bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAkcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šobrīd plānotais akcīzes nodokļa likmju kāpums 2018. un 2019.gadā palielinās patēriņa cenu inflāciju par apmēram 0,2-0,3 procentpunktiem, savukārt 2020.gadā akcīzes nodokļa likmju kāpuma ietekmē inflācija varētu palielināties par 0,5 procentpunktiem.

Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka, pēc pašreizējām prognozēm, inflācija 2018.gadā Latvijā varētu būt apmēram 2% un līdz ar to, ja tiks pieņemtie pašreizējie priekšlikumi par akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, inflācija nākamgad varētu sasniegt 2,3%.

«Kā liecina mūsu aprēķini, akcīzes nodokļu palielināšanas rezultātā degvielas, alkohola un cigarešu cenas turpmākajos gados augs par aptuveni 2-5% gadā, un līdz ar to 2020.gadā benzīna un dīzeļdegvielas cenas būs par aptuveni 7-10 centiem lielākas nekā patlaban. Vienlaikus cigarešu un alkohola cenas līdz 2020.gadam varētu pieaugt par aptuveni 5-10%, lai gan te jāatzīmē, ka jau pašreizējais likums paredz tabakas un alkohola akcīzes kāpumu šogad un nākamgad, savukārt reformas rezultātā akcīze šiem produktiem turpinātu pieaugt arī 2019. un 2020.gadā. Tādēļ aprēķini par ietekmi uz inflāciju ir tieši no piedāvātās reformas,» komentē Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem vislielākās bažas rada akcīzes pieaugums dīzeļdegvielai, kas tiek lietota kravu pārvadājumos un kur starptautiskajiem pārvadātājiem ir iespējas izvēlēties uzpildes vietas atkarībā no degvielas cenas.

«Pašreizējais piedāvājums paredz to, ka līdz 2020.gadam dīzeļdegvielas cena Latvijā varētu sadārdzināties par aptuveni 10 centiem litrā, taču tā jau tagad Latvijā ir dārgāka nekā Lietuvā, un vismaz šobrīd nav pārliecības, ka mūsu kaimiņos būtu gaidāms tikpat straujš likmes kāpums. No mazumtirdzniecības datiem jau šobrīd redzam, ka pēdējos divos gados degvielas mazumtirdzniecība Lietuvā ir augusi daudz straujāk nekā Latvijā, tādēļ ar akcīzes likmes palielināšanu degvielai vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, jo likmes kāpums var nozīmēt mazākus tirdzniecības apmērus,» uzsver Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka savukārt attiecībā uz tabakas un alkohola izstrādājumiem plānotais akcīzes nodokļa kāpums Latvijas situāciju attiecībā pret Lietuvu un Igauniju, visticamāk, būtiski nemainīs, jo arī kaimiņvalstīs gaidāms pakāpenisks likmju kāpums, tādēļ šajā jomās galvenā problēma varētu būt kontrabanda.

Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava norāda, ka Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas tiecas nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu. Tas saskan ar mērķiem nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un izaugsmei draudzīgāku, kas ir atbalstāmi. Proti, iedzīvotāji nevar ietekmēt to, cik viņi samaksā darbaspēka nodokļos, bet tas, ko un cik daudz patērēt, ir paša iedzīvotāja izvēle. «Nav vajadzības būt pārlieku drūmiem – plānotā darbaspēka nodokļa samazinājuma rezultātā iedzīvotāju ienākumi uz rokas pieaugs, kurus tad arī varēs izvēlēties, kam un cik daudz tērēt,» viņa pauž.

Vildava arī atzīmēja, ka akcīzes nodokļa palielinājums, bez šaubām, atspoguļosies augstākās cenās. Tostarp piedāvātās akcīzes likmes alkoholam paredz, ka litrs vīna būs par 14 centiem dārgāks, bet alus – par vienu centu, pieaugs arī cigarešu cena, kā arī benzīna cena litrā palielināsies par 3,4 centiem, bet dīzeļdegvielas cena – par 3,7 centiem. «Visticamāk, šie palielinājumi lielā mērā atspoguļosies cenu kāpumā, kuras redzēsim lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās. Degvielas cenu kāpuma dēļ ļoti ticams, ka pieaugs arī citu preču un pakalpojumu cenas, kur transportēšanas izdevumi ir būtiska izmaksu pozīcija, bet šo – netiešo efektu – novērtēt ir ļoti grūti,» atzīst Swedbank jaunākā ekonomiste.

Viņa norāda, ka daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju godaprāta – palielināt cenas par tik, cik pieaugušas izmaksas, ne vairāk. Tāpat jāņem vērā arī uzņēmēju pārrobežu bizness, kur, nezaudējot konkurētspēju, cenas palielināt ir daudz grūtāk. «Iespējams, daļu no izmaksu pieauguma uzņēmēji «ņems uz sevi», samazinot peļņas maržas, bet, iespējams, to pārcels uz vietējiem patērētājiem. Runājot par degvielas cenām, jāņem vērā arī naftas cenas dinamika. Piemēram, 2016.gadā akcīze svinu nesaturošam benzīnam pieauga par 6%, bet iedzīvotāji to būtiski neizjuta, jo naftas cena tajā laikā samazinājās un bija ļoti zema,» atzīmēja Vildava.

Tāpat viņa pauž – ir jāņem vērā, ka alkohola un tabakas lietošanai ir negatīvas sekas uz iedzīvotāju veselību. Tas palielina dažādu saslimšanu iespējamību un valsts veselības aprūpes izmaksas. Līdz ar to, akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm kā tādu un arī plānoto palielinājumu var uzskatīt par veidu, kā aktīvi tiek mazinātas negatīvās sekas un slogs uz veselības sistēmu nākotnē. Proti, katram pašam jāsponsorē savi kaitīgie ieradumi.

«Baltijas valstu kontekstā ar pārmērīgi augstām akcīzes nodokļa likmēm neizceļamies. Akcīzes nodokļu likmes paaugstinot, tiek ņemts vērā gan šo likmju pašreizējais līmenis Igaunijā un Lietuvā, gan gaidāmās tendences kaimiņvalstīs. Igaunijā akcīzes nodoklis lielākoties ir un, visticamāk, arī nākotnē saglabāsies krietni augstāks nekā Latvijā un Lietuvā, piemēram, degvielai un alkoholam. Par Latviju un Lietuvu tik viennozīmīgi nevar spriest. Piemēram, šobrīd akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir krietni zemāks nekā Lietuvā, taču, jauno likmi ieviešot, tas būs augstāks nekā pašreizējā likme Lietuvā. Tas, protams, ir spēkā, ja Lietuvā akcīzes nodoklis nepieaugs, kas gan ir maz ticams. Akcīze degvielai Lietuvā ir zemāka nekā kaimiņiem, bet nākamgad tā arī, sagaidāms, ka augs. Tajā pašā laikā pat ar plānoto akcīzes pieaugumu alum likme Latvijā būs zemāka nekā kaimiņvalstīs jau šobrīd,» klāsta Vildava.

Viņa arī norāda, ka 2018.gadā Latvijā inflācija varētu būt 2-3% robežās. «Šī brīža Swedbank prognoze 2018.gada vidējai inflācijai, kas neņem vērā plānotās nodokļu izmaiņas, ir 2,2%. Ja un kad nodokļu izmaiņas tiks pieņemtas, tad, iespējams, prognozi 2018.gadam pārskatīsim jau tuvāk 3% atzīmei,» atzīst Vildava.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā mainīs akcentus, sniegs ieguvumus, bet reizē arī mazākus ieņēmumus budžetā. «Tā kā budžeta izdevumi mazināti netiks, iztrūkumu tiek mēģināts kompensēt ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Reforma ir tapšanas stadijā, ar daudziem jautājumiem, tādēļ izdarīt gala secinājumus vēl nav iespējams. Taču inflācija nākamgad būs straujāka, nekā pašreizējās prognozes sola. Noteikti, ka uzņēmēji daļu kāpuma absorbēs, kā arī būs tādi, kas cenas palielinās krietni vairāk par nodokļa pieaugumu. Mazākā mērā tas būs iespējams degvielas tirgotājiem. Turklāt grūti novērtēt akcīzes palielināšanas degvielai netiešo ietekmi,» viņš pauž.

Gašpuitis atzīst, ka primāri akcīzes kāpums aktualizēs kontrabandas jautājumu, jo jāņem vērā reģionālais konteksts. Ja tam nepievērsīs vajadzīgo uzmanību, pieaugs problēmas ar nelegālo tirdzniecību. Tāpat jāņem vērā fakts, ka gan vietējie, gan iebraucēji, kas šobrīd tik lielu vērību nepievērš, kur iegādāties degvielu, sāks to darīt, tādēļ ieguvumi var būt mazāki, nekā plānots. «Ja ir runa par alkoholu, tad plānotais pieaugums var izpalikt. Respektīvi šobrīd alkohola tūrisma dēļ daļu akcīzes samaksā iebraucēji. Palielinot nodokli, interese to iegādāties Latvijā saruks. Tāpat pilnībā nevar izslēgt iespēju, ka notiek atgriešanās pie domas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzes likmes palielināšanu. Riski lielos vilcienos saskan ar iepriekšējiem vērtējumiem, ka akcīzes nodokļa celšanas iespējas ir ierobežotas,» viņš komentē.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Tostarp svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.

Savukārt vīnam akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no 78 eiro par 100 litriem līdz 92 eiro, bet akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro. Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% – no 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% – no 1 450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1 670 eiro.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī varētu stāties spēkā 2018.gada 1.martā.

Ref:224.000.103.1044


Pievienot komentāru

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri