bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Antāne: Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Ir nozares, kurās pieņemts kā darbiniekus redzēt pārsvarā vīriešus. Celtnieki, autobusu vadītāji, elektriķi utt. Transports un loģistika ir vēl viena izteikti vīrišķīga nozare. Tomēr vadošā šīs nozares nevalstiskā organizācija – biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika – par savu vadītāju ir izvēlējusies sievieti – Ingu Antāni, kura jau vairākus gadus nenogurusi turpina klaudzināt pie valdības durvīm, lai veicinātu šīs nozares uzplaukumu visas Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstības vārdā, vēsta portāls procesilatvija.lv

Nule viņa kļuvusi ne tikai par galveno šīs nozares lobiju, bet arī uzņēmēju, ieņemot padomes locekles amatu tādos lielos ostas uzņēmumos kā Ventbunkers un Ventspils tirdzniecības osta. Turklāt viņa nebaidās mest izaicinājumu visai sabiedrībai un kandidēt pašvaldību vēlēšanās tieši Ventspilī, kuras atslēgas jau vairāk nekā divus gadu desmitus bijušas vienas personas rokās, uzsver portālā. Publicējam daļu no intervijas.

Esi nākusi klajā ar iniciatīvu nākamos simts gadus Latvijai veidot pašai, aicinot ikvienu tajā iesaistīties. Kādēļ Tev tas ir svarīgi un ko Tu ar to gribi panākt?

Ļoti bieži mēs mēdzam sūdzēties, mums nepatīk valdība, mūs neapmierina pieņemtie lēmumi, mums nepatīk politiķi, tas no vienas puses. No otras: pat, ja tu mēģini iesaistīties politiskos procesos, būs pilsoniski, sabiedriski aktīvs, mēģini kaut ko mainīt, nekas nesanāk.

Man kā BATL prezidentei darbs ir cieši saistīts ar to, ka es mēģinu ietekmēt politiskos procesus un lēmumus, lai veicinātu ostas uzņēmumu attīstību, Latvijas tranzīta koridora attīstību. Un tad pienāk tāds brīdis, kad saproti, ka tev ir par īsu rokas. Tu vari «durt ar īlenu dibenā» ministriem, tu vari iet presē, vari gūt maksimālu atbalstu, bet saproti, ka ir par īsu. Un tajā brīdī ir vairāki varianti. Viens – tu iesaisties politikā, kļūsti par aktīvu politiķi, par ministru, kļūsti par lēmumu pieņēmēju. Tas ir izcils variants. Taču ne vienmēr visi kļūst par politiķiem, kur nu vēl par ministriem.

Otrs variants ir mums pašiem daudz aktīvāk pilsoniski iesaistīties mūsu valsts, tautsaimniecības veidošanā. Simts gadi ir nodzīvoti, Latvija ir pieaugusi meitene, tagad pienācis laiks veidot nākamos simts gadus, lai nav atkal tā, ka mēs simts gadus nodzīvojam un attopamies – nē, mums tomēr kaut kas nepatīk, atkal nav tā, kā mēs gribējām. Lai nebūtu šie pārmetumi, mēs no situācijas «viss ir slikti» pārejam uz situāciju «darām paši». Tad arī tapa šī iniciatīva. Tāpēc es aicinu katru piedalīties nākamo simts gadu Latvijas vēsturē veidošanā, dodot novēlējumus, priekšlikumus, kā vajadzētu labāk, kā redzam mūsu Latviju. Kad gada laikā visu apkoposim, iesniegsim simtgades birojā, es domāju, ka tas varētu būt arī digitalizētā veidā. Mēs esam uzsākuši novēlējumu un priekšlikumu vākšanu. Kustība ir plānota Vislatvijas mērogā, es aicināšu visus novadus un pilsētas iesaistīties, turklāt ne tikai Latvijas ietvaros, bet arī tos, kas dzīvo aiz mūsu valsts robežām. Es domāju, ka tiem, kas dzīvo ārzemēs ir daudz ko teikt, viņiem varētu būt būtiski novēlējumi un priekšlikumi.

Līdz šim Tu biji pazīstama kā vienas nozares – transporta un loģistika aizstāve, arī nedaudz iesaistījies politikā, arī pašreiz kandidē Ventspils domē pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc Tev ir svarīgi iesaistīties procesos? 

Es vienkārši neprotu «knipelēt» (smejas)….

Bet tranzīts – ļoti nesievišķīgi…

Man šķiet, ka stāvēt uz sliedēm augstpapēžu kurpēs ir ļoti sievišķīgi (smejas). Liels rūdījums. Un atkal mēs nonākam pie diviem variantiem. Tu vari noskatīties, kā tas vai cits process iet un cerēt, ka tie citi tiks galā. Vari ar to sadzīvot, ka kaut kā tie procesi notiek, tevi neapmierina, tu sūksties par to, bet rezultāts kaut kāds sanāk. Nav svarīgi, vai plānots vai nē, jo tu pats nemaz neplāno, tikai ej kaut kādā plūsmā līdzi. Paļaujies, ka citi saplānos. Ir arī otrs variants. Tu redzi, ka kaut kas nav kārtībā. Tranzīts, kas ir otra lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, buksē. Nav mums izstrādāts tranzīta koridora piedāvājums, nav viss kārtībā ar tarifiem, uzņēmumi mokās, maksā nodokļus, zini, cik svarīgi ir saprast, ka nodokļi neaug Valsts kasē, nodokļi rodas, piemēram, Ventspils ostā. Un tad tu vari izvēlēties – iet palīgā, aizstāvēt, cīnīties, iedziļināties, analizēt. Es izvēlos otru ceļu. Es nevaru noskatīties, ja kaut kas notiek nepareizi manā izpratnē. Ir tikai divi varianti, trešā nav. Vai nu noskaties plūsmā vai kaut ko dari.

Ko tev ir izdevies ietekmēt līdz šim?

25 gadus tranzīts, ostas – ir bijis tāds kā mēmais caurums. Mēs zinām, ka tur kaut kāda darbība notiek, kaut ko krauj, kaut kāda nauda nāk, bet neviens līdz galam nav sapratis, kāda tam visa saistība ar katru no mums. Tas, kas ir izdevies, ir tas, ka nozare ir kļuvusi atvērtāka. Beidzot ir sākusies diskusija par to, ka tranzīts, transports un loģistika ir ļoti svarīga Latvijas tautsaimniecībai, ir sākusies diskusija, vai nebūtu transports un loģistika jāizvirza kā prioritārā nozare, ir sākusies diskusija par sadarbību ar Ķīnu, lai diversificētu kravu plūsmu, jo šobrīd mums pamatā ir Krievijas kravas. Esam uzsākuši darbu pie jaunās dzelzceļa tarifu aprēķināšanas metodikas.  Sarunas notiek visos līmeņos. Cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā ir trīs lielas ostas un, ka tā ir liela mūsu visu kopīgā bagātība. Jā, piekrītu, šobrīd nav atrisinātas visas ar nozari saistītās problēmas, joprojām nav vienotā Latvijas tranzīta koridora kopīgais redzējums un piedāvājums. Ja es būtu ministre, lēmumu pieņēmēja, tad man, protams, būtu vieglāk ietekmēt procesu un pieņemt izšķiroši svarīgus lēmumus. Šobrīd es daru to, kas ir manos spēkos un iespējās.

Rezultāts agri vai vēlu būs. Pie tās situācijas, kas ir tranzīta nozarē, kad kravu plūsma ir ļoti svārstīga, Klaipēda ir ļoti spēcīgi kāpinājusi savu konkurētspēju un citi ārēji objektīvie apstākļi liek mums rīkoties. Nedrīkst vairs būt kā pirms 25 gadiem, kad osta tur pati kaut ko krāmējas, biezie onkuļi kaut ko pārdala un nav īsti skaidrs, kāds mums no tā labums. Mūsu ostas – Rīgas un Ventspils – ir iekļautas Eiropas Savienības jūras ostu tīklā. Tās ir neatsveramas iespējas. Šis jautājums ir jāaktualizē un jāskaidro sabiedrībai. Man bija intervijas diviem lieliem Ķīnas laikrakstiem. Kas ir Ķīna!? Tas ir ļoti liels pasaules ekonomiskais spēks. Ķīnas žurnālistam rādīju mūsu karti un skaidroju, ka šajā mazajā teritorijā ir trīs lielās ostas un vēl septiņas mazās. Viņam tas bija zināms šoks. Šis darbs ir jāturpina. Ir jāskaidro sabiedrībai, kas ir mūsu ostas, kas ir mūsu dzelzceļš, cik liela tam visam ir nozīme, ka tā ir mūsu ekonomikas asinsrite. Kamēr tas nebūs ikvienam skaidrs, tikmēr mans darbiņš nav pabeigts.

Tu arī iesaisties politikā, startējot vēlēšanās. Vairāk rūp tieši Ventspils, nevis visa Latvija?

Pirmkārt, būt biedrības vadītājai, rūpēties par uzņēmumiem Ventspilī un arī turēt roku uz pulsa visam Latvijas tranzītam, neizslēdz to, ka es varētu iesaistīties aktīvajā lokālajā pārvaldībā. Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai, ne tikai Kurzemei vai pašai pilsētai. Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Tas ir ļoti būtiski, kad iestājas ziema. Tā ir visas Latvijas interese – Ventspils var strādāt arī tad, kad citur ostas ir aizsalušas. Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta.

Mēs varam apkalpot ļoti lielus kuģus. Tās ir divas priekšrocības, kas saka, ka tā nav tikai Ventspils, bet arī visas Latvijas rūpe. Ir jāmaina domāšana. Līdz šim ir bijis tā – ir Rīga, ir Liepāja, ir Ventspils, ir Latvijas dzelzceļš un tad nu katrs pats par sevi raujas. Bet tā visa infrastruktūra pieder valstij un tā jāuztver kā vienots veselums, kas ir Latvijas nacionālā bagātība. Ir daudz valstu, kurām nav ostu, piemēram, Baltkrievija tepat mums blakus, sadarbības partneris. Kā jau esmu minējusi, tad transports un loģistika ir ekonomikas asinsrite – attīstās tranzīts, attīstas transports un loģistika, attīstas ar viss apkārt. Iesaistoties aktīvajā politikā, es varu iegūt vēl vienu instrumentu, lai veicinātu Ventspils ostas attīstību un līdz ar ko arī visa Latvijas tranzīta koridora attīstību.

Ventspils mērs Aivars Lembergs, iepazīstot viņa publiskos izteikumos, it kā taču cīnās par Ventspils ostu. 

Ventspils osta nav sinonīms vārdam Lembergs. Ostā strādā daudz uzņēmēju, lielu uzņēmēju, tai skaitā BATL uzņēmēji, kas ir lielākie nodokļu maksātāji Ventspilī. Uzņēmumos strādā daudz ventspilnieku. Mūsu uzņēmumu darbība ir cieši saistīta ar pilsētu un tās izaugsmi. Manuprāt, pašvaldībai būtu jāiesaistās daudz aktīvāk to jautājumu risināšanā, kuri traucē attīsties un piesaistīt lielākus kravu apjomus.

Piemēram, BATL intensīvi cīnās par tarifu izlīdzināšanu Ventspils virzienā. Nav pareizi no valsts tautsaimniecības viedokļa, ka trīs lielajās ostās strādājošie komersanti savā starpā cīnās nevis ar pakalpojuma kvalitāti godīgos konkurences apstākļos, bet ar valsts infrastruktūras pieejamību. Attāluma dēļ Ventspils osta ir nekonkurētspējīga. Ja uzņēmējam ir par 3-5 eiro par tonnu dārgāk vest uz Ventspili, viņš, vai nu paliks Rīgā vai ies uz Klaipēdu. Rezultātā zaudējam mēs visi. Šādā veidā mēs pazaudējām kālija kravas no Baltkrievijas, kas šobrīd ļoti veiksmīgi tiek pārkrautas Klaipēdas ostā. Baltkrievi tur ir uzbūvējuši savu termināli. Kāpēc viņi ir prom? Mēs nespējām vienoties par tarifiem, nespējām iedot baltkrieviem konkurētspējīgu, garšīgu tarifa piedāvājumu. Klaipēdā baltkrievi krauj aptuveni desmit miljonus tonnu. Kālija parks, kas arī ir specializējies minerālmēslu pārkraušanā, varētu pārkraut līdz septiņiem miljoniem tonnu.

Tad varam parēķināt, cik naudas aiziet gar degunu, ja viena tonna produkta Latvijas tautsaimniecībā atstāj ap 15 eiro. Un tikai sava stulbuma dēļ. Nespējām laicīgi un gudri reaģēt. Uzskatu, ka tajā brīdī Ventspils pilsētas vadībai bija jāspēj kā spēcīgai pašvaldībai vienoties ar valdību, ar Latvijas dzelzceļu. Viņi varēja tomēr panākt izdevīgu tarifu. Turklāt arī uzņēmums pats vērsās pie valdības. Tā ir neizdarība. Tarifa jautājums ir ļoti būtisks, un pilsētas pašvaldības vadība var iesaistīties šādu jautājumu risināšanā valdības līmenī. Jā, var teikt, ka tā nav pašvaldības kompetence, bet būsim godīgi – pašvaldība daudz ko var ietekmēt un Ventspils vadība ir viena no ietekmīgākajām vietējām varām valstī.

Tāpat svarīgs jautājums ir dzelceļa sliežu modernizācija Ventspils virzienā, lai varam vilkt garākus vilcienu  sastāvus un kāpināt savu efektivitāti. Mēs par to esam runājuši vairākkārt. Ja es būtu pilsētas vadītāja, es noteikti būtu iesaistījusies daudz aktīvāk gan tarifu jautājumā, gan dzelzceļa modernizācijā. Vēl jo vairāk, ja uz šīm problēmām norāda uzņēmumi, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji pilsētā un, no kuriem ir atkarīga pilsētas iedzīvotāju labklājība. Kad Rīgā bija Ķīnas samits 16+1, BATL aicināja arī pašvaldību sēsties pie apaļā galda un pārrunāt tarifu jautājumus, izstrādāt vienoto tarifu piedāvājumu. Ventspils dome toreiz klusēja.

Tu atkal visas Latvijas mērogā, bet pievēršamies vairāk Ventspilij, kur Tu kandidē vēlēšanās. Kas Ventspilī būtu savādāk, ja vadības groži būtu Tavās rokās?

Ventspilij, atšķirībā no citām Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu, ir ļoti liela priekšrocība un liela bagātība – dziļūdens neaizsalstoša osta. Šādai pilsētai būtu jābūt Rietumu valstu ostas pilsētu līmenī. Ne tikai osta, kas ir varena, kas spēj piesaistīt ogles un naftu, bet arī spēj diversificēt kravas, spēj atvērt loģistikas centrus, spēj piesaistīt jaunas konteineru kravas, un vienlaikus caur šo prizmu šī pilsēta ir moderna, rietumnieciska tirdzniecības Meka. Kas šobrīd ir Ventspilī? Ventspils vadītājs regulāri salīdzina Ventspili ar citām Republikas pilsētām.

Tas ir ļoti nekorekti salīdzināt sevi kā tranzīta pilsētu ar pilsētām, kuras ne tuvu nav tik turīgas. Ar šo ostu un infrastruktūru Ventspils varēja izskatīties daudz labāk un cilvēki varēja dzīvot daudz lielākā labklājībā. Un nevis cilvēki brīvdienās no Ventspils brauc uz Rīgu vai Liepāju, bet tā, ka cilvēki no Rīgas brauc un dzīvo Ventspilī tāpēc, ka Ventspils ir moderna ostas pilsēta, kūrorta pilsēta, kur osta sasaistē ar sabiedrību roku rokā ir izveidojusi ļoti labu konkurētspējīgu pilsētas redzējumu. Šobrīd tas nenotiek. Ja iebrauc Ventspilī, tad pilsētas ielas ir patukšas.

Savā laikā, kad es strādāju Ventspilī deviņdesmito gadu sākumā, kad es kā skuķis no Talsiem pārcēlos uz Ventspili, man likās, ka esmu atbraukusi uz mega lielpilsētu. Tur viss mudžēja. Osta bija mūžīgi darbībā, pilsētā bija veikali, frizētavas, bankas, tur bija tāda dzīvība. Tagad, kad iebrauc Ventspilī, ir vērojams apsīkums. Skumji. Tā nedrīkst būt tranzīta pilsētā. Ja dzīvības nav tranzīta pilsētā, tad ko mēs prasām no Rēzeknes?! Pilsēta ir sakārtota, tam es piekrītu, bet tranzīta pilsētai ir jābūt ar citu pienesumu, citu atdevi. Tai ir jābūt pazīstamai, populārai tirdzniecības vietai, uz kuru brauc tūristi aumaļām, jo viņi zina, ka tur ir labas viesnīcas, labi restorāni, labas atpūtas iespējas un veikali. Ja mēs paskatāmies, kā ir citās ostas pilsētās. Piemēram, aizbrauciet apskatieties Antverpeni. Tādai ir jābūt ostas pilsētai. Mums šobrīd tas ir jāattīsta. Ir jāizmanto visas priekšrocības, ko dod osta. Osta nav bubulis, kas smird. Osta ir unikāla iespēja nopelnīt, ja vien tu pareizi to dari.

Ref:224.000.103.1354


Pievienot komentāru

Šonedēļ gaidāms sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, debesis būs lielākoties mākoņainas un, lai gan brīžiem uzspīdēs arī saule, tomēr teritorijas lielākajā daļā ik pa laikam gaidāmi nokrišņi - sākotnēji lietus, taču, ieplūstot nedaudz vēsākam gaisam, nedēļas vidū jau galvenokārt slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

airBaltic Rīga-Liepāja sešos mēnešos pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri

Sešu mēnešu laikā, kopš Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic veic regulāros iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju, šajā maršrutā pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri.

Pārslimota ērču encefalīta sekas - depresija, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Autovadītājus biedē intensīva pilsētas satiksme un apgrūtinoši laikapstākļi

Visbiežāk autovadītājus no sēšanās pie stūres attur bailes no dalības intensīvā pilsētas satiksmē un bailes no apgrūtinošiem laikapstākļiem. Dienas tumšais laiks autovadītājus neietekmē - tikai 3% no aptaujātajiem jūtas droši tikai dienas gaišajā laikā, liecina Circle K un Drošas Braukšanas skolas  aptaujas dati. 

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».

LLKC: Ziemāju lauki Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis; izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Igaunija ar 700 000 eiro atbalsta Somijas-Igaunijas Kultūras fondu

Igaunijas valdība ir nolēmusi piešķirt 700 000 eiro Somijas-Igaunijas Kultūras Fondam, kas kopš 2015.gada veicina abu tautu sadarbību kultūras, radošas ekonomikas un izglītības jomā.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk saistīta ar «aplokšņu» algām

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem.

Vienotības Saeimas frakcijas vadība mainīsies 21.decembrī

«Ir noslēgušās politiskās konsultācijas ar visām Vienotības sadarbības partijām, kas pārstāvētas Saeimas frakcijā, un panākta vienošanās, ka frakcijas vadības maiņa notiks līdz ar Saeimas rudens sesijas beigām 21.decembrī,» norāda partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Krievija ANO bloķē Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma izmeklēšanas turpināšanu

ANO Drošības padomē Krievija ir izmantojusi veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, ar ko tiktu ļauts turpināt izmeklēt Sīrijā šopavasar notikušo uzbrukumu ar aizliegtiem ķīmiskiem ieročiem, kas tolaik pamudināja Amerikas Savienotās Valstis ar raķetēm apšaudīt Sīrijas militārās aviācijas bāzi.