bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

Apgrozībā laista divu eiro piemiņas monēta ar stārķa attēlu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Banka otrdien, 1.decembrī, laiž apgrozībā divu eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieces Olgas Šilovas veidotais ligzdu vijošā stārķa tēls, ar kuru Latvijas Banka savulaik uzsāka īpaša dizaina viena lata apgrozības monētu sēriju. Jaunās divu eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 1.decembra. Divu eiro piemiņas monētas Stārķis tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 000 monētu būs iespējams iegādāties Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro), tāpat būs pieejami īpaši eiro apgrozības monētu komplekti ar astoņām Latvijas eiro apgrozības monētām, kā arī stārķa piemiņas monētu Brilliant Uncirculated kvalitātē (10 000 eksemplāru). Šo komplektu cena Latvijas Bankas kasēs – 19,00 eiro.

Stārķis Latvijā ir ilga mūža un uzticības simbols. Ne tikai latviešu, bet arī daudzu citu tautu mitoloģiskajos priekšstatos stārķis ir svēts putns – svētelis -, un māju, pie kuras tas ligzdo, uzskata par svētītu. Ar bērniem svētīta māja īpaši nozīmīga, kad aktuāla kļūst tautas izdzīvošana. Tāpēc simboliski, ka Latvijas Kultūras kanonā ietvertās lata naudas zīmes uzsāk savu otro dzīvi nu jau eiro veidolā, darot latviešu tautas kultūras DNS atpazīstamu visā eiro zonā. Naudas zīmes kalpo norēķiniem un uzkrāšanai, bet vienlaikus ar savu dizainu sniedz liecības par valsti un tās ilgtspēju. Arī saudzīgi glabāta daba ir Latvijas ilgtspējas priekšnosacījums.

Saskaņā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja Viestura Ķerus sniegto informāciju pašlaik Latvijā ligzdo ap 14 000 balto stārķu pāru un 180-240 melno stārķu pāru.

«Vai tas būtu baltais stārķis Latvijas laukos, vai melnais stārķis mežos, Latvijas iedzīvotājiem rūp šo putnu liktenis, un iedzīvotājus, kam rūp putni, jau 30 gadu apvieno Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Šajā laikā balto stārķu skaits audzis, bet melno stārķu skaits – dramatiski sarucis. Gan stārķus, gan citus putnus nereti apdraud nepārdomāta dzīšanās pēc naudas, bet arī dabas aizsardzība bez naudas mūsdienās nav iespējama. Tāpēc esam priecīgi, ka Latvijas Banka izdod šo monētu, kas varēs kalpot kā simbolisks atgādinājums – mūsu labklājībai izšķiroša būs māka pelnīt naudu, saglabājot Latvijas dabas vērtības,» norāda Ķerus.

Lielākā daļa balto un melno stārķu populācijas ligzdo Eiropā un nav pietiekami aizsargāta, tāpēc šīs sugas ir starp tām, kam ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu noteikta prasība īstenot īpašus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos. Melnais stārķis ir viena no Eiropas dabas aizsardzības karogsugām, un pirms desmit gadiem Latvijā tika pieņemts melnā stārķa aizsardzības pasākumu plāns. 2014. un 2015.gadā visās Eiropas valstīs veiktajā 7. Starptautiskajā balto stārķu ligzdu uzskaitē, tāpat kā visās iepriekšējās kopš 1934.gada, piedalījusies arī Latvija. Tā lepojas, ka tiek saukta par svēteļu zemi, kurā sauli ierauga gandrīz 5% pasaules balto stārķu mazuļu, un, to atzīmējot, apgrozībā laista divu eiro piemiņas monēta ar stārķa attēlu.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas šādas īpaša dizaina divu eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas (šogad Latvijas Banka jau emitējusi divu eiro piemiņas monētu Latvijas prezidentūra ES Padomē), kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eirozonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta. Šogad visu eiro zonas valstu kopīgā programmā Latvijas Banka emitējusi divu eiro piemiņas monētu Eiropas Savienības karogam 30.

Nākamgad eiro piemiņas monētā pārdzims mākslinieka Gunāra Lūša veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja divu latu apgrozības monētas.

Ref: 102.000.102.11275


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.