bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 11.12.2016 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Antāne: Arī sadarbojoties ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

«Par Latvijas tranzīta nozares pašreizējo stāvokli neko labu pateikt nevaru – kravu apjomi mūsu ostās turpina kristies gan oglēm, gan naftas produktiem. Ogļu kravu apjomi Ventspils ostā pēdējā gada laikā nokritušies par 40%, savukārt kopējais kritums pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, sasniedz 20,5%, turklāt kritums turpinās jau kopš 2012.gada,» intervijā portālam BaltNews.lv stāsta biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Rīgas ostā, pēc viņas sacītā, kritums pēdējā gada laikā nav tik liels, taču tāpat pārsniedz 10%. Krass kritums ir arī kravām pa dzelzceļu – šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kopējais kravu kritums sasniedzis 20%. Tranzīta kravu plūsma caur ostām sarukusi par 19%.

«Visa šī gada laikā es amatpersonām – nozares ministriem un premjeram – apgalvoju, ka mūsu tranzīta nozare pārdzīvo nopietnas problēmas. Pirmo reizi es to pateicu vēl 2012.gadā, kad Pasaules bankas pētnieki prezentēja savu ziņojumu, kurā ar melnu uz balta bija rakstīts, ka Krievija plāno attīstīt savas ostas. Jau toreiz bija skaidrs, ka Krievijas kravas, kas veido 80% tranzīta, no mums aizplūdīs. Tādēļ Latvijai jo īpaši nepieciešama tranzīta nozares attīstības programma – ko mēs darīsim pēc vairākiem gadiem, kad šis brīdis beidzot pienāks,» intervijā uzsver Antāne. Pēc viņas sacītā, Krievijas stratēģija kopumā ir saprotama un loģiska – ja valstij ir savas ostas, tā ir ieinteresēta to attīstīšanā. Taču arī Latvijai ir ostas un ne jau viena, bet veselas trīs, kas nes lielu peļņu valstij – ap miljardu eiro gadā. «Taču mūsu vadītājus šī problēma nav uztraukusi, un tagad, kad pilnīga krievu kravu aizplūšana tuvojas arvien tuvāk, mēs sēžam un domājam, ko darīt. Par to vajadzēja domāt daudz agrāk, kad bija iespēja kaut ko mainīt,» tā Antāne.

Antāne jau iepriekš uzsvērusi, ka pat ja amatpersonas kaut ko dara, uzņēmēji to nejūt un nav redzējuši nevienu dokumentu ar stratēģisku plānu, kā tālāk rīkoties. «Mums ir ostu attīstības programma, kurā kravu apgrozījums sasniedz simts miljonus tonnu gadā. Taču tas ir absurds. Situācija ir ļoti mainījusies un šī programma nestrādā. Kravu apjomi krīt un pērn sasniedza vien 68 miljonus tonnu. Tā kā Latvijai steidzami ir nepieciešama  jauna tranzīta stratēģija mūsu ostām un dzelzceļam,» teic BATL prezidente.

Jautāta, ko tieši Latvija var piedāvāt Ķīnai jaunā Zīda ceļa projektā, ko nevar Krievija, BATL prezidente uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ar trim ostām Skandināvijas valstu tuvumā. Līdz ar to Latvija var Ķīnai piedāvāt izeju uz Eiropu un tālāk uz Rietumiem, ko Krievija, neietilpstoša ES, nevar izdarīt. «Taču, protams, ka sadarbībā ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju. Un te, kā vienmēr, no vienas puses ir politika, no otras – ekonomika. Es redzu, kas notiek ar mūsu ostām un dzelzceļu. Un ja mēs kā valsts gribam, lai tranzīta nozare nestu peļņu, bez Krievijas mums neiztikt. Ģeogrāfiju pagaidām neviens vēl nav atcēlis,» intervijā teic Antāne.

Viņasprāt, ir skumji, ka valdība ir norūpējusies par ugunsgrēka dzēšanu, kad puse mājas jau nodegusi, bet atlikusī daļa vēl liesmo. «Lai gan, ja ugunsgrēku mēģinātu apturēt, kad tas tikko izcēlās, situācija būtu pavisam cita. Tagad visu atjaunot būs daudz grūtāk. Tagad svarīgākais ir nevis jaunu kravu piesaistīšana, bet esošo noturēšana,» pārliecināta Antāne.

«Vienu var pateikt pavisam droši – tā kā bija pirms pāris gadiem, vairs nekad nebūs. Situācija strauji mainās ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Šobrīd priekšplānā izvirzās Ķīna, par ko agrāk neviens neaizdomājās. Ja Latvija spēs iekļauties šajā jaunajā tranzīta sistēmā, ar mūsu tranzīta nozari viss būs kārtībā,» norāda Antāne, paužot cerību, ka novembra sākumā Rīgā notiekošajā valstu sadarbības formāta 16+1 samitā Latvija spēs prezentēt savu tranzītu visaugstākajā līmenī. Pēc Antānes domām, Latvijai ir ļoti labas iespējas, jāspēj vienīgi tās profesionāli un gudri izmantot. Tikai no tā ir atkarīgs, vai tranzīts joprojām būs tā ekonomikas sfēra, kas nes peļņu, vai arī kritums nozarē turpināsies.

BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Ref: 102.000.102.13764


Pievienot komentāru

  1. EX saka:

    Antānei jāsaprot, ka kaimiņos dzīvo piromāns, kas vēsturiski ir slepkavojis un dedzinājis visur, kur rodas tāda iespēja. Māju jau nededzina Latvija bet Rutēnija.

    +1 0 -1 0

  2. gunis saka:

    Ne par velti ir teiciens,nespļauj akā.tagad kad līdz augšai piespļauta,sāk spriest,ka laikam tomēr būs jādzer no tās.

    +1 0 -1 0

  3. Leto saka:

    Es jau 20 gadus dzivoju ASV starp kiniesiem,pilnigi auksti sviedri paradas lasot,par to daudzumu to skibacaino kas bus Latvija,lai izdomat ka iefiltreties kuri visur megina ielist,un vietejos izest ara,ko jau ir panakusi seit.
    Sobrid seit ta jau ir nelaime vietejiem.Vini kiniesi ar ierociem neiznicina,

    +1 0 -1 0

  4. Andrejs Bubinduss saka:

    Bravo- no vilka bēgot, uz lāci kritisi…. ķīnieši….

    +1 0 -1 0

Līdz 2020.gadam plāno izveidot Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu

Baltijas Ministru Padomes premjerministru tikšanās laikā piektdien, 9.decembrī, Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā gāzes tirgus izveidi ar mērķi līdz 2020.gadam izveidot vienotu un reģionālu Baltijas valstu gāzes tirgu.

Piebalgs: Pašreizējie plāni ir pretrunā Kučinska pārstāvētās ZZS solījumiem

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības apzināti pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, apgalvojot, ka lēmums par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu ir iepriekšējo valdību atbildība, pauž partijas Vienotība priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Igaunijā no valsts uzņēmumu padomēm atsauc visus parlamentāriešus

Igaunijas ekonomisko lietu un infrastruktūras ministre Kadri Simsone (Kadri Simsone) un uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs Urve Palo (Urve Palo) 9.decembrī paziņojuši, ka atsauc visus parlamenta deputātus no valsts uzņēmumu uzraudzības padomēm.

Sarucis kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās

Baltijas valstu ostās šogad desmit mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 120,662 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,3% jeb 5,37 miljoniem tonnu mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijas premjera partija aizstāv sadarbības protokolu ar Vienoto Krieviju

Igaunijā valdošā Centra partija neuzdrīkstas pārtraukt sadarbības līgumu Krievijas politiskās elites pārstāvēto politisko spēku Vienotā Krievija, tā 8.decembrī norādījusi «centristu» priekšsēdētāja vietniece un Igaunijas izglītības ministre Mailisa Repsa.

Ratass iepazīstina Vējoni ar Igaunijas jaunās valdības plāniem

«Jaunā Igaunijas valdība turpinās iepriekšējo valdību prioritātes ārpolitikā un drošības jomā, stiprinot sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros,» tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni norādīja jaunais Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

Putnu gripa jau tuvu Baltijai – PVD aicina būt piesardzīgiem

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas H5N8 vīruss - lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, mierina Pārtikas un veterinārais dienests, vienlaikus aicinot putnu turētājus būt modriem.

Norvēģis «skaipā» seksuāli izmanto 62 nepilngadīgos

Tiesa Norvēģijā 8.decembrī atzinusi kādu 66 gadus vecu vīrieti par vainīgu bērnu un pusaudžu seksuālā izmantošanā interneta saziņas programmā Skype un piespriedusi tam astoņus gadus ilgu cietumsodu.

Dubultojusies Latvijas ģimenēm hipotekārajos kredītos izsniegtā kopsumma

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Baltijas valstu parlamentārieši saņem ASV atbalstu reģiona drošībai

«Amerikas Savienoto Valstu senatoru galvenais vēstījums - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav pamata satraukumam par NATO saistību nepildīšanu no sabiedroto puses,» norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Nedēļas nogalē Latvijā atkal gaidāms sniegs

Maksimālā gaisa temperatūra piektdien, 9.decembrī, vēl saglabāsies +4…+7 grādu robežās pēc Celsija un daudzviet gaidāms arī lietus. Tomēr jau naktī uz sestdienu, līdz ar lēnu līdz mērenu ziemeļu puses vēju, Latvijā ieplūdīs ievērojami aukstāks gaiss.

ECB pagarina vērtspapīru iepirkšanas programmu

Eiropas Centrālā banka 8.decembrī paziņojusi, ka pagarinās tās vērtspapīru iepirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada decembrim, taču papildu periodā ikmēneša iepirkumus plāno veikt par 20 miljardiem eiro mēnesī.

Lietuvā starptautiskā izglītības reitinga rezultātus vērtē kā «biedējošus»

69 valstu konkurencē Lietuvas pamatskolēnu zināšanas dabaszinātnēs ierindotas 36.vietā liecina organizācijas OECD šonedēļ publiskotie Starptautiskās Skolēnu vērtējuma programmas rezultāti par 2015.gadu. Lietuvas piedspadsmitgadnieku rezultāti šajos mācību priekšmetos ir pasliktinājušies un optimismu neraisa.

Ik dienu konstatē 323 000 kaitīgo ļaunprogrammatūru

Kaspersky Lab ļaunprogrammatūru mākoņdatubāzē pašlaik glabājas miljards kaitīgu objektu, tostarp vīrusi, Trojas zirgi, sāndurvis, izspiedējvīrusi, kā arī reklāmas lietotnes un to sastāvdaļas. Piektdaļu ir atklājusi un atzinusi par kaitīgu Astraea - uz mašīnmācīšanos balstīta ļaunprogrammatūru analīzes sistēma.

Nordea: Baltijas valstis negaida «viegla pastaiga parkā»

Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi pie viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā. Taču Baltijas valstis ir to sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ieskaitot Luksemburgu, Dāniju un Slovākiju, kas spēj izpildīt visus Māstrihtas kritērijus.

Somijas pasts noliedz, ka «nozaudējis» 10'000 avīžu

Somijas mediju vidē par vienu no skaļākajām ziņām 7.decembrī kļuvis kuriozs, ka valsts pasta uzņēmums «nozaudējis» visu sociāldemokrātiskā nedēļas laikraksta Demokraatti jaunākā numura metienu. Pasta pārstāvji gan pārmetumus noliedz.

Vidējais patēriņa cenu līmenis audzis par 1,3%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Izstrādāta ceļu satiksmes negadījumu interaktīvā karte

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādājis interaktīvu karti, kurā tiek apkopoti un vizualizēti Latvijā notikušie ceļu satiksmes negadījumi.

Austrijas jaunais prezidents – Igaunijas «bēgļu bērns»

Aleksandram van der Bellenam, kurš 4.decembrī uzvarējis Austrijas prezidenta vēlēšanās, māte ir igauniete, un viņa vecāki 1940.gadā pametuši Igauniju, lai dotos bēgļu gaitās.

Igaunijā cenu kāpumu izraisījis dārgāks alkohols un degviela

Igaunijā pēdējā gada laikā novērots mazs patēriņa cenu kāpums – no 2015.gada novembra līdz 2016.gada novembrim patēriņa cenu indekss kāpis viena procenta apmērā. Statistiķi vērtē, ka galvenie ietekmējošie faktori bijuši degvielas, alkohola un tabakas sadārdzināšanās.

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijas Gāze saņem licenci dabasgāzes sadalei uz 20 gadiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ceturtdien, 8.decembrī, nolēma izsniegt AS Latvijas Gāze licenci sabiedriskā pakalpojuma - dabasgāzes sadales - sniegšanai uz 20 gadiem - līdz 2037.gada 10.februārim.

Apple iPhone «aizdegšanās gadījumos» vaino ārējus faktorus

Reaģējot uz ziņām, ka vairākiem iPhone lietotājiem viedtālruņi aizdegušies, amerikāņu datortehnoloģiju milzis Apple šonedēļ negadījumos vainojis ārējus apstākļus, nevis datorierīču uzbūvi vai detaļas.

Deputātu kvotu izdāļāsanas dēļ aicina atkāpties finanšu ministri

Neizdarības dēļ valsts plāno atcelt obligāto sociālo iemaksu ieviešanu un strauji paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no 9% līdz 15%, norāda partija Latvijas attīstībai un ņemot vērā demonstrēto bezatbildību un neorganizētību, izsaka neuzticību finanšu ministrei Danai Reiznieciei-Ozolai, aicinot viņu atkāpties.

Par 10 miljardiem pārdos Krievijas naftas koncerna daļas

Krievijas valdība 7.decembrī paziņojusi, ka Krievijas lielākā naftas uzņēmuma Rosneft 19,5% daļu iegādāsies britu-šveiciešu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums Glencore un Kataras valdības ieguldījumu fonds.

Jaunākie komentāri