bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 20.02.2018 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

Antāne: Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Ir nozares, kurās pieņemts kā darbiniekus redzēt pārsvarā vīriešus. Celtnieki, autobusu vadītāji, elektriķi utt. Transports un loģistika ir vēl viena izteikti vīrišķīga nozare. Tomēr vadošā šīs nozares nevalstiskā organizācija – biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika – par savu vadītāju ir izvēlējusies sievieti – Ingu Antāni, kura jau vairākus gadus nenogurusi turpina klaudzināt pie valdības durvīm, lai veicinātu šīs nozares uzplaukumu visas Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstības vārdā, vēsta portāls procesilatvija.lv

Nule viņa kļuvusi ne tikai par galveno šīs nozares lobiju, bet arī uzņēmēju, ieņemot padomes locekles amatu tādos lielos ostas uzņēmumos kā Ventbunkers un Ventspils tirdzniecības osta. Turklāt viņa nebaidās mest izaicinājumu visai sabiedrībai un kandidēt pašvaldību vēlēšanās tieši Ventspilī, kuras atslēgas jau vairāk nekā divus gadu desmitus bijušas vienas personas rokās, uzsver portālā. Publicējam daļu no intervijas.

Esi nākusi klajā ar iniciatīvu nākamos simts gadus Latvijai veidot pašai, aicinot ikvienu tajā iesaistīties. Kādēļ Tev tas ir svarīgi un ko Tu ar to gribi panākt?

Ļoti bieži mēs mēdzam sūdzēties, mums nepatīk valdība, mūs neapmierina pieņemtie lēmumi, mums nepatīk politiķi, tas no vienas puses. No otras: pat, ja tu mēģini iesaistīties politiskos procesos, būs pilsoniski, sabiedriski aktīvs, mēģini kaut ko mainīt, nekas nesanāk.

Man kā BATL prezidentei darbs ir cieši saistīts ar to, ka es mēģinu ietekmēt politiskos procesus un lēmumus, lai veicinātu ostas uzņēmumu attīstību, Latvijas tranzīta koridora attīstību. Un tad pienāk tāds brīdis, kad saproti, ka tev ir par īsu rokas. Tu vari «durt ar īlenu dibenā» ministriem, tu vari iet presē, vari gūt maksimālu atbalstu, bet saproti, ka ir par īsu. Un tajā brīdī ir vairāki varianti. Viens – tu iesaisties politikā, kļūsti par aktīvu politiķi, par ministru, kļūsti par lēmumu pieņēmēju. Tas ir izcils variants. Taču ne vienmēr visi kļūst par politiķiem, kur nu vēl par ministriem.

Otrs variants ir mums pašiem daudz aktīvāk pilsoniski iesaistīties mūsu valsts, tautsaimniecības veidošanā. Simts gadi ir nodzīvoti, Latvija ir pieaugusi meitene, tagad pienācis laiks veidot nākamos simts gadus, lai nav atkal tā, ka mēs simts gadus nodzīvojam un attopamies – nē, mums tomēr kaut kas nepatīk, atkal nav tā, kā mēs gribējām. Lai nebūtu šie pārmetumi, mēs no situācijas «viss ir slikti» pārejam uz situāciju «darām paši». Tad arī tapa šī iniciatīva. Tāpēc es aicinu katru piedalīties nākamo simts gadu Latvijas vēsturē veidošanā, dodot novēlējumus, priekšlikumus, kā vajadzētu labāk, kā redzam mūsu Latviju. Kad gada laikā visu apkoposim, iesniegsim simtgades birojā, es domāju, ka tas varētu būt arī digitalizētā veidā. Mēs esam uzsākuši novēlējumu un priekšlikumu vākšanu. Kustība ir plānota Vislatvijas mērogā, es aicināšu visus novadus un pilsētas iesaistīties, turklāt ne tikai Latvijas ietvaros, bet arī tos, kas dzīvo aiz mūsu valsts robežām. Es domāju, ka tiem, kas dzīvo ārzemēs ir daudz ko teikt, viņiem varētu būt būtiski novēlējumi un priekšlikumi.

Līdz šim Tu biji pazīstama kā vienas nozares – transporta un loģistika aizstāve, arī nedaudz iesaistījies politikā, arī pašreiz kandidē Ventspils domē pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc Tev ir svarīgi iesaistīties procesos? 

Es vienkārši neprotu «knipelēt» (smejas)….

Bet tranzīts – ļoti nesievišķīgi…

Man šķiet, ka stāvēt uz sliedēm augstpapēžu kurpēs ir ļoti sievišķīgi (smejas). Liels rūdījums. Un atkal mēs nonākam pie diviem variantiem. Tu vari noskatīties, kā tas vai cits process iet un cerēt, ka tie citi tiks galā. Vari ar to sadzīvot, ka kaut kā tie procesi notiek, tevi neapmierina, tu sūksties par to, bet rezultāts kaut kāds sanāk. Nav svarīgi, vai plānots vai nē, jo tu pats nemaz neplāno, tikai ej kaut kādā plūsmā līdzi. Paļaujies, ka citi saplānos. Ir arī otrs variants. Tu redzi, ka kaut kas nav kārtībā. Tranzīts, kas ir otra lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, buksē. Nav mums izstrādāts tranzīta koridora piedāvājums, nav viss kārtībā ar tarifiem, uzņēmumi mokās, maksā nodokļus, zini, cik svarīgi ir saprast, ka nodokļi neaug Valsts kasē, nodokļi rodas, piemēram, Ventspils ostā. Un tad tu vari izvēlēties – iet palīgā, aizstāvēt, cīnīties, iedziļināties, analizēt. Es izvēlos otru ceļu. Es nevaru noskatīties, ja kaut kas notiek nepareizi manā izpratnē. Ir tikai divi varianti, trešā nav. Vai nu noskaties plūsmā vai kaut ko dari.

Ko tev ir izdevies ietekmēt līdz šim?

25 gadus tranzīts, ostas – ir bijis tāds kā mēmais caurums. Mēs zinām, ka tur kaut kāda darbība notiek, kaut ko krauj, kaut kāda nauda nāk, bet neviens līdz galam nav sapratis, kāda tam visa saistība ar katru no mums. Tas, kas ir izdevies, ir tas, ka nozare ir kļuvusi atvērtāka. Beidzot ir sākusies diskusija par to, ka tranzīts, transports un loģistika ir ļoti svarīga Latvijas tautsaimniecībai, ir sākusies diskusija, vai nebūtu transports un loģistika jāizvirza kā prioritārā nozare, ir sākusies diskusija par sadarbību ar Ķīnu, lai diversificētu kravu plūsmu, jo šobrīd mums pamatā ir Krievijas kravas. Esam uzsākuši darbu pie jaunās dzelzceļa tarifu aprēķināšanas metodikas.  Sarunas notiek visos līmeņos. Cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā ir trīs lielas ostas un, ka tā ir liela mūsu visu kopīgā bagātība. Jā, piekrītu, šobrīd nav atrisinātas visas ar nozari saistītās problēmas, joprojām nav vienotā Latvijas tranzīta koridora kopīgais redzējums un piedāvājums. Ja es būtu ministre, lēmumu pieņēmēja, tad man, protams, būtu vieglāk ietekmēt procesu un pieņemt izšķiroši svarīgus lēmumus. Šobrīd es daru to, kas ir manos spēkos un iespējās.

Rezultāts agri vai vēlu būs. Pie tās situācijas, kas ir tranzīta nozarē, kad kravu plūsma ir ļoti svārstīga, Klaipēda ir ļoti spēcīgi kāpinājusi savu konkurētspēju un citi ārēji objektīvie apstākļi liek mums rīkoties. Nedrīkst vairs būt kā pirms 25 gadiem, kad osta tur pati kaut ko krāmējas, biezie onkuļi kaut ko pārdala un nav īsti skaidrs, kāds mums no tā labums. Mūsu ostas – Rīgas un Ventspils – ir iekļautas Eiropas Savienības jūras ostu tīklā. Tās ir neatsveramas iespējas. Šis jautājums ir jāaktualizē un jāskaidro sabiedrībai. Man bija intervijas diviem lieliem Ķīnas laikrakstiem. Kas ir Ķīna!? Tas ir ļoti liels pasaules ekonomiskais spēks. Ķīnas žurnālistam rādīju mūsu karti un skaidroju, ka šajā mazajā teritorijā ir trīs lielās ostas un vēl septiņas mazās. Viņam tas bija zināms šoks. Šis darbs ir jāturpina. Ir jāskaidro sabiedrībai, kas ir mūsu ostas, kas ir mūsu dzelzceļš, cik liela tam visam ir nozīme, ka tā ir mūsu ekonomikas asinsrite. Kamēr tas nebūs ikvienam skaidrs, tikmēr mans darbiņš nav pabeigts.

Tu arī iesaisties politikā, startējot vēlēšanās. Vairāk rūp tieši Ventspils, nevis visa Latvija?

Pirmkārt, būt biedrības vadītājai, rūpēties par uzņēmumiem Ventspilī un arī turēt roku uz pulsa visam Latvijas tranzītam, neizslēdz to, ka es varētu iesaistīties aktīvajā lokālajā pārvaldībā. Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai, ne tikai Kurzemei vai pašai pilsētai. Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Tas ir ļoti būtiski, kad iestājas ziema. Tā ir visas Latvijas interese – Ventspils var strādāt arī tad, kad citur ostas ir aizsalušas. Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta.

Mēs varam apkalpot ļoti lielus kuģus. Tās ir divas priekšrocības, kas saka, ka tā nav tikai Ventspils, bet arī visas Latvijas rūpe. Ir jāmaina domāšana. Līdz šim ir bijis tā – ir Rīga, ir Liepāja, ir Ventspils, ir Latvijas dzelzceļš un tad nu katrs pats par sevi raujas. Bet tā visa infrastruktūra pieder valstij un tā jāuztver kā vienots veselums, kas ir Latvijas nacionālā bagātība. Ir daudz valstu, kurām nav ostu, piemēram, Baltkrievija tepat mums blakus, sadarbības partneris. Kā jau esmu minējusi, tad transports un loģistika ir ekonomikas asinsrite – attīstās tranzīts, attīstas transports un loģistika, attīstas ar viss apkārt. Iesaistoties aktīvajā politikā, es varu iegūt vēl vienu instrumentu, lai veicinātu Ventspils ostas attīstību un līdz ar ko arī visa Latvijas tranzīta koridora attīstību.

Ventspils mērs Aivars Lembergs, iepazīstot viņa publiskos izteikumos, it kā taču cīnās par Ventspils ostu. 

Ventspils osta nav sinonīms vārdam Lembergs. Ostā strādā daudz uzņēmēju, lielu uzņēmēju, tai skaitā BATL uzņēmēji, kas ir lielākie nodokļu maksātāji Ventspilī. Uzņēmumos strādā daudz ventspilnieku. Mūsu uzņēmumu darbība ir cieši saistīta ar pilsētu un tās izaugsmi. Manuprāt, pašvaldībai būtu jāiesaistās daudz aktīvāk to jautājumu risināšanā, kuri traucē attīsties un piesaistīt lielākus kravu apjomus.

Piemēram, BATL intensīvi cīnās par tarifu izlīdzināšanu Ventspils virzienā. Nav pareizi no valsts tautsaimniecības viedokļa, ka trīs lielajās ostās strādājošie komersanti savā starpā cīnās nevis ar pakalpojuma kvalitāti godīgos konkurences apstākļos, bet ar valsts infrastruktūras pieejamību. Attāluma dēļ Ventspils osta ir nekonkurētspējīga. Ja uzņēmējam ir par 3-5 eiro par tonnu dārgāk vest uz Ventspili, viņš, vai nu paliks Rīgā vai ies uz Klaipēdu. Rezultātā zaudējam mēs visi. Šādā veidā mēs pazaudējām kālija kravas no Baltkrievijas, kas šobrīd ļoti veiksmīgi tiek pārkrautas Klaipēdas ostā. Baltkrievi tur ir uzbūvējuši savu termināli. Kāpēc viņi ir prom? Mēs nespējām vienoties par tarifiem, nespējām iedot baltkrieviem konkurētspējīgu, garšīgu tarifa piedāvājumu. Klaipēdā baltkrievi krauj aptuveni desmit miljonus tonnu. Kālija parks, kas arī ir specializējies minerālmēslu pārkraušanā, varētu pārkraut līdz septiņiem miljoniem tonnu.

Tad varam parēķināt, cik naudas aiziet gar degunu, ja viena tonna produkta Latvijas tautsaimniecībā atstāj ap 15 eiro. Un tikai sava stulbuma dēļ. Nespējām laicīgi un gudri reaģēt. Uzskatu, ka tajā brīdī Ventspils pilsētas vadībai bija jāspēj kā spēcīgai pašvaldībai vienoties ar valdību, ar Latvijas dzelzceļu. Viņi varēja tomēr panākt izdevīgu tarifu. Turklāt arī uzņēmums pats vērsās pie valdības. Tā ir neizdarība. Tarifa jautājums ir ļoti būtisks, un pilsētas pašvaldības vadība var iesaistīties šādu jautājumu risināšanā valdības līmenī. Jā, var teikt, ka tā nav pašvaldības kompetence, bet būsim godīgi – pašvaldība daudz ko var ietekmēt un Ventspils vadība ir viena no ietekmīgākajām vietējām varām valstī.

Tāpat svarīgs jautājums ir dzelceļa sliežu modernizācija Ventspils virzienā, lai varam vilkt garākus vilcienu  sastāvus un kāpināt savu efektivitāti. Mēs par to esam runājuši vairākkārt. Ja es būtu pilsētas vadītāja, es noteikti būtu iesaistījusies daudz aktīvāk gan tarifu jautājumā, gan dzelzceļa modernizācijā. Vēl jo vairāk, ja uz šīm problēmām norāda uzņēmumi, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji pilsētā un, no kuriem ir atkarīga pilsētas iedzīvotāju labklājība. Kad Rīgā bija Ķīnas samits 16+1, BATL aicināja arī pašvaldību sēsties pie apaļā galda un pārrunāt tarifu jautājumus, izstrādāt vienoto tarifu piedāvājumu. Ventspils dome toreiz klusēja.

Tu atkal visas Latvijas mērogā, bet pievēršamies vairāk Ventspilij, kur Tu kandidē vēlēšanās. Kas Ventspilī būtu savādāk, ja vadības groži būtu Tavās rokās?

Ventspilij, atšķirībā no citām Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu, ir ļoti liela priekšrocība un liela bagātība – dziļūdens neaizsalstoša osta. Šādai pilsētai būtu jābūt Rietumu valstu ostas pilsētu līmenī. Ne tikai osta, kas ir varena, kas spēj piesaistīt ogles un naftu, bet arī spēj diversificēt kravas, spēj atvērt loģistikas centrus, spēj piesaistīt jaunas konteineru kravas, un vienlaikus caur šo prizmu šī pilsēta ir moderna, rietumnieciska tirdzniecības Meka. Kas šobrīd ir Ventspilī? Ventspils vadītājs regulāri salīdzina Ventspili ar citām Republikas pilsētām.

Tas ir ļoti nekorekti salīdzināt sevi kā tranzīta pilsētu ar pilsētām, kuras ne tuvu nav tik turīgas. Ar šo ostu un infrastruktūru Ventspils varēja izskatīties daudz labāk un cilvēki varēja dzīvot daudz lielākā labklājībā. Un nevis cilvēki brīvdienās no Ventspils brauc uz Rīgu vai Liepāju, bet tā, ka cilvēki no Rīgas brauc un dzīvo Ventspilī tāpēc, ka Ventspils ir moderna ostas pilsēta, kūrorta pilsēta, kur osta sasaistē ar sabiedrību roku rokā ir izveidojusi ļoti labu konkurētspējīgu pilsētas redzējumu. Šobrīd tas nenotiek. Ja iebrauc Ventspilī, tad pilsētas ielas ir patukšas.

Savā laikā, kad es strādāju Ventspilī deviņdesmito gadu sākumā, kad es kā skuķis no Talsiem pārcēlos uz Ventspili, man likās, ka esmu atbraukusi uz mega lielpilsētu. Tur viss mudžēja. Osta bija mūžīgi darbībā, pilsētā bija veikali, frizētavas, bankas, tur bija tāda dzīvība. Tagad, kad iebrauc Ventspilī, ir vērojams apsīkums. Skumji. Tā nedrīkst būt tranzīta pilsētā. Ja dzīvības nav tranzīta pilsētā, tad ko mēs prasām no Rēzeknes?! Pilsēta ir sakārtota, tam es piekrītu, bet tranzīta pilsētai ir jābūt ar citu pienesumu, citu atdevi. Tai ir jābūt pazīstamai, populārai tirdzniecības vietai, uz kuru brauc tūristi aumaļām, jo viņi zina, ka tur ir labas viesnīcas, labi restorāni, labas atpūtas iespējas un veikali. Ja mēs paskatāmies, kā ir citās ostas pilsētās. Piemēram, aizbrauciet apskatieties Antverpeni. Tādai ir jābūt ostas pilsētai. Mums šobrīd tas ir jāattīsta. Ir jāizmanto visas priekšrocības, ko dod osta. Osta nav bubulis, kas smird. Osta ir unikāla iespēja nopelnīt, ja vien tu pareizi to dari.

Ref:224.000.103.1354


Pievienot komentāru

Melbārža un Strengas divnieku ekipāža izšķirošajā braucienā izcīna olimpisko spēļu bronzas medaļu

Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža un stūmēja Jāņa Strengas divnieku ekipāža pirmdien, 19.februārī, izcīnīja bronzas medaļu Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, no zelta medaļām atpaliekot nieka piecas sekundes simtdaļas.

Luminor sper nākamos juridiskos soļus, lai pabeigtu apvienošanos

Pēc pirmajiem Luminor darbības mēnešiem Baltijas valstīs uzsākts Luminor juridiskās apvienošanās noslēguma posms. Nākamie juridiskie soļi paredz banku pilnīgu integrāciju, izveidojot Luminor galveno biroju Igaunijā un filiāles Lietuvā un Latvijā.

Rīgā būs Brīvības laukums

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 19.februārī, atbalstīja Brīvības laukuma nosaukuma piešķiršanu teritorijai ap Brīvības pieminekli, vēsta domē.

Kučinskis ir «pazudis», bet finanšu ministre katrā intervijā saka ko citu, tā Pūce

«Tas, ko mēs pēdējās dienās novērojam, kad Latvijas finanšu sektoru ir skāruši vairāki smagi triecieni, ir valdības nekoordinēta un haotiska darbība. Premjers Māris Kučinskis ir «pazudis» un nepiedāvā skaidru plānu krīzes risināšanai, bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola katrā intervijā saka ko citu. Šāda rīcība esošo krīzi ne tikai nepalīdz risināt, bet var visu Latvijas finanšu sektoru ievilkt vēl dziļākā purvā,» norāda partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Latvijā būvniecības izlaides kāpums ceturtajā ceturksnī trešais straujākais ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri-decembri pieaugusi par 20,9%, kas ir trešais lielākais rādītājs to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Polija pietaupa seno mežu, lai mazinātu asumus ar ES, bet postījumi jau nodarīti

Lai arī Polija, cenšoties mazināt saspīlējumu attiecībās ar Eiropas Savienību, ir paziņojusi, ka vienā no pēdējiem Eiropas senajiem mežiem, Belovežas gāršā, ir pārtraukta mežistrāde, tā nav paziņojusi, cik koku jau nocirsts.

Biedrība: Restorāniem izkļūt no «pelēkās zonas» Latvijā liedz augstais nodokļu slogs

Latvijas restorāniem izkļūt no «pelēkās zonas» liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta, uzskata Latvijas Restorānu biedrība.

Aizsardzības ministrija akreditē Baltkrievijas aizsardzības atašeju

Darbam Latvijā Aizsardzības ministrija akreditēja Baltkrievijas aizsardzības atašeju pulkvedi Juriju Harinu, kurš nomainīs līdzšinējo Baltkrievijas aizsardzības atašeju Latvijā pulkvedi Igoru Tereško.

Kučinskis: Rimšēvičam piemēros aizliegumu ieņemt amatu

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, nosakot drošības līdzekli, kā minimums tiks piemērots aizliegums ieņemt amatu, pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes atzina premjers Māris Kučinskis.

Igaunijā vienkāršāku ārvalstu studentu uzņemšanu gaida ar atbildību

Igaunijas valdība ir atbalstījusi grozījumus valsts Ārvalstnieku likumā ar mērķi ieviest vietējos tiesību aktos Eiropas Savienības direktīvu, kas maina kārtību, kādā studentiem un akadēmiskiem pētniekiem no valstīm, kas neietilpst ES, atļauts ieceļot un uzturēties Igaunijā. Prestižajā Tartu Universitātē savukārt prognozē administratīvo darbinieku atbildības pastiprināšanos.

Latvijas Banka piešķīrusi ABLV Bank aizdevumu 97,5 milj. eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu

Latvijas Banka piešķīrusi ABLV Bank aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu, uzzināja Latvijas Bankā.

Labs draugs par Rimšēviču iemaksājis 100'000 eiro drošības naudu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta valsts kases kontā, apliecina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

airBaltic šo gadu iesāk ar ievērojamu pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2018.gada janvārī ir pārvadājusi 233 334 pasažierus, kas ir par 24% vairāk nekā pērn, uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Jāatzīmē, ka pārvadāto pasažieru skaits ir lielākais, kādu lidsabiedrība jebkad ir pārvadājusi janvāra mēnešos.

Domina Shopping investēs 7 miljonus eiro jaunas atpūtas zonas būvniecībā

«Sasniedzot rekordlabus darbības rezultātus 2017.gadā, tirdzniecības centrs Domina Shopping šī gada vasarā plāno uzsākt jaunas Izklaides un atpūtas zonas būvniecību ar kopējo platību 7 000 m2. Tās izveidē tiks investēti vairāk nekā septiņi miljoni eiro, radot jaunas un Latvijā vēl nebijušas izklaides iespējas visai ģimenei,» vēsta uzņēmumā. 

Nedēļas nogalē robežsargi aiztur 71 likumpārkāpēju

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē nedēļas nogalē kopumā konstatēja 71 likumpārkāpēju. Sestdien, 17.februārī, ieceļošanu Latvijā liedza septiņiem ārzemniekiem.

Bukmeikeri: Ekonomikas ministram Ašeradenam amata zaudēšana nedraud

Vienotības līdera Arvila Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija tā arī nav nespējusi noslāpēt emocijas ap obligātā iepirkuma komponenti, tomēr alternatīvu trūkums un vēlēšanu tuvums ļaus Ašeradenam izturēt iespējamo neuzticības balsojumu Saeimā, pauž bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens atstās ekonomikas ministra amatu, Betsafe novērtējis tikai ar 25% varbūtību. 

Pavļuts: Par! neiesaistīsies Vienotības piedāvātajā apvienībā ar reģionu partijām

Partija Kustība Par! neplāno iesaistīties Vienotības piedāvātajā politiskajā apvienībā kopā ar reģionu partijām, laikrakstam Diena norāda Par! līderis Daniels Pavļuts.

Aicina VK izvērtēt RD finanšu izlietojumu Satiksmes departamenta direktora amatam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir nosūtījusi vēstuli Valsts kontrolei, kurā lūdz izvērtēt Rīgas domes finanšu līdzekļu izlietojuma lietderību Satiksmes departamenta direktoram amatam.

ASV apsūdz 13 Krievijas pilsoņus un trīs uzņēmumus par iejaukšanos vēlēšanās

Amerikas Savienoto Valstu prokurori izvirdzījuši apsūdzības 13 Krievijas pilsoņiem un trim uzņēmumiem par iejaukšanos ASV vēlēšanās, tā norādījis ASV īpašā prokurora Roberta Millera birojs, kurš vada izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas centiemiem jaukties ASV prezidenta vēlēšanu norisē.

NP: ABLV vaino Latvijas centrālās finanšu institūcijas amatpersonu ārvalstu institūciju maldināšanā

Aizvadītajā nedēļā smagi iedragāta otras lielākās Latvijas bankas ABLV reputācija. Tiek uzskatīts, ka naudas atmazgāšanas bijusi šīs bankas pamatdarbība, banka nav ievērojusi aizliegumu sadarboties ar Ziemeļkoreju un maksājusi kukuļus. Amerikas Savienoto Valstu Finanšu ministrijas izmeklēšanas birojs FInCEN reti par kuru kredītiestādi izteicies tik tieši.

Sīrijas kurdi, cenšoties atvairīt Turcijas uzbrukumu, ziņo par vienošanos ar Sīrijas valdības spēkiem

Kurdu kaujinieki kara plosītās Sīrijas ziemeļaustrumos pavēstījuši, ka ir panākuši vienošanos ar Sīrijas valdību, lai tā sūtītu savu karaspēku palīdzēt kurdiem atvairīt Turcijas uzbrukumu.

Naktī uz pirmdienu ugunsgrēkā gāja bojā četri cilvēki

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 17.februāra plkst. 6.30 līdz 19.februāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 68 izsaukumus – 30 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem.

Plāno Latvijas reģionos izveidot četras masu nemieru novēršanai paredzētas vienības

Valsts policija šī gada laikā plāno reģionos izveidot četras masu nemieru novēršanai paredzētas vienības, stāsta priekšnieks Ints Ķuzis.

De facto: Koļegovas deklarāciju lietā aizdomas par darbībām ar SIA Pallogs

Skandāls par Valsts vides dienesta ģenerāldirektores Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas izcēlās pirms pusotra gada, kad viņa pretendēja uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatu, uzvirmojis ar jaunu jaudu. Koļegovas tā arī netapusī darbavieta pabeidza izmeklēšanu un nosūtīja prokuratūrai kriminālprocesu par nepatiesām ziņām viņas deklarācijās.

Bildēs: Lietuvas simtgades svinības

Lietuvā aizvadīti valsts svētki, 100.gadadiena kopš Lietuvas Natkarības akta parakstīšanas. BNN piedāvā fotoieskatu svinīgajos pasākumos.

Jaunākie komentāri