bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

AM: Latvijā manāmi Krievijas hibrīdkara elementi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs

Latvijā ir manāmi Krievijas hibrīdkara elementi – ideoloģiskā invāzija un politisko aktīvistu finansēšana, pastāstījis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs, kurš uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt gatavai tiklab hibrīdkara aktivitātēm, kā arī konvencionālā kara draudiem.

«Hibrīdkara jēdziens vēl aizvien tiek attīstīts. (…) Vairāki hibrīdkara argumenti balstās uz tā saukto Gerasimova doktrīnu. Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs žurnālā Kara Industrijas Kurjers 2013.gada februārī, gadu pirms Krimas notikumiem, publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka 21.gadsimtā var tikt novērota robežas izzušana starp kara stāvokli un mieru… Un karu īstenošanas metodes ir mainījušās. Ir pieaugusi nemilitāro aktivitāšu nozīme politisku un stratēģisku mērķu sasniegšanai. Akcents tiek nobīdīts politisku, ekonomisku, informatīvu, humānu un citu nemilitāru pasākumu virzienā, vienlaikus izmantojot iedzīvotāju protesta potenciālu. Plašu izplatību ir guvušas asimetriskas darbības, kas ļauj nonivelēt pretinieka pārākumu militārā jomā,» stāstīja Panteļejevs.

Pēc Panteļejeva teiktā, Latvijā jau var redzēt hibrīdkara elementus. «Es atzīmētu divus no šiem elementiem: ideoloģisko invāziju, kurā tiek izmantoti gan Krievijas televīzijas kanāli, gan tās kontrolē esošie starptautiskie televīzijas kanāli, kas tiek retranslēti Latvijā, vai arī pastarpināti tiek izmantota vietējo masu mediju darbība. Hibrīdkara elements ir arī slēpta vai dažreiz arī neslēpta Krievijas ietekmē esošu nevalstisko organizāciju, iespējams, arī kādas partijas, finansēšana, kuras zināmā mērā tiek izmantotas politiskās situācijas destabilizēšanai Latvijā,» teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Tajā pašā laikā Panteļejevs uzsvēra, ka hibrīdkara draudi nekādā gadījumā neatceļ nepieciešamību būt gataviem pretoties arī konvencionālā kara draudiem – tas ir, klasiskiem bruņotiem draudiem.

«Krievija var būt pietiekami elastīga savu līdzekļu izvēlē. Ja hibrīdkarš Ukrainā bija pārsteigums, tad Baltijā tas vairs nebūtu nekāds pārsteigums. Es negribētu, lai būtu pretējs rezultāts – mēs tik ļoti gatavotos hibrīdkaram, ka klasiski konvencionālā kara draudi, piemēram, ienaidnieka kara helihopteru ielidošana mūsu teritorijā, pēkšņi kļūtu mums par pārsteigumu. Nevar aizmirst ne vienu, ne otru,» uzsvēra Panteļejevs. Pēc viņa vārdiem, redzot militārās mācības, kas notiek ap Latvijas teritoriju, redzot ofensīvās uzbrukuma operācijas, kas tiek pilnveidotas šajās mācībās, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija nav atteikusies vai aizmirsusi par konvencionālā kara līdzekļu izmantošanu.

Jautāts, kas būtu jādara, lai mazinātu hibrīdkara draudus, Panteļejevs atzina, šis nav vienkārši atbildams jautājums, jo pilnībā izstrādātas metodoloģijas, kā kurā gadījumā rīkoties, nav. «Daudz kas jau tiek darīts. Nesen Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs pabija Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Luksemburgā, kurā tika apspriests ietvara dokuments hibrīdkara draudu novēršanai, kas satur darbības plānus vairākos virzienos – sākot no informatīvā kara un beidzot ar enerģētisko karu, kas būtu valstīm darāms, kāda varētu būt sadarbība.»

«Tiek runāts arī par speciālas struktūras izveidi hibrīdkara draudu novēršanas koordinēšanai. Pretdarbība ir nepieciešama, un kaut kādi tās elementi jau ir. Viss sākas ar atpazīšanu. Ir ļoti svarīgi, piemēram, savlaicīgi atpazīt Latvijas valstij nelojālas nevalstiskās organizācijas, kā arī rīkot speciālos treniņus gadījumam, ja kādā teritorijā pēkšņi parādās «mazie, zaļie cilvēciņi», precizēt, kādai jābūt koordinācijai starp Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un pašvaldībām, kad izveidojas krīzes situācija kādā teritorijā. Ir bijušas pat speciālas mācības atsevišķās pilsētās, piemēram, Krāslavā, kurās tika pārbaudīta sadarbība starp militārajām un civilajām struktūrām. Jautājums par informatīvo karu ir ļoti sarežģīts. Aizsardzības ministrijai tajā nav galvenā loma. Lielākā problēma ir, kā demokrātijai aizstāvēt sevi, pašai nenododot savus pamatprincipus. Vai jāatbild ar cenzūru un aizliegumiem? – tas ir debašu vērts jautājums,» piebilda amatpersona.

Ref: 102.000.102.12673


Pievienot komentāru

  1. EX teica:

    Lietojot šeit desantu, tankus, bumbvedējus, kara kuģus viņi sagrautu to pēc kā it kā būtu nākuši. Te būtu naida pilna tauta, bet viņu 5 kolonu likvidētu bez žēlestības…Karā visi līdzekļi labi, tas jau tāpēc arī ir karš… Karš ir politiķu impotences APOGEJS!

    +1 0 -1 0

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.