bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Antāne: Mums ir visas iespējas, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirms pieciem gadiem – 2012.gadā – laikraksts Financial Times Ventspils brīvostu novērtēja kā otru labāko ostas zonu pasaulē. Pirms desmit gadiem – 2007.gadā Ventspils osta pārkrauto kravu apjomu ziņā (31 miljons tonnu) apsteidza Rīgu (25.9 miljoni tonnu). Taču pērn Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums bija vien 18,8 miljonu tonnu, kamēr Rīgas ostā – 37 miljoni tonnu.
Kas būtu darāms, lai Ventspils saglabātu savas priekšrocības, portālam Ventspilnieks.lv intervijā stāsta Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Tiek uzsvērts, ka tieši tieši neaizsalstošā osta un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums bijuši tie faktori, kas sekmējuši Ventspils uzplaukumu un attīstību.

Jūsu vadītā biedrība pārstāv lielākos Ventspils brīvostā strādājošos uzņēmējus un lielākos nodokļu maksātājus pilsētas budžetā. Taču ja kravu apjoms turpinās kristies, samazināsies ne vien šo uzņēmumu peļņa, bet arī pilsētas budžeta ieņēmumi. Kas darāms, lai tranzīta kravas turpinātu ritēt pa dzelzceļa sliedēm Ventspils un Liepājas virzienā?  

Sākumā es gribētu papildināt jūsu teikto ar to, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Otrkārt, Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta. Ja ierakstīsiet Google meklētājā Baltijas jūras dziļākā osta, jums tiks piedāvāta Ventspils brīvosta.  Šīs ir ļoti būtiskas Ventspils ostas priekšrocības salīdzinot ar citām konkurējošām ostām.

Indikatori, ka kravu apjoms Ventspils virzienā samazinās, bijuši redzami jau vairāku gadu garumā. Ne reizi vien esmu uzsvērusi – ja zaudē Ventspils, tad zaudē arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Tādēļ nav pieļaujama konkurence starp Latvijas lielajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Visas šīs ostas, tāpat kā dzelzceļš, ir vienota Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem piederoša infrastruktūra. Mūsu valsts nacionālā bagātība. Tomēr līdz šim tā arī neizstrādātā vienotā dzelzceļa pārvadājuma tarifa dēļ, Ventspils un Liepājas ostas ir ievērojami neizdevīgākā situācijā nekā Rīgas osta. Ventspils un Liepājas virziens kravu īpašniekam izmaksā 2 līdz 4 eiro dārgāk par vienu tonnu. Kravu īpašnieki vienmēr meklēs lētākos un izdevīgākos kravu transporta ceļus, un ja viņu kravas nespēs pieņemt Rīgas osta, tās tiks vestas uz Tallinas vai Klaipēdas ostām. Taču katra šādā veidā zaudēta krava ir zaudējums valstij. Vienotā tarifa ieviešana šo situāciju atrisinātu – ja kravu atvešana, teiksim, no Zilupes līdz Ventspilij vai Liepājai maksātu tikpat, cik līdz Rīgai, to apjoms ievērojami palielinātos, un rezultātā ieguvēji būtu visi – valsts, mūsu ostu pilsētas un arī Latvijas dzelzceļš.

Otrkārt, kā jau vairākkārt esmu uzsvērusi, daudz intensīvāk un ātrāk jāstrādā pie tā saucamā Latvijas vienotā transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta koridora izstrādes. Mēs esam ieguldījuši milzu finanšu resursus, lai izveidotu pievilcīgu dzelzceļa un ostu infrastruktūru, taču neesam līdz šim spējuši to piedāvāt kā kopīgu Latvijas stāstu. Šobrīd cenšamies situāciju labot.

Treškārt, nepieciešams modernizēt dzelzceļa sliežu tīklu, lai kravu pārvadātāji varētu vilkt garākus vilcienu sastāvus, kas nozīmētu ne tikai izmaksu samazināšanos, bet arī vides kvalitātes uzlabošanos, samazinoties dīzeļdegvielas patēriņam. Man nezināmu iemeslu dēļ līdz šim tas nav ticis izdarīts.

Varbūt vienkārši jāsamierinās ar to, ka ostas nozīme ventspilnieku dzīvē samazinās un jāpievēršas pilsētas industrializācijai?

Transporta nozare – tranzīts un uzglabāšana ir un būs viena no galvenajām Ventspils tautsaimniecības nozarēm, kurai ir un būs būtiska nozīme arī visas Latvijas tautsaimniecībā.

Ventspils pilsētas un ostas darbība un attīstība jau vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar tranzīta kravu plūsmu. Līdz ar ko jebkuras izmaiņas šajā nozarē tiešā veidā skar arī pilsētas izaugsmes jautājumus.

Ventspilnieku rokās ir unikāla infrastruktūra ar milzīgu potenciālu darbavietu radīšanā un investīciju piesaistē. Ostas darbībai ir tieša ietekme uz pilsētas ekonomiku, nodarbinātības līmeni. Līdz ar ko ir svarīgi  turpināt attīstīt Ventspils ostas darbību un ar to saistītos pakalpojumus. Tāpat svarīgi ir attīstīt ostu kā vietu, kur pulcēties uzņēmumiem, kas darbojas arī plašākās ar jūrniecību saistītās nozarēs.  Jādara viss, lai no ostas pilsēta un tās iedzīvotāji gūtu maksimālo labumu.

Bet varbūt bez ostas var iztikt? Ventspilnieki taču ne reizi vien žēlojušies par smakām, kuras rodas tieši ostas darbības rezultātā…

No ostas konkurētspējas vistiešākajā veidā ir atkarīga arī Ventspils un tās iedzīvotāju labklājība. Tās ir darba vietas, konkurētspējīgs atalgojums, sociālā labklājība, pilsētas infrastruktūra, bērnu rotaļu laukumi un viss pārējais. Pašvaldība vairāk ieņem tieši no ostas uzņēmumiem, kuri krauj tādas produktu grupas kā ogles un nafta, u.c. Pašvaldības pamatbudžeta lauvas tiesu veido pilsētā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis (80% nonāk pašvaldības budžetā, 20% – valsts budžetā). 2015. gadā pēc Ventspils publiskā pārskata datiem IIN bija 25,85 miljoni eiro, vai 58% no visiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Taču tā naudiņa ir jānopelna, un nopelnīt to var tikai uzņēmējs. Saite ir ļoti cieša – jo vājāka būs mūsu ostas konkurētspēja, jo mazāk nopelnīs uzņēmējs, un jo vairāk samazināsies naudas apjoms uz vienu iedzīvotāju. Būtībā no stividoru darbības Ventspils ostā lielā mērā ir atkarīga arī pilsētas iedzīvotāju labklājība.

Runājot par smakām nevaru noliegt, ka naftas produktu, rapšu pārstrāde un biodegvielas ražošana patiešām var radīt un arī rada nepatīkamu aromātu. Taču tās ir atrisināmas problēmas. Šobrīd ir pieejamas speciālas sistēmas gaisa piesārņojuma novēršanai un arī nepatīkamo aromātu mazināšanai. Piemēram, Ventspils nafta termināls jau pasūtījusi vairākus miljonus eiro vērtu tvaika savākšanas iekārtu, kura domāta tieši vides aizsardzības standartu veicināšanai.  Protams, šādu speciālu sistēmu uzstādīšana no uzņēmumiem prasa lielus kapitālieguldījumus un līdz ar to sadārdzina arī viņu pakalpojumus, taču vismaz BATL ietilpstošie uzņēmumi to dara.

Kas darāms, lai brīvostā strādājošie uzņēmumi arī turpmāk būtu vieni no labākajiem darba devējiem pilsētā? Saskaņā ar domes mājas lapā publiskoto informāciju, vidējā alga Ventspils brīvostas licencētajos uzņēmumos pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā bija 1081 eiro. Tā nav maza summa.

Pirmkārt jāuzsver, ka Ventspils Brīvosta daudz strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, un tas ir tiešām apsveicami. Tomēr tanī pat laikā jāatzīst, ka infrastruktūra vien nelīdzēs, ļoti daudz atkarīgs no stividoru spējas piesaistīt kravas. Taču lai uzņēmējs spētu šīs kravas piesaistīt, viņam nepieciešami konkrēti instrumenti. Ar apgalvojumu, ka mums ir laba osta un sakārtota infrastruktūra vien būs par maz, jo kravas īpašnieks pirmām kārtām uzdos jautājumu: cik tas maksā? Ja mūsu cena ir nekonkurētspējīga, augstāka kā Rīgai vai Klaipēdai, mēs  zaudējam. Tomēr ir jautājumi, kuru risināšanā pašvaldība varēja iesaistīties jau sen un daudz aktīvāk. Piemēram, dzelzceļa sliežu ceļa tehniskie uzlabojumi Ventspils virzienā. Izbūvējot tā saucamās “kabatas”, kas ļautu vest ievērojami garākus vilcienu sastāvus, tādējādi samazinot izmaksas, degvielas patēriņu un negatīvo ietekmi uz vidi. Protams, dzelzceļa sliežu modernizācija ir Latvijas dzelzceļa kompetencē, taču Ventspils pašvaldība ir pietiekami ietekmīga, lai Satiksmes ministrijas līmenī iniciētu šī jautājuma risināšanu. Kāpēc šis Ventspils konkurētspējai nozīmīgais jautājums jau sen nav atrisināts, es nezinu. Protams, var oponēt, ka dzelzceļa sliežu modernizācija prasītu ievērojamus finanšu resursus, taču domāju, ka šādam projektam  viegli izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

BATL jau kopš 2014. gada aicina pārskatīt dzelzceļa tarifus Ventspils un Liepājas ostu virzienā. Ir skaidrs, ka tarifu izlīdzināšana Ventspilij un pilsētas iedzīvotājiem dotu nenoliedzamu labumu, taču viena no ietekmīgākajām Latvijas pašvaldībām izliekas šo problēmu neredzam. Vēl pirms Latvijas un Ķīnas samita 16+1 par Latvijas vienotā tranzīta koridora izstrādes un tarifu izlīdzināšanas nepieciešamību rakstīju gan valdības vadītājam, gan par nozari atbildīgajai satiksmes ministrijai, gan Liepājas un Ventspils brīvostām un pašvaldībām. No Liepājas brīvostas atbildi un arī atbalstu šī jautājuma risināšanai asociācija saņēma, no Ventspils – nē.

Protams, tiešā veidā pašvaldība brīvostas darbu ietekmēt nevar. Toties pilsētas vadība var veicināt brīvostas un infrastruktūras attīstību. Pašvaldības pārstāvji ir brīvostas valdē, un arī no viņu lēmumiem ir atkarīga šīs infrastruktūras kvalitāte un pieejamība, kā arī ostas attīstības jautājumi. Pašvaldība nedrīkstētu radīt nekādus šķēršļus ostā strādājošo uzņēmumu darbībai. Jābūt uz saprātīgiem lēmumiem balstītam balansam starp pilsētas interesēm un brīvostu.

Varbūt būtiskāka par ostas tālāko attīstību ir pilsētas industrializācija? Jaunas ražotnes, jaunas darba vietas un  investīciju ieplūšana?

Tam, ka industrializācija Ventspilī spēs aizstāt tranzītu, es nepiekrītu. Lai balstītu pilsētas nākotni galvenokārt uz industrializāciju, jābūt  ļoti nopietniem ilgtermiņa aprēķiniem. Jau šobrīd Ventspilī darbojas vairākas ražotnes, bet jautājums ir par to atdevi. Attīstīt ražošanu var un arī vajag, bet jāsaprot, ko īsti mēs vēlamies ražot, cik augstas pievienotās vērtības produkti tie būs. Man ir tikai viens  jautājums – vai un kāds labums no tā ir un būs ventspilniekiem un reģionālajai attīstībai.

Mums Ventspilī jāturpina cīnīties par Latvijas lielākās reģionālās ostas konkurētspēju, par tarifiem, dzelzceļa sliežu modernizāciju un kravu tranzīta koridoru Ventspils virzienā. Mums jāturpina konkurēt ar pārējām Baltijas jūras austrumu krasta ostām.  Krievija izvirzījusi augstus mērķus savu ostu attīstībai, un mums ar to jārēķinās. Vienlaikus jāturpina intensīvs darbs politiskā līmenī Krievijas un Baltkrievijas kravu piesaistei. Rūpnīcas un industrializācija nespēs aizstāt tranzītu. Mums ir tikai nedaudz jāpiestrādā, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama.

Ref: 225.000.103.181


Pievienot komentāru

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.