bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris

Alianse: Nekustamo īpašumu projekti Latvijā jāsaskaņo daudz ilgāk nekā Lietuvā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lietuvā jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanai atbildīgajās institūcijās ir izveidots moderns modelis, kas ļauj attīstītājam veikt saskaņošanu mēneša laikā. Salīdzinājumam Latvijā saskaņošana no projekta iesniegšanas brīža var ievilkties no četriem mēnešiem līdz pat pus otram gadam.

«Nesakārtotība šajā jomā un pārlieku lielā birokrātija veicina Rīgas nekonkurētspēju jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, zaudējot desmitiem miljonu eiro investīcijas gadā,» uzskata jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Alianse norāda, ka jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanā Latvijai vajadzētu tiekties uz Lietuvas modeli, sākot jau ar elektroniskās vides izveidi, kas ļauj attīstītājam iesniegt projektu elektroniski un pēc tam ērti un operatīvi komunicēt ar visām atbildīgajām institūcijām un iespēju redzēt, kā virzās saskaņošanas process.

«Latvijā projektu saskaņošanas process neatbilst mūsdienīgai pieejai, bet gan gandrīz akmens laikmetam, ja salīdzinam citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Komunikācija starp institūcijām un arī ar attīstītāju ir birokrātiska un sarežģīta, kas arī būtiski paildzina saskaņošanas procesu. Latvijā attīstītājs klātienē iesniedz katrai no saskaņošanā iesaistītajām institūcijām tehniskā projekta «grāmatu», un institūcijas pat savā starpā nekomunicē saskaņošanas procesā. Lietuvā izveidotais mūsdienīgais modelis nodrošina saskaņošanas operativitāti – dokumentācija pašvaldībā tiek iesniegta elektroniski vienā vietā, un tā automātiski tiek reģistrēta visās iesaistītajās institūcijās. Turklāt visas piezīmes no katras struktūrvienības ir redzama digitālajā vidē, un attīstītājs var ērti sekot līdzi saskaņošanas procesam, operatīvi veikt izmaiņas un iesniegt papildu dokumentāciju. Latvijā operativitāti un ērtumu nomaina gara sarakste ar pasta starpniecību, kurā katrs lēmums tiek noformēts kā administratīvais akts, ievērojot normatīvajos aktos paredzētās 30 dienas un dažreiz pat formāli pagarinot atbilžu sniegšanas laiku līdz četriem mēnešiem,» skaidro Grīnvalds.

Lietuvā atšķirīga ir arī pieeja darbā ar attīstītāju, maksimāli vienkāršojot saskaņošanas procesu. Piemēram, pie projekta, kas neatbilst pilsētas Teritorijas plānojumam, iesniegšanas tam nebūt nav vienmēr jāizstrādā detālplānojums, bet galvenais pilsētas arhitekts izstrādā nosacījumus attīstītājam. Arī administratīvā procesa pārsūdzēšana un būvatļaujas apturēšana ir iespējama tikai tādos gadījumos, kad ir pārkāpts būvniecības regulējums vai pilsētas Teritoriālais plānojums, nevis kā Latvijā pēc «patīk – nepatīk» principa, kad tuvējo māju kaimiņam nepatīk, ka blakus būs jauns projekts.

Birokrātiskās pieejas dēļ katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā. Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu izstrāde un saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta ieceres iesniegšanas brīža, domā eksperts.

«Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu būvniecības projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt,» skaidro Grīnvalds.

NNĪAA atgādina, ka jaunu projektu attīstīšana nozīmē ļoti lielu investīciju ieguldīšanu valsts un pilsētas attīstībā. To lielākā daļa tiešā veidā tiek ieguldīta saistīto nozaru attīstīšanā un darba vietu nodrošināšanā, infrastruktūrā un nodokļos valstij, kas veicina valsts un pilsētas labklājību.

Ref: 102.000.102.11400


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.