bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Apstiprināta galīgā Latvijas pozīcija par Grieķijas palīdzības programmu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 18.augustā,  valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta, informē Finanšu ministrija.

Saprašanās memorandā par palīdzības programmu Grieķijai ietverti tādi nosacījumi kā fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, paredzot, ka nepietiekama banku kapitāla gadījumā zaudējumus jāsedz banku īpašniekiem, ne valstij un iedzīvotājiem. Tāpat Grieķijai jāsekmē izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaiste. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes palielināšana valsts sektorā, sniedzot publiskos pakalpojumus.

Saprašanās memorandu paredzēts pārskatīt katru ceturksni, izslēdzot paveiktos uzdevumus un konkretizējot veicamos uzdevumus nākamajā ceturksnī, jo finansējums Grieķijai tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Katrs maksājums tiks veikts tikai tad, kad tiks noslēgta pārskata misija par iepriekšējo ceturksni un apstiprināts, ka šajā laika posmā plānotie uzdevumi ir sekmīgi izpildīti.

Tikai strikti nosacījumi garantēs to, ka ESM palīdzības programma sasniegs mērķi – nodrošinās tādas izmaiņas Grieķijas ekonomikā, valsts pārvaldē un fiskālajā politikā, lai valsts pēc ESM programmas beigām varētu atgriezties finanšu tirgos, skaidro ministrijā.

Būtiski atzīmēt, ka aizdevuma piešķiršana Grieķijai neietekmē ne eirozonas dalībvalstu deficītu, ne valsts parādu, ne arī rada nepieciešamību veikt jebkādus papildu maksājumus ESM. Lai iegūtu finanšu resursus aizdevumam, ESM šos resursus aizņemas starptautiskajos finanšu tirgos. Ņemot vērā ESM augsto kredītreitingu, tam ir ļoti izdevīgi nosacījumi. ESM dalībvalstu iemaksātā nauda pamatkapitālā tiek investēta, iegādājoties augsti likvīdus vērtspapīrus finanšu tirgos. Šis finansējums valstu palīdzības programmām netiek izmaksāts. Tāpēc dalībvalstis ar saviem līdzekļiem neriskē.

Nevadāma vienas eirozonas valsts maksātnespēja ir liels risks visas eirozonas stabilitātei, un sekas šādam scenārijam nav paredzamas, tāpēc visām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai ir svarīgi, lai Grieķija kā Eiropas Savienības (ES), eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu savu ekonomiku, drošību un tautas labklājību, norāda ministrija.

Apstiprinātā pozīcija un MK rīkojums ļaus balsot ES Padomes izsludinātajā rakstiskajā procedūrā un pilnvaro finanšu ministru Jāni Reiru balsojumam ESM valdē  trešdien, 19.augustā, par palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Kopējais palīdzības finansējums Grieķijai būs 86 miljardi eiro un tā vidējais aizdevuma periods būs 32,5 gadi. Tas tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai.

Ref: 102.000.102.10479


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.