bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Apstiprināta Māra Kučinska valdība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien, 11.februārī, izteikta uzticība Māra Kučinska izveidotajam Ministru kabinetam.

Par jauno valdību balsoja 60 deputāti, pret bija 32 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

«Es negrasos bargi kritizēt iepriekšējo valdību un tūdaļ pat pieteikt straujas revolucionāras pārmaiņas. Mūsu valstij šobrīd nav vajadzīgi satricinājumi. Latvijai ir nepieciešamas skaidras, precīzi plānotas un ātri īstenojamas reformas vairākās nozarēs. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka, raksturojot situāciju Latvijā, tiek lietoti vārdi «sastingums» vai «stagnācija». Paradoksālākais šajā situācijā ir tas, ka par reformām izglītībā, veselības aprūpē, tautsaimniecībā un arī citās jomās tiek runāts gadiem ilgi, tomēr lēmumi netiek pieņemti. Tas liecina, ka izpildvarai ir trūcis politiskās gribas vai iespējas pieņemt drosmīgus un reizē akūti nepieciešamus lēmumus. Rezultātā mēs kavējam. Kavējam kā valsts. Iestrēgstam birokrātiskos sīkumos un vēlmē izdabāt visiem. Nepieņemot lēmumus, mēs samazinām savu starptautisko konkurētspēju, veicinām Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu un līdz ar to veselu novadu depopulāciju. Mēs tikai vērojam un ar savu pasivitāti veicinām savas valsts pamatu sairšanu,» savā uzrunā Saeimas deputātiem pirms balsojuma sacījis Kučinskis.

«Tomēr šis nav pārmetums Laimdotas Straujumas vadītajai valdībai. Noteikti nē. Problēmas cēloņi ir meklējami daudz senāk. Tas notika tad, kad koalīciju veidojošās partijas pirmoreiz vienojās par izpildvaras jomu jeb ministriju sadali un izolēja tās vienu no otras. Līdz ar to valdības kopīgie mērķi kļuva nesasniedzami. Augstākais punkts šajā feodālajā modelī bija aicinājums partijām «pamodināt savos ministros zvērus, kas cīnītos par budžetu». Valdība kā politisko leģionāru arēna, nevis komanda, kas strādā kopīgo mērķu labā. Valdībai jābūt komandai, kas strādā visas sabiedrības, nevis dažādu politiskajai elitei vairāk vai mazāk pietuvinātu interešu grupu labā,» uzsvēris Kučinskis.

Pēc viņa sacītā, topošās valdības deklarācijā ir definētas piecas prioritātes: tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, reformas izglītībā un zinātnē un reformas veselības aprūpē.

«Šīs prioritātes nevar sakārtot hierarhiskā secībā, pasakot, ka kāda no tām ir pirmā un kāda piektā. Nē. Panākumi vienā jomā ir atkarīgi no tā, kas notiek otrajā vai trešajā. Par sasniegumiem tautsaimniecībā varēs runāt tad, kad būsim droši par veiksmīgām reformām izglītībā, demogrāfijā, veselības aprūpē. Mums jābūt pārliecinātiem arī par valsts drošību. Drošība ir un būs mūsu valdības politikas stūrakmens. Manis vadītā valdība neiet aizpildīt ministru amatus, valdības mērķis ir panākt straujāku ekonomisko izaugsmi, īstenot reformas izglītības un veselības aprūpes nozarē. Tās ir lietas, kas, tēlaini sakot, «vārās» uz valdības galda. Tās nedrīkst nolikt malā, izliekoties, ka ir kas svarīgāks. Vairs ne,» tā Kučinskis.

«Visu koalīcijas partneru parakstītajā deklarācijā netiek piedāvāts koncentrēties uz atsevišķu nozaru jeb ministriju interesēm, bet gan uz kopīgo mērķi, kas nedrīkst būt vienas ministrijas monopols. Zinu, ka šis piedāvājums būtiski atšķiras no tā koalīcijas partiju attiecību modeļa, kas ir pastāvējis Latvijā pēdējos divdesmit un vairāk gadus. Apkarojot viens otru, mēs zaudējam paši savu politisko jaudu un vairojam vēlētāju nihilismu attiecībā pret partijām.

Demogrāfijas problēmu risināšana ir iespējama tikai caur ekonomiskās attīstības prizmu. Pabalsti ir svarīgi, un tomēr ir jābūt videi, kas ļauj cilvēkam justies stabili, tādam, kas var prognozēt savas ģimenes nākotni ilgtermiņā. Mājoklis, konkurētspējīga alga, pieejama infrastruktūra, izglītības iespējas, veselības aprūpe un drošība. Lūk, kā vienas abstraktas, bet reizē reālas ģimenes un mūsu valdības prioritātes sakrīt,» tā politiķis.

«Demogrāfiskā situācija ir nežēlīgs padomdevējs. Latvija nevar atļauties skolotāju un skolēnu attiecību 1:3. Mums nav resursu. Izeja ir viena – skolu tīkla optimizācija. Līdz ar to valstij kopā ar pašvaldībām jānodrošina iespēja apmeklēt sākumskolu iespējami tuvu mājai, kā arī jārūpējas par drošu transportu nokļūšanai līdz attālākām izglītības iestādēm,» runājot par izglītību, sacījis Kučinskis.

«Tā es varētu analizēt vienu nozari pēc otras, bet nedomāju, ka ir vērts to darīt, jo daudzas neatliekami darāmās lietas jums visiem ir labi zināmas. Ir valdības deklarācija, ir ministri, ir darbi. Es vēlos, lai šī valdība baidītos no neizpildītiem solījumiem un neizdarītām lietām. Ceru uz koalīcijas partneru Vienotības, Nacionālās apvienības un Zaļo Zemnieku savienības drosmi būt šajā valdībā! Pats uz savu arī! Opozīcija, mēs zinām un novērtējam, ka esat līdzās,» tā jaunievēlētais Ministru prezidents.

Pirmā jaunās valdības svinīgā sēde notiks ceturtdien, 11.februārī, pulksten 15:00 Ministru kabineta Zaļajā zālē. Tajā piedalīsies arī Valsts prezidenta pienākumu izpildītāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Pirms svinīgās sēdes pulksten 14:00 demisionējusī premjere Laimdota Straujuma nodos amata pilnvaras jaunajam valdības vadītājam Kučinskim, papildinot vēsturisko Ministru prezidentu fotogaleriju un piestiprinot simbolisko naglu Ministru prezidenta karoga kātam.

Jaunajā valdībā strādās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kultūras ministre Dace Melbārde, labklājības ministrs Jānis Reirs, satiksmes ministrs Uldis Augulis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, veselības ministrs Guntis Belēvičs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kučinska valdībā darbu turpinās 11 ministri no iepriekšējā Ministru kabineta, līdzšinējos amatus saglabās astoņi ministri, savukārt trīs ministri vadīs citas ministrijas.

Valdības veidošanu Kučinskis uzsāka 13.janvārī, kad viņam to uzticēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šis būs Latvijas valsts 39.Ministru kabinets, informē Ministru kabinets.

Ref: 102.000.102.11852


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri