bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Antāne: Mums ir visas iespējas, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirms pieciem gadiem – 2012.gadā – laikraksts Financial Times Ventspils brīvostu novērtēja kā otru labāko ostas zonu pasaulē. Pirms desmit gadiem – 2007.gadā Ventspils osta pārkrauto kravu apjomu ziņā (31 miljons tonnu) apsteidza Rīgu (25.9 miljoni tonnu). Taču pērn Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums bija vien 18,8 miljonu tonnu, kamēr Rīgas ostā – 37 miljoni tonnu.
Kas būtu darāms, lai Ventspils saglabātu savas priekšrocības, portālam Ventspilnieks.lv intervijā stāsta Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Tiek uzsvērts, ka tieši tieši neaizsalstošā osta un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums bijuši tie faktori, kas sekmējuši Ventspils uzplaukumu un attīstību.

Jūsu vadītā biedrība pārstāv lielākos Ventspils brīvostā strādājošos uzņēmējus un lielākos nodokļu maksātājus pilsētas budžetā. Taču ja kravu apjoms turpinās kristies, samazināsies ne vien šo uzņēmumu peļņa, bet arī pilsētas budžeta ieņēmumi. Kas darāms, lai tranzīta kravas turpinātu ritēt pa dzelzceļa sliedēm Ventspils un Liepājas virzienā?  

Sākumā es gribētu papildināt jūsu teikto ar to, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Otrkārt, Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta. Ja ierakstīsiet Google meklētājā Baltijas jūras dziļākā osta, jums tiks piedāvāta Ventspils brīvosta.  Šīs ir ļoti būtiskas Ventspils ostas priekšrocības salīdzinot ar citām konkurējošām ostām.

Indikatori, ka kravu apjoms Ventspils virzienā samazinās, bijuši redzami jau vairāku gadu garumā. Ne reizi vien esmu uzsvērusi – ja zaudē Ventspils, tad zaudē arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Tādēļ nav pieļaujama konkurence starp Latvijas lielajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Visas šīs ostas, tāpat kā dzelzceļš, ir vienota Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem piederoša infrastruktūra. Mūsu valsts nacionālā bagātība. Tomēr līdz šim tā arī neizstrādātā vienotā dzelzceļa pārvadājuma tarifa dēļ, Ventspils un Liepājas ostas ir ievērojami neizdevīgākā situācijā nekā Rīgas osta. Ventspils un Liepājas virziens kravu īpašniekam izmaksā 2 līdz 4 eiro dārgāk par vienu tonnu. Kravu īpašnieki vienmēr meklēs lētākos un izdevīgākos kravu transporta ceļus, un ja viņu kravas nespēs pieņemt Rīgas osta, tās tiks vestas uz Tallinas vai Klaipēdas ostām. Taču katra šādā veidā zaudēta krava ir zaudējums valstij. Vienotā tarifa ieviešana šo situāciju atrisinātu – ja kravu atvešana, teiksim, no Zilupes līdz Ventspilij vai Liepājai maksātu tikpat, cik līdz Rīgai, to apjoms ievērojami palielinātos, un rezultātā ieguvēji būtu visi – valsts, mūsu ostu pilsētas un arī Latvijas dzelzceļš.

Otrkārt, kā jau vairākkārt esmu uzsvērusi, daudz intensīvāk un ātrāk jāstrādā pie tā saucamā Latvijas vienotā transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta koridora izstrādes. Mēs esam ieguldījuši milzu finanšu resursus, lai izveidotu pievilcīgu dzelzceļa un ostu infrastruktūru, taču neesam līdz šim spējuši to piedāvāt kā kopīgu Latvijas stāstu. Šobrīd cenšamies situāciju labot.

Treškārt, nepieciešams modernizēt dzelzceļa sliežu tīklu, lai kravu pārvadātāji varētu vilkt garākus vilcienu sastāvus, kas nozīmētu ne tikai izmaksu samazināšanos, bet arī vides kvalitātes uzlabošanos, samazinoties dīzeļdegvielas patēriņam. Man nezināmu iemeslu dēļ līdz šim tas nav ticis izdarīts.

Varbūt vienkārši jāsamierinās ar to, ka ostas nozīme ventspilnieku dzīvē samazinās un jāpievēršas pilsētas industrializācijai?

Transporta nozare – tranzīts un uzglabāšana ir un būs viena no galvenajām Ventspils tautsaimniecības nozarēm, kurai ir un būs būtiska nozīme arī visas Latvijas tautsaimniecībā.

Ventspils pilsētas un ostas darbība un attīstība jau vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar tranzīta kravu plūsmu. Līdz ar ko jebkuras izmaiņas šajā nozarē tiešā veidā skar arī pilsētas izaugsmes jautājumus.

Ventspilnieku rokās ir unikāla infrastruktūra ar milzīgu potenciālu darbavietu radīšanā un investīciju piesaistē. Ostas darbībai ir tieša ietekme uz pilsētas ekonomiku, nodarbinātības līmeni. Līdz ar ko ir svarīgi  turpināt attīstīt Ventspils ostas darbību un ar to saistītos pakalpojumus. Tāpat svarīgi ir attīstīt ostu kā vietu, kur pulcēties uzņēmumiem, kas darbojas arī plašākās ar jūrniecību saistītās nozarēs.  Jādara viss, lai no ostas pilsēta un tās iedzīvotāji gūtu maksimālo labumu.

Bet varbūt bez ostas var iztikt? Ventspilnieki taču ne reizi vien žēlojušies par smakām, kuras rodas tieši ostas darbības rezultātā…

No ostas konkurētspējas vistiešākajā veidā ir atkarīga arī Ventspils un tās iedzīvotāju labklājība. Tās ir darba vietas, konkurētspējīgs atalgojums, sociālā labklājība, pilsētas infrastruktūra, bērnu rotaļu laukumi un viss pārējais. Pašvaldība vairāk ieņem tieši no ostas uzņēmumiem, kuri krauj tādas produktu grupas kā ogles un nafta, u.c. Pašvaldības pamatbudžeta lauvas tiesu veido pilsētā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis (80% nonāk pašvaldības budžetā, 20% – valsts budžetā). 2015. gadā pēc Ventspils publiskā pārskata datiem IIN bija 25,85 miljoni eiro, vai 58% no visiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Taču tā naudiņa ir jānopelna, un nopelnīt to var tikai uzņēmējs. Saite ir ļoti cieša – jo vājāka būs mūsu ostas konkurētspēja, jo mazāk nopelnīs uzņēmējs, un jo vairāk samazināsies naudas apjoms uz vienu iedzīvotāju. Būtībā no stividoru darbības Ventspils ostā lielā mērā ir atkarīga arī pilsētas iedzīvotāju labklājība.

Runājot par smakām nevaru noliegt, ka naftas produktu, rapšu pārstrāde un biodegvielas ražošana patiešām var radīt un arī rada nepatīkamu aromātu. Taču tās ir atrisināmas problēmas. Šobrīd ir pieejamas speciālas sistēmas gaisa piesārņojuma novēršanai un arī nepatīkamo aromātu mazināšanai. Piemēram, Ventspils nafta termināls jau pasūtījusi vairākus miljonus eiro vērtu tvaika savākšanas iekārtu, kura domāta tieši vides aizsardzības standartu veicināšanai.  Protams, šādu speciālu sistēmu uzstādīšana no uzņēmumiem prasa lielus kapitālieguldījumus un līdz ar to sadārdzina arī viņu pakalpojumus, taču vismaz BATL ietilpstošie uzņēmumi to dara.

Kas darāms, lai brīvostā strādājošie uzņēmumi arī turpmāk būtu vieni no labākajiem darba devējiem pilsētā? Saskaņā ar domes mājas lapā publiskoto informāciju, vidējā alga Ventspils brīvostas licencētajos uzņēmumos pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā bija 1081 eiro. Tā nav maza summa.

Pirmkārt jāuzsver, ka Ventspils Brīvosta daudz strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, un tas ir tiešām apsveicami. Tomēr tanī pat laikā jāatzīst, ka infrastruktūra vien nelīdzēs, ļoti daudz atkarīgs no stividoru spējas piesaistīt kravas. Taču lai uzņēmējs spētu šīs kravas piesaistīt, viņam nepieciešami konkrēti instrumenti. Ar apgalvojumu, ka mums ir laba osta un sakārtota infrastruktūra vien būs par maz, jo kravas īpašnieks pirmām kārtām uzdos jautājumu: cik tas maksā? Ja mūsu cena ir nekonkurētspējīga, augstāka kā Rīgai vai Klaipēdai, mēs  zaudējam. Tomēr ir jautājumi, kuru risināšanā pašvaldība varēja iesaistīties jau sen un daudz aktīvāk. Piemēram, dzelzceļa sliežu ceļa tehniskie uzlabojumi Ventspils virzienā. Izbūvējot tā saucamās “kabatas”, kas ļautu vest ievērojami garākus vilcienu sastāvus, tādējādi samazinot izmaksas, degvielas patēriņu un negatīvo ietekmi uz vidi. Protams, dzelzceļa sliežu modernizācija ir Latvijas dzelzceļa kompetencē, taču Ventspils pašvaldība ir pietiekami ietekmīga, lai Satiksmes ministrijas līmenī iniciētu šī jautājuma risināšanu. Kāpēc šis Ventspils konkurētspējai nozīmīgais jautājums jau sen nav atrisināts, es nezinu. Protams, var oponēt, ka dzelzceļa sliežu modernizācija prasītu ievērojamus finanšu resursus, taču domāju, ka šādam projektam  viegli izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

BATL jau kopš 2014. gada aicina pārskatīt dzelzceļa tarifus Ventspils un Liepājas ostu virzienā. Ir skaidrs, ka tarifu izlīdzināšana Ventspilij un pilsētas iedzīvotājiem dotu nenoliedzamu labumu, taču viena no ietekmīgākajām Latvijas pašvaldībām izliekas šo problēmu neredzam. Vēl pirms Latvijas un Ķīnas samita 16+1 par Latvijas vienotā tranzīta koridora izstrādes un tarifu izlīdzināšanas nepieciešamību rakstīju gan valdības vadītājam, gan par nozari atbildīgajai satiksmes ministrijai, gan Liepājas un Ventspils brīvostām un pašvaldībām. No Liepājas brīvostas atbildi un arī atbalstu šī jautājuma risināšanai asociācija saņēma, no Ventspils – nē.

Protams, tiešā veidā pašvaldība brīvostas darbu ietekmēt nevar. Toties pilsētas vadība var veicināt brīvostas un infrastruktūras attīstību. Pašvaldības pārstāvji ir brīvostas valdē, un arī no viņu lēmumiem ir atkarīga šīs infrastruktūras kvalitāte un pieejamība, kā arī ostas attīstības jautājumi. Pašvaldība nedrīkstētu radīt nekādus šķēršļus ostā strādājošo uzņēmumu darbībai. Jābūt uz saprātīgiem lēmumiem balstītam balansam starp pilsētas interesēm un brīvostu.

Varbūt būtiskāka par ostas tālāko attīstību ir pilsētas industrializācija? Jaunas ražotnes, jaunas darba vietas un  investīciju ieplūšana?

Tam, ka industrializācija Ventspilī spēs aizstāt tranzītu, es nepiekrītu. Lai balstītu pilsētas nākotni galvenokārt uz industrializāciju, jābūt  ļoti nopietniem ilgtermiņa aprēķiniem. Jau šobrīd Ventspilī darbojas vairākas ražotnes, bet jautājums ir par to atdevi. Attīstīt ražošanu var un arī vajag, bet jāsaprot, ko īsti mēs vēlamies ražot, cik augstas pievienotās vērtības produkti tie būs. Man ir tikai viens  jautājums – vai un kāds labums no tā ir un būs ventspilniekiem un reģionālajai attīstībai.

Mums Ventspilī jāturpina cīnīties par Latvijas lielākās reģionālās ostas konkurētspēju, par tarifiem, dzelzceļa sliežu modernizāciju un kravu tranzīta koridoru Ventspils virzienā. Mums jāturpina konkurēt ar pārējām Baltijas jūras austrumu krasta ostām.  Krievija izvirzījusi augstus mērķus savu ostu attīstībai, un mums ar to jārēķinās. Vienlaikus jāturpina intensīvs darbs politiskā līmenī Krievijas un Baltkrievijas kravu piesaistei. Rūpnīcas un industrializācija nespēs aizstāt tranzītu. Mums ir tikai nedaudz jāpiestrādā, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama.

Ref: 225.000.103.181


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.