bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Apstiprināta galīgā Latvijas pozīcija par Grieķijas palīdzības programmu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 18.augustā,  valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta, informē Finanšu ministrija.

Saprašanās memorandā par palīdzības programmu Grieķijai ietverti tādi nosacījumi kā fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, paredzot, ka nepietiekama banku kapitāla gadījumā zaudējumus jāsedz banku īpašniekiem, ne valstij un iedzīvotājiem. Tāpat Grieķijai jāsekmē izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaiste. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes palielināšana valsts sektorā, sniedzot publiskos pakalpojumus.

Saprašanās memorandu paredzēts pārskatīt katru ceturksni, izslēdzot paveiktos uzdevumus un konkretizējot veicamos uzdevumus nākamajā ceturksnī, jo finansējums Grieķijai tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Katrs maksājums tiks veikts tikai tad, kad tiks noslēgta pārskata misija par iepriekšējo ceturksni un apstiprināts, ka šajā laika posmā plānotie uzdevumi ir sekmīgi izpildīti.

Tikai strikti nosacījumi garantēs to, ka ESM palīdzības programma sasniegs mērķi – nodrošinās tādas izmaiņas Grieķijas ekonomikā, valsts pārvaldē un fiskālajā politikā, lai valsts pēc ESM programmas beigām varētu atgriezties finanšu tirgos, skaidro ministrijā.

Būtiski atzīmēt, ka aizdevuma piešķiršana Grieķijai neietekmē ne eirozonas dalībvalstu deficītu, ne valsts parādu, ne arī rada nepieciešamību veikt jebkādus papildu maksājumus ESM. Lai iegūtu finanšu resursus aizdevumam, ESM šos resursus aizņemas starptautiskajos finanšu tirgos. Ņemot vērā ESM augsto kredītreitingu, tam ir ļoti izdevīgi nosacījumi. ESM dalībvalstu iemaksātā nauda pamatkapitālā tiek investēta, iegādājoties augsti likvīdus vērtspapīrus finanšu tirgos. Šis finansējums valstu palīdzības programmām netiek izmaksāts. Tāpēc dalībvalstis ar saviem līdzekļiem neriskē.

Nevadāma vienas eirozonas valsts maksātnespēja ir liels risks visas eirozonas stabilitātei, un sekas šādam scenārijam nav paredzamas, tāpēc visām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai ir svarīgi, lai Grieķija kā Eiropas Savienības (ES), eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu savu ekonomiku, drošību un tautas labklājību, norāda ministrija.

Apstiprinātā pozīcija un MK rīkojums ļaus balsot ES Padomes izsludinātajā rakstiskajā procedūrā un pilnvaro finanšu ministru Jāni Reiru balsojumam ESM valdē  trešdien, 19.augustā, par palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Kopējais palīdzības finansējums Grieķijai būs 86 miljardi eiro un tā vidējais aizdevuma periods būs 32,5 gadi. Tas tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai.

Ref: 102.000.102.10479


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.