bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 27.06.2017 | Vārda dienas: Malvīne, Malvis
LatviaLatvija

Antāne: Arī sadarbojoties ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

«Par Latvijas tranzīta nozares pašreizējo stāvokli neko labu pateikt nevaru – kravu apjomi mūsu ostās turpina kristies gan oglēm, gan naftas produktiem. Ogļu kravu apjomi Ventspils ostā pēdējā gada laikā nokritušies par 40%, savukārt kopējais kritums pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, sasniedz 20,5%, turklāt kritums turpinās jau kopš 2012.gada,» intervijā portālam BaltNews.lv stāsta biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Rīgas ostā, pēc viņas sacītā, kritums pēdējā gada laikā nav tik liels, taču tāpat pārsniedz 10%. Krass kritums ir arī kravām pa dzelzceļu – šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kopējais kravu kritums sasniedzis 20%. Tranzīta kravu plūsma caur ostām sarukusi par 19%.

«Visa šī gada laikā es amatpersonām – nozares ministriem un premjeram – apgalvoju, ka mūsu tranzīta nozare pārdzīvo nopietnas problēmas. Pirmo reizi es to pateicu vēl 2012.gadā, kad Pasaules bankas pētnieki prezentēja savu ziņojumu, kurā ar melnu uz balta bija rakstīts, ka Krievija plāno attīstīt savas ostas. Jau toreiz bija skaidrs, ka Krievijas kravas, kas veido 80% tranzīta, no mums aizplūdīs. Tādēļ Latvijai jo īpaši nepieciešama tranzīta nozares attīstības programma – ko mēs darīsim pēc vairākiem gadiem, kad šis brīdis beidzot pienāks,» intervijā uzsver Antāne. Pēc viņas sacītā, Krievijas stratēģija kopumā ir saprotama un loģiska – ja valstij ir savas ostas, tā ir ieinteresēta to attīstīšanā. Taču arī Latvijai ir ostas un ne jau viena, bet veselas trīs, kas nes lielu peļņu valstij – ap miljardu eiro gadā. «Taču mūsu vadītājus šī problēma nav uztraukusi, un tagad, kad pilnīga krievu kravu aizplūšana tuvojas arvien tuvāk, mēs sēžam un domājam, ko darīt. Par to vajadzēja domāt daudz agrāk, kad bija iespēja kaut ko mainīt,» tā Antāne.

Antāne jau iepriekš uzsvērusi, ka pat ja amatpersonas kaut ko dara, uzņēmēji to nejūt un nav redzējuši nevienu dokumentu ar stratēģisku plānu, kā tālāk rīkoties. «Mums ir ostu attīstības programma, kurā kravu apgrozījums sasniedz simts miljonus tonnu gadā. Taču tas ir absurds. Situācija ir ļoti mainījusies un šī programma nestrādā. Kravu apjomi krīt un pērn sasniedza vien 68 miljonus tonnu. Tā kā Latvijai steidzami ir nepieciešama  jauna tranzīta stratēģija mūsu ostām un dzelzceļam,» teic BATL prezidente.

Jautāta, ko tieši Latvija var piedāvāt Ķīnai jaunā Zīda ceļa projektā, ko nevar Krievija, BATL prezidente uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ar trim ostām Skandināvijas valstu tuvumā. Līdz ar to Latvija var Ķīnai piedāvāt izeju uz Eiropu un tālāk uz Rietumiem, ko Krievija, neietilpstoša ES, nevar izdarīt. «Taču, protams, ka sadarbībā ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju. Un te, kā vienmēr, no vienas puses ir politika, no otras – ekonomika. Es redzu, kas notiek ar mūsu ostām un dzelzceļu. Un ja mēs kā valsts gribam, lai tranzīta nozare nestu peļņu, bez Krievijas mums neiztikt. Ģeogrāfiju pagaidām neviens vēl nav atcēlis,» intervijā teic Antāne.

Viņasprāt, ir skumji, ka valdība ir norūpējusies par ugunsgrēka dzēšanu, kad puse mājas jau nodegusi, bet atlikusī daļa vēl liesmo. «Lai gan, ja ugunsgrēku mēģinātu apturēt, kad tas tikko izcēlās, situācija būtu pavisam cita. Tagad visu atjaunot būs daudz grūtāk. Tagad svarīgākais ir nevis jaunu kravu piesaistīšana, bet esošo noturēšana,» pārliecināta Antāne.

«Vienu var pateikt pavisam droši – tā kā bija pirms pāris gadiem, vairs nekad nebūs. Situācija strauji mainās ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Šobrīd priekšplānā izvirzās Ķīna, par ko agrāk neviens neaizdomājās. Ja Latvija spēs iekļauties šajā jaunajā tranzīta sistēmā, ar mūsu tranzīta nozari viss būs kārtībā,» norāda Antāne, paužot cerību, ka novembra sākumā Rīgā notiekošajā valstu sadarbības formāta 16+1 samitā Latvija spēs prezentēt savu tranzītu visaugstākajā līmenī. Pēc Antānes domām, Latvijai ir ļoti labas iespējas, jāspēj vienīgi tās profesionāli un gudri izmantot. Tikai no tā ir atkarīgs, vai tranzīts joprojām būs tā ekonomikas sfēra, kas nes peļņu, vai arī kritums nozarē turpināsies.

BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Ref: 102.000.102.13764


Pievienot komentāru

  1. EX teica:

    Antānei jāsaprot, ka kaimiņos dzīvo piromāns, kas vēsturiski ir slepkavojis un dedzinājis visur, kur rodas tāda iespēja. Māju jau nededzina Latvija bet Rutēnija.

    +1 0 -1 0

  2. gunis teica:

    Ne par velti ir teiciens,nespļauj akā.tagad kad līdz augšai piespļauta,sāk spriest,ka laikam tomēr būs jādzer no tās.

    +1 0 -1 0

  3. Leto teica:

    Es jau 20 gadus dzivoju ASV starp kiniesiem,pilnigi auksti sviedri paradas lasot,par to daudzumu to skibacaino kas bus Latvija,lai izdomat ka iefiltreties kuri visur megina ielist,un vietejos izest ara,ko jau ir panakusi seit.
    Sobrid seit ta jau ir nelaime vietejiem.Vini kiniesi ar ierociem neiznicina,

    +1 0 -1 0

  4. Andrejs Bubinduss teica:

    Bravo- no vilka bēgot, uz lāci kritisi…. ķīnieši….

    +1 0 -1 0

Pārdošanas eksperts: Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša

Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu, apgalvo gaļas pārstrādes uzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš.

VID: Turpmāk nokavējuma nauda nepārsniegs 40% no parāda summas

No 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40 procentiem no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 80 likumus

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 18.aprīļa sanāca uz deviņām kārtējām un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 80 likumus – 14 jaunus un grozījumus 66 likumos. Divus likumus Valsts prezidents Saeimai atgriezis otrreizējai caurlūkošanai, BNN ziņo Saeimas preses dienestā.

Latvijā HES piecos mēnešos saražots par 59,1% vairāk elektroenerģijas

Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā hidroelektrostacijās elektroenerģija saražota par 59,1% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Gerhards: Pāragri spriest kā turpmākajos gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss

Patlaban ir pāragri prognozēt, kā turpmākajos četros gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss, pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Ukrainā atliek Janukoviča prāvas izskatīšanu

Tiesa Kijevā atlikusi tiesas sēdi lietā par Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča, iespējams, pastrādāto valsts nodevību. Kijevas Obolonska rajona tiesā pirmdien, 26.jūnijā, Janukoviča advokāti iestājušies pret valsts prokurora Ruslana Kravčenko iesniegumu par lietas izskatīšanu īpašā kārtībā, bez apsūdzētā klātbūtnes.

Satiksmes ministrija paraksta saprašanās memorandu ar Ķīnas ziņu aģentūru Xinhua

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un Ķīnas ziņu aģentūras viceprezidents LIU Siyang parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību divpusēja un daudzpusēja mēroga transporta un loģistikas sektora aktualitātēm saistītas informācijas apmaiņu un izplatīšanu, BNN ziņo ministrijā.

 Ar Bartaševiču priekšgalā Saskaņa saglabā varu Rēzeknē

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā pirmdien, 26.jūnijā, atkārtoti ievēlēts Saskaņas saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Par Bartaševiču balsoja desmit deputāti, pret bija divi. Viņš bija vienīgais kandidāts pilsētas domes priekšsēdētāja amatam.

Importējot tekstilu no Baltkrievijas, vairs nebūs jāsaņem uzraudzības dokuments

Sākot ar šī gada 3.jūliju, importējot tekstilu Eiropas Savienībā no Baltkrievijas, vairs nebūs nepieciešams Ārlietu ministrijas uzraudzības dokuments.

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Viedoklis: Gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā

«Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm. Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām.»

Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai

Būvnieki pirmdien, 26.jūnijā, sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai.

Baltijā uzācis darbu pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls

Darbību uzsācis Baltijā pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls Shareswall. Proti, ja ir vēlme paplašināt savu darbību Baltijā, tad to īstenot, atrast sadarbības partnerus un investorus būs iespējams, izmantojot Shareswall platformu,» sola platformas dibinātājs.

Tiesa lemj no bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem piedzīt 15 miljonus eiro

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada jūnijā nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem.

Saeimas deputāti aicina apturēt sankcijas par patvēruma meklētāju neuzņemšanu

Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas 23 Saeimas deputāti vērsušies pie Eiropas Komisijas ar iesniegumu, aicinot apturēt plānoto sankciju noteikšanu Polijai, Čehijai un Ungārijai par patvēruma meklētāju neuzņemšanu.

Nedēļa Lietuvā. Kosmosā palaiž Lietuvas satelītu

Ar raķeti no Indijas kosmosā palaists Lietuvas otrais Zemes mākslīgais pavadonis Lituanica SAT-2, ko uzstrādājuši Viļņas Universitātes un uzņēmuma NanoAvionics speciālisti.

Londonā pēc traģiskā ugunsgrēka prasa izvākties no bīstamiem namiem

Pēc traģiskā ugunsgrēka daudzdzīvokļu augstceltnē Londonā varas iestādes, neraugoties uz iedzīvotāju pretestību, prasa izvākties četru daudzdzīvokļu augstceltņu iemītniekiem, jo ēku konstrukcija līdzinās nodegušās ēkas konstrukcijai.

Varu Daugavpilī pārņem Saskaņa

Ar balsu vairākumu Daugavpils pilsētas domes vadītāja amatā pirmdien, 26.jūnijā, ievēlēts Saskaņas saraksta līderis Andrejs Elksniņš, līdz ar ko šis politiskais spēks nonācis pie abu Latvijas lielāko pilsētu vadības grožiem.

Darba devēji: Lai pieaugtu strādājošo atalgojums, nevar pieļaut nodokļu palielinājumu

«Sociālie un sadarbības partneri ir aktīvi piedalījušies nodokļu reformas pamatprincipu izstrādāšanā, bet valdošā koalīcija šobrīd vilcinās ar visai sabiedrībai būtiska lēmuma pieņemšanu, neņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju viedokli», informē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Latvijā bijis trešais mazākais jaunu komercauto reģistrācijas kritums Eiropā

Latvijā šī gada janvārī-maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem bijis trešais mazākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas kritums Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas publicētie dati.

LOB: Mežizstrāde, kas notiek, kad putnu ligzdās ir olas - apzināta putnu nogalināšana

Latvijas Ornitoloģijas biedrības aprēķini liecina, ka ik gadu valsts mežos mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.

Svētku brīvdienās pieķerti 70 dzērājšoferi; trešdaļa stiprā reibumā

Svētku brīvdienās Valsts policija pieķērusi 70 dzērājšoferus, no kuriem trešdaļa bijusi 1,5 vai vairāk promiļu reibumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma stāsta Valsts policijas Metodikas un analītiskās nodaļas priekšnieks Andris Locus.

37,34 miljoni eiro - informācijas sniegšanas izmaksas starp valsts pārvaldes iestādēm 

Informācijas sniegšanas izmaksas starp valsts pārvaldes iestādēm aplēstas 37,34 miljonu eiro apmērā, norāda Valsts kancelejā. Valsts kancelejā atzīmē, ka valsts pārvaldes iestādes pastāvīgi sniedz dažādu veidu informāciju, piemēram, atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, pārskatus par padarīto darbu, informāciju par statistikas datiem.

Itālijas valdība glābj divas bankas par 5,2 miljardiem eiro

Itālijas valdība iejaukusies komercbanku sistēmā, lai par kopumā 5,2 miljardiem eiro glābtu divas Venēcijas reģionā strādājošas bankas.

Šonedēļ Latvijā bieži gaidāms lietus

Šonedēļ gaidāms nepastāvīgs laiks, un bieži līs. Nedēļas vidū vietām gaisa temperatūra pārsniegs +25 grādus pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Jaunākie komentāri