bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Antāne: Mums ir visas iespējas, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirms pieciem gadiem – 2012.gadā – laikraksts Financial Times Ventspils brīvostu novērtēja kā otru labāko ostas zonu pasaulē. Pirms desmit gadiem – 2007.gadā Ventspils osta pārkrauto kravu apjomu ziņā (31 miljons tonnu) apsteidza Rīgu (25.9 miljoni tonnu). Taču pērn Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums bija vien 18,8 miljonu tonnu, kamēr Rīgas ostā – 37 miljoni tonnu.
Kas būtu darāms, lai Ventspils saglabātu savas priekšrocības, portālam Ventspilnieks.lv intervijā stāsta Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Tiek uzsvērts, ka tieši tieši neaizsalstošā osta un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums bijuši tie faktori, kas sekmējuši Ventspils uzplaukumu un attīstību.

Jūsu vadītā biedrība pārstāv lielākos Ventspils brīvostā strādājošos uzņēmējus un lielākos nodokļu maksātājus pilsētas budžetā. Taču ja kravu apjoms turpinās kristies, samazināsies ne vien šo uzņēmumu peļņa, bet arī pilsētas budžeta ieņēmumi. Kas darāms, lai tranzīta kravas turpinātu ritēt pa dzelzceļa sliedēm Ventspils un Liepājas virzienā?  

Sākumā es gribētu papildināt jūsu teikto ar to, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Otrkārt, Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta. Ja ierakstīsiet Google meklētājā Baltijas jūras dziļākā osta, jums tiks piedāvāta Ventspils brīvosta.  Šīs ir ļoti būtiskas Ventspils ostas priekšrocības salīdzinot ar citām konkurējošām ostām.

Indikatori, ka kravu apjoms Ventspils virzienā samazinās, bijuši redzami jau vairāku gadu garumā. Ne reizi vien esmu uzsvērusi – ja zaudē Ventspils, tad zaudē arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Tādēļ nav pieļaujama konkurence starp Latvijas lielajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Visas šīs ostas, tāpat kā dzelzceļš, ir vienota Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem piederoša infrastruktūra. Mūsu valsts nacionālā bagātība. Tomēr līdz šim tā arī neizstrādātā vienotā dzelzceļa pārvadājuma tarifa dēļ, Ventspils un Liepājas ostas ir ievērojami neizdevīgākā situācijā nekā Rīgas osta. Ventspils un Liepājas virziens kravu īpašniekam izmaksā 2 līdz 4 eiro dārgāk par vienu tonnu. Kravu īpašnieki vienmēr meklēs lētākos un izdevīgākos kravu transporta ceļus, un ja viņu kravas nespēs pieņemt Rīgas osta, tās tiks vestas uz Tallinas vai Klaipēdas ostām. Taču katra šādā veidā zaudēta krava ir zaudējums valstij. Vienotā tarifa ieviešana šo situāciju atrisinātu – ja kravu atvešana, teiksim, no Zilupes līdz Ventspilij vai Liepājai maksātu tikpat, cik līdz Rīgai, to apjoms ievērojami palielinātos, un rezultātā ieguvēji būtu visi – valsts, mūsu ostu pilsētas un arī Latvijas dzelzceļš.

Otrkārt, kā jau vairākkārt esmu uzsvērusi, daudz intensīvāk un ātrāk jāstrādā pie tā saucamā Latvijas vienotā transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta koridora izstrādes. Mēs esam ieguldījuši milzu finanšu resursus, lai izveidotu pievilcīgu dzelzceļa un ostu infrastruktūru, taču neesam līdz šim spējuši to piedāvāt kā kopīgu Latvijas stāstu. Šobrīd cenšamies situāciju labot.

Treškārt, nepieciešams modernizēt dzelzceļa sliežu tīklu, lai kravu pārvadātāji varētu vilkt garākus vilcienu sastāvus, kas nozīmētu ne tikai izmaksu samazināšanos, bet arī vides kvalitātes uzlabošanos, samazinoties dīzeļdegvielas patēriņam. Man nezināmu iemeslu dēļ līdz šim tas nav ticis izdarīts.

Varbūt vienkārši jāsamierinās ar to, ka ostas nozīme ventspilnieku dzīvē samazinās un jāpievēršas pilsētas industrializācijai?

Transporta nozare – tranzīts un uzglabāšana ir un būs viena no galvenajām Ventspils tautsaimniecības nozarēm, kurai ir un būs būtiska nozīme arī visas Latvijas tautsaimniecībā.

Ventspils pilsētas un ostas darbība un attīstība jau vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar tranzīta kravu plūsmu. Līdz ar ko jebkuras izmaiņas šajā nozarē tiešā veidā skar arī pilsētas izaugsmes jautājumus.

Ventspilnieku rokās ir unikāla infrastruktūra ar milzīgu potenciālu darbavietu radīšanā un investīciju piesaistē. Ostas darbībai ir tieša ietekme uz pilsētas ekonomiku, nodarbinātības līmeni. Līdz ar ko ir svarīgi  turpināt attīstīt Ventspils ostas darbību un ar to saistītos pakalpojumus. Tāpat svarīgi ir attīstīt ostu kā vietu, kur pulcēties uzņēmumiem, kas darbojas arī plašākās ar jūrniecību saistītās nozarēs.  Jādara viss, lai no ostas pilsēta un tās iedzīvotāji gūtu maksimālo labumu.

Bet varbūt bez ostas var iztikt? Ventspilnieki taču ne reizi vien žēlojušies par smakām, kuras rodas tieši ostas darbības rezultātā…

No ostas konkurētspējas vistiešākajā veidā ir atkarīga arī Ventspils un tās iedzīvotāju labklājība. Tās ir darba vietas, konkurētspējīgs atalgojums, sociālā labklājība, pilsētas infrastruktūra, bērnu rotaļu laukumi un viss pārējais. Pašvaldība vairāk ieņem tieši no ostas uzņēmumiem, kuri krauj tādas produktu grupas kā ogles un nafta, u.c. Pašvaldības pamatbudžeta lauvas tiesu veido pilsētā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis (80% nonāk pašvaldības budžetā, 20% – valsts budžetā). 2015. gadā pēc Ventspils publiskā pārskata datiem IIN bija 25,85 miljoni eiro, vai 58% no visiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Taču tā naudiņa ir jānopelna, un nopelnīt to var tikai uzņēmējs. Saite ir ļoti cieša – jo vājāka būs mūsu ostas konkurētspēja, jo mazāk nopelnīs uzņēmējs, un jo vairāk samazināsies naudas apjoms uz vienu iedzīvotāju. Būtībā no stividoru darbības Ventspils ostā lielā mērā ir atkarīga arī pilsētas iedzīvotāju labklājība.

Runājot par smakām nevaru noliegt, ka naftas produktu, rapšu pārstrāde un biodegvielas ražošana patiešām var radīt un arī rada nepatīkamu aromātu. Taču tās ir atrisināmas problēmas. Šobrīd ir pieejamas speciālas sistēmas gaisa piesārņojuma novēršanai un arī nepatīkamo aromātu mazināšanai. Piemēram, Ventspils nafta termināls jau pasūtījusi vairākus miljonus eiro vērtu tvaika savākšanas iekārtu, kura domāta tieši vides aizsardzības standartu veicināšanai.  Protams, šādu speciālu sistēmu uzstādīšana no uzņēmumiem prasa lielus kapitālieguldījumus un līdz ar to sadārdzina arī viņu pakalpojumus, taču vismaz BATL ietilpstošie uzņēmumi to dara.

Kas darāms, lai brīvostā strādājošie uzņēmumi arī turpmāk būtu vieni no labākajiem darba devējiem pilsētā? Saskaņā ar domes mājas lapā publiskoto informāciju, vidējā alga Ventspils brīvostas licencētajos uzņēmumos pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā bija 1081 eiro. Tā nav maza summa.

Pirmkārt jāuzsver, ka Ventspils Brīvosta daudz strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, un tas ir tiešām apsveicami. Tomēr tanī pat laikā jāatzīst, ka infrastruktūra vien nelīdzēs, ļoti daudz atkarīgs no stividoru spējas piesaistīt kravas. Taču lai uzņēmējs spētu šīs kravas piesaistīt, viņam nepieciešami konkrēti instrumenti. Ar apgalvojumu, ka mums ir laba osta un sakārtota infrastruktūra vien būs par maz, jo kravas īpašnieks pirmām kārtām uzdos jautājumu: cik tas maksā? Ja mūsu cena ir nekonkurētspējīga, augstāka kā Rīgai vai Klaipēdai, mēs  zaudējam. Tomēr ir jautājumi, kuru risināšanā pašvaldība varēja iesaistīties jau sen un daudz aktīvāk. Piemēram, dzelzceļa sliežu ceļa tehniskie uzlabojumi Ventspils virzienā. Izbūvējot tā saucamās “kabatas”, kas ļautu vest ievērojami garākus vilcienu sastāvus, tādējādi samazinot izmaksas, degvielas patēriņu un negatīvo ietekmi uz vidi. Protams, dzelzceļa sliežu modernizācija ir Latvijas dzelzceļa kompetencē, taču Ventspils pašvaldība ir pietiekami ietekmīga, lai Satiksmes ministrijas līmenī iniciētu šī jautājuma risināšanu. Kāpēc šis Ventspils konkurētspējai nozīmīgais jautājums jau sen nav atrisināts, es nezinu. Protams, var oponēt, ka dzelzceļa sliežu modernizācija prasītu ievērojamus finanšu resursus, taču domāju, ka šādam projektam  viegli izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

BATL jau kopš 2014. gada aicina pārskatīt dzelzceļa tarifus Ventspils un Liepājas ostu virzienā. Ir skaidrs, ka tarifu izlīdzināšana Ventspilij un pilsētas iedzīvotājiem dotu nenoliedzamu labumu, taču viena no ietekmīgākajām Latvijas pašvaldībām izliekas šo problēmu neredzam. Vēl pirms Latvijas un Ķīnas samita 16+1 par Latvijas vienotā tranzīta koridora izstrādes un tarifu izlīdzināšanas nepieciešamību rakstīju gan valdības vadītājam, gan par nozari atbildīgajai satiksmes ministrijai, gan Liepājas un Ventspils brīvostām un pašvaldībām. No Liepājas brīvostas atbildi un arī atbalstu šī jautājuma risināšanai asociācija saņēma, no Ventspils – nē.

Protams, tiešā veidā pašvaldība brīvostas darbu ietekmēt nevar. Toties pilsētas vadība var veicināt brīvostas un infrastruktūras attīstību. Pašvaldības pārstāvji ir brīvostas valdē, un arī no viņu lēmumiem ir atkarīga šīs infrastruktūras kvalitāte un pieejamība, kā arī ostas attīstības jautājumi. Pašvaldība nedrīkstētu radīt nekādus šķēršļus ostā strādājošo uzņēmumu darbībai. Jābūt uz saprātīgiem lēmumiem balstītam balansam starp pilsētas interesēm un brīvostu.

Varbūt būtiskāka par ostas tālāko attīstību ir pilsētas industrializācija? Jaunas ražotnes, jaunas darba vietas un  investīciju ieplūšana?

Tam, ka industrializācija Ventspilī spēs aizstāt tranzītu, es nepiekrītu. Lai balstītu pilsētas nākotni galvenokārt uz industrializāciju, jābūt  ļoti nopietniem ilgtermiņa aprēķiniem. Jau šobrīd Ventspilī darbojas vairākas ražotnes, bet jautājums ir par to atdevi. Attīstīt ražošanu var un arī vajag, bet jāsaprot, ko īsti mēs vēlamies ražot, cik augstas pievienotās vērtības produkti tie būs. Man ir tikai viens  jautājums – vai un kāds labums no tā ir un būs ventspilniekiem un reģionālajai attīstībai.

Mums Ventspilī jāturpina cīnīties par Latvijas lielākās reģionālās ostas konkurētspēju, par tarifiem, dzelzceļa sliežu modernizāciju un kravu tranzīta koridoru Ventspils virzienā. Mums jāturpina konkurēt ar pārējām Baltijas jūras austrumu krasta ostām.  Krievija izvirzījusi augstus mērķus savu ostu attīstībai, un mums ar to jārēķinās. Vienlaikus jāturpina intensīvs darbs politiskā līmenī Krievijas un Baltkrievijas kravu piesaistei. Rūpnīcas un industrializācija nespēs aizstāt tranzītu. Mums ir tikai nedaudz jāpiestrādā, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama.

Ref: 225.000.103.181


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.