bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Apstiprina pretrunīgos grozījumus Jūrmalas teritorijas plānojumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien, 24.martā, apstiprinājusi Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – divi, bet viens – atturējās.

Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem,Grozījumu izstrādes laikā notikušas piecas publiskās apspriešanas sanāksmes, kopumā viedokli klātienē, individuālajos un kolektīvajos iesniegumos, un elektroniski izteikuši 4284 cilvēki. Lielākās diskusijas un iebildumus raisījuši jautājumi par zonējuma maiņu dabas teritorijās pilsētas centrālajā daļā – vairums no tiem svītroti un nav guvuši arī domes atbalstu, norāda Jūrmalas domē.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» komentē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. «Iedziļinoties grozījumu būtībā ikviens skaidri redzēs, ka vispārinātie un demagoģiskie apgalvojumi par kāpu apbūvi, mežu iznīcināšanu un Jūrmalas ainavas kropļošanu ir pilnīgi aplami – dabas teritoriju pieaugums ir pozitīvs un palielinās par 1,51 hektāru un kopumā grozījumi skar tikai 0,1% pilsētas teritorijas.»

Pēc pašvaldības iniciatīvas skolu infrastruktūras uzlabošanai iezīmēta vieta peldbaseina būvniecībai blakus Pumpuru vidusskolai, savukārt blakus Lielupes vidusskolai paplašināta apbūves teritorija, kas paredz ledus halles izbūvi. Kauguros iestrādāta nozīmīga apkaimes mēroga atpūtas vieta – parks Mazās Nometņu ielas un Talsu šosejas krustojumā. Buļļuciemā tiks sakārtota daļa Ostas salas Lielupes grīvā, labiekārtojot līdz šim neapsaimniekoto teritoriju atpūtai pie ūdeņiem. Slokā paredzēts par trešdaļu paplašināt kapsētai paredzēto teritoriju. Tāpat iedzīvotāju ērtībām un konkurences veicināšanai iezīmēta teritorija pie Dzintaru viadukta  degvielas uzpildes stacijas izveidei.

Pēc sanatorijas Dzintara krasts ierosinājuma Ķemeros un Jaunķemeros paredzēta kūrorta parka izveide. Līdzīgu parku pašvaldība paredzējusi veidot arī pie Ķemeru sanatorijas, atjaunojot kultūrvēsturisko mantojumu un mazās arhitektūras formas. Kūrorta funkcijas attīstības veicināšanai plāna grozījumos iezīmēti objekti, kuros pieļaujama apbūves augstuma palielināšana līdz 12 stāviem. Šādi nosacījumi ir attiecināti galvenokārt uz Baltic Beach Hotel & SPA, rehabilitācijas centrs Vaivari Jūrmalas centrālajā daļā, divas sanatorijas ārpus centra – Dzinatra krasts un Jaunķemeri, kā arī zemesgabals Jūras ielā 41/45, kurš platības un novietojuma dēļ izvērtēts kā piemērots pilna spektra kūrorta objekts attīstībai, ietverot gan kurortoloģijas, viesu izmitināšanas un ārstniecības pakalpojumus, gan konferenču norises nodrošinājumu. Plānojumā paredzētas vietas Buļļuciemā un Dzintaros ar kurortoloģiju saistītu medicīnas centru attīstībai. Blakus Dzintaru mežaparkam iezīmēta publiskās apbūves teritorija, lai attīstītu pakalpojumu sniegšanas iespējas Dzintaru mežaparka apmeklētājiem, piemēram, izveidojot sabiedriskās ēdināšanas zonu, vienlaikus nepārblīvējot parka teritoriju.

Pludmales joslā noteiktas atsevišķas zonas paplašinātām vieglu konstrukciju būvēm ar publisku funkciju saistībā ar blakus esošajiem pastāvīgajiem pakalpojumu objektiem. Paredzēta arī teritorija sporta pasākumu attīstībai un infrastruktūras izveidei Majoros, pie Ērgļu ielas, lai nodrošinātu pasākumus iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanai un popularizēšanai. Plāna grozījumos iekļauti arī divi privāti zemes gabali pludmales tiešā tuvumā – 17. līnija 1A (660 m2) un 4. līnija 1A (1858 m2), kuru zonējums no kategorijas «dabas teritorija» mainīts uz «publiskās apbūves teritorija» ar specifisku atļauto izmantošanu. Vēsturiski šie zemes gabali ir bijuši apbūvēti, tāpēc atbalstīts īpašnieku ierosinājums zonējuma maiņai.

Jaundubultos gar Slokas ielu un plānotā Lielupes tilta izpētes mezglu noteikta aktīvā darījumu teritorija ar labu pilsētvides un dzīvojamās vides kvalitāti. Šī ir viena no retajām pilsētas daļām, kur atļauta paaugstinātā apbūve – Lielupes krastā līdz septiņiem stāviem, bet Slokas ielas asī – līdz desmit stāviem. Piegulošajā Lašu ielas galā, atbilstoši jau apstiprinātajam detālplānojumam, ir noteikta paaugstinātas apbūves teritorija ar atļauto ēku augstumu līdz 12 stāviem.

Grozījumos iekļautas papildu prasības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai – turpmāk būvniecībai zudušo kultūras pieminekļu ēku un kultūrvēsturiski vērtīgu ēku vietā tiks ietverts nosacījums saglabāt vismaz 20% no ēkas oriģinālsubstances. Tāpat pārvērtētas kūrorta teritorijas, šo kategoriju nosakot vienīgi tiem objektiem, kam ir pietiekams attīstības potenciāls. Stingrāks regulējums noteikts arī kūrorta objektu būvju augstuma pamatojumam pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās.

Lēmums par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu pieņemts 2014. gada 15. maijā, paredzot spēkā esošā plānojuma saskaņošanu ar Ministru kabineta noteikumu  «Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi» prasībām, kā arī Teritorijas plānojuma atbilstības izvērtēšanu Jūrmalas pilsētas attīstības programmas 2014.–2020. gadam mērķiem.

Ref: 102.000.102.12260


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.