bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Apdrošinātājs: Praktiskām ugunsdrošības apmācībām būtu jābūt obligātām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKatru gadu Latvijā notiek ap 9 500 reģistrētu ugunsnelaimju – aptuveni puse dzīvojamā sektorā un puse komercīpašumos. Arī aizvadītie svētki nav pavadīti bez ugunsnelaimēm. Visbiežākie negadījumu iemesli var būt bojātu vai nepareizu apkures iekārtu ekspluatācija, pārslodze elektroinstalācijās, gan sekas neuzmanīgai rīcībai ar atklātu uguni vai elektroierīcēm, liecina Gjensidige Latvija pieejamā informācija.

«Pieredze un dati ļauj secināt, ka realitātē cilvēki novērtē ugunsnelaimju preventīvo pasākumu nozīmi tikai pēc tam, kad nelaime jau notikusi,» informē Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Katra iedzīvotāja pienākums ir veikt preventīvos ugunsdrošības pasākumus, lai novērstu un mazinātu riskus. Puriņš Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas decembrī organizētajā Ugunsdrošības konferencē uzsvēra, ka par ugunsdrošību jārūpējas nepārtraukti un sistemātiski: «Dalība praktiskajās ugunsdrošības mācībās dod neatsveramas zināšanas! Ja izceļas ugunsgrēks, svarīgi, lai liesmas atklāj pēc iespējas ātrāk, ugunsdzēsības aprīkojumam jābūt viegli pieejamam un cilvēkiem jābūt zināšanām, kā ar to rīkoties. Arī tīra un sakārtota apkārtējā vide iekļaujas preventīvo pasākumu skaitā, tostarp droša atkritumu uzglabāšana (izsmēķi, viegli uzliesmojoši, bīstami atkritumi).»

Tāpat Puriņš norāda uz ugunsdrošības jautājumiem, kas būtu jāņem vērā ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam. Vispirms būtiski, lai ēkā ir uzstādītas pretuguns, pretzibens aizsardzības ierīces, kā arī automātiskā ugunsgrēka atklāšanas signalizācija – tās ir ierīces, kas nodrošina gan objektu drošību, gan personu spēju reaģēt bīstamajā situācijā. Pārliecinoties, ka tiek iegādātas un ierīkotas drošas un kvalitatīvas elektroinstalācijas vai elektroiekārtas, tiek mazināts nelaimes risks.

Īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai elektroierīču, bet arī apkures iekārtu drošībai. Par to kvalitāti un kārtības stāvokli ir jārūpējas ne tikai aukstajā gada laikā, bet arī pirms sezonas sākuma, lai novērstu jebkādas iespējamas nepilnības.

Puriņš norāda, ka gadījumā, ja ir izcēlies ugunsgrēks, efektīva manuālā ugunsgrēka dzēšana ir atkarīga no ugunsgrēka atklāšanas mirkļa un ugunsdzēsības aprīkojuma. Ja paredzamais ugunsdzēsēju ierašanās laiks var pārsniegt desmit minūtes, jāpaļaujas uz pašu spēkiem, atceroties par savu drošību un spējām. Jānodrošina ugunsdzēsēju piekļuve objektam un ūdens ņemšanas vietām (dīķim, rezervuāram, u.c.) un vienmēr jābūt brīviem evakuācijas ceļiem un durvīm.

«Būtisks faktors uguns dzēšanas pasākumos, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ir ūdens apgāde. Jābūt atbildēm uz sekojošiem jautājumiem: No kurienes ņemt ūdeni (vai tas būs dīķis, rezervuārs, ūdens tornis, pilsētas/pagasta pieslēgums, utt.)? Vai ir ārējie ūdens hidranti, vai ir sienas hidranti vai ugunsdzēsības krāni ēkās? Vai ir pieejama sūkņu stacija (sprinkleru/drenčeru sistēmām),» stāsta Puriņš.

«Pēdējā laika aktuāls temats ir Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumu (Nr. 238) 119. un 256.punkti, kuri nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra katrai dzīvojamai mājai un dzīvoklim jābūt aprīkotam ar dūmu detektoru, kā arī ugunsdzēsības aparātu. Lai arī cilvēki nereti uzskata, ka dūmu detektors un ugunsdzēsības aparāts ir papildu finansiāls slogs, tās ir ierīces, kas var glābt dzīvību. Diemžēl visbiežāk ugunsgrēkos cilvēki iet bojā nosmokot dūmos nevis sadegot. Tas izskaidrojams ar to, ka oža ir pirmā maņa, ko cilvēks zaudē iemiegot, tādēļ nejūt ugunsgrēka izcelšanos. Komplekts – dūmu detektors un ugunsdzēšamais aparāts ir galvenie elementi, kas var glābt dzīvību – laikus brīdinot par briesmām un nodrošinot iespēju efektīvi dzēst vai ierobežot liesmu izplatīšanos,» informē Gjensidige Latvija pārstāvis.

Apdrošinātājs norāda, ka ikvienam atbildīgam iedzīvotājam nepieciešams apdomāt to, kādā stāvoklī ir katra mājoklis, kā arī darba vieta – vai tiek uzglabāti bīstami priekšmeti atbilstoši noteiktajiem standartiem, vai ir ierīkoti dūmu detektori un/vai ūdens sprinkleri ēkā, cik pieejams ir ugunsdzēšamais aparāts, kad pēdējo reizi tika pārbaudīts telpu tehniskais stāvoklis un vai nav pienācis laiks modernizēt drošības sistēmas, lai tās spētu operatīvi veikt savu darbu nelaimes gadījumos. Gjensidige Latvija atgādina, ka efektīvi preventīvie pasākumi ļauj daudzkārt mazināt katastrofas apmērus vai pilnībā to novērst.

Ref:224.000.103.3364


Pievienot komentāru

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.