bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.02.2017 | Vārda dienas: Eleonora, Ariadne
LatviaLatvija

Apgrozībā iznāks Vidzemei veltīta divu eiro piemiņas monēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Latvijas Banka otrdien, 15.novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu divu eiro piemiņas monētu. Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto divu eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju, informē Latvijas Banka.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022.gada 1.novembrī.

Piemiņas monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. Šēnbergs ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19 kolekcijas monētu grafiskā dizaina autors. Strupulis veidojis grafisko dizainu divām, bet plastisko veidojumu – vairākiem desmitiem Latvijas Bankas kolekcijas un apgrozības monētu.

Jaunās piemiņas monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 15.novembra. Divu eiro piemiņas monētas Vidzeme tirāža ir miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 000 monētu būs iespējams iegādāties arī Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7.30 eiro).

Numismātikas produktus iegādei, kā arī piemiņas monētas rullīšos (vienā rullītī 25 monētas) iespējams no pirmdienas, 14. novembra, rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā. Rezervēšanai būs pieejams 1 000 piemiņas monētu Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā, kā arī 2 000 monētu rullīšu jeb 50 000 piemiņas monētu ar Vidzemes ģerboņa attēlu. Šie produkti būs iegādājami arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos.

Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Satversmes 3.pantā. Līdz 2018.gada beigām kā Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tiks izlaistas četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa «Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem» (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā) noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. No Kurzemes un Zemgales pirmā hercoga Gotharda Ketlera ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba (Ketlera ģerbonī – zelta) alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Savukārt Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā tagad gan bez zelta kroņa redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts). Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.

Vidzeme ir iedzīvotājiem bagātākais Latvijas novads, dodot mājvietu vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju. Vidzemē atrodas garākā Latvijas upe Gauja, augstākā virsotne Gaiziņš un lielākā ala – Gūtmaņala.

Vidzeme izveidojās teritorijā, kur līdz 13.gadsimtam dzīvoja latgaļi un lībieši un kas atbilst 17.gadsimta tā sauktajām zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām (robežlīnija Daugava-Aiviekste-Pededze). 18.gadsimtā te liela nozīme bija brāļu draudžu kustībai, bet 19.gadsimtā pastāvēja daudzi ievērojami lauku amatniecības centri un Rīgas jūras līča piekrastē tika būvēti burinieki. Jaunlatviešu kustības laikā Vidzemē aktivizējās latviešu kultūras darbinieki, un no šā novada nākuši daudzi pazīstami kultūras un mākslas jomas speciālisti. Vidzemes iedzīvotāji runā latviešu valodas vidus dialektā, augšzemnieku dialekta latgaliskajās un sēliskajās izloksnēs un lībiskā dialekta Vidzemes izloksnē, ko, kā uzskata Janīna Kursīte, vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā tāpat kā suitu kultūrtelpu.

Ref: 102.000.102.13894


Pievienot komentāru

Valsts valodas centram strīds ar Ušakovu

Valsts valodas centrs noraida izskanējušo informāciju par Nila Ušakova sociālā tīkla profilā publicēto ziņu, ka «Valsts valodas centrs ir atradis vēl vienu iemeslu pamēģināt viņu administratīvi sodīt».

Lazdiņš: ST spriedums ir pamats, lai pārvērtētu atteiktās pielaides valsts noslēpumam

Pēc bijušā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa pieteikuma, Satversmes Tiesa atzinusi, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. «Pēc ST lēmuma būtu pamats pārvērtēt vairāku gadu gaitā pieņemtos lēmumus par atteikumiem pielaidēm valsts noslēpumam.»

Rīgas pašvaldība apbalvo arhitektus par devumu pilsētai

Par nozīmīgu pienesumu Rīgas pilsētas arhitektūrā, pirmdien, 20.februārī, Rātsnamā tika apbalvoti labākie arhitekti. Pašvaldības apbalvojums piešķirts arhitektei Vitai Polkovņikovai, arhitektam Arnim Kleinbergam, arhitektam Vitautam Biekšam u.c.

Ozolaines nami valde vaino Kadžuli reiderismā

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību Ozolaines nami, ziņo Ozolaines nami valde.

Sākts kriminālprocess par negadījumu ar saslīdējušo lidmašīnu, kurā lidoja KHL komanda

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga.

Rīgas skolās pirmklasniekus jāreģistrē līdz 15.maijam; prioritāri sarakstā septiņigadnieki

Stājušies spēkā grozījumi, kas paredz, ka skolas, veicot pirmo klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendenti, kuri līdz 15.maijam ir reģistrēti skolā uzņemšanai pirmo klašu sarakstā.

Latvijas iedzīvotāji: Situācija Latvijas drošības jomā ir uzlabojusies

Latvijas iedzīvotāju bažas par valsts drošību ir mazinājušās, norāda Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati.

Piesaka iespējamu sešu minūšu braucienu no Tallinas līdz Helsinkiem

Igaunijai un Somijai turpinot izskatīt iespējas, kādu tuneli būvēt zem Baltijas jūras, kas savienotu abu valstu galvaspilsētas, ar futūristisku piedāvājumu nācis klajā kāds amerikāņu tehnoloģiju uzņēmums.

Turpmākos sešus gadus 3 500 ieslodzītie varēs konsultēties ar NVA speciālistiem

Lai veicinātu ieslodzīto personu sagatavošanu darbam brīvībā, palīdzot viņiem atgriezties sabiedrībā un ģimenēs, turpmākos sešus gadus kopumā 3 500 ieslodzītie ieslodzījuma vietās varēs saņemt individuālās vai grupu karjeras konsultācijas pie Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem.

Pieaug airBaltic pasažieru skaits

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gada janvārī ir pārvadājusi 187 996 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos, kas ir par 18% vairāk nekā pērn.

Igaunijas premjers vēlas piešķirt pilsonību tiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus

Igaunijas nepilsoņiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus, ir jāsaņem pilsonība, Latvijas Televīzijas raidījumam de facto komentē Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Būvizstrādājumu interneta vietnēs sniedz maldīgu informāciju

Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis pārkāpumus visās 29 pārbaudītajās būvizstrādājumu tirdzniecības interneta vietnēs, vēsta PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Sākas ES mēroga projekts Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola

Sadarbībā ar pedagogiem Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā sāk Eiropas Savienības mēroga programmu Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola. Tās mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties, to plānots ieviest visās ES dalībvalstīs.

Aug pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga – uzņēmēji atguvušies no krīzes

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Pētījums: Iedzīvotāji apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu pakalpojumus

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Aiztur vērtslietu viltotājus, kas darbojušies vairāku gadu garumā

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai piedāvā PVN reversās samaksas ieviešanu būvniecībā

Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valsts iestāžu darba plānā laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam iekļauti 60 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020.gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Raidījums: Saskaņas deputātu amatu rokādes - Live Riga sievas amatu pārņem māte

Dodoties dekrētā Rīgas tūrisma attīstības biroja darbiniecei, kura ir Saskaņas deputāta Sandra Bergmaņa sieva, tajā pašā amatā pieņemta Bergmaņa māte, vēsta raidījums Nekā Personīga.

«Saindētais» Kremļa oponents dodas atlabt ārpus Krievijas

Lai atgūtos no iespējamās saindēšanas, ārstēties ārpus Krievijas devies pazīstamais Kremļa oponents Vladimirs Kara-Murza, kurš februāra sākumā nokļuva komā pēkšņas orgānu mazspējas dēļ.

Ukrainas austrumos paredzēts sākt pamieru

Saskaņā ar starptautisku vienošanos, kas aizvadītajā nedēļas nogalē panākta Minhenē, pirmdien, 20.februārī, jāsākas pamieram Ukrainas austrumos notiekošajā karā, kas paredz pārtraukt uguni un pārvietot smagos ieročus prom no frontes līnijas.

ASV viceprezidents: Nevaram iedomāties labākus sabiedrotos kā Baltijas valstis

Baltijas valstu un ASV sadarbība ir nemainīgi spēcīga, pēc Baltijas valstu prezidentu un ASV viceprezidenta Maika Pensa tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Mainīgo laika apstākļu dēļ Rīgas ielās labo tikai «avārijas» bedres

Februārī Rīgas ielās veikta seguma atjaunošana 3 155 kvadrātmetru lielā platībā. To atjaunošanai ieguldīti 101 tūkstoši eiro, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments. Ierēdņi vienlaikus skaidro, ka nepatstāvīgo laika apstākļu dēļ ziemā tiek labotas tikai avārijas bedres.

DNB: Līgumus ar banku varēs parakstīt, izmantojot Skype

Izmantojot Skype sniegtās iespējas, banku klienti gan privātpersonas, gan uzņēmumi var attālināti saņemt dažādu pakalpojumu spektru no informatīvām konsultācijām līdz pat darījumu slēgšanai un līgumu parakstīšanai, BNN informē DNB banka, kas saviem klientiem ir aktivizējusi jaunas attālinātās saziņas iespējas.

Providus: Pašvaldību vēlēšanās partijas deleģē savus otrā plāna pārstāvjus

Lai arī pašlaik nav skaidrs, cik tieši Saeimas deputātu kandidēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, iemesls šādam solim varētu būt savu Saeimā nerealizēto ambīciju piepildīšana pašvaldību līmenī, savu viedokli pauž domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Šonedēļ gaidāmi nokrišņi, vietām arī sniegs

Virs Ziemeļeiropas atrodas plašs pazemināta atmosfēras spiediena apgabals, kas šonedēļ noteiks laika apstākļus Latvijā - debesis lielākoties būs mākoņainas un bieži gaidāmi arī nokrišņi, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas dienests.