bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

ĀM: Vešņakovs savos izteikumos pārsniedzis diplomātiskās prakses robežas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs

Uz Ārlietu ministriju (ĀM) ceturtdien, 12.maijā, izsaukts Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, ar kuru tikās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, lai paustu Latvijas puses nostāju par vēstnieka pēdējā laika intervijām presē. 

Pildegovičs norādīja, ka vēstnieks savos publiskajos izteikumos ir pārsniedzis diplomātiskajā praksē pieņemtās robežas. Valsts sekretārs kā nepieņemamu minēja vēstnieka pausto kritiku rezidences valsts īstenotajai iekšpolitikai un ārpolitikai,  apvainojumus Latvijai par meliem attiecībā uz Minskas vienošanās izpildi konflikta noregulējumam Ukrainā, pārmetumus par vēstures falsifikāciju. Kā absurds tika noraidīts vēstnieka apgalvojums, ka Latvijas valdība ierobežo Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt alternatīvu informāciju par pasaulē notiekošo, informē Ārlietu ministrija.

Tāpat Pildegovičs izteica vilšanos, ka, neskatoties uz vēstnieka ilgo kadenci Latvijā, viņam nav izdevies līdz galam izprast Latvijā un tās sabiedrībā notiekošos procesus. Vēstnieks tika aicināts izvairīties no vēstījumiem, kas vērsti uz Latvijas sabiedrības šķelšanu.

Valsts sekretārs pauda neizpratni par Vešņakova centieniem radīt iespaidu, ka Latvijas politiskās izvēles kavē Latvijas-Krievijas sadarbību. Valsts sekretārs atgādināja, ka Latvija vienmēr ir iestājusies par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, taču Krievijas īstenotā prettiesiskā Krimas aneksija un tās izprovocētais konflikts Ukrainas austrumos ir ietekmējuši šīs attiecības. Vienlaikus pat šajos sarežģītajos starptautiskajos apstākļos Latvija ir turpinājusi iespējamo un nepieciešamo dialogu ar Krieviju tādās jomās kā ekonomika, kultūra, pārrobežu sadarbība, kā arī sadarbība ārlietu, robežas un muitas dienestu starpā.

Vešņakovs intervijā Vesti segodņa apgalvojis, ka Latvijā un virknē citu valstu mērķtiecīgi tiek veikta Krievijas «demonizācija». Turklāt Krievija tiekot nepamatoti pelta, jo kāds vēloties novājināt šo valsti, izteicies vēstnieks, kurš sūrojies, ka minētā mērķa sasniegšanai pret Krieviju tiekot vērsta klaja propaganda, kā šādas propagandas piemērus nosaucot britu raidsabiedrības BBC analītisko filmu, kurā analizēti iespējamie attīstības scenāriji, Krievijai iebrūkot Latvijā, kā arī Latvijā tapušo dokumentālo filmu Ģenerālplāns.

Labām Krievijas un Latvijas attiecībām traucējot arī centieni falsificēt vēsturi un komisija, kas vērtē «zaudējumus no it kā padomju okupācijas». «Šis darbs ir pilnīgi destruktīvs un neperspektīvs,» paziņojis Vešņakovs, kurš uzsvēris, ka šādos apstākļos neesot pamata gaidīt ekonomiskās sadarbības uzlabošanos.

«Ka tikai Latvijai nevajadzēs pēc tam skaitīt zaudējumus no garām palaistajām ekonomiskās sadarbības iespējām. Diemžēl Latvija savā jauno laiku vēsturē jau daudzas iespējas ekonomikas attīstīšanai ir palaidusi garām – ar to es domāju sadarbību ar Krieviju,» izteicies vēstnieks. Pēc viņa vārdiem, attiecību uzlabošana esot atkarīga vien no Latvijas – no tā, «ko Latvija vēlas attiecībās ar Krieviju: konfrontāciju visos virzienos vai tomēr sadarbību».

Vešņakovs atkārtoti kritizējis Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju ieviestās sankcijas, par kurām «katram domājošam cilvēkam» esot skaidrs, ka ES tās nav izdevīgas. «Krievijas bizness dosies turp, kur to gaida. Un var gadīties, ka tad, kad sankcijas beigsies un Latvija sniegs roku sadarbībai, jau būs grūti mainīt virzienu uz jūsu valsti,» izteicies vēstnieks.

Krievijas pārstāvis paudis viedokli, ka Latvijā noskaņojumu pret Krieviju uzturot daļa politiķu, kuru neesot daudz, taču viņi «uzdod toni». Vešņakovs apgalvojis, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem esot pretējs viedoklis, taču viņu balsis netiekot sadzirdētas.

«Atliek cerēt, ka pienāks laiks, kad savu pozīciju skaļi paudīs arī tie, kuri ir pret «pretkrievijas» politiku,» paziņojis Vešņakovs.

Ref: 102.000.102.12677


Pievienot komentāru

  1. bovis teica:

    Krievija nav prognozējama valsts. Precīzi par to rakstīts V.Voinoviča grāmatā Kareijvja Ivana Čonkina neticamie piedzīvojumi.

    +1 0 -1 0

  2. V.Skandinavs teica:

    Manuprāt, vešņaks jau sen bija jāizraida no Latvijas, jo pateicoties viņa murgotajiem izteicieniem, politiskais stāvoklis Latvijā tikai pasliktinās. vešņaks ir “naida ģenerators”, kas cenšas kurināt naidu un starpnacionālo stāvokli, jo ļoti daudz sveštautieši tieši no viņa gaida norādījumus nākošajam solim. Šis nav tas cilvēks, kurš censtos noregulēt, bet gan tieši uztur spriedzi Latvijā un tas nav savienojams ar darbu diplomātiskajā korpusā. Tādi diplomāti ir jāizraida no valsts ar liegumu jelkad šķērsot Latvijas robežu, reģistrējot viņu Eiropas melnajā sarakstā!

    +1 0 -1 0

  3. a teica:

    Rašistu valsts kalpiem jau jāsaka rašistu runas.

    +1 0 -1 0

  4. Voldis teica:

    Pārlieku maiga ĀM reakcija. Vai tiešām valdība nesaprot, ka krievi ciena tikai stingrību?! Vešņakovs jau sen pārkāpis visas ne tikai diplomātiskās, bet arī pieklājības robežas. Bezkaunības kalngali!

    +1 0 -1 0

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.