bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 29.04.2017 | Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis
LatviaLatvija

Antāne: Arī sadarbojoties ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

«Par Latvijas tranzīta nozares pašreizējo stāvokli neko labu pateikt nevaru – kravu apjomi mūsu ostās turpina kristies gan oglēm, gan naftas produktiem. Ogļu kravu apjomi Ventspils ostā pēdējā gada laikā nokritušies par 40%, savukārt kopējais kritums pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, sasniedz 20,5%, turklāt kritums turpinās jau kopš 2012.gada,» intervijā portālam BaltNews.lv stāsta biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Rīgas ostā, pēc viņas sacītā, kritums pēdējā gada laikā nav tik liels, taču tāpat pārsniedz 10%. Krass kritums ir arī kravām pa dzelzceļu – šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kopējais kravu kritums sasniedzis 20%. Tranzīta kravu plūsma caur ostām sarukusi par 19%.

«Visa šī gada laikā es amatpersonām – nozares ministriem un premjeram – apgalvoju, ka mūsu tranzīta nozare pārdzīvo nopietnas problēmas. Pirmo reizi es to pateicu vēl 2012.gadā, kad Pasaules bankas pētnieki prezentēja savu ziņojumu, kurā ar melnu uz balta bija rakstīts, ka Krievija plāno attīstīt savas ostas. Jau toreiz bija skaidrs, ka Krievijas kravas, kas veido 80% tranzīta, no mums aizplūdīs. Tādēļ Latvijai jo īpaši nepieciešama tranzīta nozares attīstības programma – ko mēs darīsim pēc vairākiem gadiem, kad šis brīdis beidzot pienāks,» intervijā uzsver Antāne. Pēc viņas sacītā, Krievijas stratēģija kopumā ir saprotama un loģiska – ja valstij ir savas ostas, tā ir ieinteresēta to attīstīšanā. Taču arī Latvijai ir ostas un ne jau viena, bet veselas trīs, kas nes lielu peļņu valstij – ap miljardu eiro gadā. «Taču mūsu vadītājus šī problēma nav uztraukusi, un tagad, kad pilnīga krievu kravu aizplūšana tuvojas arvien tuvāk, mēs sēžam un domājam, ko darīt. Par to vajadzēja domāt daudz agrāk, kad bija iespēja kaut ko mainīt,» tā Antāne.

Antāne jau iepriekš uzsvērusi, ka pat ja amatpersonas kaut ko dara, uzņēmēji to nejūt un nav redzējuši nevienu dokumentu ar stratēģisku plānu, kā tālāk rīkoties. «Mums ir ostu attīstības programma, kurā kravu apgrozījums sasniedz simts miljonus tonnu gadā. Taču tas ir absurds. Situācija ir ļoti mainījusies un šī programma nestrādā. Kravu apjomi krīt un pērn sasniedza vien 68 miljonus tonnu. Tā kā Latvijai steidzami ir nepieciešama  jauna tranzīta stratēģija mūsu ostām un dzelzceļam,» teic BATL prezidente.

Jautāta, ko tieši Latvija var piedāvāt Ķīnai jaunā Zīda ceļa projektā, ko nevar Krievija, BATL prezidente uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ar trim ostām Skandināvijas valstu tuvumā. Līdz ar to Latvija var Ķīnai piedāvāt izeju uz Eiropu un tālāk uz Rietumiem, ko Krievija, neietilpstoša ES, nevar izdarīt. «Taču, protams, ka sadarbībā ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju. Un te, kā vienmēr, no vienas puses ir politika, no otras – ekonomika. Es redzu, kas notiek ar mūsu ostām un dzelzceļu. Un ja mēs kā valsts gribam, lai tranzīta nozare nestu peļņu, bez Krievijas mums neiztikt. Ģeogrāfiju pagaidām neviens vēl nav atcēlis,» intervijā teic Antāne.

Viņasprāt, ir skumji, ka valdība ir norūpējusies par ugunsgrēka dzēšanu, kad puse mājas jau nodegusi, bet atlikusī daļa vēl liesmo. «Lai gan, ja ugunsgrēku mēģinātu apturēt, kad tas tikko izcēlās, situācija būtu pavisam cita. Tagad visu atjaunot būs daudz grūtāk. Tagad svarīgākais ir nevis jaunu kravu piesaistīšana, bet esošo noturēšana,» pārliecināta Antāne.

«Vienu var pateikt pavisam droši – tā kā bija pirms pāris gadiem, vairs nekad nebūs. Situācija strauji mainās ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Šobrīd priekšplānā izvirzās Ķīna, par ko agrāk neviens neaizdomājās. Ja Latvija spēs iekļauties šajā jaunajā tranzīta sistēmā, ar mūsu tranzīta nozari viss būs kārtībā,» norāda Antāne, paužot cerību, ka novembra sākumā Rīgā notiekošajā valstu sadarbības formāta 16+1 samitā Latvija spēs prezentēt savu tranzītu visaugstākajā līmenī. Pēc Antānes domām, Latvijai ir ļoti labas iespējas, jāspēj vienīgi tās profesionāli un gudri izmantot. Tikai no tā ir atkarīgs, vai tranzīts joprojām būs tā ekonomikas sfēra, kas nes peļņu, vai arī kritums nozarē turpināsies.

BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Ref: 102.000.102.13764


Pievienot komentāru

  1. EX teica:

    Antānei jāsaprot, ka kaimiņos dzīvo piromāns, kas vēsturiski ir slepkavojis un dedzinājis visur, kur rodas tāda iespēja. Māju jau nededzina Latvija bet Rutēnija.

    +1 0 -1 0

  2. gunis teica:

    Ne par velti ir teiciens,nespļauj akā.tagad kad līdz augšai piespļauta,sāk spriest,ka laikam tomēr būs jādzer no tās.

    +1 0 -1 0

  3. Leto teica:

    Es jau 20 gadus dzivoju ASV starp kiniesiem,pilnigi auksti sviedri paradas lasot,par to daudzumu to skibacaino kas bus Latvija,lai izdomat ka iefiltreties kuri visur megina ielist,un vietejos izest ara,ko jau ir panakusi seit.
    Sobrid seit ta jau ir nelaime vietejiem.Vini kiniesi ar ierociem neiznicina,

    +1 0 -1 0

  4. Andrejs Bubinduss teica:

    Bravo- no vilka bēgot, uz lāci kritisi…. ķīnieši….

    +1 0 -1 0

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Igaunijā ar ziemas riepām atļauj braukt līdz 7.maijam

Neraksturīgi vēso laikapstākļu dēļ Igaunijas Ceļu pārvalde nākusi klajā ar lēmumu paildzināt periodu, kurā autovadītājiem atļauts braukt ar radžotām ziemas riepām vēl pirmajā maija nedēļā.

Igauņu TransferWise atvērs biroju Singapūrā

Igaunijas uzņēmēju vadītais naudas pārvedumu uzņēmums TransferWise paziņojis par ieceri atvērt Āzijas reģionālo biroju Singapūrā.

Jaunākie komentāri