bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Aplēsti zaudējumi, Krievijai atsakoties no Latvijas ostu pakalpojumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija cietīs aptuveni 200 – 250 miljonu eiro zaudējumus ik gadu, ja Krievija atteiksies no tranzīta caur Latvijas ostām, paziņojis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.

«Visa loģistika Latvijā sasniedz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un aptuveni 100 000 cilvēku, kas nodarbināti šajā sektorā. Ja skatāmies uz iekšzemes kravām, tad aptuveni 50% tranzīta ir Krievijas kravas. Krievijas kravu aizplūšana var nozīmēt 200 – 250 miljonu eiro zaudējumus ik gadu. To varētu izjust 20 000 – 30 000 strādājošo, zaudējumi var būt ļoti nopietni,» brīdina Tavars.

Pēc viņa teiktā, baltkrievu un ķīniešu kravu piesaiste vien uz pusi spēs kompensēt krievu kravu zaudējumu. Lai kompensētu Krievijas kravas, varētu būt nepieciešamas pat desmitgades, atsaucoties uz amatpersonas teikto, vēsta portāls Focus.

Pirms gada veiktais auditorkompānijas EY pētījums liecināja, ka pilnīga tranzīta apstāšanās pa dzelzceļu no Krievijas Latvijas IKP samazinās par 1,7%, bet bezdarbam liks augt par 1,1%.

Kā zināms, Krievija plāno savas kravas no Latvijas pārvirzīt uz savas valsts ostām.

BNN jau rakstīja – kamēr nozares speciālisti, uzņēmēji, Pasaules banka, Ārlietu ministrijas padomniece brīdina Latvijas valdību par steidzami nepieciešamiem stratēģiskiem uzlabojumiem tranzītbiznesā un raksturo esošo situāciju nozarē, īpaši kravas kritumu, kā dramatisku, Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns izteicies, ka nekas ārkārtējs nav noticis un šāds iznākums bijis paredzams.

Baltijas asociācija – tranzīts un loģistika prezidente Inga Antāne iepriekš uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir trīs lielas ostas, un visas trīs nedrīkst tikt aizmirstas, jo tās cieši ietekmē visas Latvijas tautsaimniecību. Biedrības prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams skaidrs, visām trim Latvijas ostām vienots tarifs, veicinot nevis savstarpēju konkurenci Latvijā, bet tieši Latvijas konkurenci pasaulē.

Ja lietuvieši un baltkrievi līdzīgā globālā situācijā ir parūpējušies, lai viņu ostās būtu pieaugums, Latvijai ir jāsēžas pie viena galda un jāpanāk vienota stratēģija, kas ostām palīdzētu izcelt Latvijas pievilcību tranzīta nozarē globālā mērogā, nevis esot katra pašai par sevi. «Latvijā nav tikai viena osta, ļoti lielas investīcijas ir ieguldītas Ventspils un Liepājas ostās. Kopējais apjoms krīt, pat ja Rīgai viss ir kārtībā. Tas nozīmē ka tautsaimniecība zaudē,» norādīja Antāne.

Arī ārlietu ministra padomniece Sondore atzīmēja, ka sarunas un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām».

«Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsvēra Sondore.

Antāne jau iepriekš norādījusi, ka «esošā situācija tranzīta nozarē iezīmējas dramatiska, īpaši ņemot vērā, ka šī  nozare ir otra lielākā un Latvijas ekonomikā gadā ienes miljardu eiro. No amatpersonām izskan, ka kaut kas tiek darīts, tiek gatavoti vienoti tarifi, taču mūs neviens nav informējis, kāds izskatās šis vienotais piedāvājums un konkurētspējīgais tarifs.»

«Šobrīd ir jābūt gatavam Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam, taču šī dokumenta nav, kas ir svarīgs, lai saprastu, kā tālāk attīstīties. Bija jābūt vienotam piedāvājumam uz Ķīnas samitu, kas notiks no 4. līdz 7.novembrim, kad Latviju apmeklēs, varētu teikt, pasaules lielākās ekonomikas premjers. Ir septembra otrā puse, taču es neesmu redzējusi šo piedāvājumu. Piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju, stividoru iesaistes, kas strādā ostās. Pat ja šis piedāvājums ir, mēs neesam viņu redzējuši un par viņu diskutējuši, taču novembrī ir vienīgā iespēja Ķīnas uzņēmējiem parādīt savu piedāvājumu,» iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvērusi Antāne.

Jau vēstīts, ka BATL vairākkārt ir vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz sadarbības iespējām Ķīnas virzienā, tostarp, izstrādājot priekšlikumus sadarbības koordinēšanai 16+1 ietvaros, kā rezultātā Latvija ir uzņēmusies galvenā koordinatora lomu starp Baltijas valstīm.

Iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Šajā sadarbības modelī ietilpst 11 Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna.

Ref: 102.000.102.13664


Pievienot komentāru

  1. ina teica:

    Mēs izdzīvosim! Lai Latvijas miljonāri mazāk apzog tautu…

    +1 0 -1 0

  2. garry teica:

    Ko iesakāt? Krist kremļa priekšā uz ceļiem.

    +1 0 -1 0

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.