bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita
LatviaLatvija

Analizē, kā valsts pārvalde rīkojas ar uzkrāto informāciju; atrod ilgstošus trūkumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un e-pārvaldes jomu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ilgstoši ir apzinājusies problēmas datu apritē, taču nav paredzējusi konkrētus risinājumus, secināts Valsts kontrolē (VK).

Tikmēr 75 iestādes uztur 178 valsts informācijas sistēmas. Lai sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus, iestādēm būtu savā starpā jāapmainās ar informāciju, taču šādas apmaiņas nodrošināšana praksē ir smagnējs un resursietilpīgs process. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem pat nākas pildīt kurjera funkciju, no vienas iestādes citai piegādājot informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā.

VK norāda, ka nav pieļaujams, ka iedzīvotājiem tiek atkārtoti pieprasīta informācija, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iestādēm tā jāiegūst pašām, sadarbojoties savā starpā primāri elektroniskā veidā.

«Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm netiek mērķtiecīgi koordinēta. VARAM vairāk kā desmit gadus ir zināmas problēmas šajā jomā. Tomēr ministrijas fokuss bijis uz ERAF projektu administrēšanu IKT jomā, kur katru gadu tiek investēti vidēji 16 miljoni eiro ERAF līdzekļu, nepietiekami pievēršoties kopējai valsts pārvaldes IKT attīstībai, tai skaitā datu apmaiņai, lai gan arī no budžeta līdzekļiem IKT jomai ik gadu tiek atvēlēti būtiski līdzekļi, t.i., 28 miljoni eiro IKT pilnveidei un 41 miljoni eiro IKT uzturēšanai,» norāda komisijā.

Proti, pēc viņu teiktā, šie līdzekļi nekalpo par pietiekamu atspērienu birokrātisko procesu mazināšanai valsts iestāžu darbībā, bet gan liek cilvēkiem būt kurjeriem.

Lai gan revīzijā ir konstatēti arī pozitīvi iestāžu sadarbības gadījumi, kopumā datu apmaiņas izveide starp tām ir smagnēja – iestādēm nav pietiekamas informācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem sadarbspējā, jo nav vienkopus apzināti ne 178 valsts informācijas sistēmās uzkrātie dati, ne šo datu aprite starp iestādēm.

Latvijā ir izstrādāts centralizēts risinājums informācijas apritei starp valsts, pašvaldību un privātām informācijas sistēmām – Valsts informācijas sistēmu savietotājs jeb VISS. Ilgtermiņā tas ir efektīvākais ceļš datu apmaiņai valsts pārvaldē. Tomēr šobrīd VISS izmanto tikai 11 iestādes un citas pievienojas kūtri, jo VARAM trūkst stratēģijas pārejai uz obligātu tā lietošanu, uzsver VK.

Komisijā norāda, ka patlaban VISS sistēmā ļoti aktīvi notiek Valsts ieņēmumu dienesta, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzkrātās informācijas apmaiņa par dažāda veida ieņēmumiem, pabalstiem un maksājumiem. Uzņēmumu reģistrs revīzijā uzsvēra, ka datu izplatīšanu attīstīs tikai VISS, netērējot resursus citiem informācijas apmaiņas veidiem.

Tāpat revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa iestāžu joprojām datu apmaiņai izmanto divpusējus datu apmaiņas kanālus, kuros nepieciešams būtisks manuālā darba ieguldījums, kā arī divpusējus sadarbības līgumus, kuru slēgšana mēdz aizņemt pat gadu un kuru uzturēšana prasa ievērojamus resursus. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vien ir noslēgusi 686 sadarbības līgumus par datu apmaiņu. Turklāt valstī trūkst vienotas kārtības, kā iestādēm visefektīvāk vienoties par šādu divpusēju informācijas apmaiņu, t.sk. par fizisko personu datu aizsardzību.

Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad iestādes pieprasa iedzīvotājiem iesniegt informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iemesli tam ir dažādi – nav aktualizēti normatīvie akti, iestādēm nav pieejas citu iestāžu datiem vai arī par to saņemšanu jāmaksā. «Piemēram, portālā www.latvija.lv aptuveni 18 % valsts iestāžu un 51 % pašvaldību pakalpojumu aprakstos tiek norādīta nepieciešamība iedzīvotājam iesniegt datus, kuri jau ir pieejami valsts pārvaldē. Kā pozitīvs piemērs jāmin LAD, kurš jau revīzijas laikā pārskatīja procesus un ES līdzfinansējuma saņemšanai lauku atbalstam vairs nav jāiesniedz izdruka no Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas. Tāpat Uzņēmumu reģistrā laulību līgumu reģistrācijai vairs nav jāuzrāda laulības apliecība.»

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, VARAM ir sniegti deviņi ieteikumi kopējās valsts savstarpējās datu apmaiņas plānošanas un pārvaldības uzlabošanai līdz 2021.gadam, bet Ekonomikas ministrijai, kas atbild par būvniecības jomu, sniegti četri specifiski ieteikumi Būvniecības informācijas sistēmas sekmīgākai ieviešanai un tālākai attīstībai. Ieteikumu mērķis ir veicināt gan efektīvāku valsts pārvaldē jau uzkrāto datu izmantošanu, gan vienkāršāku pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem.

VK norāda, lai gan valsts pārvaldē vēl nav panākta visaptveroša datu apmaiņa starp iestādēm, nākamais izaicinājums ir datu atvēršana, padarot publiskos reģistros uzkrāto informāciju pieejamu ikvienam, piemēram, pētniecības vajadzībām vai tirgū izstrādājot jaunus pakalpojumus. Par šajā jomā secināto Valsts kontrole informēs nākamajā nedēļā.

Ref:224.000.103.1646


Pievienot komentāru

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.