bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

Apskats: Kāds ir lietoto automašīnu liktenis Latvijā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCLatvija un arī viss Baltijas reģions kopš neatkarības atgūšanas ir bijis populārs tirgus lietoto automašīnu pārdevējiem Rietumeiropā. Deviņdesmitajos gados lietotu automašīnu realizācija Latvijā bija ļoti ienesīgs uzņēmējdarbības veids, par kuru interesi izrādīja arī dažādas biznesa aprindas. Lai arī laika gaitā plūsma ir ievērojami samazinājusies, tomēr joprojām lietoto automobiļu imports Latvijā ir neapšaubāmi augstāks kā jauno transportlīdzekļu.

«Ar lietoto automašīnu, kas paredzētas eksportam uz Āfriku, transportu sākām aktīvi nodarboties 2004. gadā, kad vairāki autovedēji kursēja maršrutā Šveice-Antverpene-Šveice, uzkraujot eksportam paredzētos auto Šveicē, bet Antverpenē jaunos modeļus,» stāsta Kurbads loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene.

2009. gadā, dižkrīzes laikā, populārs sāka kļūt jaunu automobiļu reeksports. 2012. gadā, kad atgriezās pirktspēja vietējā tirgū, šī tendence noplaka, tomēr saglabājās lietoto transportlīdzekļu eksporta apjoms. Pēc kompānijas Kurbads datiem lietoto automašīnu eksports caur lielākajām Eiropas ostām ved uz Āfriku, kur lauvas tiesa transportlīdzekļu tiek izkrauti Nigērijā.

Lietoto automobiļu eksporta shēma

«Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais Ro-Ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji,» atklāj kāda biznesā iesaistīta persona, kas savu vārdu nevēlējās darīt zināmu.

«Svarīgi ir, lai prāmis būtu 100% aizpildīts, citādi kuģu kompānijai rodas zaudējumi, tāpēc reizēm tās pašas piepērk vajadzīgo daudzumu lietotu automašīnu, kuras vēlāk realizē Āfrikā par tādām pašām cenām, radot dempingu tirgū. Tas ir liels šķērslis šajā biznesā.»

Nigērijas valdība ir ieviesusi Nacionālo automobiļu industrijas attīstības plānu, kas paredz vietējās mašīnbūves uzplaukuma stimulēšanu. Pašreizējā situācija ar lielu automobiļu importu tiek uzskatīta par problemātisku, tāpēc ir palielināts muitas nodoklis lietotām automašīnām par 70%.

«Tieši muitas dēļ automašīnu eksports notiek vairāk uz Nigērijas kaimiņvalstīm – Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem vietējie darboņi nogādā tās ekonomiski pārākajā Nigērijā.»

«Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Bet šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas – Dženovu un Savonu,» piebilst Kristīne Rīmene.

Latvijas automašīnu liktenis

«Āfrikāņi līdz niansēm pazīst lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērk tos no Latvijas vai visas post Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks kā Rietumeiropā. Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu.»

Vietējā tirgus specifiku ieskicē automašīnu eksportētājs: «Pārsvarā mūsu automašīnas nāk no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas dienvidiem. Nigērijā vislielākais pieprasījums ir pēc Toyota automašīnām – Corolla, Carina, Hilux un Hiace. Vēlams, lai auto būtu ražoti pēc 1989.gada.»

Lietoto automobiļu eksportam no post Padomju valstīm ir sava specifika. «Visbiežāk transportējamā tehnika no Latvijas un Igaunijas ir sliktā tehniskā stāvoklī – durvis ir aizmetinātas, bet pašas automašīnas ir piebāztas ar dažādām mantām. Tas rada mums papildus problēmas ostās papildus svara dēļ,» automobiļu tehnisko stāvokli raksturo Rīmene.

«Mēs saņemam pasūtījumu no Eiropas ķēdes dalībnieka ar uzdevumu aizvest konkrētās automašīnas uz kādu no Rietumeiropas lielajām ostām. Tālāk automobiļi tiek izkaisīti pa kuģiem ar dažādiem galamērķiem, piemēram, no astoņām uzkrautām automašīnām trīs nonāk Ganā, trīs Togo, bet divas Lībijā.»

Nigērijas augošais automašīnu tirgus

Nigērijā no 1970.gada līdz 1985.gadam sakarā ar tikko pasludināto neatkarību un naftas cenu bumu bija pietiekami attīstīta automobiļu ražošana, tomēr ar laiku tā ir pilnībā noplakusi.

Pašreizējā tirgus situācijā dominē lietotie automobiļi, kas tiek ievesti pa jūras ceļiem uz Nigērijas lielākajām ostām. Pēc Nigērijas Nacionālās Automobiļu padomes datiem ik gadu valstī, galvenokārt, no Eiropas tiek ievestas aptuveni 150 000 lietotas automašīnas, kopā ar muitu un rezerves daļām sasniedzot 3,5 miljardu ASV dolāru vērtību. Ikgadēji tiek importēti tikai 50 000 jauni spēkrati.

«Ja mēs neieviesīsim jauno politiku, spiediens uz valsts ekonomiku būs nepaciešams, jo šobrīd mēs pārāk daudz esam atkarīgi no automašīnu importa – tas nav veids, kā mēs vēlamies izmantot ārvalstu valūtu,» saka Nigērijas industrijas, tirdzniecības un investīciju ministrs Oluseguns Aganga.

Šī sistēma dod augļus, jo lielākā daļa kompānijas, kas iesaistījušās mašīnbūvē, iepriekš ir bijušas saistītas ar automašīnu importu un izplatīšanu. Ja automašīnu ražošanas projekts izrādīsies ienesīgs, lietoto automobiļu imports samazināsies un mašīnbūves sektorā iesaistīsies arvien vairāk tirgus dalībnieki.

Lielākā ekonomika Rietumāfrikā

Nigērija ar 594 miljardu ASV dolāru lielu iekšzemes kopproduktu ir lielākā Āfrikas ekonomika, 2012. gadā apsteidzot iepriekšējo līderi Dienvidāfrikas republiku.

Rietumāfrikas valstī dzīvo vairāk kā 170 miljoni iedzīvotāju, tai skaitā 15 700 miljonāri, bet svarīgs fakts saistībā ar lietoto automobiļu importu ir vidusšķiras pieaugums no 480 tūkstošiem 1990. gadā uz 4,1 miljonam pērn.

Ekonomikas pamatakmens ir naftas un gāzes eksports, kas sastāda 98% no kopējā valsts eksporta. Paradoksāli, bet lielākajā Āfrikas naftas eksportētājvalstī cilvēki degvielas trūkuma dēļ gaida rindā.

Ievērojama ekonomikas izaugsme ir vērojama gan tikai valsts dienvidrietumos, it īpaši Lagosas pilsēta, kas ir reģiona biznesa centrs. Bet valsts ziemeļus vairāk kontrolē teroristu organizācija Boko Haram, nekā federatīvā valdība.

Loģistikas salīdzinājums

Pasaules Bankas pētījumā Loģistikas snieguma indekss, kura mērķis ir palīdzēt valstīm identificēt savus izaicinājumus un iespējas loģistikā, lai uzlabotu savus rezultātus, Nigērija 2014.gadā ir ierindota 75.vietā, bet Latvija ieņem 36. pozīciju.

«Mūsu situācija ievērojami uzlabojās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, jo tagad spējam klientam nosaukt pat precīzu piegādes laiku. Pirms tam mēs par to varējām tikai sapņot Lietuvas un Polijas muitas kontroles dēļ.»

Kā lielākie Nigērijas trūkumi pētījumā tiek minēti muita un infrastruktūra, kas ir arī Latvijas lielākais klupšanas akmens. Tomēr loģistikas zemā veiktspēja ir tikai viens no iemesliem, kāpēc ekonomika naftas lielvalstī neattīstās vēl ātrāk.

Attīstības ierobežojumi

Teroristiskā organizācija Boko Haram, kas iestājas pret Rietumu vērtībām, bāzējas Nigērijas ziemeļaustrumos ap Čadas ezeru un regulāri veic dažādus bruņotus uzbrukumus un laupīšanas reģionā, iedvešot bailes un nedrošību iedzīvotāju vidū. Nigērijas federālā valdība nespēj atrast līdzekļus cīņai ar teroristiem, kuru piekritēju skaits aug dienu no dienas.

Korupcija viscaur Āfrikā ir problēma, un Nigērija nav izņēmums. Tā ir sastopama pat visaugstākajā valdības līmenī, un tas ir iemesls, kāpēc naftas lielvalstij ir jāieved degviela, lai apmierinātu pieprasījumu. Valsts pasūtījumi tiek uzticēti ierēdņiem tuvu stāvošām personām, bet zemi atalgotā policija nevēlas risināt šos jautājumus, vairāk domājot, kā gūt papildus ienākumus.

Tie ir šķēršļi, kas liedz valstij attīstīties daudz straujākos tempos. Šīs ir ilgtermiņa problēmas, kas prasīs lielus valdības pūliņus un kas liegs vēl ātrākos tempos attīstīt jauno automobiļu būvi Nigērijā. Šobrīd Nigērijā darbojas Ford, Toyota un VW rūpnīcas. Bet vēl ievērojamu laika sprīdi lietoto automašīnu imports Nigērijā un tās kaimiņvalstīs būs gana pieprasīts, uzskata loģistikas uzņēmuma Kurbads pārstāvji.

Ref:103.000.103.7691


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.