bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAkcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šobrīd plānotais akcīzes nodokļa likmju kāpums 2018. un 2019.gadā palielinās patēriņa cenu inflāciju par apmēram 0,2-0,3 procentpunktiem, savukārt 2020.gadā akcīzes nodokļa likmju kāpuma ietekmē inflācija varētu palielināties par 0,5 procentpunktiem.

Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka, pēc pašreizējām prognozēm, inflācija 2018.gadā Latvijā varētu būt apmēram 2% un līdz ar to, ja tiks pieņemtie pašreizējie priekšlikumi par akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, inflācija nākamgad varētu sasniegt 2,3%.

«Kā liecina mūsu aprēķini, akcīzes nodokļu palielināšanas rezultātā degvielas, alkohola un cigarešu cenas turpmākajos gados augs par aptuveni 2-5% gadā, un līdz ar to 2020.gadā benzīna un dīzeļdegvielas cenas būs par aptuveni 7-10 centiem lielākas nekā patlaban. Vienlaikus cigarešu un alkohola cenas līdz 2020.gadam varētu pieaugt par aptuveni 5-10%, lai gan te jāatzīmē, ka jau pašreizējais likums paredz tabakas un alkohola akcīzes kāpumu šogad un nākamgad, savukārt reformas rezultātā akcīze šiem produktiem turpinātu pieaugt arī 2019. un 2020.gadā. Tādēļ aprēķini par ietekmi uz inflāciju ir tieši no piedāvātās reformas,» komentē Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem vislielākās bažas rada akcīzes pieaugums dīzeļdegvielai, kas tiek lietota kravu pārvadājumos un kur starptautiskajiem pārvadātājiem ir iespējas izvēlēties uzpildes vietas atkarībā no degvielas cenas.

«Pašreizējais piedāvājums paredz to, ka līdz 2020.gadam dīzeļdegvielas cena Latvijā varētu sadārdzināties par aptuveni 10 centiem litrā, taču tā jau tagad Latvijā ir dārgāka nekā Lietuvā, un vismaz šobrīd nav pārliecības, ka mūsu kaimiņos būtu gaidāms tikpat straujš likmes kāpums. No mazumtirdzniecības datiem jau šobrīd redzam, ka pēdējos divos gados degvielas mazumtirdzniecība Lietuvā ir augusi daudz straujāk nekā Latvijā, tādēļ ar akcīzes likmes palielināšanu degvielai vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, jo likmes kāpums var nozīmēt mazākus tirdzniecības apmērus,» uzsver Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka savukārt attiecībā uz tabakas un alkohola izstrādājumiem plānotais akcīzes nodokļa kāpums Latvijas situāciju attiecībā pret Lietuvu un Igauniju, visticamāk, būtiski nemainīs, jo arī kaimiņvalstīs gaidāms pakāpenisks likmju kāpums, tādēļ šajā jomās galvenā problēma varētu būt kontrabanda.

Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava norāda, ka Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas tiecas nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu. Tas saskan ar mērķiem nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un izaugsmei draudzīgāku, kas ir atbalstāmi. Proti, iedzīvotāji nevar ietekmēt to, cik viņi samaksā darbaspēka nodokļos, bet tas, ko un cik daudz patērēt, ir paša iedzīvotāja izvēle. «Nav vajadzības būt pārlieku drūmiem – plānotā darbaspēka nodokļa samazinājuma rezultātā iedzīvotāju ienākumi uz rokas pieaugs, kurus tad arī varēs izvēlēties, kam un cik daudz tērēt,» viņa pauž.

Vildava arī atzīmēja, ka akcīzes nodokļa palielinājums, bez šaubām, atspoguļosies augstākās cenās. Tostarp piedāvātās akcīzes likmes alkoholam paredz, ka litrs vīna būs par 14 centiem dārgāks, bet alus – par vienu centu, pieaugs arī cigarešu cena, kā arī benzīna cena litrā palielināsies par 3,4 centiem, bet dīzeļdegvielas cena – par 3,7 centiem. «Visticamāk, šie palielinājumi lielā mērā atspoguļosies cenu kāpumā, kuras redzēsim lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās. Degvielas cenu kāpuma dēļ ļoti ticams, ka pieaugs arī citu preču un pakalpojumu cenas, kur transportēšanas izdevumi ir būtiska izmaksu pozīcija, bet šo – netiešo efektu – novērtēt ir ļoti grūti,» atzīst Swedbank jaunākā ekonomiste.

Viņa norāda, ka daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju godaprāta – palielināt cenas par tik, cik pieaugušas izmaksas, ne vairāk. Tāpat jāņem vērā arī uzņēmēju pārrobežu bizness, kur, nezaudējot konkurētspēju, cenas palielināt ir daudz grūtāk. «Iespējams, daļu no izmaksu pieauguma uzņēmēji «ņems uz sevi», samazinot peļņas maržas, bet, iespējams, to pārcels uz vietējiem patērētājiem. Runājot par degvielas cenām, jāņem vērā arī naftas cenas dinamika. Piemēram, 2016.gadā akcīze svinu nesaturošam benzīnam pieauga par 6%, bet iedzīvotāji to būtiski neizjuta, jo naftas cena tajā laikā samazinājās un bija ļoti zema,» atzīmēja Vildava.

Tāpat viņa pauž – ir jāņem vērā, ka alkohola un tabakas lietošanai ir negatīvas sekas uz iedzīvotāju veselību. Tas palielina dažādu saslimšanu iespējamību un valsts veselības aprūpes izmaksas. Līdz ar to, akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm kā tādu un arī plānoto palielinājumu var uzskatīt par veidu, kā aktīvi tiek mazinātas negatīvās sekas un slogs uz veselības sistēmu nākotnē. Proti, katram pašam jāsponsorē savi kaitīgie ieradumi.

«Baltijas valstu kontekstā ar pārmērīgi augstām akcīzes nodokļa likmēm neizceļamies. Akcīzes nodokļu likmes paaugstinot, tiek ņemts vērā gan šo likmju pašreizējais līmenis Igaunijā un Lietuvā, gan gaidāmās tendences kaimiņvalstīs. Igaunijā akcīzes nodoklis lielākoties ir un, visticamāk, arī nākotnē saglabāsies krietni augstāks nekā Latvijā un Lietuvā, piemēram, degvielai un alkoholam. Par Latviju un Lietuvu tik viennozīmīgi nevar spriest. Piemēram, šobrīd akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir krietni zemāks nekā Lietuvā, taču, jauno likmi ieviešot, tas būs augstāks nekā pašreizējā likme Lietuvā. Tas, protams, ir spēkā, ja Lietuvā akcīzes nodoklis nepieaugs, kas gan ir maz ticams. Akcīze degvielai Lietuvā ir zemāka nekā kaimiņiem, bet nākamgad tā arī, sagaidāms, ka augs. Tajā pašā laikā pat ar plānoto akcīzes pieaugumu alum likme Latvijā būs zemāka nekā kaimiņvalstīs jau šobrīd,» klāsta Vildava.

Viņa arī norāda, ka 2018.gadā Latvijā inflācija varētu būt 2-3% robežās. «Šī brīža Swedbank prognoze 2018.gada vidējai inflācijai, kas neņem vērā plānotās nodokļu izmaiņas, ir 2,2%. Ja un kad nodokļu izmaiņas tiks pieņemtas, tad, iespējams, prognozi 2018.gadam pārskatīsim jau tuvāk 3% atzīmei,» atzīst Vildava.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā mainīs akcentus, sniegs ieguvumus, bet reizē arī mazākus ieņēmumus budžetā. «Tā kā budžeta izdevumi mazināti netiks, iztrūkumu tiek mēģināts kompensēt ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Reforma ir tapšanas stadijā, ar daudziem jautājumiem, tādēļ izdarīt gala secinājumus vēl nav iespējams. Taču inflācija nākamgad būs straujāka, nekā pašreizējās prognozes sola. Noteikti, ka uzņēmēji daļu kāpuma absorbēs, kā arī būs tādi, kas cenas palielinās krietni vairāk par nodokļa pieaugumu. Mazākā mērā tas būs iespējams degvielas tirgotājiem. Turklāt grūti novērtēt akcīzes palielināšanas degvielai netiešo ietekmi,» viņš pauž.

Gašpuitis atzīst, ka primāri akcīzes kāpums aktualizēs kontrabandas jautājumu, jo jāņem vērā reģionālais konteksts. Ja tam nepievērsīs vajadzīgo uzmanību, pieaugs problēmas ar nelegālo tirdzniecību. Tāpat jāņem vērā fakts, ka gan vietējie, gan iebraucēji, kas šobrīd tik lielu vērību nepievērš, kur iegādāties degvielu, sāks to darīt, tādēļ ieguvumi var būt mazāki, nekā plānots. «Ja ir runa par alkoholu, tad plānotais pieaugums var izpalikt. Respektīvi šobrīd alkohola tūrisma dēļ daļu akcīzes samaksā iebraucēji. Palielinot nodokli, interese to iegādāties Latvijā saruks. Tāpat pilnībā nevar izslēgt iespēju, ka notiek atgriešanās pie domas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzes likmes palielināšanu. Riski lielos vilcienos saskan ar iepriekšējiem vērtējumiem, ka akcīzes nodokļa celšanas iespējas ir ierobežotas,» viņš komentē.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Tostarp svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.

Savukārt vīnam akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no 78 eiro par 100 litriem līdz 92 eiro, bet akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro. Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% – no 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% – no 1 450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1 670 eiro.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī varētu stāties spēkā 2018.gada 1.martā.

Ref:224.000.103.1044


Pievienot komentāru

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.