bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

AM: Latvijā manāmi Krievijas hibrīdkara elementi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs

Latvijā ir manāmi Krievijas hibrīdkara elementi – ideoloģiskā invāzija un politisko aktīvistu finansēšana, pastāstījis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs, kurš uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt gatavai tiklab hibrīdkara aktivitātēm, kā arī konvencionālā kara draudiem.

«Hibrīdkara jēdziens vēl aizvien tiek attīstīts. (…) Vairāki hibrīdkara argumenti balstās uz tā saukto Gerasimova doktrīnu. Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs žurnālā Kara Industrijas Kurjers 2013.gada februārī, gadu pirms Krimas notikumiem, publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka 21.gadsimtā var tikt novērota robežas izzušana starp kara stāvokli un mieru… Un karu īstenošanas metodes ir mainījušās. Ir pieaugusi nemilitāro aktivitāšu nozīme politisku un stratēģisku mērķu sasniegšanai. Akcents tiek nobīdīts politisku, ekonomisku, informatīvu, humānu un citu nemilitāru pasākumu virzienā, vienlaikus izmantojot iedzīvotāju protesta potenciālu. Plašu izplatību ir guvušas asimetriskas darbības, kas ļauj nonivelēt pretinieka pārākumu militārā jomā,» stāstīja Panteļejevs.

Pēc Panteļejeva teiktā, Latvijā jau var redzēt hibrīdkara elementus. «Es atzīmētu divus no šiem elementiem: ideoloģisko invāziju, kurā tiek izmantoti gan Krievijas televīzijas kanāli, gan tās kontrolē esošie starptautiskie televīzijas kanāli, kas tiek retranslēti Latvijā, vai arī pastarpināti tiek izmantota vietējo masu mediju darbība. Hibrīdkara elements ir arī slēpta vai dažreiz arī neslēpta Krievijas ietekmē esošu nevalstisko organizāciju, iespējams, arī kādas partijas, finansēšana, kuras zināmā mērā tiek izmantotas politiskās situācijas destabilizēšanai Latvijā,» teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Tajā pašā laikā Panteļejevs uzsvēra, ka hibrīdkara draudi nekādā gadījumā neatceļ nepieciešamību būt gataviem pretoties arī konvencionālā kara draudiem – tas ir, klasiskiem bruņotiem draudiem.

«Krievija var būt pietiekami elastīga savu līdzekļu izvēlē. Ja hibrīdkarš Ukrainā bija pārsteigums, tad Baltijā tas vairs nebūtu nekāds pārsteigums. Es negribētu, lai būtu pretējs rezultāts – mēs tik ļoti gatavotos hibrīdkaram, ka klasiski konvencionālā kara draudi, piemēram, ienaidnieka kara helihopteru ielidošana mūsu teritorijā, pēkšņi kļūtu mums par pārsteigumu. Nevar aizmirst ne vienu, ne otru,» uzsvēra Panteļejevs. Pēc viņa vārdiem, redzot militārās mācības, kas notiek ap Latvijas teritoriju, redzot ofensīvās uzbrukuma operācijas, kas tiek pilnveidotas šajās mācībās, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija nav atteikusies vai aizmirsusi par konvencionālā kara līdzekļu izmantošanu.

Jautāts, kas būtu jādara, lai mazinātu hibrīdkara draudus, Panteļejevs atzina, šis nav vienkārši atbildams jautājums, jo pilnībā izstrādātas metodoloģijas, kā kurā gadījumā rīkoties, nav. «Daudz kas jau tiek darīts. Nesen Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs pabija Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Luksemburgā, kurā tika apspriests ietvara dokuments hibrīdkara draudu novēršanai, kas satur darbības plānus vairākos virzienos – sākot no informatīvā kara un beidzot ar enerģētisko karu, kas būtu valstīm darāms, kāda varētu būt sadarbība.»

«Tiek runāts arī par speciālas struktūras izveidi hibrīdkara draudu novēršanas koordinēšanai. Pretdarbība ir nepieciešama, un kaut kādi tās elementi jau ir. Viss sākas ar atpazīšanu. Ir ļoti svarīgi, piemēram, savlaicīgi atpazīt Latvijas valstij nelojālas nevalstiskās organizācijas, kā arī rīkot speciālos treniņus gadījumam, ja kādā teritorijā pēkšņi parādās «mazie, zaļie cilvēciņi», precizēt, kādai jābūt koordinācijai starp Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un pašvaldībām, kad izveidojas krīzes situācija kādā teritorijā. Ir bijušas pat speciālas mācības atsevišķās pilsētās, piemēram, Krāslavā, kurās tika pārbaudīta sadarbība starp militārajām un civilajām struktūrām. Jautājums par informatīvo karu ir ļoti sarežģīts. Aizsardzības ministrijai tajā nav galvenā loma. Lielākā problēma ir, kā demokrātijai aizstāvēt sevi, pašai nenododot savus pamatprincipus. Vai jāatbild ar cenzūru un aizliegumiem? – tas ir debašu vērts jautājums,» piebilda amatpersona.

Ref: 102.000.102.12673


Pievienot komentāru

  1. EX saka:

    Lietojot šeit desantu, tankus, bumbvedējus, kara kuģus viņi sagrautu to pēc kā it kā būtu nākuši. Te būtu naida pilna tauta, bet viņu 5 kolonu likvidētu bez žēlestības…Karā visi līdzekļi labi, tas jau tāpēc arī ir karš… Karš ir politiķu impotences APOGEJS!

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.