bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Apstiprināta galīgā Latvijas pozīcija par Grieķijas palīdzības programmu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 18.augustā,  valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta, informē Finanšu ministrija.

Saprašanās memorandā par palīdzības programmu Grieķijai ietverti tādi nosacījumi kā fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, paredzot, ka nepietiekama banku kapitāla gadījumā zaudējumus jāsedz banku īpašniekiem, ne valstij un iedzīvotājiem. Tāpat Grieķijai jāsekmē izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaiste. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes palielināšana valsts sektorā, sniedzot publiskos pakalpojumus.

Saprašanās memorandu paredzēts pārskatīt katru ceturksni, izslēdzot paveiktos uzdevumus un konkretizējot veicamos uzdevumus nākamajā ceturksnī, jo finansējums Grieķijai tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Katrs maksājums tiks veikts tikai tad, kad tiks noslēgta pārskata misija par iepriekšējo ceturksni un apstiprināts, ka šajā laika posmā plānotie uzdevumi ir sekmīgi izpildīti.

Tikai strikti nosacījumi garantēs to, ka ESM palīdzības programma sasniegs mērķi – nodrošinās tādas izmaiņas Grieķijas ekonomikā, valsts pārvaldē un fiskālajā politikā, lai valsts pēc ESM programmas beigām varētu atgriezties finanšu tirgos, skaidro ministrijā.

Būtiski atzīmēt, ka aizdevuma piešķiršana Grieķijai neietekmē ne eirozonas dalībvalstu deficītu, ne valsts parādu, ne arī rada nepieciešamību veikt jebkādus papildu maksājumus ESM. Lai iegūtu finanšu resursus aizdevumam, ESM šos resursus aizņemas starptautiskajos finanšu tirgos. Ņemot vērā ESM augsto kredītreitingu, tam ir ļoti izdevīgi nosacījumi. ESM dalībvalstu iemaksātā nauda pamatkapitālā tiek investēta, iegādājoties augsti likvīdus vērtspapīrus finanšu tirgos. Šis finansējums valstu palīdzības programmām netiek izmaksāts. Tāpēc dalībvalstis ar saviem līdzekļiem neriskē.

Nevadāma vienas eirozonas valsts maksātnespēja ir liels risks visas eirozonas stabilitātei, un sekas šādam scenārijam nav paredzamas, tāpēc visām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai ir svarīgi, lai Grieķija kā Eiropas Savienības (ES), eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu savu ekonomiku, drošību un tautas labklājību, norāda ministrija.

Apstiprinātā pozīcija un MK rīkojums ļaus balsot ES Padomes izsludinātajā rakstiskajā procedūrā un pilnvaro finanšu ministru Jāni Reiru balsojumam ESM valdē  trešdien, 19.augustā, par palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Kopējais palīdzības finansējums Grieķijai būs 86 miljardi eiro un tā vidējais aizdevuma periods būs 32,5 gadi. Tas tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai.

Ref: 102.000.102.10479


Pievienot komentāru

Tramps atceļ virkni klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu

Kaut arī Amerikas Savienotās Valstis ir viena no lielākajām siltumnīcefektu veidojošajām valstīm pasaulē, ASV prezidents Donalds Tramps izdevis rīkojumu ar mērķi apturēt pasākumus, ko viņa priekštecis ieviesis, lai piebremzētu klimata pārmaiņas.

Rosina izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi, saglabājot NEPLP kā regulatoru

Deputāti diskusijā uzsver efektīva sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa lomu mediju vides stiprināšanā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

KM: Dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana neapdraud Rīgas cirka pastāvēšanu

Izskanējušas baumas par to, ka Rīgas cirka telpas tiks pārvērstas par komerctelpām. Kultūras ministrija uzsver, ka tās ir tikai baumas, skaidrojot, ka šobrīd tiek meklēti līdzekļi cirka rekonstrukcijai. «Merķeļa ielas nams ir Rīgas cirka mājvieta kopš 1888.gada un tāda būs arī turpmāk,» uzsvērusi kultūras ministre Dace Melbārde.

KNAB darbinieki Jūrmalas domē izņēmuši dokumentus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.martā, Jūrmalas pilsētas domē izņēmuši atsevišķus dokumentus, apstiprina Jūrmalas pašvaldībā.

Latvijā enerģētiskās krīzes situācijai izveido dabasgāzes drošības rezerves

Ministru kabinets atbalsta dabasgāzes drošības rezervju veidošanu uzticēt vienotajam uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid, BNN ziņo Ekonomikas ministrija.

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.