bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 29.07.2017 | Vārda dienas: Vidmants, Edmunds, Edžus
LatviaLatvija

Apstiprināts Kučinska valdības rīcības plāns

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru kabinets otrdien, 26.aprīlī, apstiprinājis valdības rīcības plānu deklarācijas Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.

Valdības rīcības plāns veidots, ņemot vērā valdības prioritātes – tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.

Valdības rīcībā plāna veidošanā svarīgākais bija skaidra rīcība deklarācijā noteikto uzdevumu īstenošanai, definēti saprotami un izmērāmi darbības rezultāti, fiskāli atbildīgi un valdības darbības laikā īstenojami pasākumi, kā arī īstenota horizontāla pieeja strukturālu izmaiņu īstenošanai, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Katrā no rīcības virzieniem aprakstītas nepieciešamās darbības, norādot vadošo ministriju un ministrijas, kuru uzdevums ir sniegt atbalstu kopējā mērķa sasniegšanai. Virzība uz kopējo katra rīcības virziena izpildi tiek īstenota, vadošajai ministrijai izveidojot un vadot rīcības virziena koordinācijas darba grupu un iesaistot sociālos partnerus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver, ka ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam līdz 2016. gada 1.septembrim un turpmāk ik gadu līdz 1.janvārim un 1.jūlijam uzdots elektroniski iesniegt Pārresoru koordinācijas centram pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi.

Zemkopības ministrijai viens no virzieniem ir uzņēmējdarbības attīstība lauku teritorijās. Attīstībai jānotiek vienmērīgi, nodrošinot lauku reģionu apdzīvotību, paredzot atbalstu mazo un vidējo lauksaimniecību attīstībai. Tiks strādāts arī pie jaunu eksporta tirgus meklējumiem. Kā trešais uzdevums ir dabas resursu apsaimniekošana, kas saistīta ar ūdenssaimniecību un meliorācijas sistēmu attīstību. Meža resursu uzturēšanā viens no aktuālajiem jautājumiem ir ugunsdzēsības jautājumu sakārtošana. Pārtikas uzraudzības un drošības jomā akcenti tiks likti uz Zaļo iepirkumu.

Finanšu nozarē uzdevumi turpmākajiem gadiem ir budžeta disciplīnas ievērošana, līdzsvarota paredzama nodokļu politika, Eiropas Savienības fondu apguve un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Ministrija pārskatīs ieņēmumus un izdevumus, lai tie būtu efektīvi. Plānots arī samazināt nodokļu plaisu lielākajās nodokļu grupās un apkarot ēnu ekonomiku. Finanšu sektora attīstībā tiks pievērsta uzmanība finanšu sektora drošībai un ilgtspējībai. Tāpat ministrija pievērsīsies tam, lai Eiropas Savienības finansējums tiktu apgūts laikus un kvalitatīvi.

Savukārt satiksmes nozarē kā viens no galvenajiem uzdevumiem būs ceļu infrastruktūras sakārtošana un stabila, prognozējama ceļu infrastruktūras finansējuma modeļa izstrāde. Paralēli ceļu infrastruktūrai nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību un savienojamību. Dzelzceļa jomā jāizstrādā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns tuvākajiem pieciem gadiem, plānots arī izstrādāt jaunu un skaidri saprotamu infrastruktūras maksas sistēma. Satiksmes ministrijas viena no prioritātēm būs arī “Rail Baltica” projekta īstenošana.

Tāpat dokumentā ir pausta apņemšanās turpmākajos gados veikt visu veidu pensiju indeksāciju lielākā apmērā. Valdība iecerējusi pensijas turpmāk indeksēt, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Tāpat valdība vērtēs iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.

Tāpat sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem valdība plāno izstrādāt visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kuras audzina bērnus. Tās īstenošanu iecerēts sākt līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti.

Tiesu sistēmā valdība apņēmusies pabeigt tiesu teritoriju reformu, veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas. Līdz ar tiesu teritorijas reformu paredzēts izlīdzināt tiesnešu noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot tiesnešu specializāciju un nejaušības principu. Sistemātiski tiks izvērtētas procesuālo likumu normas, lai nodrošinātu gan tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru un efektīvu tiesas procesu. Rīcības plānā paredzēts arī uzdevums izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem.

Tāpat valdība ir apņēmusies sniegt atbalstu ārpus Latvijas dzīvojošajām ģimenēm, kas apsver iespēju atgriezties dzimtenē.

Darbu plānā atrodama arī vēlme nodrošināt Latvijas nacionālo interešu pārstāvniecību visās starptautiskajās organizācijās, kurās Latvija ir iestājusies, tostarp piesaistot papildu finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām. Tāpat iekļauts uzdevums pabeigt sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), noslēdzot atlikušos atvērtos jautājumus līdz 2016.gada beigām. Ir minēta arī vēlme stiprināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, izmantojot Baltijas Asambleju, Baltijas Ministru padomi un Ziemeļvalstu sadarbību (NB8). Lai to panāktu, Ārlietu ministrija starp veicamajiem darbiem norādījusi Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē 2016.gadā īstenošanu, kā arī sadarbības veicināšanu ar stratēģiskajiem partneriem.

Aizsardzības jomā valdība apņēmusies attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas, uzlabojot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu. Valdība arī iecerējusi pretgaisa aizsardzības sistēmas ekipējuma ieviešanu, nodrošinot gaisa telpas labāku novērošanu un uzlabojot Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības ieroču pilnu kaujas gatavību. Šim mērķim izpildes termiņš gan nav noteikts.

Savukārt veselības jomā pēc nodokļu sistēmas izvērtējuma ir plānots izskatīt iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. Valdība iecerējusi arī pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī izvērtēt un noteikt pakalpojumu grozu atbilstoši pieejamajam valsts budžeta finansējumam un pārskatīt tarifus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumu rindu mazināšanai, paredzot papildu finansējumu 2017.gadā noteiktiem pakalpojumiem noteiktām personu grupām, piemēram, bērniem, onkoloģijas pacientiem un citiem.

Bez jau minētā valdība vēlas līdz 2018.gada novembrim pārskatīt veselības pakalpojumu finansējumu un pieejamību, izstrādāt jaunu veselības finansēšanas modeli un veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūru. Rīcības plānā teikts, ka šo darbību rezultāts ir sāktās veselības reformas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un veselības nozares finansējuma stabilitāti, tostarp nesamazinot veselības nozares valsts finansiālo apjomu zemāk par 3,02% no IKP un paredzot atbilstošu finansējumu veselības reformas rezultātu īstenošanai.

Izglītībā galvenā prioritāte ir visu izglītības pakāpju, veidu un formu izglītības kvalitātes un pieejamības celšana. Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi reformēt izglītības saturu, lai attiecīgu projektu ieviestu, sākot no 2018./2019.mācību gada. Tāpat tiks reformēta pedagoģiskā un akadēmiskā atalgojuma sistēma un izveidots mūsdienīgs izglītības tīkls. Zinātnē galvenais uzdevums būs zinātnes attīstība un resursu koncentrācija, zinātnisko institūciju konkurētspējas celšana un zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšana. Sporta nozarē turpināsies infrastruktūras uzlabošana, notiks koncentrēšanās uz jaunatnes un tautas sportu, augsto sasniegumu sportu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes būs vides aizsardzība un klimata pārmaiņu novēršana. Noteiktie uzdevumi ir aprites ekonomikas ieviešana, atkritumu pārstrādes jaudas palielināšana, kā arī ir plānots stiprināt principu Piesārņotājs maksā un maksā vairāk. Reģionālās attīstības jomā paredzēts panākt, ka pašvaldības aktīvāk iesaistās uzņēmējdarbības veicināšanā.

Kultūras ministrijai galvenā prioritāte ir gatavošanās valsts simtgades svinēšanai. Jau šovasar ir plānots apstiprināt pasākumu plānu. Savukārt saistībā ar nacionālās informācijas telpas stiprināšanu īpašs akcents būs uz daudzveidīga un kvalitatīva nacionālā satura veidošanu. Tiks arī attīstīta kultūras infrastruktūra nacionālā un reģionālā līmenī, kā arī konkurētspējas veicināšana kultūrizglītības jomas nodarbinātajiem, iekļaujot to kopējā pedagogu atalgojuma reformā. Ministrija arī plāno ar jaunu atbalsta instrumentu izmantošanu attīstīt radošās industrijas, kas veicinās pienesumu valsts ekonomikai.

Ref: 102.000.102.12533


Pievienot komentāru

Kredītiestādēm reizi gadā būs jāsniedz VID informācija par klientiem

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz informāciju par klientiem.

Pirmajā pusgadā bankas Latvijā nopelnījušas 165 miljonus eiro

Banku sektors kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos darbojās ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Asociācija: Atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi

Spriežot pēc pašreizējiem naktsmītņu noslodzes rādītājiem, pastāv iespēja, ka atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi, stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Latvieši no 25 Eiropas valstīm tiekas pirmajā Eiropas Latviešu kongresā

Latvijas Simtgades ietvaros piektdien, 28.jūlijā, atklāts vēsturē pirmais Eiropas Latviešu kongress, kura ietvaros 266 dalībnieki no 25 valstīm apvienos diasporas zināšanas, pieredzi un kontaktus, lai kopīgi veidotu Simtgades ceļa karti - praktiskas iniciatīvas un soļus Latvijas attīstībai.

Negaidītu kāpumu piedzīvo Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 111,2 punktiem, salīdzinot ar 111,1 punktu jūnijā.

Igaunijas policija pastiprina robežkontroli ASV viceprezidenta vizītes dēļ

Saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts viceprezidenta Maika Pensa vizīti Igaunijā Policijas un robežapsardzības pārvalde no piektdienas līdz pirmdienai robežpārejas punktos veiks pastiprinātu cilvēku, automobiļu un dokumentu kontroli.

Valsts kanceleja meklē vadītāju veselības nozares uzraudzības jomai

Valsts kanceleja piektdien, 28.jūlijā, izsludina atklātu konkursu uz *Veselības inspekcijas vadītāja amatu, BNN ziņo Valsts kancelejā.

Satiksmes departaments: Pašvaldības mērķis nav sodīt, bet norādīt uz nepilnībām

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas valsts ceļu pārstāvji piektdien, 28.jūlijā, tikās ar Rīgas ielu seguma atjaunošanas atbildīgajiem būvdarbu veicēju pārstāvjiem un piesaistītajiem būvuzraugiem, lai atkārtoti pārrunātu satiksmes organizāciju būvdarbu zonās.

Saeima pieņem nākamgad iecerēto nodokļu reformu - kas mainīsies?

Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas.

Vienbalsīgi Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprina Ansi Zeltiņu

Ar vienbalsīgu Rīgas brīvostas valdes lēmums piektdien, 28.jūlijā, apstiprina Ansi Zeltiņu ostas pārvaldnieka amatā, teic ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Bukmeikeri: Kustības Par! veidotajai partijai labas izredzes iekļūt Saeimā

Jaunās liberālās kustības Par! veidotā partija, kuras priekšgalā būs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Ilze Viņķele, spēs nākamajās Saeimas vēlēšanās savākt vismaz 5% balsu, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7%.

Asociācija: Arī alkohola nozarē cilvēki zaudēs darbu un kritīsies kopējais tirgus

Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%,  pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Septiņām partijām sods par atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Septiņas partijas gaida sods par finansēšanas atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Sabiedrības aptauja: Latvijas iedzīvotāji remontdarbus labprātāk veic pašu spēkiem

Aptaujā noskaidrots, ka vasara ir karstākais laika periods arī pēc iedzīvotāju aktivitātes - šajā gadalaikā 63% respondentu ir veikuši mājokļa būvniecību vai pārbūvi. Savukārt 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tieši vasaras mēnešos remontē savu mājokli.

Bondars ir pārliecināts, ka viņam «ir jānoiet malā»

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu atstāj Mārtiņš Bondars. Pēc viņa domām, pēdējā laikā LRA pārstāvošo deputātu pieņemtie lēmumi nav bijuši tādi, kurus varētu atbalstīt vai arī pārliecināt kolēģus rīkoties citādāk.

Spēļu asociācija: Jaunā nodokļu reforma radīs zaudējumus 5 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā valdības lēmumu par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par 30% un laimestu virs 3 000 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri nolēmuši apturēt darbu pie sistēmas izveides visu spēļu iekārtu saslēgšanai vienotā tīklā, jo tam nepietiks finanšu līdzekļu.

VUGD papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu ar astoņiem jauniem automobiļiem, ziņo dienestā.

LOSP aicina izvērtēt elektrības tarifu plānu piemērotību saimniecības vajadzībām

Kā jebkurai mājsaimniecībai, arī lauku saimniecībām nozīmīga ir jebkuru izdevumu optimizēšana, lai neradītu nevajadzīgu un lieku slogu uz ražošanas izmaksām.  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē tarifu līdzsvarošanas, tarifu plānu, optimālo pieslēgumu jaudu un īslaicīgu jaudu nepieciešamību saimniecībā.

NVO riskē ar ziedojumu apjoma kritumu līdz 40%

Nevalstiskās organizācijas piekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam kompromisam ziedošanas atbalsta jautājumā. Ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%.

Vienotība: Ievēlot Sudrabu komisijā, vēl vairāk zūd uzticība politiķiem

Ingunas Sudrabas iecelšana «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā ir pielīdzināma Saeimas lēmumam par Šlesera neizdošanu kratīšanai, savu uzskatu pauž politiskās partijas Vienotība deputāti.

Kalnmeieram joprojām nav laika; sāk akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!

Partija Progresīvie sākusi akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!, kurā aicina Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru atkāpties no amata.

Jūlija beigas un augusta sākumu sola siltu, bet lietainu

Jūlija pēdējās brīvdienas Latvijā būs samērā saulainas, vietām īslaicīgi līs, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +20…+25 grādiem pēc Celsija.

Junkers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.