bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija

Apskats: Kāds ir lietoto automašīnu liktenis Latvijā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCLatvija un arī viss Baltijas reģions kopš neatkarības atgūšanas ir bijis populārs tirgus lietoto automašīnu pārdevējiem Rietumeiropā. Deviņdesmitajos gados lietotu automašīnu realizācija Latvijā bija ļoti ienesīgs uzņēmējdarbības veids, par kuru interesi izrādīja arī dažādas biznesa aprindas. Lai arī laika gaitā plūsma ir ievērojami samazinājusies, tomēr joprojām lietoto automobiļu imports Latvijā ir neapšaubāmi augstāks kā jauno transportlīdzekļu.

«Ar lietoto automašīnu, kas paredzētas eksportam uz Āfriku, transportu sākām aktīvi nodarboties 2004. gadā, kad vairāki autovedēji kursēja maršrutā Šveice-Antverpene-Šveice, uzkraujot eksportam paredzētos auto Šveicē, bet Antverpenē jaunos modeļus,» stāsta Kurbads loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene.

2009. gadā, dižkrīzes laikā, populārs sāka kļūt jaunu automobiļu reeksports. 2012. gadā, kad atgriezās pirktspēja vietējā tirgū, šī tendence noplaka, tomēr saglabājās lietoto transportlīdzekļu eksporta apjoms. Pēc kompānijas Kurbads datiem lietoto automašīnu eksports caur lielākajām Eiropas ostām ved uz Āfriku, kur lauvas tiesa transportlīdzekļu tiek izkrauti Nigērijā.

Lietoto automobiļu eksporta shēma

«Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais Ro-Ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji,» atklāj kāda biznesā iesaistīta persona, kas savu vārdu nevēlējās darīt zināmu.

«Svarīgi ir, lai prāmis būtu 100% aizpildīts, citādi kuģu kompānijai rodas zaudējumi, tāpēc reizēm tās pašas piepērk vajadzīgo daudzumu lietotu automašīnu, kuras vēlāk realizē Āfrikā par tādām pašām cenām, radot dempingu tirgū. Tas ir liels šķērslis šajā biznesā.»

Nigērijas valdība ir ieviesusi Nacionālo automobiļu industrijas attīstības plānu, kas paredz vietējās mašīnbūves uzplaukuma stimulēšanu. Pašreizējā situācija ar lielu automobiļu importu tiek uzskatīta par problemātisku, tāpēc ir palielināts muitas nodoklis lietotām automašīnām par 70%.

«Tieši muitas dēļ automašīnu eksports notiek vairāk uz Nigērijas kaimiņvalstīm – Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem vietējie darboņi nogādā tās ekonomiski pārākajā Nigērijā.»

«Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Bet šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas – Dženovu un Savonu,» piebilst Kristīne Rīmene.

Latvijas automašīnu liktenis

«Āfrikāņi līdz niansēm pazīst lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērk tos no Latvijas vai visas post Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks kā Rietumeiropā. Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu.»

Vietējā tirgus specifiku ieskicē automašīnu eksportētājs: «Pārsvarā mūsu automašīnas nāk no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas dienvidiem. Nigērijā vislielākais pieprasījums ir pēc Toyota automašīnām – Corolla, Carina, Hilux un Hiace. Vēlams, lai auto būtu ražoti pēc 1989.gada.»

Lietoto automobiļu eksportam no post Padomju valstīm ir sava specifika. «Visbiežāk transportējamā tehnika no Latvijas un Igaunijas ir sliktā tehniskā stāvoklī – durvis ir aizmetinātas, bet pašas automašīnas ir piebāztas ar dažādām mantām. Tas rada mums papildus problēmas ostās papildus svara dēļ,» automobiļu tehnisko stāvokli raksturo Rīmene.

«Mēs saņemam pasūtījumu no Eiropas ķēdes dalībnieka ar uzdevumu aizvest konkrētās automašīnas uz kādu no Rietumeiropas lielajām ostām. Tālāk automobiļi tiek izkaisīti pa kuģiem ar dažādiem galamērķiem, piemēram, no astoņām uzkrautām automašīnām trīs nonāk Ganā, trīs Togo, bet divas Lībijā.»

Nigērijas augošais automašīnu tirgus

Nigērijā no 1970.gada līdz 1985.gadam sakarā ar tikko pasludināto neatkarību un naftas cenu bumu bija pietiekami attīstīta automobiļu ražošana, tomēr ar laiku tā ir pilnībā noplakusi.

Pašreizējā tirgus situācijā dominē lietotie automobiļi, kas tiek ievesti pa jūras ceļiem uz Nigērijas lielākajām ostām. Pēc Nigērijas Nacionālās Automobiļu padomes datiem ik gadu valstī, galvenokārt, no Eiropas tiek ievestas aptuveni 150 000 lietotas automašīnas, kopā ar muitu un rezerves daļām sasniedzot 3,5 miljardu ASV dolāru vērtību. Ikgadēji tiek importēti tikai 50 000 jauni spēkrati.

«Ja mēs neieviesīsim jauno politiku, spiediens uz valsts ekonomiku būs nepaciešams, jo šobrīd mēs pārāk daudz esam atkarīgi no automašīnu importa – tas nav veids, kā mēs vēlamies izmantot ārvalstu valūtu,» saka Nigērijas industrijas, tirdzniecības un investīciju ministrs Oluseguns Aganga.

Šī sistēma dod augļus, jo lielākā daļa kompānijas, kas iesaistījušās mašīnbūvē, iepriekš ir bijušas saistītas ar automašīnu importu un izplatīšanu. Ja automašīnu ražošanas projekts izrādīsies ienesīgs, lietoto automobiļu imports samazināsies un mašīnbūves sektorā iesaistīsies arvien vairāk tirgus dalībnieki.

Lielākā ekonomika Rietumāfrikā

Nigērija ar 594 miljardu ASV dolāru lielu iekšzemes kopproduktu ir lielākā Āfrikas ekonomika, 2012. gadā apsteidzot iepriekšējo līderi Dienvidāfrikas republiku.

Rietumāfrikas valstī dzīvo vairāk kā 170 miljoni iedzīvotāju, tai skaitā 15 700 miljonāri, bet svarīgs fakts saistībā ar lietoto automobiļu importu ir vidusšķiras pieaugums no 480 tūkstošiem 1990. gadā uz 4,1 miljonam pērn.

Ekonomikas pamatakmens ir naftas un gāzes eksports, kas sastāda 98% no kopējā valsts eksporta. Paradoksāli, bet lielākajā Āfrikas naftas eksportētājvalstī cilvēki degvielas trūkuma dēļ gaida rindā.

Ievērojama ekonomikas izaugsme ir vērojama gan tikai valsts dienvidrietumos, it īpaši Lagosas pilsēta, kas ir reģiona biznesa centrs. Bet valsts ziemeļus vairāk kontrolē teroristu organizācija Boko Haram, nekā federatīvā valdība.

Loģistikas salīdzinājums

Pasaules Bankas pētījumā Loģistikas snieguma indekss, kura mērķis ir palīdzēt valstīm identificēt savus izaicinājumus un iespējas loģistikā, lai uzlabotu savus rezultātus, Nigērija 2014.gadā ir ierindota 75.vietā, bet Latvija ieņem 36. pozīciju.

«Mūsu situācija ievērojami uzlabojās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, jo tagad spējam klientam nosaukt pat precīzu piegādes laiku. Pirms tam mēs par to varējām tikai sapņot Lietuvas un Polijas muitas kontroles dēļ.»

Kā lielākie Nigērijas trūkumi pētījumā tiek minēti muita un infrastruktūra, kas ir arī Latvijas lielākais klupšanas akmens. Tomēr loģistikas zemā veiktspēja ir tikai viens no iemesliem, kāpēc ekonomika naftas lielvalstī neattīstās vēl ātrāk.

Attīstības ierobežojumi

Teroristiskā organizācija Boko Haram, kas iestājas pret Rietumu vērtībām, bāzējas Nigērijas ziemeļaustrumos ap Čadas ezeru un regulāri veic dažādus bruņotus uzbrukumus un laupīšanas reģionā, iedvešot bailes un nedrošību iedzīvotāju vidū. Nigērijas federālā valdība nespēj atrast līdzekļus cīņai ar teroristiem, kuru piekritēju skaits aug dienu no dienas.

Korupcija viscaur Āfrikā ir problēma, un Nigērija nav izņēmums. Tā ir sastopama pat visaugstākajā valdības līmenī, un tas ir iemesls, kāpēc naftas lielvalstij ir jāieved degviela, lai apmierinātu pieprasījumu. Valsts pasūtījumi tiek uzticēti ierēdņiem tuvu stāvošām personām, bet zemi atalgotā policija nevēlas risināt šos jautājumus, vairāk domājot, kā gūt papildus ienākumus.

Tie ir šķēršļi, kas liedz valstij attīstīties daudz straujākos tempos. Šīs ir ilgtermiņa problēmas, kas prasīs lielus valdības pūliņus un kas liegs vēl ātrākos tempos attīstīt jauno automobiļu būvi Nigērijā. Šobrīd Nigērijā darbojas Ford, Toyota un VW rūpnīcas. Bet vēl ievērojamu laika sprīdi lietoto automašīnu imports Nigērijā un tās kaimiņvalstīs būs gana pieprasīts, uzskata loģistikas uzņēmuma Kurbads pārstāvji.

Ref:103.000.103.7691


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri