bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

ĀM: Vešņakovs savos izteikumos pārsniedzis diplomātiskās prakses robežas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs

Uz Ārlietu ministriju (ĀM) ceturtdien, 12.maijā, izsaukts Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, ar kuru tikās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, lai paustu Latvijas puses nostāju par vēstnieka pēdējā laika intervijām presē. 

Pildegovičs norādīja, ka vēstnieks savos publiskajos izteikumos ir pārsniedzis diplomātiskajā praksē pieņemtās robežas. Valsts sekretārs kā nepieņemamu minēja vēstnieka pausto kritiku rezidences valsts īstenotajai iekšpolitikai un ārpolitikai,  apvainojumus Latvijai par meliem attiecībā uz Minskas vienošanās izpildi konflikta noregulējumam Ukrainā, pārmetumus par vēstures falsifikāciju. Kā absurds tika noraidīts vēstnieka apgalvojums, ka Latvijas valdība ierobežo Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt alternatīvu informāciju par pasaulē notiekošo, informē Ārlietu ministrija.

Tāpat Pildegovičs izteica vilšanos, ka, neskatoties uz vēstnieka ilgo kadenci Latvijā, viņam nav izdevies līdz galam izprast Latvijā un tās sabiedrībā notiekošos procesus. Vēstnieks tika aicināts izvairīties no vēstījumiem, kas vērsti uz Latvijas sabiedrības šķelšanu.

Valsts sekretārs pauda neizpratni par Vešņakova centieniem radīt iespaidu, ka Latvijas politiskās izvēles kavē Latvijas-Krievijas sadarbību. Valsts sekretārs atgādināja, ka Latvija vienmēr ir iestājusies par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, taču Krievijas īstenotā prettiesiskā Krimas aneksija un tās izprovocētais konflikts Ukrainas austrumos ir ietekmējuši šīs attiecības. Vienlaikus pat šajos sarežģītajos starptautiskajos apstākļos Latvija ir turpinājusi iespējamo un nepieciešamo dialogu ar Krieviju tādās jomās kā ekonomika, kultūra, pārrobežu sadarbība, kā arī sadarbība ārlietu, robežas un muitas dienestu starpā.

Vešņakovs intervijā Vesti segodņa apgalvojis, ka Latvijā un virknē citu valstu mērķtiecīgi tiek veikta Krievijas «demonizācija». Turklāt Krievija tiekot nepamatoti pelta, jo kāds vēloties novājināt šo valsti, izteicies vēstnieks, kurš sūrojies, ka minētā mērķa sasniegšanai pret Krieviju tiekot vērsta klaja propaganda, kā šādas propagandas piemērus nosaucot britu raidsabiedrības BBC analītisko filmu, kurā analizēti iespējamie attīstības scenāriji, Krievijai iebrūkot Latvijā, kā arī Latvijā tapušo dokumentālo filmu Ģenerālplāns.

Labām Krievijas un Latvijas attiecībām traucējot arī centieni falsificēt vēsturi un komisija, kas vērtē «zaudējumus no it kā padomju okupācijas». «Šis darbs ir pilnīgi destruktīvs un neperspektīvs,» paziņojis Vešņakovs, kurš uzsvēris, ka šādos apstākļos neesot pamata gaidīt ekonomiskās sadarbības uzlabošanos.

«Ka tikai Latvijai nevajadzēs pēc tam skaitīt zaudējumus no garām palaistajām ekonomiskās sadarbības iespējām. Diemžēl Latvija savā jauno laiku vēsturē jau daudzas iespējas ekonomikas attīstīšanai ir palaidusi garām – ar to es domāju sadarbību ar Krieviju,» izteicies vēstnieks. Pēc viņa vārdiem, attiecību uzlabošana esot atkarīga vien no Latvijas – no tā, «ko Latvija vēlas attiecībās ar Krieviju: konfrontāciju visos virzienos vai tomēr sadarbību».

Vešņakovs atkārtoti kritizējis Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju ieviestās sankcijas, par kurām «katram domājošam cilvēkam» esot skaidrs, ka ES tās nav izdevīgas. «Krievijas bizness dosies turp, kur to gaida. Un var gadīties, ka tad, kad sankcijas beigsies un Latvija sniegs roku sadarbībai, jau būs grūti mainīt virzienu uz jūsu valsti,» izteicies vēstnieks.

Krievijas pārstāvis paudis viedokli, ka Latvijā noskaņojumu pret Krieviju uzturot daļa politiķu, kuru neesot daudz, taču viņi «uzdod toni». Vešņakovs apgalvojis, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem esot pretējs viedoklis, taču viņu balsis netiekot sadzirdētas.

«Atliek cerēt, ka pienāks laiks, kad savu pozīciju skaļi paudīs arī tie, kuri ir pret «pretkrievijas» politiku,» paziņojis Vešņakovs.

Ref: 102.000.102.12677


Pievienot komentāru

  1. bovis saka:

    Krievija nav prognozējama valsts. Precīzi par to rakstīts V.Voinoviča grāmatā Kareijvja Ivana Čonkina neticamie piedzīvojumi.

    +1 0 -1 0

  2. V.Skandinavs saka:

    Manuprāt, vešņaks jau sen bija jāizraida no Latvijas, jo pateicoties viņa murgotajiem izteicieniem, politiskais stāvoklis Latvijā tikai pasliktinās. vešņaks ir “naida ģenerators”, kas cenšas kurināt naidu un starpnacionālo stāvokli, jo ļoti daudz sveštautieši tieši no viņa gaida norādījumus nākošajam solim. Šis nav tas cilvēks, kurš censtos noregulēt, bet gan tieši uztur spriedzi Latvijā un tas nav savienojams ar darbu diplomātiskajā korpusā. Tādi diplomāti ir jāizraida no valsts ar liegumu jelkad šķērsot Latvijas robežu, reģistrējot viņu Eiropas melnajā sarakstā!

    +1 0 -1 0

  3. a saka:

    Rašistu valsts kalpiem jau jāsaka rašistu runas.

    +1 0 -1 0

  4. Voldis saka:

    Pārlieku maiga ĀM reakcija. Vai tiešām valdība nesaprot, ka krievi ciena tikai stingrību?! Vešņakovs jau sen pārkāpis visas ne tikai diplomātiskās, bet arī pieklājības robežas. Bezkaunības kalngali!

    +1 0 -1 0

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.

Ungārijā notiesā operatori-migrantu klupinātāju

Tiesa Ungārijā piespriedusi trīs gadu ilgu nosacītu brīvības atņemšanu televīzijas operatorei, kura tikusi nofilmēta brīdī, kad spērusi migrantiem un klupinājusi tos pie Ungārijas robežas ar Serbiju.

AM: Sabiedroto spēku izvietošana Latvijā var kļūt par «karstu kartupeli»

Sabiedroto spēku izvietošana Latvijā var kļūt par «karstu kartupeli» Krievijas informatīvajā kampaņā, šādu viedokli Latvijas Ārpolitikas institūta publikācijā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017, paudis Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta Aizsardzības politikas un stratēģijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vargulis.

Vitol un Helios kļūs par Vivo Energy vienīgajiem īpašniekiem

Helios Investment Partners un Vitol, kas ir AS Ventspils nafta īpašnieks, ir apstiprinājuši, ka pārņems 20% no Shell piederošajām Vivo Energy akcijām 250 miljonu dolāru vērtībā. Pēc darījuma noslēgšanas Vitol un Helios kļūs par Vivo vienīgajiem īpašniekiem, vēsta Vitol uzņēmuma pārstāvji.

Trampa piedāvātie drošības resoru vadītāji kritiski pret Putinu un Kremli

Jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa piedāvātie aizsardzības ministra un Centrālās Izlūkošanas aģentūras priekšnieka kandidāti to oficiālās iztaujāšanas reizē par Krievijas prezidentu Vladimira Putina rīcību un politiku izteikušies visai kritiski.

Jūrmalā pensionāriem piešķirs 50 eiro pabalstu veselības aprūpes pakalpojumiem

Ceturtdien, 12.janvārī, Jūrmalas pilsētas domes sēdē deputāti apstiprināja saistošos noteikumus par Jūrmalas pilsētas pašvaldības pabalstu veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma cilvēkiem. Piešķirot 50 eiro pabalstu gadā veselības aprūpes pakalpojumiem.