bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Apdrošinātājs: Visvairāk atlīdzību pieteikumu pērn saņemts par infarkta gadījumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaslimšana ar infarktu 2013.gadā ir bijusi visbiežākā «kritiskā slimība», par kuru apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) veikusi apdrošināšanas atlīdzību izmaksas. Pieteikto infarkta gadījumu skaits Latvijā pērn pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

«Kritiskās slimības» ir viens no nelaimes gadījumu apdrošināšanas riskiem, kas paredz atlīdzību izmaksu gadījumā, ja persona saslimst ar kādu no šādām slimībām: miokarda infarkts, insults, vēzis, hroniska nieru mazspēja, paralīze, izkaisītā skleroze, primārais 1. tipa cukura diabēts vai AIDS.

2012.gadā visbiežāk – 71% no reģistrētajiem «kritisko slimību» pieteikumiem – izmaksātas atlīdzības par saslimšanu ar vēzi, bet reģistrēto pieteikumu un atlīdzību izmaksu gadījumu skaits par saslimšanu ar infarktu veidoja 19% no kopējā reģistrēto «kritisko slimību» skaita.

Pretēji 2012.gadam, kad visbiežāk BTA saņēma atlīdzību pieteikumus par saslimšanu ar onkoloģiskajām slimībām, 2013.gadā visbiežāk atlīdzības pieteiktas par infarkta gadījumiem. BTA reģistrēto gadījumu skaits par saslimšanu ar infarktu 2013.gadā jau veidoja pusi no visiem pieteiktajiem «kritisko slimību» gadījumiem. Visvairāk pieteikumus par saslimšanu ar infarktu pērn saņemts no cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, taču pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits no gados jaunākiem cilvēkiem – vecumā no 30 līdz 35 gadiem.

«Latvijā aizvien ir ļoti augsti saslimstības rādītāji ar sirds un asinsvadu slimībām. Jau vairākus gadus nelaimes gadījumu apdrošināšanas ietvaros tiek piedāvāts polisē papildus iekļaut arī «kritisko slimību» risku. Mūsu statistika rāda, ka arvien vairāk cilvēku, iegādājoties nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises, lūdz šo risku iekļaut polisē. Iepriecina fakts, ka būtiski – par 35% pieaudzis to darba devēju skaits, kuri, rūpējoties par saviem darbiniekiem, šo risku iekļāvuši nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises segumā. Savukārt, analizējot apdrošināšanas gadījumu pieteikumus, skumji ir tas, ka ar sirds un asinsvadu saslimšanām slimo arvien jaunāka gadagājuma iedzīvotāji, kas norāda uz nepietiekamas uzmanības pievēršanu savai veselībai un dzīvesveidam. Jāuzsver, ka ārstēšanās no šīm slimībām izmaksā ļoti dārgi, turklāt vairumā gadījumu slimniekam ir jāpārtrauc strādāt, tādējādi zaudējot regulāru ienākumu avotu,» komentē BTA Personu apdrošināšanas departamenta direktore Katrīna Radzinska.

Risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ietekmē paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, liekais svars, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un stress.

«Aptuveni 75% sirds un asinsvadu saslimšanu cēloniski ir saistītas ar novēršamiem riska faktoriem – tie ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, pastāvīgs stress un citi. Tomēr, pat ievērojot veselīgu dzīvesveidu un samazinot novēršamos riska faktorus, ir jāņem vērā arī nenovēršamie riska faktori, kas ir vecums, dzimums un iedzimtība. Tāpēc regulāri nepieciešams veikt profilaktiskās apskates, mērot asinsspiedienu un nosakot holesterīna līmeni asinīs. Šie rādītāji var liecināt par agrīnu sirds un asinsvadu saslimšanu. Jo vairāk riska faktoru skar cilvēku, jo lielāka ir viņa iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Daļa no šiem riska faktoriem ir savstarpēji saistīti, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu var izraisīt aptaukošanās, smēķēšana, alkohola lietošana, pārmērīga sāls lietošana uzturā, bet holesterīna līmeni paaugstina neveselīgs uzturs un smēķēšana. Lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību var novērst, mainot dzīvesveida un ikdienas paradumus, kā arī veicot profilaktiskās apskates, savlaicīgi atklājot slimību un uzsākot ārstēšanos,» stāsta Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate.

Slimību profilakses un kontroles centra 2012.gada ziņojums par Latvijas iedzīvotāju veselību liecina, ka sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais pacientu stacionēšanās iemesls. 20% no visiem stacionēšanās iemesliem ir bijušas sirds un asinsvadu saslimšanas. Turklāt neinfekciju slimības ieņem būtisku vietu gan mirstības, gan saslimstības rādītāju vidū – pusei no visiem nāves gadījumiem nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, bet piektajai daļai iedzīvotāji nāves cēlonis ir onkoloģiskas saslimšanas.

102.000.102.6412


Pievienot komentāru

Iepirkumā par Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju uzvarējusi Rere būve 1

Valsts nekustamie īpašumi iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības Rere būve 1 piedāvājums.

Katoļu arhibīskaps Austrālijā notiesāts par bērnu seksuālas izmantošanas slēpšanu

Tiesa Austrālijā atzinusi kādu katoļu baznīcas arhibīskapu vainīgu par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu slēpšanu, kas notikusi 1970.gados. Adelaidas arhibīskaps kļuvis par augstāko katoļu garīdznieku pasaulē, kurš apsūdzēts un atzīts par vainīgu šādā noziegumā.

Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma

Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 21.maijā, nolēma atbrīvot no apcietinājuma aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu, kā arī par masu nekārtību organizēšanu turēto prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu.

Mentorus bēgļiem par pusmiljonu eiro nodrošinās Latvijas Sarkanais Krusts

Turpmāko pusotru gadu sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu sniegs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, informē Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija sasniedz Arktiku

Pēc ceļa cauri Baltijas jūrai, Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija nonākusi Barenca jūras ostā Murmanskā, lai gatavotos tālākam ceļam uz Krievijas tālajiem austrumiem.

Latvijā tuvākajos gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro, prezentējot jaunāko bankas Nordic Outlook apskatu, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī Latvijas bankās sarucis par 27,1%

Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 27,1% jeb 2,185 miljardiem eiro un marta beigās veidoja 5,869 miljardus eiro, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Pēc 12 gadiem Latvijā baptistiem jauns bīskaps

Latvijas Baptistu draudžu savienības 19.maija kongresā bīskapa amatā uz nākamajiem četriem gadiem tika ievēlēts mācītājs Kaspars Šterns, vēsta LBDS izpilddirektore Žanna Drūnese.

KP atļauj automašīnu un rezerves daļu vairumtirgotāju apvienošanos

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru Auto-Bon Oy iegūst izšķirošu ietekmi pār KW Bruun Baltic OU, iegādājoties tā kapitāldaļas 100% apmērā no Dānijā reģistrētas sabiedrības Interdan Bil A/S.

Plānota plašāka diskusiju par ST sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām

Saeimas Prezidijam lūgts atbalstīt parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas sanāksmes organizēšanu par Satversmes tiesas sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām un normatīvo regulējumu.

Nacionālā apvienība premjera amatam kā kandidātu izvirza Robertu Zīli

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) valde nolēmusi uz 13.Saeimas vēlēšanām Ministru prezidenta amatam kā kandidātu virzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, informē NA.

Emajegi upes aizstāvībai Igaunijā cilvēku ķēdi izveido 4 000 iedzīvotāju

Igaunijā turpinoties cīņai ap miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celtniecību, nedēļas nogalē Tartu pilsētā Emajegi upes krastos sapulcējušies ap 4 500 cilvēku, izveidojot dzīvo ķēdi, lai nepieļautu rūpnīcas izveidi, tā pavēstījuši pasākuma rīkotāji.

RD trešo reizi maina nolikumu, jautājumus katrs deputāts varēs uzdot desmit minūtes

Rīgas domes sēdē, saistībā ar jautājumu uzdošanas kārtību, pirmdien, 21.maijā, trešo reizi tika apstiprinātas izmaiņas pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk domnieki domes sēdēs ziņotājam jautājumus katrs varēs uzdot desmit minūtes.

Ušakovs nevēlas kļūt par partijas Saskaņa premjera amata kandidātu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs darīs visu, lai partija Saskaņa viņu nevirzītu par premjera amata kandidātu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, pirmdien, 21.maijā, Rīgas domes sēdē pauda priekšsēdētājs.

Atkarība no mobilā telefona – viena no izplatītākajām jauniešu vidū

Četriem no pieciem pusaudžiem, kuri pieteikti jaunajai atkarību programmai, ir mobilo telefonu atkarības risks, katrs otrais pārlieku aizraujas ar datoru, bet katrs trešais ir uzsācis smēķēt.

MK komiteja piešķir 3,3 miljonus eiro meliorācijas sistēmu uzturēšanai

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 21.maijā, sēdē atbalstīja Zemkopības ministrijas lūgumu pakāpeniski līdz 2021.gadam par kopumā 3 234 187 eiro palielināt ikgadējo valsts budžeta finansējumu meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai.

Saņemot ziņojumus no bankām, VID pievērsīs uzmanību tikai fiziskajām personām ar visaugstāko riska pakāpi

Saņemot ziņojumus no bankām par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienests (varēs identificēt fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā.

Igaunijas ražotāju cenu indekss gadā augšup par 2,1%

Igaunijas ražotāju cenu indekss gada laikā no 2017.gada aprīļa līdz šā gada aprīlim kāpis par 2,1% un to būtiski ietekmējis energoresursu cenu kāpums, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

VDI pārbaudīs būvniecības uzņēmumus; grib mazināt nelaimes gadījumu skaitu

Valsts darba inspekcija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām, informē VDI Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte.

LAFPA: Kredītu atmaksas rādītāji nebanku patēriņa aizdevumu segmentā uzlabojas

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos 2017.gadā izsniedza 180,5 miljonus eiro, liecina asociācijas apkopotie dati.

Vitol: Čaulas kompāniju ierobežošana reāli strādājošus tranzīta uzņēmumus nevar skart

Izmaiņas likumos, kuri skar čaulas kompāniju darbības ierobežošanu, nevar skart reāli strādājošus tranzīta uzņēmumus. Tādēļ nav skaidrs ar ko tika pamatoti apgalvojumi par kaitējumu tranzītam, kuri izskanēja pirms stingrāko likuma prasību pieņemšanas, norāda Vitol Baltics valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Īslaicīgas mājokļu īres vietne Airbnb Dānijā informēs par īpašnieku ieņēmumiem

Īslaicīgas īres pakalpojuma uzņēmums Airbnb Dānijā piekritis ziņot ieņēmumu dienestam par naudu, ko mājokļu īpašnieki saņēmuši, izīrējot dzīvojamās platības Airbnb vietnē. Vienošanās ir pavērsiens daudzu valstu centienos nepieļaut mājokļu izīrētāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Brīvdienās ugunsgrēkos cieta pieci cilvēki, bet izglābi 20

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no 19.maija plkst. 6.30 līdz 21.maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 107 izsaukumus – 62 uz ugunsgrēku dzēšanu un 32 uz glābšanas darbiem, bet 13 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Dūklavs: Par depozītu sistēmas ieviešanu joprojām nav saņemta «nopietna atbilde»

Patlaban ar depozītu sistēmu saistītie jautājumi ir pārāk neskaidri, lai varētu spriest par Latvijas lielveikalu lomu tās ieviešanā, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Čigāne: Ar ES fondu palīdzību jauniešiem jānodrošina jēgpilnas mācības

«No valsts ik gadu emigrē ap septiņiem līdz astoņiem tūkstošiem jauniešu. Ja pirms desmit gadiem valstī 13 līdz 25 gadus veci jaunieši veidoja teju 20 procentus no valsts iedzīvotāju kopskaita, tad 2017.gadā tie bija vairs tikai 13 procenti,» norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Jaunākie komentāri