bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Analītiķi: PVN likmes samazināšana augļiem un dārzeņiem būs muļķīgs lēmums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, atzīst banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādījis, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

«Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma – centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana,» tā Strautiņš.

Viņš skaidro, ka šajā gadījumā kaitējums ekonomikai tiks nodarīts divos veidos – tiks atņemts laiks pievienoto vērtību radošu risinājumu radīšanai un tiks traucēts cenu mehānisma darbībai, kas signalizē patērētājiem par dažādu preču un pakalpojumu salīdzinošajām izmaksām. «Valsts uzdevums nav mudināt patērētājus drīzāk iegādāties dārzeņus vai pienu, pārtiku vai apģērbus. Ja kādam trūkst naudas, tas jārisina ar sociālās politikas palīdzību. Ir grūti iedomāties muļķīgāku, triviālāku politikas mērķi kā kādas atsevišķu dārzeņu veidu cenu pazemināšana,» uzsver Strautiņš.

Tāpat viņš min, ka ar šādu lēmumu tiek sūtīts aplams signāls, ka lauksaimniecība ir nozare, kas nākotnē var nozīmīgi ietekmēt sabiedrības labklājību.

«Tā veido 2-2,5% no kopējās pievienotās vērtības. Turklāt tajā dārzeņu audzēšana veido niecīgu daļu. Esam lieli piena un graudu eksportētāji, klimata dēļ mums nav nekādu cerību kļūt par lieliem dārzeņu eksportētājiem. Aplama ir arī ziņa, ka iekšējais tirgus var būt nozīmīgs attīstību veicinošs faktors pat lauksaimniecībai, šai nelielajai nozarei. Apmēram divas trešdaļas piena un graudu tieši vai netieši eksportējam, tālākā nākotnē proporcija augs. Tur arī jāmeklē attīstības iespējas,» pauž Strautiņš.

Vienlaikus viņš arī atzīst, ka šis lēmums, neapšaubāmi, dārzeņu cenas samazinās, taču ražotāji naivi cer, ka tas palielinās pieprasījumu pēc viņu produktiem. «Pārtika ir prece, kuru lielākā daļa cilvēku pārstāj pirkt nevis tad, ka viņiem beidzas nauda, bet tad, ka viņiem to vairāk nevajag. Jā, ir bēdīgas situācijas, kad pirmā beidzas nauda, taču palīdzēšana viņiem ir sociālās politikas uzdevums. Piemēram, no 2002.gada līdz 2015.gadam Latvijas iedzīvotāju spēja pirkt kartupeļus (kartupeļu daudzums, kuru var nopirkt par vidējo algu) pieauga vairāk nekā trīs reizes, bet kartupeļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 40%. Pieaugot ienākumiem, cilvēki sāka vairāk pirkt citus produktus. Dārzeņi, kuri tiešām Latvijai raksturīgi, mēdz būt lēti jebkurā gadījumā,» saka DNB Bankas makroekonomikas eksperts.

«Tā vietā, lai veidotu tehnoloģiski attīstītu ekonomiku, grimstam provinciālā marasmā,» rezumē Strautiņš.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacījis, ka nodokļu palielināšana vai samazināšana ir politiska izšķiršanās. «Ja kungi lemj, tad tā būs būt. Tomēr, šķiet, ka šis lēmums ir samērojams ar deputātu kvotām, kad ir pārlieku liela vēlme izpatikt, neņemot vērā kontekstu,» viņš teica.

Viņš uzsver, ka PVN likmes pazemināšana augļiem un dārzeņiem, kā arī visam citam ir jāatliek malā, līdz tiek novadītas fundamentālās izmaiņas un izvērtēts kādas ir jaunās fiskālās iespējas.

«Šajā gadījumā nav ne mazākā skaidrojuma kādēļ tieši atbalsts ir šai grupai un nevienai citai. Un vai tiešām ieplānoto būs iespējams nokontrolēt. Turklāt vairums skaidrojumu ir baltiem diegiem šūti. Ja ir vēlme balstīt uzņēmējus, tad, vismaz ņemot vērā viņu bažas, būtu jāstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citu uzraugošo iestāžu darbs, nevis jāmazina PVN. Uzņēmējiem būtu jāatrod citi atbalsta pasākumi, manuprāt daudz efektīvāki,» saka Gašpuitis.

Iepriekš jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas ceturtdien, 7.septembrī, vienojās atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tajā skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Savukārt Latvijai raksturīgie dārzeņi un zaļumi, kuriem būtu jāievieš samazinātā PVN likme, ir kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, rožu kāposti, baltie un sarkanie galviņkāposti, dārza salāti un cigoriņi, burkāni, galda rāceņi, kāļi, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi, gurķi, nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas, citi nelobīti pākšu dārzeņi, selerijas, izņemot sakņu selerijas, spināti, tostarp Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes, rabarberi, kabači un ķirbji, lapu bietes, fenhelis, cukurkukurūza, pētersīļi, tostarp dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi, tajā skaitā bietīšu lapas, rukola un zirņu dīgsti.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS)  piektdien, 8.septembrī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja, ka Finanšu ministrija rosina samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem.

«Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku – dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājiem,» sacīja ministre.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Ref: 225.000.103.1859

 

Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».