bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija

AM: Krievija ilgstoši palielinājusi karaspēku pie Baltijas valstu robežām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir veikuši kaujas spēju pastiprināšanu Rietumu kara apgabalā – Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā, liecina Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija.

«Krievijas amatpersonas regulāri apgalvo, ka NATO un ASV politika apdraud Krieviju, ka Krievija tiekot ierauta bruņošanās sacensībā. Tas neatbilst patiesībai. Paskatīsimies uz faktiem par militāro spēku apjomu, draudiem par kodolieroču izvietošanu, agresīvā scenārija mācībām – Alianses rīcība, ieviešot pagājušā gada Velsas samita lēmumus par NATO valstu drošības stiprināšanu, ir tikai un vienīgi atturēšanas politikas īstenošana, atbilde Krievijas kaujas spēju pastiprināšanai reģionā,» uzsver aizsardzības ministrs, jaunievēlētais Valsts prezidents  Raimonds Vējonis.

Jau 2012.gada novembrī, Krievijas aizsardzības ministra amatā stājoties Sergejam Šoigu, tika sākta Krievijas bruņoto spēku spēju paaugstināšana, kas nozīmēja jaunu vienību izveidi, esošo vienību kaujas spēju palielināšanu, kā arī vadības struktūras attīstīšanu, informē Aizsardzības ministrija.

Laikā kopš 2013.gada Krievija Rietumu kara apgabalā ir izveidojusi jaunas bruņoto spēku vienības – 2014.gadā izveidota 80.motostrēlnieku brigāde Alakurti, 2013.gadā – 15.armijas aviācijas brigāde Ostrovā un 61.aviācijas bāze Baltkrievijas Republikas teritorijā, kur pastāvīgi rotācijas kārtībā izvietoti četri iznīcinātāji Su-27.

Pastiprinātajās un pārveidotajās Krievijas bruņoto spēku vienībās personāla skaits pēdējo gadu laikā palielināts par 50%.

2013.gadā 5.motostrēlnieku brigāde Kaļiņiņecā tika pārveidota par 2.motostrēlnieku divīziju, 4.tanku brigāde Narofominskā tika pārveidota par 4.tanku divīziju. Pagājušogad Pečeganas 61.jūras kājnieku pulks tika pārveidots par 61.jūras kājnieku brigādi, bet Kubinkā izvietotais Gaisa desanta karaspēka 45.speciālās nozīmes pulks – par 45.speciālās nozīmes brigādi.

Ar modernāko bruņojumu apbruņotās vienības netālu no Baltijas valstu un Ziemeļvalstu robežām ir 26.taktisko raķešu brigāde, kas pārapbruņota ar raķešu kompleksiem Iskander-M/K, kā arī 105.aviācijas divīzija, kuras apbruņojumā 2013.gadā nodoti bumbvedēji Su-34.

Tuvākajā nākotnē plānots pastiprināt un pārapbruņot arī Gaisa desanta karaspēku, 76., 98. un 106.gaisadesanta/desanttrieciena divīzijās atjaunojot trešo izpletņdesanta/desanttrieciena pulku, bet 98.gaisa desanta divīzijā atjaunot 299.izpletņdesanta pulku, kā arī karaspēka vienības pastiprināt ar tanku un artilērijas apakšvienībām

Taktisko raķešu brigādes Kurskas un Kaļiņingradas apgabalos plānots apbruņot ar operacionāli taktiskajiem raķešu kompleksiem Iskander, savukārt Krievijas bruņoto spēku aviācijas lidaparātu skaitu Baltkrievijas teritorijā plānots palielināt līdz aviācijas bāzes līmenim.

Krievijas militārajās mācībās pēdējo gadu laikā tikuši vairākkārt izspēlēti uzbrukuma scenāriji.

Krievijas lielākās militārās mācības Zapad 2009.gadā saskaņā ar scenāriju izspēlēja uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm. Tajās oficiālais dalībnieku skaits sasniedza 14 000 karavīru, reālais dalībnieku skaits – 30 000 karavīru. Mācībās galvenais uzsvars bija uz sauszemes spēku operācijām. Mācību norises vietas bija Kaļiņingradas apgabals, Baltkrievija, bijušais Ļeņingradas, Maskavas, Ziemeļkaukāza kara apgabals. Mācību scenārijā bija iekļauts arī preventīvs kodoltrieciens.

Savukārt mācībās Zapad 2013, kuru mērķis saskaņā ar scenāriju bija izspēlēt uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm, vingrinājās arī ātri iznīcināt Baltijas valstu bruņotos spēkus. Oficiālais paziņotais dalībnieku skaits bija 21 900 karavīru, reāli mācībās piedalījās ap 70 000 karavīru, kas veica gaisa, gaisa desanta un jūras operācijas. Mācību norises vietas bija Kaļiņingradas apgabals, Baltkrievija, Rietumu kara apgabals, ieskaitot Arktiku. Mācību scenārijā bija iekļauts arī preventīvs kodoltrieciens.

«Visas šīs Krievijas militārās aktivitātes liecina, ka Latvija kopā ar pārējām NATO dalībvalstīm tikai reaģē uz Krievijas spēka demonstrāciju pie tās robežām,» norāda Vējonis. «Krievijas propaganda par NATO spēku koncentrāciju pie tās robežām ir apzināta cēloņsakarību un seku jaukšana, lai izvairītos no paskaidrojumiem par savu rīcību un palielinātu Krievijas sabiedrības atbalstu valsts īstenotajai agresīvajai politikai,» uzsver aizsardzības ministrs.

2013.gada lielākajās NATO mācības šajā reģionā, kas norisinājās Latvijā un Polijā, bija NATO un partnervalstu mācības Steadfast Jazz 2013, piedalījās ap 6000 dalībnieku. Dažādās vietās vingrinājumos iesaistījās arī gaisa, sauszemes, jūras un speciālo operāciju spēki. Mācību mērķis bija apmācīt un pārbaudīt NATO Reaģēšanas spēkus. To scenārijs paredzēja aizsardzības operāciju pēc Skolken scenārija, kurā darbojas fiktīvas valstis NATO un partnervalstu teritorijās.

NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē šā gada jūnijā tika pieņemts lēmums palielināt gatavību un atbildes reakciju pret iespējamajiem draudiem. NATO valstu aizsardzības ministri atbalstīja alianses Reaģēšanas spēku personālsastāva trīskāršošanu, palielinot to no 13 līdz 40 tūkstošiem karavīru. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters 23.jūnijā Tallinā apliecināja, ka ASV izvietos mehanizēto brigādi sešās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, lai stabilizētu drošības situāciju pēc Krievijas agresijas Ukrainā.

«NATO ir jāturpina demonstrēt sava klātbūtne Baltijas valstu reģionā un jāīsteno Velsas samitā pieņemtie lēmumi. Pretējā gadījumā NATO nespēju pildīt savus solījumus Krievija var iztulkot kā vājumu vai pat nevēlēšanos aizsargāt savu teritoriju,» norāda Vējonis. «Tieši nevēlēšanās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā var kalpot par iemeslu Krievijas vēlmei realizēt agresīvu ārpolitiku. Latvija kopā ar sabiedrotajiem ir izdarījusi secinājumus no tā, kas notika Ukrainā,» uzskata aizsardzības ministrs.

Visos atbildes pasākumos, kurus NATO veica, reaģējot uz Krievijas izraisīto nestabilitāti reģionā, anektējot Krimu un pārkāpjot Ukrainas teritoriālo nedalāmību, bija iesaistīts neliels karavīru skaits un to mērķis – stiprināt aizsardzību. Alianse nosūtīja papildu lidmašīnas patrulēšanai NATO gaisa telpā virs Baltijas, kuģus uz Baltijas jūru, Vidusjūru un Melno jūru, kā arī karavīrus dalībai mācībās Alianses austrumos. Tas viss notika saskaņā ar Alianses dalībvalstu lūgumu un Alianses tiesībām rīkot militārās mācības tās teritorijā un garantēt tās dalībvalstīm drošības garantijas, norāda ministrijā.

Ref: 102.000.102.10232


Pievienot komentāru

Pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsturē daiļslidošanas sacensības tiesās arī Latvija

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija profesore Agita Ābele izraudzīta par vienu no 52 daiļslidošanas tiesnešiem, kuri februārī gaidāmajās XXIII Ziemas Olimpiskajām spēlēs Phjončhanā tiesās daiļslidošanas sacensības.

LRA pretendēs uz vietu Saeimas Prezidijā, virzot Kleinbergas kandidatūru

Latvijas Reģionu apvienība pieņēmusi lēmumu uz Saeimas Prezidiju virzīt LRA valdes un frakcijas priekšsēdētāju Nelliju Kleinbergu, vēsta LRA frakcijas biroja vadītājs Valdis Verners. Partija norāda, ka Saeimas pastāvēšanas laikā nav bijis gadījuma, kad Prezidija loceklis būtu pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Igauņi Narvas potenciālu skata kultūrā, piesaka robežpilsētu Eiropas Kultūras galvaspilsētai

Narvas pilsēta, kur ap 90% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir pieteikusi savu kandidatūru, lai kļūtu par 2024.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvērusi, ka kultūra pilsētā varētu iedvest jaunu dzīvību.

Latvijas bankas katru dienu ziņo VID par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem

Latvijas bankas katru dienu ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Uldis Upenieks.

Gauss neatrastos airBaltic investorus neuzskata par neveiksmi

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Liela daļa darba devēju neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei

Daļa jeb 24% Latvijas darba devēju atzīst, ka pašlaik neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei, liecina Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās aptaujas dati.

Igaunijā sāks Rail Baltica zemes atpirkšanu; vairās no piespiedu atsavināšanas

Igaunijai turpinot gatavošanos Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbu sākšanai, kas paredzēta 2020.gadā, uzņēmums Rail Baltic Estonia pavēstījis, ka 2018.gads tiks aizvadīts sarunās ar zemes īpašniekiem par atpirkšanas darījumiem, un nospraužot dzelzceļa maršrutu.

Maxima: Pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

Kopš Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, aptuveni trīs reizes pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

72% strādājošo pilnībā neizprot jaunās nodokļu sistēmas ietekmi uz ienākumiem

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu.

Coca-Cola Company izziņo jaunu globālu vīziju – Pasaule bez atkritumiem

Coca-Cola Company izvirza mērķi līdz 2030.gadam ar katru pārdoto pudeli vai bundžu strādāt pie tā saražoto iepakojumu savākšanas un pārstrādes

Ikea vadība: maksājam savu godīgo nodokļu daļu

Izsakoties par Eiropas Komisijas uzsākto izmeklēšanu par iespējamu selektīvu nodokļu politiku pret Ikea, zviedru saliekamo mēbeļu mazumtirdzniecības grupas vadība norādījusi, ka uzņēmumu grupa maksā savu godīgo nodokļu daļu valstīs, kur tā darbojas.

Pērn par 18% audzis kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 18% audzis kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, kas ļāvis par 101% nosegt nepieciešamo valsts patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus.

Rīgas brīvosta vēlas aizņemties līdz 77 milj. eiro Krievu salas projekta finansēšanai

Rīgas brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu sarunu procedūru par aizņēmuma līdz 77 miljoniem eiro piesaisti projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra finansēšanai.

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

Jaunākie komentāri