bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

ĀM: Vešņakovs savos izteikumos pārsniedzis diplomātiskās prakses robežas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs

Uz Ārlietu ministriju (ĀM) ceturtdien, 12.maijā, izsaukts Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, ar kuru tikās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, lai paustu Latvijas puses nostāju par vēstnieka pēdējā laika intervijām presē. 

Pildegovičs norādīja, ka vēstnieks savos publiskajos izteikumos ir pārsniedzis diplomātiskajā praksē pieņemtās robežas. Valsts sekretārs kā nepieņemamu minēja vēstnieka pausto kritiku rezidences valsts īstenotajai iekšpolitikai un ārpolitikai,  apvainojumus Latvijai par meliem attiecībā uz Minskas vienošanās izpildi konflikta noregulējumam Ukrainā, pārmetumus par vēstures falsifikāciju. Kā absurds tika noraidīts vēstnieka apgalvojums, ka Latvijas valdība ierobežo Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt alternatīvu informāciju par pasaulē notiekošo, informē Ārlietu ministrija.

Tāpat Pildegovičs izteica vilšanos, ka, neskatoties uz vēstnieka ilgo kadenci Latvijā, viņam nav izdevies līdz galam izprast Latvijā un tās sabiedrībā notiekošos procesus. Vēstnieks tika aicināts izvairīties no vēstījumiem, kas vērsti uz Latvijas sabiedrības šķelšanu.

Valsts sekretārs pauda neizpratni par Vešņakova centieniem radīt iespaidu, ka Latvijas politiskās izvēles kavē Latvijas-Krievijas sadarbību. Valsts sekretārs atgādināja, ka Latvija vienmēr ir iestājusies par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, taču Krievijas īstenotā prettiesiskā Krimas aneksija un tās izprovocētais konflikts Ukrainas austrumos ir ietekmējuši šīs attiecības. Vienlaikus pat šajos sarežģītajos starptautiskajos apstākļos Latvija ir turpinājusi iespējamo un nepieciešamo dialogu ar Krieviju tādās jomās kā ekonomika, kultūra, pārrobežu sadarbība, kā arī sadarbība ārlietu, robežas un muitas dienestu starpā.

Vešņakovs intervijā Vesti segodņa apgalvojis, ka Latvijā un virknē citu valstu mērķtiecīgi tiek veikta Krievijas «demonizācija». Turklāt Krievija tiekot nepamatoti pelta, jo kāds vēloties novājināt šo valsti, izteicies vēstnieks, kurš sūrojies, ka minētā mērķa sasniegšanai pret Krieviju tiekot vērsta klaja propaganda, kā šādas propagandas piemērus nosaucot britu raidsabiedrības BBC analītisko filmu, kurā analizēti iespējamie attīstības scenāriji, Krievijai iebrūkot Latvijā, kā arī Latvijā tapušo dokumentālo filmu Ģenerālplāns.

Labām Krievijas un Latvijas attiecībām traucējot arī centieni falsificēt vēsturi un komisija, kas vērtē «zaudējumus no it kā padomju okupācijas». «Šis darbs ir pilnīgi destruktīvs un neperspektīvs,» paziņojis Vešņakovs, kurš uzsvēris, ka šādos apstākļos neesot pamata gaidīt ekonomiskās sadarbības uzlabošanos.

«Ka tikai Latvijai nevajadzēs pēc tam skaitīt zaudējumus no garām palaistajām ekonomiskās sadarbības iespējām. Diemžēl Latvija savā jauno laiku vēsturē jau daudzas iespējas ekonomikas attīstīšanai ir palaidusi garām – ar to es domāju sadarbību ar Krieviju,» izteicies vēstnieks. Pēc viņa vārdiem, attiecību uzlabošana esot atkarīga vien no Latvijas – no tā, «ko Latvija vēlas attiecībās ar Krieviju: konfrontāciju visos virzienos vai tomēr sadarbību».

Vešņakovs atkārtoti kritizējis Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju ieviestās sankcijas, par kurām «katram domājošam cilvēkam» esot skaidrs, ka ES tās nav izdevīgas. «Krievijas bizness dosies turp, kur to gaida. Un var gadīties, ka tad, kad sankcijas beigsies un Latvija sniegs roku sadarbībai, jau būs grūti mainīt virzienu uz jūsu valsti,» izteicies vēstnieks.

Krievijas pārstāvis paudis viedokli, ka Latvijā noskaņojumu pret Krieviju uzturot daļa politiķu, kuru neesot daudz, taču viņi «uzdod toni». Vešņakovs apgalvojis, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem esot pretējs viedoklis, taču viņu balsis netiekot sadzirdētas.

«Atliek cerēt, ka pienāks laiks, kad savu pozīciju skaļi paudīs arī tie, kuri ir pret «pretkrievijas» politiku,» paziņojis Vešņakovs.

Ref: 102.000.102.12677


Pievienot komentāru

  1. bovis teica:

    Krievija nav prognozējama valsts. Precīzi par to rakstīts V.Voinoviča grāmatā Kareijvja Ivana Čonkina neticamie piedzīvojumi.

    +1 0 -1 0

  2. V.Skandinavs teica:

    Manuprāt, vešņaks jau sen bija jāizraida no Latvijas, jo pateicoties viņa murgotajiem izteicieniem, politiskais stāvoklis Latvijā tikai pasliktinās. vešņaks ir “naida ģenerators”, kas cenšas kurināt naidu un starpnacionālo stāvokli, jo ļoti daudz sveštautieši tieši no viņa gaida norādījumus nākošajam solim. Šis nav tas cilvēks, kurš censtos noregulēt, bet gan tieši uztur spriedzi Latvijā un tas nav savienojams ar darbu diplomātiskajā korpusā. Tādi diplomāti ir jāizraida no valsts ar liegumu jelkad šķērsot Latvijas robežu, reģistrējot viņu Eiropas melnajā sarakstā!

    +1 0 -1 0

  3. a teica:

    Rašistu valsts kalpiem jau jāsaka rašistu runas.

    +1 0 -1 0

  4. Voldis teica:

    Pārlieku maiga ĀM reakcija. Vai tiešām valdība nesaprot, ka krievi ciena tikai stingrību?! Vešņakovs jau sen pārkāpis visas ne tikai diplomātiskās, bet arī pieklājības robežas. Bezkaunības kalngali!

    +1 0 -1 0

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.