bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

AM: Zapad 2017 militārais potenciāls tika vērsts pret nelikumīgiem bruņotajiem formējumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ar mācībām Zapad 2017 Krievija vēlējās pasaulei pārdot atklātību un to, ka mācībām ir aizsardzības raksturs, tomēr aiz šī samākslotā caurspīdīguma atklājās vecie scenāriji, tostarp liela mēroga konvencionāls uzbrukums plašā frontē, maldināšana par patieso mācību dalībnieku skaitu un ballistisko raķešu izmantošana. Viss šis pārmērīgi lielais militārais potenciāls tika vērsts pret nelikumīgiem bruņotajiem formējumiem,» uzskata Latvijas Aizsardzības ministrija (AM).

Ministrijā uzsver, ka šāda veida mācības neveicina uzticību un caurskatāmību starp NATO un Krieviju un tikai paaugstina spriedzi. «Krievijas nevēlēšanās veicināt pārbaudāmo caurskatāmību ir nepārprotams pamats arī turpmākai nepieciešamībai pēc pastiprinātas NATO klātbūtnes reģionā.»

AM atzinīgi vērtē Baltkrievijas atklātību mācību Zapad 2017 laikā.

Septembrī Krievijas rietumu daļā notika Krievijas Bruņoto spēku stratēģiskās štābu vadības mācības Zapad 2017, savukārt Baltkrievijā tajā pašā laikā notika Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības ar identisku nosaukumu Zapad 2017.

AM skaidro, ka abu minēto mācību oficiāli publiskotie mācību scenāriji bija ļoti līdzīgi – ārēja agresora jeb nelikumīgu bruņotu formējumu uzbrukuma atvairīšana un iznīcināšana. Identisks bija arī mācību norises laiks, kas liek domāt, ka mācības notika viena lielāka scenārija ietvaros ar kopīgu virsvadību.

«Mācību identisko nosaukumu dēļ ir iespējams slēpt mācību patieso dalībnieku skaitu – EDSO Vīnes dokumenta informācijas sistēmā tika ziņots par 12 700 mācību dalībniekiem Baltkrievijas teritorijā. Savukārt par dalībnieku skaitu Krievijas teritorijā oficiāla informācija Vīnes dokumenta ietvarā netika sniegta, lai gan mācības bija plašākas. Tādējādi Krievija pārbauda ārvalstu reakcijas, gadījumos, ja starptautiskas vienošanās tiek pārkāptas, bet acīmredzami pierādīt pārkāpumu ir sarežģīti. Tas kārtējo reizi pierāda Krievijas pieeju traktēt starptautiskās vienošanās savā redzējumā,» uzsver ministrijā.

AM norāda, lai uzsvērtu mācību kā aizsardzības spēju pārbaudi, to aktīvā fāze sākās bez pēdējos piecos gados praktizētās pēkšņās kaujas gatavības izsludināšanas.

Saskaņā ar oficiālo informāciju, pirmais karaspēka uzdevums bija masīva nosacītā pretinieka aviācijas un raķešu uzbrukuma atvairīšana un gaisa telpas kontroles pārņemšana, kas liecina par karadarbību ar mūsdienīgi apbruņotu un spēcīgu pretinieku. Jāatzīmē, ka Eiropas reģionā tādas spējas ir tikai NATO. Nosacītā pretinieka aviāciju imitēja arī Krievijas Bruņoto spēku Tālās aviācijas stratēģiskie bumbvedēji, kas lidoja starptautiskajā gaisa telpā gar kaimiņvalstu robežām, tādējādi demonstrējot spēju veikt preventīvus triecienus kaimiņvalstu teritorijās – konkrēti Zapad 2017 laikā šādi lidojumi notika virs Baltijas jūras un gar Norvēģijas piekrasti.

Ministrijā atzīmē, ka Baltijas flotes oficiāli deklarētais uzdevums mācību laikā bija jūras akvatorijas blokāde un jūras desanta izsēdināšana nesagatavotā piekrastē. Tāpat AM atzīmē nozīmīgā Gaisa desanta karaspēka dalība Zapad 2017 aktīvajā fāzē -izpletņlēcēji vingrinājās pretinieka lidlauku sagrābšanā un noturēšanā līdz savu spēku pienākšanai.

«Informācijas operācijas un stratēģiskā komunikācija mācību laikā spēlēja būtisku nozīmi. Mācību aktīvās fāzes laikā Krievijas Aizsardzības ministrija izplatīja fotoattēlus, kas apliecināja, ka Zapad 2017 laikā Ļeņingradas apgabalā notika spārnotās raķetes palaišana no operacionāli taktiskā raķešu kompleksa Iskander. Spārnotās raķetes palaišanas demonstrējums var tikt uzskatīts par stratēģiskās komunikācijas sastāvdaļu no Krievijas puses ar mērķi vēstīt, ka tiešā robežas tuvumā atrodas ieroči, kuru iespējas ļauj tos efektīvi pielietot no savas teritorijas pa pretinieka stratēģiski nozīmīgiem mērķiem, turklāt pretinieks spēj konstatēt to pielietošanu tikai pēc trāpījuma. Spārnoto raķešu palaišanu ir grūti konstatēt, un tā ir precīza, spējīga iznīcināt nozīmīgus mērķus,» turpina AM.

AM uzsver, ka šādi vingrinājumi ir tipiski pārsteidzoša uzbrukuma vingrināšanai, un ir pretrunā ar deklarēto mācību aizsardzības operācijas raksturu. Sevišķi apdraudošas tās ir kontekstā ar esošo ģeopolitisko situāciju reģionā un demonstrē Krievijas Bruņoto spēku gatavību veikt pēkšņus triecienus pa militāro infrastruktūru Baltijas valstu teritorijā.

Indikācija, ka Zapad 2017 mērķis ir pārbaudīt spējas karadarbībai ar NATO ir uzsvērti deklarētā karaspēka spēju pārbaude nodrošināt sakarus radioelektroniskās cīņas un kiberuzbrukumu apstākļos. «Tika deklarēts, ka Krievijas Bruņotie spēki izmantoja liela ātruma aizsargātu datu apmaiņas tīklu, nodrošināja aizsargātas videokonferences mācību vadībai un dalībniekiem, kā arī nodrošināja sakarus slēgtajos un atklātajos automatizēto telefonstaciju kanālos. Nosacītais pretinieks mēģināja īstenot tīklu uzbrukumus Krievijas un Baltkrievijas karaspēka sakaru kanāliem,» secina AM.

Mācību Zapad sērijā 2009. un 2013.gadā aktivitāte fokusējas Baltkrievijas teritorijā un Kaļiņingradas apgabalā, bet šogad galvenais spēku grupējums tika izveidots iepretī Igaunijas austrumu robežai Lugas poligonā. 2013.gadā galvenais darbības rajons bija Hmeļovkas poligons Kaļiņingradas apgabalā un Gožas poligons Baltkrievijā pie Lietuvas robežas, bet 2009.gadā – Baltkrievijas teritorijā esošais Obuzļesnovskas poligons un Hmeļovkas poligons Baltkrievijā.

AM atzīmē, ka aktivitātes fokuss bija saistīts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanos konkrētajā mācību norises vietā un formālu mācību epizodes novērošanu, kas nenozīmē, ka citviet aktivitāte ir mazāk nozīmīga. Līdzīgi tas bija arī Zapad 2017 laikā.

Septembra sākumā, gatavojoties mācībām Zapad 2017, Maskavas apgabalā norisinājās Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka štābu vadības mobilizācijas treniņš. 12.septembrī no Pļeseckas kosmodroma tika palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-24 Jars pa mērķi Kuras poligonā Kamčatkas pussalā. 20.septembrī no Pļeseckas kosmodroma tika palaista vēl viena starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-24 Jars, un 26.septembrī no Kapustinjaras poligona tika palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-12M Topoļ-M.

AM uzsver, ka līdz šim ierasts, ka Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēks ballistiskās raķetes palaida oktobrī (kas tā notika arī šogad). Visticamāk šogad ballistisko raķešu starti bija pieskaņoti stratēģisko mācību norises laikam un nevar izslēgt, ka bija daļa no tām, tādējādi demonstrējot, ka Krievija ir kodolvalsts.

Paralēli Zapad 2017 oficiāli izsludinātajām mācībām Ļeņingradas, Pleskavas, Kaļiņingradas apgabalos un Baltkrievijā un Ziemeļu flotē, liela mēroga mācības notika arī Dienvidu kara apgabalā (8.armijai, 49.armijai un 58. armijai). Arī Dienvidu kara apgabala teritorija robežojas ar NATO dalībvalstu teritorijām.

«Kopumā vērtējot Zapad 2017 norisi, jāsaprot, ka mācības, kas tika deklarētas kā aizsardzības spēju pārbaude, saturēja arī pretuzbrukuma vingrinājumu. Līdz ar to var teikt, ka tās ietvēra arī uzbrukuma operācijas īstenošanas spēju pārbaudi. Oficiāli tika deklarēts un aktīvajā fāzē elementi izspēlēti secībā aizsardzība-pretuzbrukums, taču Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka secībai nav nozīmes – svarīgi ir kādas spējas tika pārbaudītas,» skaidro ministrijā.

Latvijas Aizsardzības ministrijas vērtējumā, Krievijas Bruņoto spēku stratēģiskās štābu vadības mācības un Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības Zapad 2017 noritēja bez tiešiem iebrukuma draudiem Baltijas valstīm. Visticamāk, mācību izspēlē ir ņemta vērā jaunā situācija un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā.

EDSO Vīnes dokumentu parakstījušajām dalībvalstīm jāinformē citas dalībvalstis, ja tās organizē militārās mācības, kurās dalībnieku skaits pārsniedz 9 000 un jāuzaicina novērotāji, ja dalībnieku skaits pārsniedz 13 000.

Tāpat BNN jau ziņoja, ka militārās mācības Zapad 2017 Baltkrievijā apmeklēja divi Latvijas novērotāji, savukārt Krievijā – viens Latvijas novērotājs. Uzaicinājumi tika saņemti Vīnes dokumenta ietvaros. Aizsardzības ministrija atkārtoti vērš uzmanību, ka novērotāju uzaicināšana uz starptautiskajām mācībām ir viens no standarta pasākumiem, tas nav nekas ārkārtējs un nav liels ieguldījums bažu mazināšanā par mācību mērķiem.

Latvijas puse pagājušā gada 9.decembrī nosūtīja Krievijai piedāvājumu noslēgt divpusēju vienošanos par vienu papildu bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti un vienu inspekciju pierobežas rajonos. Savukārt šā gada 9. martā Krievijas puse noraidīja Latvijas piedāvājumu, tādējādi apliecinot savu nevēlēšanos veidot ilgtermiņa pārskatāmas attiecības.

Latvijas Aizsardzības ministrija vairākas dienas pirms mācību Zapad 2017 sākuma vēstīja, ka Latvijas robežu tuvumā bija novērojama paaugstināta Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte, kas saistīta ar gatavošanos Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad 2017.

Kopš Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gada pavasarī, Latvijas Bruņotie spēki veic pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu, kā arī notiek aktuālās stratēģiskās, operacionālās un taktiskās informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem. Latvijas Bruņotie spēki arī turpmāk veiks pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu un ir gatavi atbilstoši reaģēt.

Ref:224.000.103.3235


Pievienot komentāru

  1. archivārs teica:

    Krievijas impērija, PSRS un tās mūsdienu mantiniece Krievijas Federācija ir agresīvs, melīgs veidojums, kas nekad nepilda savas saistības!!! Pēdējais agresijas paraugs ir Krimas okupācija un inkorporācija KF sastāvā. Krievija meloja un turpina melot! Esam modri un izlēmīgi!

    +1 0 -1 0

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Lasītākie

Komentētākie