bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.02.2017 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

Antāne: Arī sadarbojoties ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

«Par Latvijas tranzīta nozares pašreizējo stāvokli neko labu pateikt nevaru – kravu apjomi mūsu ostās turpina kristies gan oglēm, gan naftas produktiem. Ogļu kravu apjomi Ventspils ostā pēdējā gada laikā nokritušies par 40%, savukārt kopējais kritums pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, sasniedz 20,5%, turklāt kritums turpinās jau kopš 2012.gada,» intervijā portālam BaltNews.lv stāsta biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Rīgas ostā, pēc viņas sacītā, kritums pēdējā gada laikā nav tik liels, taču tāpat pārsniedz 10%. Krass kritums ir arī kravām pa dzelzceļu – šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kopējais kravu kritums sasniedzis 20%. Tranzīta kravu plūsma caur ostām sarukusi par 19%.

«Visa šī gada laikā es amatpersonām – nozares ministriem un premjeram – apgalvoju, ka mūsu tranzīta nozare pārdzīvo nopietnas problēmas. Pirmo reizi es to pateicu vēl 2012.gadā, kad Pasaules bankas pētnieki prezentēja savu ziņojumu, kurā ar melnu uz balta bija rakstīts, ka Krievija plāno attīstīt savas ostas. Jau toreiz bija skaidrs, ka Krievijas kravas, kas veido 80% tranzīta, no mums aizplūdīs. Tādēļ Latvijai jo īpaši nepieciešama tranzīta nozares attīstības programma – ko mēs darīsim pēc vairākiem gadiem, kad šis brīdis beidzot pienāks,» intervijā uzsver Antāne. Pēc viņas sacītā, Krievijas stratēģija kopumā ir saprotama un loģiska – ja valstij ir savas ostas, tā ir ieinteresēta to attīstīšanā. Taču arī Latvijai ir ostas un ne jau viena, bet veselas trīs, kas nes lielu peļņu valstij – ap miljardu eiro gadā. «Taču mūsu vadītājus šī problēma nav uztraukusi, un tagad, kad pilnīga krievu kravu aizplūšana tuvojas arvien tuvāk, mēs sēžam un domājam, ko darīt. Par to vajadzēja domāt daudz agrāk, kad bija iespēja kaut ko mainīt,» tā Antāne.

Antāne jau iepriekš uzsvērusi, ka pat ja amatpersonas kaut ko dara, uzņēmēji to nejūt un nav redzējuši nevienu dokumentu ar stratēģisku plānu, kā tālāk rīkoties. «Mums ir ostu attīstības programma, kurā kravu apgrozījums sasniedz simts miljonus tonnu gadā. Taču tas ir absurds. Situācija ir ļoti mainījusies un šī programma nestrādā. Kravu apjomi krīt un pērn sasniedza vien 68 miljonus tonnu. Tā kā Latvijai steidzami ir nepieciešama  jauna tranzīta stratēģija mūsu ostām un dzelzceļam,» teic BATL prezidente.

Jautāta, ko tieši Latvija var piedāvāt Ķīnai jaunā Zīda ceļa projektā, ko nevar Krievija, BATL prezidente uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ar trim ostām Skandināvijas valstu tuvumā. Līdz ar to Latvija var Ķīnai piedāvāt izeju uz Eiropu un tālāk uz Rietumiem, ko Krievija, neietilpstoša ES, nevar izdarīt. «Taču, protams, ka sadarbībā ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju. Un te, kā vienmēr, no vienas puses ir politika, no otras – ekonomika. Es redzu, kas notiek ar mūsu ostām un dzelzceļu. Un ja mēs kā valsts gribam, lai tranzīta nozare nestu peļņu, bez Krievijas mums neiztikt. Ģeogrāfiju pagaidām neviens vēl nav atcēlis,» intervijā teic Antāne.

Viņasprāt, ir skumji, ka valdība ir norūpējusies par ugunsgrēka dzēšanu, kad puse mājas jau nodegusi, bet atlikusī daļa vēl liesmo. «Lai gan, ja ugunsgrēku mēģinātu apturēt, kad tas tikko izcēlās, situācija būtu pavisam cita. Tagad visu atjaunot būs daudz grūtāk. Tagad svarīgākais ir nevis jaunu kravu piesaistīšana, bet esošo noturēšana,» pārliecināta Antāne.

«Vienu var pateikt pavisam droši – tā kā bija pirms pāris gadiem, vairs nekad nebūs. Situācija strauji mainās ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Šobrīd priekšplānā izvirzās Ķīna, par ko agrāk neviens neaizdomājās. Ja Latvija spēs iekļauties šajā jaunajā tranzīta sistēmā, ar mūsu tranzīta nozari viss būs kārtībā,» norāda Antāne, paužot cerību, ka novembra sākumā Rīgā notiekošajā valstu sadarbības formāta 16+1 samitā Latvija spēs prezentēt savu tranzītu visaugstākajā līmenī. Pēc Antānes domām, Latvijai ir ļoti labas iespējas, jāspēj vienīgi tās profesionāli un gudri izmantot. Tikai no tā ir atkarīgs, vai tranzīts joprojām būs tā ekonomikas sfēra, kas nes peļņu, vai arī kritums nozarē turpināsies.

BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Ref: 102.000.102.13764


Pievienot komentāru

  1. EX saka:

    Antānei jāsaprot, ka kaimiņos dzīvo piromāns, kas vēsturiski ir slepkavojis un dedzinājis visur, kur rodas tāda iespēja. Māju jau nededzina Latvija bet Rutēnija.

    +1 0 -1 0

  2. gunis saka:

    Ne par velti ir teiciens,nespļauj akā.tagad kad līdz augšai piespļauta,sāk spriest,ka laikam tomēr būs jādzer no tās.

    +1 0 -1 0

  3. Leto saka:

    Es jau 20 gadus dzivoju ASV starp kiniesiem,pilnigi auksti sviedri paradas lasot,par to daudzumu to skibacaino kas bus Latvija,lai izdomat ka iefiltreties kuri visur megina ielist,un vietejos izest ara,ko jau ir panakusi seit.
    Sobrid seit ta jau ir nelaime vietejiem.Vini kiniesi ar ierociem neiznicina,

    +1 0 -1 0

  4. Andrejs Bubinduss saka:

    Bravo- no vilka bēgot, uz lāci kritisi…. ķīnieši….

    +1 0 -1 0

Valsts valodas centram strīds ar Ušakovu

Valsts valodas centrs noraida izskanējušo informāciju par Nila Ušakova sociālā tīkla profilā publicēto ziņu, ka «Valsts valodas centrs ir atradis vēl vienu iemeslu pamēģināt viņu administratīvi sodīt».

Lazdiņš: ST spriedums ir pamats pārvērtēt atteiktās pielaides valsts noslēpumam

Pēc bijušā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa pieteikuma, Satversmes Tiesa atzinusi, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. «Pēc ST lēmuma būtu pamats pārvērtēt vairāku gadu gaitā pieņemtos lēmumus par atteikumiem pielaidēm valsts noslēpumam.»

Rīgas pašvaldība apbalvo arhitektus par devumu pilsētai

Par nozīmīgu pienesumu Rīgas pilsētas arhitektūrā, pirmdien, 20.februārī, Rātsnamā tika apbalvoti labākie arhitekti. Pašvaldības apbalvojums piešķirts arhitektei Vitai Polkovņikovai, arhitektam Arnim Kleinbergam, arhitektam Vitautam Biekšam u.c.

Ozolaines nami valde vaino Kadžuli reiderismā

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību Ozolaines nami, ziņo Ozolaines nami valde.

Sākts kriminālprocess par negadījumu ar saslīdējušo lidmašīnu, kurā lidoja KHL komanda

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga.

Rīgas skolās pirmklasniekus jāreģistrē līdz 15.maijam; prioritāri sarakstā septiņigadnieki

Stājušies spēkā grozījumi, kas paredz, ka skolas, veicot pirmo klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendenti, kuri līdz 15.maijam ir reģistrēti skolā uzņemšanai pirmo klašu sarakstā.

Latvijas iedzīvotāji: Situācija Latvijas drošības jomā ir uzlabojusies

Latvijas iedzīvotāju bažas par valsts drošību ir mazinājušās, norāda Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati.

Piesaka iespējamu sešu minūšu braucienu no Tallinas līdz Helsinkiem

Igaunijai un Somijai turpinot izskatīt iespējas, kādu tuneli būvēt zem Baltijas jūras, kas savienotu abu valstu galvaspilsētas, ar futūristisku piedāvājumu nācis klajā kāds amerikāņu tehnoloģiju uzņēmums.

Turpmākos sešus gadus 3 500 ieslodzītie varēs konsultēties ar NVA speciālistiem

Lai veicinātu ieslodzīto personu sagatavošanu darbam brīvībā, palīdzot viņiem atgriezties sabiedrībā un ģimenēs, turpmākos sešus gadus kopumā 3 500 ieslodzītie ieslodzījuma vietās varēs saņemt individuālās vai grupu karjeras konsultācijas pie Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem.

Pieaug airBaltic pasažieru skaits

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gada janvārī ir pārvadājusi 187 996 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos, kas ir par 18% vairāk nekā pērn.

Igaunijas premjers vēlas piešķirt pilsonību tiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus

Igaunijas nepilsoņiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus, ir jāsaņem pilsonība, Latvijas Televīzijas raidījumam de facto komentē Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Būvizstrādājumu interneta vietnēs sniedz maldīgu informāciju

Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis pārkāpumus visās 29 pārbaudītajās būvizstrādājumu tirdzniecības interneta vietnēs, vēsta PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Sākas ES mēroga projekts Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola

Sadarbībā ar pedagogiem Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā sāk Eiropas Savienības mēroga programmu Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola. Tās mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties, to plānots ieviest visās ES dalībvalstīs.

Aug pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga – uzņēmēji atguvušies no krīzes

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Pētījums: Iedzīvotāji apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu pakalpojumus

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Aiztur vērtslietu viltotājus, kas darbojušies vairāku gadu garumā

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai piedāvā PVN reversās samaksas ieviešanu būvniecībā

Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valsts iestāžu darba plānā laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam iekļauti 60 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020.gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Raidījums: Saskaņas deputātu amatu rokādes - Live Riga sievas amatu pārņem māte

Dodoties dekrētā Rīgas tūrisma attīstības biroja darbiniecei, kura ir Saskaņas deputāta Sandra Bergmaņa sieva, tajā pašā amatā pieņemta Bergmaņa māte, vēsta raidījums Nekā Personīga.

«Saindētais» Kremļa oponents dodas atlabt ārpus Krievijas

Lai atgūtos no iespējamās saindēšanas, ārstēties ārpus Krievijas devies pazīstamais Kremļa oponents Vladimirs Kara-Murza, kurš februāra sākumā nokļuva komā pēkšņas orgānu mazspējas dēļ.

Ukrainas austrumos paredzēts sākt pamieru

Saskaņā ar starptautisku vienošanos, kas aizvadītajā nedēļas nogalē panākta Minhenē, pirmdien, 20.februārī, jāsākas pamieram Ukrainas austrumos notiekošajā karā, kas paredz pārtraukt uguni un pārvietot smagos ieročus prom no frontes līnijas.

ASV viceprezidents: Nevaram iedomāties labākus sabiedrotos kā Baltijas valstis

Baltijas valstu un ASV sadarbība ir nemainīgi spēcīga, pēc Baltijas valstu prezidentu un ASV viceprezidenta Maika Pensa tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Mainīgo laika apstākļu dēļ Rīgas ielās labo tikai «avārijas» bedres

Februārī Rīgas ielās veikta seguma atjaunošana 3 155 kvadrātmetru lielā platībā. To atjaunošanai ieguldīti 101 tūkstoši eiro, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments. Ierēdņi vienlaikus skaidro, ka nepatstāvīgo laika apstākļu dēļ ziemā tiek labotas tikai avārijas bedres.

DNB: Līgumus ar banku varēs parakstīt, izmantojot Skype

Izmantojot Skype sniegtās iespējas, banku klienti gan privātpersonas, gan uzņēmumi var attālināti saņemt dažādu pakalpojumu spektru no informatīvām konsultācijām līdz pat darījumu slēgšanai un līgumu parakstīšanai, BNN informē DNB banka, kas saviem klientiem ir aktivizējusi jaunas attālinātās saziņas iespējas.

Providus: Pašvaldību vēlēšanās partijas deleģē savus otrā plāna pārstāvjus

Lai arī pašlaik nav skaidrs, cik tieši Saeimas deputātu kandidēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, iemesls šādam solim varētu būt savu Saeimā nerealizēto ambīciju piepildīšana pašvaldību līmenī, savu viedokli pauž domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Šonedēļ gaidāmi nokrišņi, vietām arī sniegs

Virs Ziemeļeiropas atrodas plašs pazemināta atmosfēras spiediena apgabals, kas šonedēļ noteiks laika apstākļus Latvijā - debesis lielākoties būs mākoņainas un bieži gaidāmi arī nokrišņi, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas dienests.