bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAkcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šobrīd plānotais akcīzes nodokļa likmju kāpums 2018. un 2019.gadā palielinās patēriņa cenu inflāciju par apmēram 0,2-0,3 procentpunktiem, savukārt 2020.gadā akcīzes nodokļa likmju kāpuma ietekmē inflācija varētu palielināties par 0,5 procentpunktiem.

Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka, pēc pašreizējām prognozēm, inflācija 2018.gadā Latvijā varētu būt apmēram 2% un līdz ar to, ja tiks pieņemtie pašreizējie priekšlikumi par akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, inflācija nākamgad varētu sasniegt 2,3%.

«Kā liecina mūsu aprēķini, akcīzes nodokļu palielināšanas rezultātā degvielas, alkohola un cigarešu cenas turpmākajos gados augs par aptuveni 2-5% gadā, un līdz ar to 2020.gadā benzīna un dīzeļdegvielas cenas būs par aptuveni 7-10 centiem lielākas nekā patlaban. Vienlaikus cigarešu un alkohola cenas līdz 2020.gadam varētu pieaugt par aptuveni 5-10%, lai gan te jāatzīmē, ka jau pašreizējais likums paredz tabakas un alkohola akcīzes kāpumu šogad un nākamgad, savukārt reformas rezultātā akcīze šiem produktiem turpinātu pieaugt arī 2019. un 2020.gadā. Tādēļ aprēķini par ietekmi uz inflāciju ir tieši no piedāvātās reformas,» komentē Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem vislielākās bažas rada akcīzes pieaugums dīzeļdegvielai, kas tiek lietota kravu pārvadājumos un kur starptautiskajiem pārvadātājiem ir iespējas izvēlēties uzpildes vietas atkarībā no degvielas cenas.

«Pašreizējais piedāvājums paredz to, ka līdz 2020.gadam dīzeļdegvielas cena Latvijā varētu sadārdzināties par aptuveni 10 centiem litrā, taču tā jau tagad Latvijā ir dārgāka nekā Lietuvā, un vismaz šobrīd nav pārliecības, ka mūsu kaimiņos būtu gaidāms tikpat straujš likmes kāpums. No mazumtirdzniecības datiem jau šobrīd redzam, ka pēdējos divos gados degvielas mazumtirdzniecība Lietuvā ir augusi daudz straujāk nekā Latvijā, tādēļ ar akcīzes likmes palielināšanu degvielai vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, jo likmes kāpums var nozīmēt mazākus tirdzniecības apmērus,» uzsver Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka savukārt attiecībā uz tabakas un alkohola izstrādājumiem plānotais akcīzes nodokļa kāpums Latvijas situāciju attiecībā pret Lietuvu un Igauniju, visticamāk, būtiski nemainīs, jo arī kaimiņvalstīs gaidāms pakāpenisks likmju kāpums, tādēļ šajā jomās galvenā problēma varētu būt kontrabanda.

Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava norāda, ka Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas tiecas nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu. Tas saskan ar mērķiem nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un izaugsmei draudzīgāku, kas ir atbalstāmi. Proti, iedzīvotāji nevar ietekmēt to, cik viņi samaksā darbaspēka nodokļos, bet tas, ko un cik daudz patērēt, ir paša iedzīvotāja izvēle. «Nav vajadzības būt pārlieku drūmiem – plānotā darbaspēka nodokļa samazinājuma rezultātā iedzīvotāju ienākumi uz rokas pieaugs, kurus tad arī varēs izvēlēties, kam un cik daudz tērēt,» viņa pauž.

Vildava arī atzīmēja, ka akcīzes nodokļa palielinājums, bez šaubām, atspoguļosies augstākās cenās. Tostarp piedāvātās akcīzes likmes alkoholam paredz, ka litrs vīna būs par 14 centiem dārgāks, bet alus – par vienu centu, pieaugs arī cigarešu cena, kā arī benzīna cena litrā palielināsies par 3,4 centiem, bet dīzeļdegvielas cena – par 3,7 centiem. «Visticamāk, šie palielinājumi lielā mērā atspoguļosies cenu kāpumā, kuras redzēsim lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās. Degvielas cenu kāpuma dēļ ļoti ticams, ka pieaugs arī citu preču un pakalpojumu cenas, kur transportēšanas izdevumi ir būtiska izmaksu pozīcija, bet šo – netiešo efektu – novērtēt ir ļoti grūti,» atzīst Swedbank jaunākā ekonomiste.

Viņa norāda, ka daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju godaprāta – palielināt cenas par tik, cik pieaugušas izmaksas, ne vairāk. Tāpat jāņem vērā arī uzņēmēju pārrobežu bizness, kur, nezaudējot konkurētspēju, cenas palielināt ir daudz grūtāk. «Iespējams, daļu no izmaksu pieauguma uzņēmēji «ņems uz sevi», samazinot peļņas maržas, bet, iespējams, to pārcels uz vietējiem patērētājiem. Runājot par degvielas cenām, jāņem vērā arī naftas cenas dinamika. Piemēram, 2016.gadā akcīze svinu nesaturošam benzīnam pieauga par 6%, bet iedzīvotāji to būtiski neizjuta, jo naftas cena tajā laikā samazinājās un bija ļoti zema,» atzīmēja Vildava.

Tāpat viņa pauž – ir jāņem vērā, ka alkohola un tabakas lietošanai ir negatīvas sekas uz iedzīvotāju veselību. Tas palielina dažādu saslimšanu iespējamību un valsts veselības aprūpes izmaksas. Līdz ar to, akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm kā tādu un arī plānoto palielinājumu var uzskatīt par veidu, kā aktīvi tiek mazinātas negatīvās sekas un slogs uz veselības sistēmu nākotnē. Proti, katram pašam jāsponsorē savi kaitīgie ieradumi.

«Baltijas valstu kontekstā ar pārmērīgi augstām akcīzes nodokļa likmēm neizceļamies. Akcīzes nodokļu likmes paaugstinot, tiek ņemts vērā gan šo likmju pašreizējais līmenis Igaunijā un Lietuvā, gan gaidāmās tendences kaimiņvalstīs. Igaunijā akcīzes nodoklis lielākoties ir un, visticamāk, arī nākotnē saglabāsies krietni augstāks nekā Latvijā un Lietuvā, piemēram, degvielai un alkoholam. Par Latviju un Lietuvu tik viennozīmīgi nevar spriest. Piemēram, šobrīd akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir krietni zemāks nekā Lietuvā, taču, jauno likmi ieviešot, tas būs augstāks nekā pašreizējā likme Lietuvā. Tas, protams, ir spēkā, ja Lietuvā akcīzes nodoklis nepieaugs, kas gan ir maz ticams. Akcīze degvielai Lietuvā ir zemāka nekā kaimiņiem, bet nākamgad tā arī, sagaidāms, ka augs. Tajā pašā laikā pat ar plānoto akcīzes pieaugumu alum likme Latvijā būs zemāka nekā kaimiņvalstīs jau šobrīd,» klāsta Vildava.

Viņa arī norāda, ka 2018.gadā Latvijā inflācija varētu būt 2-3% robežās. «Šī brīža Swedbank prognoze 2018.gada vidējai inflācijai, kas neņem vērā plānotās nodokļu izmaiņas, ir 2,2%. Ja un kad nodokļu izmaiņas tiks pieņemtas, tad, iespējams, prognozi 2018.gadam pārskatīsim jau tuvāk 3% atzīmei,» atzīst Vildava.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā mainīs akcentus, sniegs ieguvumus, bet reizē arī mazākus ieņēmumus budžetā. «Tā kā budžeta izdevumi mazināti netiks, iztrūkumu tiek mēģināts kompensēt ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Reforma ir tapšanas stadijā, ar daudziem jautājumiem, tādēļ izdarīt gala secinājumus vēl nav iespējams. Taču inflācija nākamgad būs straujāka, nekā pašreizējās prognozes sola. Noteikti, ka uzņēmēji daļu kāpuma absorbēs, kā arī būs tādi, kas cenas palielinās krietni vairāk par nodokļa pieaugumu. Mazākā mērā tas būs iespējams degvielas tirgotājiem. Turklāt grūti novērtēt akcīzes palielināšanas degvielai netiešo ietekmi,» viņš pauž.

Gašpuitis atzīst, ka primāri akcīzes kāpums aktualizēs kontrabandas jautājumu, jo jāņem vērā reģionālais konteksts. Ja tam nepievērsīs vajadzīgo uzmanību, pieaugs problēmas ar nelegālo tirdzniecību. Tāpat jāņem vērā fakts, ka gan vietējie, gan iebraucēji, kas šobrīd tik lielu vērību nepievērš, kur iegādāties degvielu, sāks to darīt, tādēļ ieguvumi var būt mazāki, nekā plānots. «Ja ir runa par alkoholu, tad plānotais pieaugums var izpalikt. Respektīvi šobrīd alkohola tūrisma dēļ daļu akcīzes samaksā iebraucēji. Palielinot nodokli, interese to iegādāties Latvijā saruks. Tāpat pilnībā nevar izslēgt iespēju, ka notiek atgriešanās pie domas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzes likmes palielināšanu. Riski lielos vilcienos saskan ar iepriekšējiem vērtējumiem, ka akcīzes nodokļa celšanas iespējas ir ierobežotas,» viņš komentē.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Tostarp svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.

Savukārt vīnam akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no 78 eiro par 100 litriem līdz 92 eiro, bet akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro. Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% – no 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% – no 1 450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1 670 eiro.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī varētu stāties spēkā 2018.gada 1.martā.

Ref:224.000.103.1044


Pievienot komentāru

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta lēmumu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.