bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija

AM: Krievija ilgstoši palielinājusi karaspēku pie Baltijas valstu robežām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir veikuši kaujas spēju pastiprināšanu Rietumu kara apgabalā – Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā, liecina Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija.

«Krievijas amatpersonas regulāri apgalvo, ka NATO un ASV politika apdraud Krieviju, ka Krievija tiekot ierauta bruņošanās sacensībā. Tas neatbilst patiesībai. Paskatīsimies uz faktiem par militāro spēku apjomu, draudiem par kodolieroču izvietošanu, agresīvā scenārija mācībām – Alianses rīcība, ieviešot pagājušā gada Velsas samita lēmumus par NATO valstu drošības stiprināšanu, ir tikai un vienīgi atturēšanas politikas īstenošana, atbilde Krievijas kaujas spēju pastiprināšanai reģionā,» uzsver aizsardzības ministrs, jaunievēlētais Valsts prezidents  Raimonds Vējonis.

Jau 2012.gada novembrī, Krievijas aizsardzības ministra amatā stājoties Sergejam Šoigu, tika sākta Krievijas bruņoto spēku spēju paaugstināšana, kas nozīmēja jaunu vienību izveidi, esošo vienību kaujas spēju palielināšanu, kā arī vadības struktūras attīstīšanu, informē Aizsardzības ministrija.

Laikā kopš 2013.gada Krievija Rietumu kara apgabalā ir izveidojusi jaunas bruņoto spēku vienības – 2014.gadā izveidota 80.motostrēlnieku brigāde Alakurti, 2013.gadā – 15.armijas aviācijas brigāde Ostrovā un 61.aviācijas bāze Baltkrievijas Republikas teritorijā, kur pastāvīgi rotācijas kārtībā izvietoti četri iznīcinātāji Su-27.

Pastiprinātajās un pārveidotajās Krievijas bruņoto spēku vienībās personāla skaits pēdējo gadu laikā palielināts par 50%.

2013.gadā 5.motostrēlnieku brigāde Kaļiņiņecā tika pārveidota par 2.motostrēlnieku divīziju, 4.tanku brigāde Narofominskā tika pārveidota par 4.tanku divīziju. Pagājušogad Pečeganas 61.jūras kājnieku pulks tika pārveidots par 61.jūras kājnieku brigādi, bet Kubinkā izvietotais Gaisa desanta karaspēka 45.speciālās nozīmes pulks – par 45.speciālās nozīmes brigādi.

Ar modernāko bruņojumu apbruņotās vienības netālu no Baltijas valstu un Ziemeļvalstu robežām ir 26.taktisko raķešu brigāde, kas pārapbruņota ar raķešu kompleksiem Iskander-M/K, kā arī 105.aviācijas divīzija, kuras apbruņojumā 2013.gadā nodoti bumbvedēji Su-34.

Tuvākajā nākotnē plānots pastiprināt un pārapbruņot arī Gaisa desanta karaspēku, 76., 98. un 106.gaisadesanta/desanttrieciena divīzijās atjaunojot trešo izpletņdesanta/desanttrieciena pulku, bet 98.gaisa desanta divīzijā atjaunot 299.izpletņdesanta pulku, kā arī karaspēka vienības pastiprināt ar tanku un artilērijas apakšvienībām

Taktisko raķešu brigādes Kurskas un Kaļiņingradas apgabalos plānots apbruņot ar operacionāli taktiskajiem raķešu kompleksiem Iskander, savukārt Krievijas bruņoto spēku aviācijas lidaparātu skaitu Baltkrievijas teritorijā plānots palielināt līdz aviācijas bāzes līmenim.

Krievijas militārajās mācībās pēdējo gadu laikā tikuši vairākkārt izspēlēti uzbrukuma scenāriji.

Krievijas lielākās militārās mācības Zapad 2009.gadā saskaņā ar scenāriju izspēlēja uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm. Tajās oficiālais dalībnieku skaits sasniedza 14 000 karavīru, reālais dalībnieku skaits – 30 000 karavīru. Mācībās galvenais uzsvars bija uz sauszemes spēku operācijām. Mācību norises vietas bija Kaļiņingradas apgabals, Baltkrievija, bijušais Ļeņingradas, Maskavas, Ziemeļkaukāza kara apgabals. Mācību scenārijā bija iekļauts arī preventīvs kodoltrieciens.

Savukārt mācībās Zapad 2013, kuru mērķis saskaņā ar scenāriju bija izspēlēt uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm, vingrinājās arī ātri iznīcināt Baltijas valstu bruņotos spēkus. Oficiālais paziņotais dalībnieku skaits bija 21 900 karavīru, reāli mācībās piedalījās ap 70 000 karavīru, kas veica gaisa, gaisa desanta un jūras operācijas. Mācību norises vietas bija Kaļiņingradas apgabals, Baltkrievija, Rietumu kara apgabals, ieskaitot Arktiku. Mācību scenārijā bija iekļauts arī preventīvs kodoltrieciens.

«Visas šīs Krievijas militārās aktivitātes liecina, ka Latvija kopā ar pārējām NATO dalībvalstīm tikai reaģē uz Krievijas spēka demonstrāciju pie tās robežām,» norāda Vējonis. «Krievijas propaganda par NATO spēku koncentrāciju pie tās robežām ir apzināta cēloņsakarību un seku jaukšana, lai izvairītos no paskaidrojumiem par savu rīcību un palielinātu Krievijas sabiedrības atbalstu valsts īstenotajai agresīvajai politikai,» uzsver aizsardzības ministrs.

2013.gada lielākajās NATO mācības šajā reģionā, kas norisinājās Latvijā un Polijā, bija NATO un partnervalstu mācības Steadfast Jazz 2013, piedalījās ap 6000 dalībnieku. Dažādās vietās vingrinājumos iesaistījās arī gaisa, sauszemes, jūras un speciālo operāciju spēki. Mācību mērķis bija apmācīt un pārbaudīt NATO Reaģēšanas spēkus. To scenārijs paredzēja aizsardzības operāciju pēc Skolken scenārija, kurā darbojas fiktīvas valstis NATO un partnervalstu teritorijās.

NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē šā gada jūnijā tika pieņemts lēmums palielināt gatavību un atbildes reakciju pret iespējamajiem draudiem. NATO valstu aizsardzības ministri atbalstīja alianses Reaģēšanas spēku personālsastāva trīskāršošanu, palielinot to no 13 līdz 40 tūkstošiem karavīru. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters 23.jūnijā Tallinā apliecināja, ka ASV izvietos mehanizēto brigādi sešās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, lai stabilizētu drošības situāciju pēc Krievijas agresijas Ukrainā.

«NATO ir jāturpina demonstrēt sava klātbūtne Baltijas valstu reģionā un jāīsteno Velsas samitā pieņemtie lēmumi. Pretējā gadījumā NATO nespēju pildīt savus solījumus Krievija var iztulkot kā vājumu vai pat nevēlēšanos aizsargāt savu teritoriju,» norāda Vējonis. «Tieši nevēlēšanās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā var kalpot par iemeslu Krievijas vēlmei realizēt agresīvu ārpolitiku. Latvija kopā ar sabiedrotajiem ir izdarījusi secinājumus no tā, kas notika Ukrainā,» uzskata aizsardzības ministrs.

Visos atbildes pasākumos, kurus NATO veica, reaģējot uz Krievijas izraisīto nestabilitāti reģionā, anektējot Krimu un pārkāpjot Ukrainas teritoriālo nedalāmību, bija iesaistīts neliels karavīru skaits un to mērķis – stiprināt aizsardzību. Alianse nosūtīja papildu lidmašīnas patrulēšanai NATO gaisa telpā virs Baltijas, kuģus uz Baltijas jūru, Vidusjūru un Melno jūru, kā arī karavīrus dalībai mācībās Alianses austrumos. Tas viss notika saskaņā ar Alianses dalībvalstu lūgumu un Alianses tiesībām rīkot militārās mācības tās teritorijā un garantēt tās dalībvalstīm drošības garantijas, norāda ministrijā.

Ref: 102.000.102.10232


Pievienot komentāru

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Turcijā izsludina ārkārtas vēlēšanas

Turcijā negaidīti izlemts sarīkot ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kas nu iecerētas 24.jūnijā, pusotru gadu agrāk nekā paredzēt iepriekš.

Uzņēmums British Steel vēlas iegādāties visu KVV Liepājas metalurgu

Lielbritānijas uzņēmuma British Steel vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs mantu kopumā.

ES rosina tehnoloģiju uzņēmumus ātri dot policijai lietotāju datus

Attiecībā uz interneta lietotāju datu pieejamību Eiropas Komisija nākusi klajā ar tiesību akta projeku, kas paredz smagu noziegumu izmeklēšanas nolūkā likt tehnoloģiju uzņēmumiem sniegt tiesībsargājošām iestādēm elektroniskos pierādījumus. Turklāt to iecerēts prasīt arī tad, ja tie vajadzīgi izmeklētājiem no dalībvalsts, kurā attiecīgais uzņēmums nav reģistrēts.

Prokrievisks portāls publicējis viltus ziņu par Latvijas karavīra dalību Ukrainas diversantu apmācībā, tā AM

Aizsardzības ministrija prokrieviskā portālā publikāciju par Latvijas karavīra it kā dalību Ukrainas diversantu apmācībā uzskata par viltus ziņu un «klasisku informācijas operāciju», atzina AM Preses nodaļā.

Kozlovskim jau vairākus gadus ir apjomīgas parādsaistības

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pagājušā gadā aizdevis 40 000 eiro, kā arī nedaudz samazinājis apjomīgas parādsaistības, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Jaunākie komentāri