bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Antāne: Mums ir visas iespējas, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirms pieciem gadiem – 2012.gadā – laikraksts Financial Times Ventspils brīvostu novērtēja kā otru labāko ostas zonu pasaulē. Pirms desmit gadiem – 2007.gadā Ventspils osta pārkrauto kravu apjomu ziņā (31 miljons tonnu) apsteidza Rīgu (25.9 miljoni tonnu). Taču pērn Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums bija vien 18,8 miljonu tonnu, kamēr Rīgas ostā – 37 miljoni tonnu.
Kas būtu darāms, lai Ventspils saglabātu savas priekšrocības, portālam Ventspilnieks.lv intervijā stāsta Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Tiek uzsvērts, ka tieši tieši neaizsalstošā osta un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums bijuši tie faktori, kas sekmējuši Ventspils uzplaukumu un attīstību.

Jūsu vadītā biedrība pārstāv lielākos Ventspils brīvostā strādājošos uzņēmējus un lielākos nodokļu maksātājus pilsētas budžetā. Taču ja kravu apjoms turpinās kristies, samazināsies ne vien šo uzņēmumu peļņa, bet arī pilsētas budžeta ieņēmumi. Kas darāms, lai tranzīta kravas turpinātu ritēt pa dzelzceļa sliedēm Ventspils un Liepājas virzienā?  

Sākumā es gribētu papildināt jūsu teikto ar to, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Otrkārt, Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta. Ja ierakstīsiet Google meklētājā Baltijas jūras dziļākā osta, jums tiks piedāvāta Ventspils brīvosta.  Šīs ir ļoti būtiskas Ventspils ostas priekšrocības salīdzinot ar citām konkurējošām ostām.

Indikatori, ka kravu apjoms Ventspils virzienā samazinās, bijuši redzami jau vairāku gadu garumā. Ne reizi vien esmu uzsvērusi – ja zaudē Ventspils, tad zaudē arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Tādēļ nav pieļaujama konkurence starp Latvijas lielajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Visas šīs ostas, tāpat kā dzelzceļš, ir vienota Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem piederoša infrastruktūra. Mūsu valsts nacionālā bagātība. Tomēr līdz šim tā arī neizstrādātā vienotā dzelzceļa pārvadājuma tarifa dēļ, Ventspils un Liepājas ostas ir ievērojami neizdevīgākā situācijā nekā Rīgas osta. Ventspils un Liepājas virziens kravu īpašniekam izmaksā 2 līdz 4 eiro dārgāk par vienu tonnu. Kravu īpašnieki vienmēr meklēs lētākos un izdevīgākos kravu transporta ceļus, un ja viņu kravas nespēs pieņemt Rīgas osta, tās tiks vestas uz Tallinas vai Klaipēdas ostām. Taču katra šādā veidā zaudēta krava ir zaudējums valstij. Vienotā tarifa ieviešana šo situāciju atrisinātu – ja kravu atvešana, teiksim, no Zilupes līdz Ventspilij vai Liepājai maksātu tikpat, cik līdz Rīgai, to apjoms ievērojami palielinātos, un rezultātā ieguvēji būtu visi – valsts, mūsu ostu pilsētas un arī Latvijas dzelzceļš.

Otrkārt, kā jau vairākkārt esmu uzsvērusi, daudz intensīvāk un ātrāk jāstrādā pie tā saucamā Latvijas vienotā transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta koridora izstrādes. Mēs esam ieguldījuši milzu finanšu resursus, lai izveidotu pievilcīgu dzelzceļa un ostu infrastruktūru, taču neesam līdz šim spējuši to piedāvāt kā kopīgu Latvijas stāstu. Šobrīd cenšamies situāciju labot.

Treškārt, nepieciešams modernizēt dzelzceļa sliežu tīklu, lai kravu pārvadātāji varētu vilkt garākus vilcienu sastāvus, kas nozīmētu ne tikai izmaksu samazināšanos, bet arī vides kvalitātes uzlabošanos, samazinoties dīzeļdegvielas patēriņam. Man nezināmu iemeslu dēļ līdz šim tas nav ticis izdarīts.

Varbūt vienkārši jāsamierinās ar to, ka ostas nozīme ventspilnieku dzīvē samazinās un jāpievēršas pilsētas industrializācijai?

Transporta nozare – tranzīts un uzglabāšana ir un būs viena no galvenajām Ventspils tautsaimniecības nozarēm, kurai ir un būs būtiska nozīme arī visas Latvijas tautsaimniecībā.

Ventspils pilsētas un ostas darbība un attīstība jau vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar tranzīta kravu plūsmu. Līdz ar ko jebkuras izmaiņas šajā nozarē tiešā veidā skar arī pilsētas izaugsmes jautājumus.

Ventspilnieku rokās ir unikāla infrastruktūra ar milzīgu potenciālu darbavietu radīšanā un investīciju piesaistē. Ostas darbībai ir tieša ietekme uz pilsētas ekonomiku, nodarbinātības līmeni. Līdz ar ko ir svarīgi  turpināt attīstīt Ventspils ostas darbību un ar to saistītos pakalpojumus. Tāpat svarīgi ir attīstīt ostu kā vietu, kur pulcēties uzņēmumiem, kas darbojas arī plašākās ar jūrniecību saistītās nozarēs.  Jādara viss, lai no ostas pilsēta un tās iedzīvotāji gūtu maksimālo labumu.

Bet varbūt bez ostas var iztikt? Ventspilnieki taču ne reizi vien žēlojušies par smakām, kuras rodas tieši ostas darbības rezultātā…

No ostas konkurētspējas vistiešākajā veidā ir atkarīga arī Ventspils un tās iedzīvotāju labklājība. Tās ir darba vietas, konkurētspējīgs atalgojums, sociālā labklājība, pilsētas infrastruktūra, bērnu rotaļu laukumi un viss pārējais. Pašvaldība vairāk ieņem tieši no ostas uzņēmumiem, kuri krauj tādas produktu grupas kā ogles un nafta, u.c. Pašvaldības pamatbudžeta lauvas tiesu veido pilsētā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis (80% nonāk pašvaldības budžetā, 20% – valsts budžetā). 2015. gadā pēc Ventspils publiskā pārskata datiem IIN bija 25,85 miljoni eiro, vai 58% no visiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Taču tā naudiņa ir jānopelna, un nopelnīt to var tikai uzņēmējs. Saite ir ļoti cieša – jo vājāka būs mūsu ostas konkurētspēja, jo mazāk nopelnīs uzņēmējs, un jo vairāk samazināsies naudas apjoms uz vienu iedzīvotāju. Būtībā no stividoru darbības Ventspils ostā lielā mērā ir atkarīga arī pilsētas iedzīvotāju labklājība.

Runājot par smakām nevaru noliegt, ka naftas produktu, rapšu pārstrāde un biodegvielas ražošana patiešām var radīt un arī rada nepatīkamu aromātu. Taču tās ir atrisināmas problēmas. Šobrīd ir pieejamas speciālas sistēmas gaisa piesārņojuma novēršanai un arī nepatīkamo aromātu mazināšanai. Piemēram, Ventspils nafta termināls jau pasūtījusi vairākus miljonus eiro vērtu tvaika savākšanas iekārtu, kura domāta tieši vides aizsardzības standartu veicināšanai.  Protams, šādu speciālu sistēmu uzstādīšana no uzņēmumiem prasa lielus kapitālieguldījumus un līdz ar to sadārdzina arī viņu pakalpojumus, taču vismaz BATL ietilpstošie uzņēmumi to dara.

Kas darāms, lai brīvostā strādājošie uzņēmumi arī turpmāk būtu vieni no labākajiem darba devējiem pilsētā? Saskaņā ar domes mājas lapā publiskoto informāciju, vidējā alga Ventspils brīvostas licencētajos uzņēmumos pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā bija 1081 eiro. Tā nav maza summa.

Pirmkārt jāuzsver, ka Ventspils Brīvosta daudz strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, un tas ir tiešām apsveicami. Tomēr tanī pat laikā jāatzīst, ka infrastruktūra vien nelīdzēs, ļoti daudz atkarīgs no stividoru spējas piesaistīt kravas. Taču lai uzņēmējs spētu šīs kravas piesaistīt, viņam nepieciešami konkrēti instrumenti. Ar apgalvojumu, ka mums ir laba osta un sakārtota infrastruktūra vien būs par maz, jo kravas īpašnieks pirmām kārtām uzdos jautājumu: cik tas maksā? Ja mūsu cena ir nekonkurētspējīga, augstāka kā Rīgai vai Klaipēdai, mēs  zaudējam. Tomēr ir jautājumi, kuru risināšanā pašvaldība varēja iesaistīties jau sen un daudz aktīvāk. Piemēram, dzelzceļa sliežu ceļa tehniskie uzlabojumi Ventspils virzienā. Izbūvējot tā saucamās “kabatas”, kas ļautu vest ievērojami garākus vilcienu sastāvus, tādējādi samazinot izmaksas, degvielas patēriņu un negatīvo ietekmi uz vidi. Protams, dzelzceļa sliežu modernizācija ir Latvijas dzelzceļa kompetencē, taču Ventspils pašvaldība ir pietiekami ietekmīga, lai Satiksmes ministrijas līmenī iniciētu šī jautājuma risināšanu. Kāpēc šis Ventspils konkurētspējai nozīmīgais jautājums jau sen nav atrisināts, es nezinu. Protams, var oponēt, ka dzelzceļa sliežu modernizācija prasītu ievērojamus finanšu resursus, taču domāju, ka šādam projektam  viegli izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

BATL jau kopš 2014. gada aicina pārskatīt dzelzceļa tarifus Ventspils un Liepājas ostu virzienā. Ir skaidrs, ka tarifu izlīdzināšana Ventspilij un pilsētas iedzīvotājiem dotu nenoliedzamu labumu, taču viena no ietekmīgākajām Latvijas pašvaldībām izliekas šo problēmu neredzam. Vēl pirms Latvijas un Ķīnas samita 16+1 par Latvijas vienotā tranzīta koridora izstrādes un tarifu izlīdzināšanas nepieciešamību rakstīju gan valdības vadītājam, gan par nozari atbildīgajai satiksmes ministrijai, gan Liepājas un Ventspils brīvostām un pašvaldībām. No Liepājas brīvostas atbildi un arī atbalstu šī jautājuma risināšanai asociācija saņēma, no Ventspils – nē.

Protams, tiešā veidā pašvaldība brīvostas darbu ietekmēt nevar. Toties pilsētas vadība var veicināt brīvostas un infrastruktūras attīstību. Pašvaldības pārstāvji ir brīvostas valdē, un arī no viņu lēmumiem ir atkarīga šīs infrastruktūras kvalitāte un pieejamība, kā arī ostas attīstības jautājumi. Pašvaldība nedrīkstētu radīt nekādus šķēršļus ostā strādājošo uzņēmumu darbībai. Jābūt uz saprātīgiem lēmumiem balstītam balansam starp pilsētas interesēm un brīvostu.

Varbūt būtiskāka par ostas tālāko attīstību ir pilsētas industrializācija? Jaunas ražotnes, jaunas darba vietas un  investīciju ieplūšana?

Tam, ka industrializācija Ventspilī spēs aizstāt tranzītu, es nepiekrītu. Lai balstītu pilsētas nākotni galvenokārt uz industrializāciju, jābūt  ļoti nopietniem ilgtermiņa aprēķiniem. Jau šobrīd Ventspilī darbojas vairākas ražotnes, bet jautājums ir par to atdevi. Attīstīt ražošanu var un arī vajag, bet jāsaprot, ko īsti mēs vēlamies ražot, cik augstas pievienotās vērtības produkti tie būs. Man ir tikai viens  jautājums – vai un kāds labums no tā ir un būs ventspilniekiem un reģionālajai attīstībai.

Mums Ventspilī jāturpina cīnīties par Latvijas lielākās reģionālās ostas konkurētspēju, par tarifiem, dzelzceļa sliežu modernizāciju un kravu tranzīta koridoru Ventspils virzienā. Mums jāturpina konkurēt ar pārējām Baltijas jūras austrumu krasta ostām.  Krievija izvirzījusi augstus mērķus savu ostu attīstībai, un mums ar to jārēķinās. Vienlaikus jāturpina intensīvs darbs politiskā līmenī Krievijas un Baltkrievijas kravu piesaistei. Rūpnīcas un industrializācija nespēs aizstāt tranzītu. Mums ir tikai nedaudz jāpiestrādā, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama.

Ref: 225.000.103.181


Pievienot komentāru

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Katalonija palaiž garām ultimāta termiņu, Spānijas valdība sola rīkoties

Separātiskā Spānijas autonomā reģiona Katalonijas valdība nav Madrides prasītajā laikā precizējusi, vai tā ir deklarējusi Katalonijas neatkarību vai nav. Spānijas centrālā valdība turpina analizēt Barselonas atsūtīto vēstuli, vienlaikus solot rīkoties ceturtdien, 19.oktobrī.

Nepamatoti uzskaitīti veselības aprūpes pakalpojumi vairāku tūkstošu eiro apmērā

No jūlija sākuma līdz septembra beigām ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēti nepamatoti uzskaitīti pakalpojumi 117 135 eiro apmērā un negodprātīgajiem mediķiem piemēroti līgumsodi 268 eiro apmērā.

Soda uzņēmumus, kas krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanas obligātajā iepirkumā

Nekā personīga žurnālisti atklājuši vairākus zaļās enerģijas ražotājus, kas krāpjas ar atļaujām. Raidījumā teikts, ka elektrības patērētājiem tas var izmaksāt desmitiem miljonu. Turklāt Latvenergo krāpniecību nespējot izskaidrot.

Nomaina Rīgas namu pārvaldnieka vadību

Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētāja amatā iecelts kādreizējais SIA Latio Namsaimnieks vadītājs Aivars Gontarevs, bet otru vakanto valdes locekļa vietu ieņems Ardis Pāvilsons.

Aizvadīts pirmais mobilo maksājumu mēnesis; iztērēti ap 200'000 eiro

Latvijā jau mēnesi samaksai par pirkumiem bankas kartes vietā var izmantot viedtālruni, aproci un uzlīmi. Šādu iespēju izmēģinājuši vairāki tūkstoši cilvēku. Kopumā pirkumi veikti teju 200 000 eiro vērtībā, tie izdarīti dažādās vietās visā Latvijā - pārtikas veikalos, ēdināšanas iestādēs, degvielas uzpildes stacijās, grāmatnīcās, sporta klubos un citviet.

Latvijas tūrisma mītnēs pieaudzis «gulētāju» skaits

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad astoņos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12,2% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3,524 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati

Antāne: Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus

«Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus, un šobrīd Krievijas lēmums par kravu pilnīgu novirzīšanu caur savām ostām liek šim ledum strauji plaisāt,» norāda Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Pēc seksuālas uzmākšanās skandāla Reivass atkāpjas no amata Igaunijas parlamentā

Bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass Taavi Rõivas, kuram tiek netieši pārmests, ka ārvalstu vizītes laikā viņš uzmācies sievietei, noliedzis, ka būtu tā rīkojies, tomēr nolēmis atkāpties no Rīgikogu priekšsēdētāja biedra amata.

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās uzvar Centra partija

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, kas notikušas svētdien, 15.oktobrī, kopumā vislielāko atbalstu saņēmusi Centra partija, kura valda arī Igaunijas centrālajā varā. Tai par pusi procentpunkta iepalikuši neatkarīgo kandidātu saraksti.

Nokrišņu ietekmē gaidāma straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās Latvijas upēs

Virs Latvijas aizvadītajā nedēļā bija vairāki aktīvi cikloni, tādēļ daudzviet bija ilgstoši, vietām arī stipri nokrišņi. Augsne jau ir pārmitra no iepriekšējām lietavām, tādēļ ūdens nespēj infiltrēties tajā, kā rezultātā paaugstinās ūdens līmenis upēs. Daugavā aizvadītajā diennaktī ūdens līmenis paaugstinājās par diviem līdz 39 centimetriem.

Kučinskis izvairās vērtēt Vienotības kandidātus ekonomikas ministra amatam

Premjers Māris Kučinskis pagaidām ļoti izvairīgi vērtē Vienotības iespējamos kandidātus ekonomikas ministra amatam.

Autovadītāj! Uz Rīgas apvedceļa pie Salaspils iespējama palēnināta satiksme

Rīgas apvedceļa (A4) posmā pie tilta pār Mazo Juglu pie Salaspils, kur turpinās remontdarbi un satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu satiksme ir palēnināta, īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Atkāpjas Samsung Electronics izpilddirektors, saskata «nebijušas grūtības»

Pasaulē otrajā lielākajā elektronikas ražošanas uzņēmumā Samsung Electronics atkāpies izpilddirektors Kvans Ohjuns, vēršot uzmanību uz sarežģījumiem smagnējā uzņēmuma pārvaldes sistēmā.

Raidījumā: KNAB 15 gados par korupciju politikā notiesāts vien Hlevickis Jūrmalgeitā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības 15 gadu laikā ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu politiķim beigusies tikai viena politiskās korupcijas lieta, secina Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Nedēļas sākums silts, pakāpeniski kļūs aukstāk

Nedēļas sākumā pāri Skandināvijai virzīsies vairāki cikloni, kas noteiks laikapstākļus Latvijā. Valsti vairākkārt šķērsos atmosfēras frontes, tādēļ gaidāms neliels lietus, taču brīžiem uzspīdēs saule, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Vēlas samazināt akreditācijas maksājumus surdotulku programmai

Labklājības ministrija vērsīsies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai rastu iespējas samazināt akreditācijas maksājumus surdotulku programmai.

Austrijas valdības grožus paredz 31 gadu vecajam Kurcam

Austrijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas svētdien, 15.oktobrī, uzvara tiek prognozēta labējā spārna Tautas partijai, un Austrijas valdības groži varētu iegult 31 gadu vecā Sebastiana Kurca (Sebastian Kurz) rokās, viņam tā kļūstot par pasaulē jaunāko premjerministru.

Nedēļa Lietuvā. Pirks norvēģu pretgaisa aizsardzības sistēmas

Lietuvas aizsardzības resors aizvadītajā nedēļā pavēstījis par plāniem iegādāties Norvēģijā ražotas vidējas distances pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS, tā cerot aizpildīt vienu lielākajiem robiem valsts aizsardzībā.

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradens citā amatā. Stagnācija korupcijas izkaušanā. Nekustamā īpašuma «burbulis» Baltijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

Aicina pieteikties dienestam pastāvīgajā NBS apakšvienībā Latgalē

Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pieteikties dienestam Latgales topošajā apakšvienībā, BNN informē dižkareive Ruta Surovcova.

Palīdzību pusaudžiem visbiežāk sniedz lūzumu un alkohola dēļ

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests bērniem visbiežāk sniedz palīdzību dažāda rakstura un veida lūzumu dēļ, saindēšanās ar alkoholu un narkotikām, kā arī dzīvnieku kodumu gadījumos, stāsta NMPD direktora vietniece Māra Dīriņa.

ANO Latvijā: Kodolatbruņošanās procesam jānotiek pakāpeniski

Ņujorkā Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu debatēs, kas norisinājās ceturtdien, 12.oktobrī, par kodolatbruņošanos Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks paudis stingru nosodījumu Ziemeļkorejas veiktajiem ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumiem.

Jaunākie komentāri