, bet dīzeļdegvielas cena – par 3,7 centiem. «Visticamāk, šie palielinājumi lielā mērā atspoguļosies cenu kāpumā, kuras redzēsim lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās. Degvielas cenu kāpuma dēļ ļoti ticams, ka pieaugs arī citu preču un pakalpojumu cenas, kur transportēšanas izdevumi ir būtiska izmaksu pozīcija, bet šo – netiešo efektu – novērtēt ir ļoti grūti,» atzīst Swedbank jaunākā ekonomiste.

Viņa norāda, ka daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju godaprāta – palielināt cenas par tik, cik pieaugušas izmaksas, ne vairāk. Tāpat jāņem vērā arī uzņēmēju pārrobežu bizness, kur, nezaudējot konkurētspēju, cenas palielināt ir daudz grūtāk. «Iespējams, daļu no izmaksu pieauguma uzņēmēji «ņems uz sevi», samazinot peļņas maržas, bet, iespējams, to pārcels uz vietējiem patērētājiem. Runājot par degvielas cenām, jāņem vērā arī naftas cenas dinamika. Piemēram, 2016.gadā akcīze svinu nesaturošam benzīnam pieauga par 6%, bet iedzīvotāji to būtiski neizjuta, jo naftas cena tajā laikā samazinājās un bija ļoti zema,» atzīmēja Vildava.

Tāpat viņa pauž – ir jāņem vērā, ka alkohola un tabakas lietošanai ir negatīvas sekas uz iedzīvotāju veselību. Tas palielina dažādu saslimšanu iespējamību un valsts veselības aprūpes izmaksas. Līdz ar to, akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm kā tādu un arī plānoto palielinājumu var uzskatīt par veidu, kā aktīvi tiek mazinātas negatīvās sekas un slogs uz veselības sistēmu nākotnē. Proti, katram pašam jāsponsorē savi kaitīgie ieradumi.

«Baltijas valstu kontekstā ar pārmērīgi augstām akcīzes nodokļa likmēm neizceļamies. Akcīzes nodokļu likmes paaugstinot, tiek ņemts vērā gan šo likmju pašreizējais līmenis Igaunijā un Lietuvā, gan gaidāmās tendences kaimiņvalstīs. Igaunijā akcīzes nodoklis lielākoties ir un, visticamāk, arī nākotnē saglabāsies krietni augstāks nekā Latvijā un Lietuvā, piemēram, degvielai un alkoholam. Par Latviju un Lietuvu tik viennozīmīgi nevar spriest. Piemēram, šobrīd akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir krietni zemāks nekā Lietuvā, taču, jauno likmi ieviešot, tas būs augstāks nekā pašreizējā likme Lietuvā. Tas, protams, ir spēkā, ja Lietuvā akcīzes nodoklis nepieaugs, kas gan ir maz ticams. Akcīze degvielai Lietuvā ir zemāka nekā kaimiņiem, bet nākamgad tā arī, sagaidāms, ka augs. Tajā pašā laikā pat ar plānoto akcīzes pieaugumu alum likme Latvijā būs zemāka nekā kaimiņvalstīs jau šobrīd,» klāsta Vildava.

Viņa arī norāda, ka 2018.gadā Latvijā inflācija varētu būt 2-3% robežās. «Šī brīža Swedbank prognoze 2018.gada vidējai inflācijai, kas neņem vērā plānotās nodokļu izmaiņas, ir 2,2%. Ja un kad nodokļu izmaiņas tiks pieņemtas, tad, iespējams, prognozi 2018.gadam pārskatīsim jau tuvāk 3% atzīmei,» atzīst Vildava.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā mainīs akcentus, sniegs ieguvumus, bet reizē arī mazākus ieņēmumus budžetā. «Tā kā budžeta izdevumi mazināti netiks, iztrūkumu tiek mēģināts kompensēt ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Reforma ir tapšanas stadijā, ar daudziem jautājumiem, tādēļ izdarīt gala secinājumus vēl nav iespējams. Taču inflācija nākamgad būs straujāka, nekā pašreizējās prognozes sola. Noteikti, ka uzņēmēji daļu kāpuma absorbēs, kā arī būs tādi, kas cenas palielinās krietni vairāk par nodokļa pieaugumu. Mazākā mērā tas būs iespējams degvielas tirgotājiem. Turklāt grūti novērtēt akcīzes palielināšanas degvielai netiešo ietekmi,» viņš pauž.

Gašpuitis atzīst, ka primāri akcīzes kāpums aktualizēs kontrabandas jautājumu, jo jāņem vērā reģionālais konteksts. Ja tam nepievērsīs vajadzīgo uzmanību, pieaugs problēmas ar nelegālo tirdzniecību. Tāpat jāņem vērā fakts, ka gan vietējie, gan iebraucēji, kas šobrīd tik lielu vērību nepievērš, kur iegādāties degvielu, sāks to darīt, tādēļ ieguvumi var būt mazāki, nekā plānots. «Ja ir runa par alkoholu, tad plānotais pieaugums var izpalikt. Respektīvi šobrīd alkohola tūrisma dēļ daļu akcīzes samaksā iebraucēji. Palielinot nodokli, interese to iegādāties Latvijā saruks. Tāpat pilnībā nevar izslēgt iespēju, ka notiek atgriešanās pie domas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzes likmes palielināšanu. Riski lielos vilcienos saskan ar iepriekšējiem vērtējumiem, ka akcīzes nodokļa celšanas iespējas ir ierobežotas,» viņš komentē.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Tostarp svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.

Savukārt vīnam akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no 78 eiro par 100 litriem līdz 92 eiro, bet akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro. Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% – no 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% – no 1 450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1 670 eiro.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī varētu stāties spēkā 2018.gada 1.martā.

Ref:224.000.103.1044


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri