bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 27.05.2018 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Antāne: Arī sadarbojoties ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

«Par Latvijas tranzīta nozares pašreizējo stāvokli neko labu pateikt nevaru – kravu apjomi mūsu ostās turpina kristies gan oglēm, gan naftas produktiem. Ogļu kravu apjomi Ventspils ostā pēdējā gada laikā nokritušies par 40%, savukārt kopējais kritums pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, sasniedz 20,5%, turklāt kritums turpinās jau kopš 2012.gada,» intervijā portālam BaltNews.lv stāsta biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Rīgas ostā, pēc viņas sacītā, kritums pēdējā gada laikā nav tik liels, taču tāpat pārsniedz 10%. Krass kritums ir arī kravām pa dzelzceļu – šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kopējais kravu kritums sasniedzis 20%. Tranzīta kravu plūsma caur ostām sarukusi par 19%.

«Visa šī gada laikā es amatpersonām – nozares ministriem un premjeram – apgalvoju, ka mūsu tranzīta nozare pārdzīvo nopietnas problēmas. Pirmo reizi es to pateicu vēl 2012.gadā, kad Pasaules bankas pētnieki prezentēja savu ziņojumu, kurā ar melnu uz balta bija rakstīts, ka Krievija plāno attīstīt savas ostas. Jau toreiz bija skaidrs, ka Krievijas kravas, kas veido 80% tranzīta, no mums aizplūdīs. Tādēļ Latvijai jo īpaši nepieciešama tranzīta nozares attīstības programma – ko mēs darīsim pēc vairākiem gadiem, kad šis brīdis beidzot pienāks,» intervijā uzsver Antāne. Pēc viņas sacītā, Krievijas stratēģija kopumā ir saprotama un loģiska – ja valstij ir savas ostas, tā ir ieinteresēta to attīstīšanā. Taču arī Latvijai ir ostas un ne jau viena, bet veselas trīs, kas nes lielu peļņu valstij – ap miljardu eiro gadā. «Taču mūsu vadītājus šī problēma nav uztraukusi, un tagad, kad pilnīga krievu kravu aizplūšana tuvojas arvien tuvāk, mēs sēžam un domājam, ko darīt. Par to vajadzēja domāt daudz agrāk, kad bija iespēja kaut ko mainīt,» tā Antāne.

Antāne jau iepriekš uzsvērusi, ka pat ja amatpersonas kaut ko dara, uzņēmēji to nejūt un nav redzējuši nevienu dokumentu ar stratēģisku plānu, kā tālāk rīkoties. «Mums ir ostu attīstības programma, kurā kravu apgrozījums sasniedz simts miljonus tonnu gadā. Taču tas ir absurds. Situācija ir ļoti mainījusies un šī programma nestrādā. Kravu apjomi krīt un pērn sasniedza vien 68 miljonus tonnu. Tā kā Latvijai steidzami ir nepieciešama  jauna tranzīta stratēģija mūsu ostām un dzelzceļam,» teic BATL prezidente.

Jautāta, ko tieši Latvija var piedāvāt Ķīnai jaunā Zīda ceļa projektā, ko nevar Krievija, BATL prezidente uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ar trim ostām Skandināvijas valstu tuvumā. Līdz ar to Latvija var Ķīnai piedāvāt izeju uz Eiropu un tālāk uz Rietumiem, ko Krievija, neietilpstoša ES, nevar izdarīt. «Taču, protams, ka sadarbībā ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju. Un te, kā vienmēr, no vienas puses ir politika, no otras – ekonomika. Es redzu, kas notiek ar mūsu ostām un dzelzceļu. Un ja mēs kā valsts gribam, lai tranzīta nozare nestu peļņu, bez Krievijas mums neiztikt. Ģeogrāfiju pagaidām neviens vēl nav atcēlis,» intervijā teic Antāne.

Viņasprāt, ir skumji, ka valdība ir norūpējusies par ugunsgrēka dzēšanu, kad puse mājas jau nodegusi, bet atlikusī daļa vēl liesmo. «Lai gan, ja ugunsgrēku mēģinātu apturēt, kad tas tikko izcēlās, situācija būtu pavisam cita. Tagad visu atjaunot būs daudz grūtāk. Tagad svarīgākais ir nevis jaunu kravu piesaistīšana, bet esošo noturēšana,» pārliecināta Antāne.

«Vienu var pateikt pavisam droši – tā kā bija pirms pāris gadiem, vairs nekad nebūs. Situācija strauji mainās ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Šobrīd priekšplānā izvirzās Ķīna, par ko agrāk neviens neaizdomājās. Ja Latvija spēs iekļauties šajā jaunajā tranzīta sistēmā, ar mūsu tranzīta nozari viss būs kārtībā,» norāda Antāne, paužot cerību, ka novembra sākumā Rīgā notiekošajā valstu sadarbības formāta 16+1 samitā Latvija spēs prezentēt savu tranzītu visaugstākajā līmenī. Pēc Antānes domām, Latvijai ir ļoti labas iespējas, jāspēj vienīgi tās profesionāli un gudri izmantot. Tikai no tā ir atkarīgs, vai tranzīts joprojām būs tā ekonomikas sfēra, kas nes peļņu, vai arī kritums nozarē turpināsies.

BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Ref: 102.000.102.13764


Pievienot komentāru

  1. EX teica:

    Antānei jāsaprot, ka kaimiņos dzīvo piromāns, kas vēsturiski ir slepkavojis un dedzinājis visur, kur rodas tāda iespēja. Māju jau nededzina Latvija bet Rutēnija.

    +1 0 -1 0

  2. gunis teica:

    Ne par velti ir teiciens,nespļauj akā.tagad kad līdz augšai piespļauta,sāk spriest,ka laikam tomēr būs jādzer no tās.

    +1 0 -1 0

  3. Leto teica:

    Es jau 20 gadus dzivoju ASV starp kiniesiem,pilnigi auksti sviedri paradas lasot,par to daudzumu to skibacaino kas bus Latvija,lai izdomat ka iefiltreties kuri visur megina ielist,un vietejos izest ara,ko jau ir panakusi seit.
    Sobrid seit ta jau ir nelaime vietejiem.Vini kiniesi ar ierociem neiznicina,

    +1 0 -1 0

  4. Andrejs Bubinduss teica:

    Bravo- no vilka bēgot, uz lāci kritisi…. ķīnieši….

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālisti»; OIK maksājumi; Izdienas pensiju sistēma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Nākotne; Mudinājums; Izaugsme; Cīņa; Tiesa.

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 24.maijā, kritušies, jo pastāvošās globālās bažas par tirdzniecības karu pastiprināja ASV prezidenta Donalda Trampa pēkšņais lēmums atcelt samitu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Jaunākie komentāri