bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAkcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šobrīd plānotais akcīzes nodokļa likmju kāpums 2018. un 2019.gadā palielinās patēriņa cenu inflāciju par apmēram 0,2-0,3 procentpunktiem, savukārt 2020.gadā akcīzes nodokļa likmju kāpuma ietekmē inflācija varētu palielināties par 0,5 procentpunktiem.

Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka, pēc pašreizējām prognozēm, inflācija 2018.gadā Latvijā varētu būt apmēram 2% un līdz ar to, ja tiks pieņemtie pašreizējie priekšlikumi par akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, inflācija nākamgad varētu sasniegt 2,3%.

«Kā liecina mūsu aprēķini, akcīzes nodokļu palielināšanas rezultātā degvielas, alkohola un cigarešu cenas turpmākajos gados augs par aptuveni 2-5% gadā, un līdz ar to 2020.gadā benzīna un dīzeļdegvielas cenas būs par aptuveni 7-10 centiem lielākas nekā patlaban. Vienlaikus cigarešu un alkohola cenas līdz 2020.gadam varētu pieaugt par aptuveni 5-10%, lai gan te jāatzīmē, ka jau pašreizējais likums paredz tabakas un alkohola akcīzes kāpumu šogad un nākamgad, savukārt reformas rezultātā akcīze šiem produktiem turpinātu pieaugt arī 2019. un 2020.gadā. Tādēļ aprēķini par ietekmi uz inflāciju ir tieši no piedāvātās reformas,» komentē Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem vislielākās bažas rada akcīzes pieaugums dīzeļdegvielai, kas tiek lietota kravu pārvadājumos un kur starptautiskajiem pārvadātājiem ir iespējas izvēlēties uzpildes vietas atkarībā no degvielas cenas.

«Pašreizējais piedāvājums paredz to, ka līdz 2020.gadam dīzeļdegvielas cena Latvijā varētu sadārdzināties par aptuveni 10 centiem litrā, taču tā jau tagad Latvijā ir dārgāka nekā Lietuvā, un vismaz šobrīd nav pārliecības, ka mūsu kaimiņos būtu gaidāms tikpat straujš likmes kāpums. No mazumtirdzniecības datiem jau šobrīd redzam, ka pēdējos divos gados degvielas mazumtirdzniecība Lietuvā ir augusi daudz straujāk nekā Latvijā, tādēļ ar akcīzes likmes palielināšanu degvielai vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, jo likmes kāpums var nozīmēt mazākus tirdzniecības apmērus,» uzsver Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka savukārt attiecībā uz tabakas un alkohola izstrādājumiem plānotais akcīzes nodokļa kāpums Latvijas situāciju attiecībā pret Lietuvu un Igauniju, visticamāk, būtiski nemainīs, jo arī kaimiņvalstīs gaidāms pakāpenisks likmju kāpums, tādēļ šajā jomās galvenā problēma varētu būt kontrabanda.

Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava norāda, ka Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas tiecas nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu. Tas saskan ar mērķiem nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un izaugsmei draudzīgāku, kas ir atbalstāmi. Proti, iedzīvotāji nevar ietekmēt to, cik viņi samaksā darbaspēka nodokļos, bet tas, ko un cik daudz patērēt, ir paša iedzīvotāja izvēle. «Nav vajadzības būt pārlieku drūmiem – plānotā darbaspēka nodokļa samazinājuma rezultātā iedzīvotāju ienākumi uz rokas pieaugs, kurus tad arī varēs izvēlēties, kam un cik daudz tērēt,» viņa pauž.

Vildava arī atzīmēja, ka akcīzes nodokļa palielinājums, bez šaubām, atspoguļosies augstākās cenās. Tostarp piedāvātās akcīzes likmes alkoholam paredz, ka litrs vīna būs par 14 centiem dārgāks, bet alus – par vienu centu, pieaugs arī cigarešu cena, kā arī benzīna cena litrā palielināsies par 3,4 centiem, bet dīzeļdegvielas cena – par 3,7 centiem. «Visticamāk, šie palielinājumi lielā mērā atspoguļosies cenu kāpumā, kuras redzēsim lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās. Degvielas cenu kāpuma dēļ ļoti ticams, ka pieaugs arī citu preču un pakalpojumu cenas, kur transportēšanas izdevumi ir būtiska izmaksu pozīcija, bet šo – netiešo efektu – novērtēt ir ļoti grūti,» atzīst Swedbank jaunākā ekonomiste.

Viņa norāda, ka daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju godaprāta – palielināt cenas par tik, cik pieaugušas izmaksas, ne vairāk. Tāpat jāņem vērā arī uzņēmēju pārrobežu bizness, kur, nezaudējot konkurētspēju, cenas palielināt ir daudz grūtāk. «Iespējams, daļu no izmaksu pieauguma uzņēmēji «ņems uz sevi», samazinot peļņas maržas, bet, iespējams, to pārcels uz vietējiem patērētājiem. Runājot par degvielas cenām, jāņem vērā arī naftas cenas dinamika. Piemēram, 2016.gadā akcīze svinu nesaturošam benzīnam pieauga par 6%, bet iedzīvotāji to būtiski neizjuta, jo naftas cena tajā laikā samazinājās un bija ļoti zema,» atzīmēja Vildava.

Tāpat viņa pauž – ir jāņem vērā, ka alkohola un tabakas lietošanai ir negatīvas sekas uz iedzīvotāju veselību. Tas palielina dažādu saslimšanu iespējamību un valsts veselības aprūpes izmaksas. Līdz ar to, akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm kā tādu un arī plānoto palielinājumu var uzskatīt par veidu, kā aktīvi tiek mazinātas negatīvās sekas un slogs uz veselības sistēmu nākotnē. Proti, katram pašam jāsponsorē savi kaitīgie ieradumi.

«Baltijas valstu kontekstā ar pārmērīgi augstām akcīzes nodokļa likmēm neizceļamies. Akcīzes nodokļu likmes paaugstinot, tiek ņemts vērā gan šo likmju pašreizējais līmenis Igaunijā un Lietuvā, gan gaidāmās tendences kaimiņvalstīs. Igaunijā akcīzes nodoklis lielākoties ir un, visticamāk, arī nākotnē saglabāsies krietni augstāks nekā Latvijā un Lietuvā, piemēram, degvielai un alkoholam. Par Latviju un Lietuvu tik viennozīmīgi nevar spriest. Piemēram, šobrīd akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir krietni zemāks nekā Lietuvā, taču, jauno likmi ieviešot, tas būs augstāks nekā pašreizējā likme Lietuvā. Tas, protams, ir spēkā, ja Lietuvā akcīzes nodoklis nepieaugs, kas gan ir maz ticams. Akcīze degvielai Lietuvā ir zemāka nekā kaimiņiem, bet nākamgad tā arī, sagaidāms, ka augs. Tajā pašā laikā pat ar plānoto akcīzes pieaugumu alum likme Latvijā būs zemāka nekā kaimiņvalstīs jau šobrīd,» klāsta Vildava.

Viņa arī norāda, ka 2018.gadā Latvijā inflācija varētu būt 2-3% robežās. «Šī brīža Swedbank prognoze 2018.gada vidējai inflācijai, kas neņem vērā plānotās nodokļu izmaiņas, ir 2,2%. Ja un kad nodokļu izmaiņas tiks pieņemtas, tad, iespējams, prognozi 2018.gadam pārskatīsim jau tuvāk 3% atzīmei,» atzīst Vildava.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā mainīs akcentus, sniegs ieguvumus, bet reizē arī mazākus ieņēmumus budžetā. «Tā kā budžeta izdevumi mazināti netiks, iztrūkumu tiek mēģināts kompensēt ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Reforma ir tapšanas stadijā, ar daudziem jautājumiem, tādēļ izdarīt gala secinājumus vēl nav iespējams. Taču inflācija nākamgad būs straujāka, nekā pašreizējās prognozes sola. Noteikti, ka uzņēmēji daļu kāpuma absorbēs, kā arī būs tādi, kas cenas palielinās krietni vairāk par nodokļa pieaugumu. Mazākā mērā tas būs iespējams degvielas tirgotājiem. Turklāt grūti novērtēt akcīzes palielināšanas degvielai netiešo ietekmi,» viņš pauž.

Gašpuitis atzīst, ka primāri akcīzes kāpums aktualizēs kontrabandas jautājumu, jo jāņem vērā reģionālais konteksts. Ja tam nepievērsīs vajadzīgo uzmanību, pieaugs problēmas ar nelegālo tirdzniecību. Tāpat jāņem vērā fakts, ka gan vietējie, gan iebraucēji, kas šobrīd tik lielu vērību nepievērš, kur iegādāties degvielu, sāks to darīt, tādēļ ieguvumi var būt mazāki, nekā plānots. «Ja ir runa par alkoholu, tad plānotais pieaugums var izpalikt. Respektīvi šobrīd alkohola tūrisma dēļ daļu akcīzes samaksā iebraucēji. Palielinot nodokli, interese to iegādāties Latvijā saruks. Tāpat pilnībā nevar izslēgt iespēju, ka notiek atgriešanās pie domas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzes likmes palielināšanu. Riski lielos vilcienos saskan ar iepriekšējiem vērtējumiem, ka akcīzes nodokļa celšanas iespējas ir ierobežotas,» viņš komentē.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Tostarp svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.

Savukārt vīnam akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no 78 eiro par 100 litriem līdz 92 eiro, bet akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro. Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% – no 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% – no 1 450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1 670 eiro.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī varētu stāties spēkā 2018.gada 1.martā.

Ref:224.000.103.1044


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.