bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

ĀM: Vešņakovs savos izteikumos pārsniedzis diplomātiskās prakses robežas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs

Uz Ārlietu ministriju (ĀM) ceturtdien, 12.maijā, izsaukts Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, ar kuru tikās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, lai paustu Latvijas puses nostāju par vēstnieka pēdējā laika intervijām presē. 

Pildegovičs norādīja, ka vēstnieks savos publiskajos izteikumos ir pārsniedzis diplomātiskajā praksē pieņemtās robežas. Valsts sekretārs kā nepieņemamu minēja vēstnieka pausto kritiku rezidences valsts īstenotajai iekšpolitikai un ārpolitikai,  apvainojumus Latvijai par meliem attiecībā uz Minskas vienošanās izpildi konflikta noregulējumam Ukrainā, pārmetumus par vēstures falsifikāciju. Kā absurds tika noraidīts vēstnieka apgalvojums, ka Latvijas valdība ierobežo Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt alternatīvu informāciju par pasaulē notiekošo, informē Ārlietu ministrija.

Tāpat Pildegovičs izteica vilšanos, ka, neskatoties uz vēstnieka ilgo kadenci Latvijā, viņam nav izdevies līdz galam izprast Latvijā un tās sabiedrībā notiekošos procesus. Vēstnieks tika aicināts izvairīties no vēstījumiem, kas vērsti uz Latvijas sabiedrības šķelšanu.

Valsts sekretārs pauda neizpratni par Vešņakova centieniem radīt iespaidu, ka Latvijas politiskās izvēles kavē Latvijas-Krievijas sadarbību. Valsts sekretārs atgādināja, ka Latvija vienmēr ir iestājusies par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, taču Krievijas īstenotā prettiesiskā Krimas aneksija un tās izprovocētais konflikts Ukrainas austrumos ir ietekmējuši šīs attiecības. Vienlaikus pat šajos sarežģītajos starptautiskajos apstākļos Latvija ir turpinājusi iespējamo un nepieciešamo dialogu ar Krieviju tādās jomās kā ekonomika, kultūra, pārrobežu sadarbība, kā arī sadarbība ārlietu, robežas un muitas dienestu starpā.

Vešņakovs intervijā Vesti segodņa apgalvojis, ka Latvijā un virknē citu valstu mērķtiecīgi tiek veikta Krievijas «demonizācija». Turklāt Krievija tiekot nepamatoti pelta, jo kāds vēloties novājināt šo valsti, izteicies vēstnieks, kurš sūrojies, ka minētā mērķa sasniegšanai pret Krieviju tiekot vērsta klaja propaganda, kā šādas propagandas piemērus nosaucot britu raidsabiedrības BBC analītisko filmu, kurā analizēti iespējamie attīstības scenāriji, Krievijai iebrūkot Latvijā, kā arī Latvijā tapušo dokumentālo filmu Ģenerālplāns.

Labām Krievijas un Latvijas attiecībām traucējot arī centieni falsificēt vēsturi un komisija, kas vērtē «zaudējumus no it kā padomju okupācijas». «Šis darbs ir pilnīgi destruktīvs un neperspektīvs,» paziņojis Vešņakovs, kurš uzsvēris, ka šādos apstākļos neesot pamata gaidīt ekonomiskās sadarbības uzlabošanos.

«Ka tikai Latvijai nevajadzēs pēc tam skaitīt zaudējumus no garām palaistajām ekonomiskās sadarbības iespējām. Diemžēl Latvija savā jauno laiku vēsturē jau daudzas iespējas ekonomikas attīstīšanai ir palaidusi garām – ar to es domāju sadarbību ar Krieviju,» izteicies vēstnieks. Pēc viņa vārdiem, attiecību uzlabošana esot atkarīga vien no Latvijas – no tā, «ko Latvija vēlas attiecībās ar Krieviju: konfrontāciju visos virzienos vai tomēr sadarbību».

Vešņakovs atkārtoti kritizējis Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju ieviestās sankcijas, par kurām «katram domājošam cilvēkam» esot skaidrs, ka ES tās nav izdevīgas. «Krievijas bizness dosies turp, kur to gaida. Un var gadīties, ka tad, kad sankcijas beigsies un Latvija sniegs roku sadarbībai, jau būs grūti mainīt virzienu uz jūsu valsti,» izteicies vēstnieks.

Krievijas pārstāvis paudis viedokli, ka Latvijā noskaņojumu pret Krieviju uzturot daļa politiķu, kuru neesot daudz, taču viņi «uzdod toni». Vešņakovs apgalvojis, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem esot pretējs viedoklis, taču viņu balsis netiekot sadzirdētas.

«Atliek cerēt, ka pienāks laiks, kad savu pozīciju skaļi paudīs arī tie, kuri ir pret «pretkrievijas» politiku,» paziņojis Vešņakovs.

Ref: 102.000.102.12677


Pievienot komentāru

  1. bovis teica:

    Krievija nav prognozējama valsts. Precīzi par to rakstīts V.Voinoviča grāmatā Kareijvja Ivana Čonkina neticamie piedzīvojumi.

    +1 0 -1 0

  2. V.Skandinavs teica:

    Manuprāt, vešņaks jau sen bija jāizraida no Latvijas, jo pateicoties viņa murgotajiem izteicieniem, politiskais stāvoklis Latvijā tikai pasliktinās. vešņaks ir “naida ģenerators”, kas cenšas kurināt naidu un starpnacionālo stāvokli, jo ļoti daudz sveštautieši tieši no viņa gaida norādījumus nākošajam solim. Šis nav tas cilvēks, kurš censtos noregulēt, bet gan tieši uztur spriedzi Latvijā un tas nav savienojams ar darbu diplomātiskajā korpusā. Tādi diplomāti ir jāizraida no valsts ar liegumu jelkad šķērsot Latvijas robežu, reģistrējot viņu Eiropas melnajā sarakstā!

    +1 0 -1 0

  3. a teica:

    Rašistu valsts kalpiem jau jāsaka rašistu runas.

    +1 0 -1 0

  4. Voldis teica:

    Pārlieku maiga ĀM reakcija. Vai tiešām valdība nesaprot, ka krievi ciena tikai stingrību?! Vešņakovs jau sen pārkāpis visas ne tikai diplomātiskās, bet arī pieklājības robežas. Bezkaunības kalngali!

    +1 0 -1 0

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.

Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi iepirkumu

Izsludināts iepirkums par piebraucamā ceļa Ventspilī, Talsu ielā 200, izveidi un sakārtotu teritoriju, lai viens no zemes nomniekiem tur varētu sākt savas ēkas būvniecību, ziņo Ventspils brīvosta.

Igaunijas investori apsver miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celšanu Latvijā

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Latvijā plāno ieviest ceļošanas pases

Deputāti iesnieguši grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, rosinot Latvijā ieviest ceļošanas pases, lai izvairītos no situācijām, kad tiek ierobežotas personu tiesības brīvi pārvietoties, kā arī piedalīties vēlēšanās.

Lauksaimnieki aicina balsot par zemes saglabāšanu vietējo iedzīvotāju īpašumā

Deputātiem nosūtīta vēstule ar aicinājumu atbalstīt lauksaimniekus, lauku iedzīvotājus un grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz vairāku nosacījumu ieviešanu zemes pircējiem un kurus 23.martā trešajā lasījumā skatīs Saeimas sēdē.

Sākas paziņojumu izsūtīšana par pašvaldību vēlēšanām

Šonedēļ Pilsonības migrācijas lietu pārvalde ir sākusi paziņojumu par vēlēšanām sagatavošanu un izsūtīšanu vēlētājiem. Ar to starpniecību vēlētāji tiks informēti par savu vēlēšanu iecirkni un balsošanas kārtību šā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās.

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.