bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.06.2018 | Vārda dienas: Madis, Alberts
LatviaLatvija

Antāne: Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Ir nozares, kurās pieņemts kā darbiniekus redzēt pārsvarā vīriešus. Celtnieki, autobusu vadītāji, elektriķi utt. Transports un loģistika ir vēl viena izteikti vīrišķīga nozare. Tomēr vadošā šīs nozares nevalstiskā organizācija – biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika – par savu vadītāju ir izvēlējusies sievieti – Ingu Antāni, kura jau vairākus gadus nenogurusi turpina klaudzināt pie valdības durvīm, lai veicinātu šīs nozares uzplaukumu visas Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstības vārdā, vēsta portāls procesilatvija.lv

Nule viņa kļuvusi ne tikai par galveno šīs nozares lobiju, bet arī uzņēmēju, ieņemot padomes locekles amatu tādos lielos ostas uzņēmumos kā Ventbunkers un Ventspils tirdzniecības osta. Turklāt viņa nebaidās mest izaicinājumu visai sabiedrībai un kandidēt pašvaldību vēlēšanās tieši Ventspilī, kuras atslēgas jau vairāk nekā divus gadu desmitus bijušas vienas personas rokās, uzsver portālā. Publicējam daļu no intervijas.

Esi nākusi klajā ar iniciatīvu nākamos simts gadus Latvijai veidot pašai, aicinot ikvienu tajā iesaistīties. Kādēļ Tev tas ir svarīgi un ko Tu ar to gribi panākt?

Ļoti bieži mēs mēdzam sūdzēties, mums nepatīk valdība, mūs neapmierina pieņemtie lēmumi, mums nepatīk politiķi, tas no vienas puses. No otras: pat, ja tu mēģini iesaistīties politiskos procesos, būs pilsoniski, sabiedriski aktīvs, mēģini kaut ko mainīt, nekas nesanāk.

Man kā BATL prezidentei darbs ir cieši saistīts ar to, ka es mēģinu ietekmēt politiskos procesus un lēmumus, lai veicinātu ostas uzņēmumu attīstību, Latvijas tranzīta koridora attīstību. Un tad pienāk tāds brīdis, kad saproti, ka tev ir par īsu rokas. Tu vari «durt ar īlenu dibenā» ministriem, tu vari iet presē, vari gūt maksimālu atbalstu, bet saproti, ka ir par īsu. Un tajā brīdī ir vairāki varianti. Viens – tu iesaisties politikā, kļūsti par aktīvu politiķi, par ministru, kļūsti par lēmumu pieņēmēju. Tas ir izcils variants. Taču ne vienmēr visi kļūst par politiķiem, kur nu vēl par ministriem.

Otrs variants ir mums pašiem daudz aktīvāk pilsoniski iesaistīties mūsu valsts, tautsaimniecības veidošanā. Simts gadi ir nodzīvoti, Latvija ir pieaugusi meitene, tagad pienācis laiks veidot nākamos simts gadus, lai nav atkal tā, ka mēs simts gadus nodzīvojam un attopamies – nē, mums tomēr kaut kas nepatīk, atkal nav tā, kā mēs gribējām. Lai nebūtu šie pārmetumi, mēs no situācijas «viss ir slikti» pārejam uz situāciju «darām paši». Tad arī tapa šī iniciatīva. Tāpēc es aicinu katru piedalīties nākamo simts gadu Latvijas vēsturē veidošanā, dodot novēlējumus, priekšlikumus, kā vajadzētu labāk, kā redzam mūsu Latviju. Kad gada laikā visu apkoposim, iesniegsim simtgades birojā, es domāju, ka tas varētu būt arī digitalizētā veidā. Mēs esam uzsākuši novēlējumu un priekšlikumu vākšanu. Kustība ir plānota Vislatvijas mērogā, es aicināšu visus novadus un pilsētas iesaistīties, turklāt ne tikai Latvijas ietvaros, bet arī tos, kas dzīvo aiz mūsu valsts robežām. Es domāju, ka tiem, kas dzīvo ārzemēs ir daudz ko teikt, viņiem varētu būt būtiski novēlējumi un priekšlikumi.

Līdz šim Tu biji pazīstama kā vienas nozares – transporta un loģistika aizstāve, arī nedaudz iesaistījies politikā, arī pašreiz kandidē Ventspils domē pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc Tev ir svarīgi iesaistīties procesos? 

Es vienkārši neprotu «knipelēt» (smejas)….

Bet tranzīts – ļoti nesievišķīgi…

Man šķiet, ka stāvēt uz sliedēm augstpapēžu kurpēs ir ļoti sievišķīgi (smejas). Liels rūdījums. Un atkal mēs nonākam pie diviem variantiem. Tu vari noskatīties, kā tas vai cits process iet un cerēt, ka tie citi tiks galā. Vari ar to sadzīvot, ka kaut kā tie procesi notiek, tevi neapmierina, tu sūksties par to, bet rezultāts kaut kāds sanāk. Nav svarīgi, vai plānots vai nē, jo tu pats nemaz neplāno, tikai ej kaut kādā plūsmā līdzi. Paļaujies, ka citi saplānos. Ir arī otrs variants. Tu redzi, ka kaut kas nav kārtībā. Tranzīts, kas ir otra lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, buksē. Nav mums izstrādāts tranzīta koridora piedāvājums, nav viss kārtībā ar tarifiem, uzņēmumi mokās, maksā nodokļus, zini, cik svarīgi ir saprast, ka nodokļi neaug Valsts kasē, nodokļi rodas, piemēram, Ventspils ostā. Un tad tu vari izvēlēties – iet palīgā, aizstāvēt, cīnīties, iedziļināties, analizēt. Es izvēlos otru ceļu. Es nevaru noskatīties, ja kaut kas notiek nepareizi manā izpratnē. Ir tikai divi varianti, trešā nav. Vai nu noskaties plūsmā vai kaut ko dari.

Ko tev ir izdevies ietekmēt līdz šim?

25 gadus tranzīts, ostas – ir bijis tāds kā mēmais caurums. Mēs zinām, ka tur kaut kāda darbība notiek, kaut ko krauj, kaut kāda nauda nāk, bet neviens līdz galam nav sapratis, kāda tam visa saistība ar katru no mums. Tas, kas ir izdevies, ir tas, ka nozare ir kļuvusi atvērtāka. Beidzot ir sākusies diskusija par to, ka tranzīts, transports un loģistika ir ļoti svarīga Latvijas tautsaimniecībai, ir sākusies diskusija, vai nebūtu transports un loģistika jāizvirza kā prioritārā nozare, ir sākusies diskusija par sadarbību ar Ķīnu, lai diversificētu kravu plūsmu, jo šobrīd mums pamatā ir Krievijas kravas. Esam uzsākuši darbu pie jaunās dzelzceļa tarifu aprēķināšanas metodikas.  Sarunas notiek visos līmeņos. Cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā ir trīs lielas ostas un, ka tā ir liela mūsu visu kopīgā bagātība. Jā, piekrītu, šobrīd nav atrisinātas visas ar nozari saistītās problēmas, joprojām nav vienotā Latvijas tranzīta koridora kopīgais redzējums un piedāvājums. Ja es būtu ministre, lēmumu pieņēmēja, tad man, protams, būtu vieglāk ietekmēt procesu un pieņemt izšķiroši svarīgus lēmumus. Šobrīd es daru to, kas ir manos spēkos un iespējās.

Rezultāts agri vai vēlu būs. Pie tās situācijas, kas ir tranzīta nozarē, kad kravu plūsma ir ļoti svārstīga, Klaipēda ir ļoti spēcīgi kāpinājusi savu konkurētspēju un citi ārēji objektīvie apstākļi liek mums rīkoties. Nedrīkst vairs būt kā pirms 25 gadiem, kad osta tur pati kaut ko krāmējas, biezie onkuļi kaut ko pārdala un nav īsti skaidrs, kāds mums no tā labums. Mūsu ostas – Rīgas un Ventspils – ir iekļautas Eiropas Savienības jūras ostu tīklā. Tās ir neatsveramas iespējas. Šis jautājums ir jāaktualizē un jāskaidro sabiedrībai. Man bija intervijas diviem lieliem Ķīnas laikrakstiem. Kas ir Ķīna!? Tas ir ļoti liels pasaules ekonomiskais spēks. Ķīnas žurnālistam rādīju mūsu karti un skaidroju, ka šajā mazajā teritorijā ir trīs lielās ostas un vēl septiņas mazās. Viņam tas bija zināms šoks. Šis darbs ir jāturpina. Ir jāskaidro sabiedrībai, kas ir mūsu ostas, kas ir mūsu dzelzceļš, cik liela tam visam ir nozīme, ka tā ir mūsu ekonomikas asinsrite. Kamēr tas nebūs ikvienam skaidrs, tikmēr mans darbiņš nav pabeigts.

Tu arī iesaisties politikā, startējot vēlēšanās. Vairāk rūp tieši Ventspils, nevis visa Latvija?

Pirmkārt, būt biedrības vadītājai, rūpēties par uzņēmumiem Ventspilī un arī turēt roku uz pulsa visam Latvijas tranzītam, neizslēdz to, ka es varētu iesaistīties aktīvajā lokālajā pārvaldībā. Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai, ne tikai Kurzemei vai pašai pilsētai. Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Tas ir ļoti būtiski, kad iestājas ziema. Tā ir visas Latvijas interese – Ventspils var strādāt arī tad, kad citur ostas ir aizsalušas. Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta.

Mēs varam apkalpot ļoti lielus kuģus. Tās ir divas priekšrocības, kas saka, ka tā nav tikai Ventspils, bet arī visas Latvijas rūpe. Ir jāmaina domāšana. Līdz šim ir bijis tā – ir Rīga, ir Liepāja, ir Ventspils, ir Latvijas dzelzceļš un tad nu katrs pats par sevi raujas. Bet tā visa infrastruktūra pieder valstij un tā jāuztver kā vienots veselums, kas ir Latvijas nacionālā bagātība. Ir daudz valstu, kurām nav ostu, piemēram, Baltkrievija tepat mums blakus, sadarbības partneris. Kā jau esmu minējusi, tad transports un loģistika ir ekonomikas asinsrite – attīstās tranzīts, attīstas transports un loģistika, attīstas ar viss apkārt. Iesaistoties aktīvajā politikā, es varu iegūt vēl vienu instrumentu, lai veicinātu Ventspils ostas attīstību un līdz ar ko arī visa Latvijas tranzīta koridora attīstību.

Ventspils mērs Aivars Lembergs, iepazīstot viņa publiskos izteikumos, it kā taču cīnās par Ventspils ostu. 

Ventspils osta nav sinonīms vārdam Lembergs. Ostā strādā daudz uzņēmēju, lielu uzņēmēju, tai skaitā BATL uzņēmēji, kas ir lielākie nodokļu maksātāji Ventspilī. Uzņēmumos strādā daudz ventspilnieku. Mūsu uzņēmumu darbība ir cieši saistīta ar pilsētu un tās izaugsmi. Manuprāt, pašvaldībai būtu jāiesaistās daudz aktīvāk to jautājumu risināšanā, kuri traucē attīsties un piesaistīt lielākus kravu apjomus.

Piemēram, BATL intensīvi cīnās par tarifu izlīdzināšanu Ventspils virzienā. Nav pareizi no valsts tautsaimniecības viedokļa, ka trīs lielajās ostās strādājošie komersanti savā starpā cīnās nevis ar pakalpojuma kvalitāti godīgos konkurences apstākļos, bet ar valsts infrastruktūras pieejamību. Attāluma dēļ Ventspils osta ir nekonkurētspējīga. Ja uzņēmējam ir par 3-5 eiro par tonnu dārgāk vest uz Ventspili, viņš, vai nu paliks Rīgā vai ies uz Klaipēdu. Rezultātā zaudējam mēs visi. Šādā veidā mēs pazaudējām kālija kravas no Baltkrievijas, kas šobrīd ļoti veiksmīgi tiek pārkrautas Klaipēdas ostā. Baltkrievi tur ir uzbūvējuši savu termināli. Kāpēc viņi ir prom? Mēs nespējām vienoties par tarifiem, nespējām iedot baltkrieviem konkurētspējīgu, garšīgu tarifa piedāvājumu. Klaipēdā baltkrievi krauj aptuveni desmit miljonus tonnu. Kālija parks, kas arī ir specializējies minerālmēslu pārkraušanā, varētu pārkraut līdz septiņiem miljoniem tonnu.

Tad varam parēķināt, cik naudas aiziet gar degunu, ja viena tonna produkta Latvijas tautsaimniecībā atstāj ap 15 eiro. Un tikai sava stulbuma dēļ. Nespējām laicīgi un gudri reaģēt. Uzskatu, ka tajā brīdī Ventspils pilsētas vadībai bija jāspēj kā spēcīgai pašvaldībai vienoties ar valdību, ar Latvijas dzelzceļu. Viņi varēja tomēr panākt izdevīgu tarifu. Turklāt arī uzņēmums pats vērsās pie valdības. Tā ir neizdarība. Tarifa jautājums ir ļoti būtisks, un pilsētas pašvaldības vadība var iesaistīties šādu jautājumu risināšanā valdības līmenī. Jā, var teikt, ka tā nav pašvaldības kompetence, bet būsim godīgi – pašvaldība daudz ko var ietekmēt un Ventspils vadība ir viena no ietekmīgākajām vietējām varām valstī.

Tāpat svarīgs jautājums ir dzelceļa sliežu modernizācija Ventspils virzienā, lai varam vilkt garākus vilcienu  sastāvus un kāpināt savu efektivitāti. Mēs par to esam runājuši vairākkārt. Ja es būtu pilsētas vadītāja, es noteikti būtu iesaistījusies daudz aktīvāk gan tarifu jautājumā, gan dzelzceļa modernizācijā. Vēl jo vairāk, ja uz šīm problēmām norāda uzņēmumi, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji pilsētā un, no kuriem ir atkarīga pilsētas iedzīvotāju labklājība. Kad Rīgā bija Ķīnas samits 16+1, BATL aicināja arī pašvaldību sēsties pie apaļā galda un pārrunāt tarifu jautājumus, izstrādāt vienoto tarifu piedāvājumu. Ventspils dome toreiz klusēja.

Tu atkal visas Latvijas mērogā, bet pievēršamies vairāk Ventspilij, kur Tu kandidē vēlēšanās. Kas Ventspilī būtu savādāk, ja vadības groži būtu Tavās rokās?

Ventspilij, atšķirībā no citām Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu, ir ļoti liela priekšrocība un liela bagātība – dziļūdens neaizsalstoša osta. Šādai pilsētai būtu jābūt Rietumu valstu ostas pilsētu līmenī. Ne tikai osta, kas ir varena, kas spēj piesaistīt ogles un naftu, bet arī spēj diversificēt kravas, spēj atvērt loģistikas centrus, spēj piesaistīt jaunas konteineru kravas, un vienlaikus caur šo prizmu šī pilsēta ir moderna, rietumnieciska tirdzniecības Meka. Kas šobrīd ir Ventspilī? Ventspils vadītājs regulāri salīdzina Ventspili ar citām Republikas pilsētām.

Tas ir ļoti nekorekti salīdzināt sevi kā tranzīta pilsētu ar pilsētām, kuras ne tuvu nav tik turīgas. Ar šo ostu un infrastruktūru Ventspils varēja izskatīties daudz labāk un cilvēki varēja dzīvot daudz lielākā labklājībā. Un nevis cilvēki brīvdienās no Ventspils brauc uz Rīgu vai Liepāju, bet tā, ka cilvēki no Rīgas brauc un dzīvo Ventspilī tāpēc, ka Ventspils ir moderna ostas pilsēta, kūrorta pilsēta, kur osta sasaistē ar sabiedrību roku rokā ir izveidojusi ļoti labu konkurētspējīgu pilsētas redzējumu. Šobrīd tas nenotiek. Ja iebrauc Ventspilī, tad pilsētas ielas ir patukšas.

Savā laikā, kad es strādāju Ventspilī deviņdesmito gadu sākumā, kad es kā skuķis no Talsiem pārcēlos uz Ventspili, man likās, ka esmu atbraukusi uz mega lielpilsētu. Tur viss mudžēja. Osta bija mūžīgi darbībā, pilsētā bija veikali, frizētavas, bankas, tur bija tāda dzīvība. Tagad, kad iebrauc Ventspilī, ir vērojams apsīkums. Skumji. Tā nedrīkst būt tranzīta pilsētā. Ja dzīvības nav tranzīta pilsētā, tad ko mēs prasām no Rēzeknes?! Pilsēta ir sakārtota, tam es piekrītu, bet tranzīta pilsētai ir jābūt ar citu pienesumu, citu atdevi. Tai ir jābūt pazīstamai, populārai tirdzniecības vietai, uz kuru brauc tūristi aumaļām, jo viņi zina, ka tur ir labas viesnīcas, labi restorāni, labas atpūtas iespējas un veikali. Ja mēs paskatāmies, kā ir citās ostas pilsētās. Piemēram, aizbrauciet apskatieties Antverpeni. Tādai ir jābūt ostas pilsētai. Mums šobrīd tas ir jāattīsta. Ir jāizmanto visas priekšrocības, ko dod osta. Osta nav bubulis, kas smird. Osta ir unikāla iespēja nopelnīt, ja vien tu pareizi to dari.

Ref:224.000.103.1354


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Pāvilostas «māja-kuģis»: būvi pārvietos ārpus aizsargjoslas; pa ūdeni gan nevedīs

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošo «māju-kuģi» tās īpašnieks Argods Lūsiņš pa jūru prom tomēr nevedīšot, bet esot pašvaldībai solījis to līdz 1.jūlijam pārvietot ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Bankā: Pieaug automašīnu salonu logu bojājumu skaits, zaudējumi līdz 1 300 eiro

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina Swedbank apdrošināšanas dati.

Nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu neatkarību

Baltijas Asambleja stingri nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, piektdien, 15.jūnijā, uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas, ko neviens arī negaidīja, tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem.

Opozīcijas politiķi aicina SAB pārbaudīt Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu

Opozīcijas politiskais spēks – Latvijas reģionu apvienība –  iesniegusi Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim pieprasījumu izvērtēt zemkopības ministra Jāņa Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu.

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novadā lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

«Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»,  uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izsludināta pieteikšanās nogalinātā Bunkus mantojumam

Zvērināta notāre Ingūna Bobrovska ir izsludinājusi mantojuma atklāšanos un uzaicinājusi pieteikties visus mantiniekus, kreditoros, kā arī citas personas, kurām ir tiesības uz noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus mantojumu.

Vispirms jāsaprot, cik izmaksā valstij nepieciešamais pakalpojums, un tad jāpiešķir nauda, tā Valsts kontrolē

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj  tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam BIOR budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secina Valsts kontrole.

ECB pārstās miljardu iepludināšanu eirozonā ekonomikas «stutēšanai»

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka 2018.gada decembrī noslēgs tās kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros eirozonas tautsaimniecībā, iepērkot obligācijas, ik mēnesi tiek iepludināti 30 miljardi eiro.

Ceļu remontdarbi turpinās – atsevišķos posmos jārēķinās ar ilgāku braukšanas laiku

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Piektdienas, 15.jūnija, pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta.

Pierīgā: Katra otrā vidusskola nespēs izpildīt kritēriju par 22 bērniem klasē

Katra otrā Pierīgas pašvaldības vidusskola nespēs sasniegt 22 bērnu skaitu klasē, šādu viedokli pauž Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs un Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Ungārijā notiesā cilvēkkontrabandistus par 71 cilvēka bojāeju gaļas furgonā

Tiesa Ungārijā saistībā ar 71 migranta nosmakšanu slēgtā kravas furgona kravas kastē 2015.gadā atzinusi četrus vīriešus par vainīgiem cilvēkkontrabandā un piespriedusi tiem 25 gadus cietumā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu paredz uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Konceptuāli atbalsta jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Biržu indeksi lielākoties pieaug, naftas cenas kāpj Ņujorkā un krītas Londonā

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien, 14.jūnijā, krasi kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nolēma nemainīt bāzes procentlikmi un paredzēja, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī negaidīti ilgi – vismaz līdz 2019.gada rudenim.