bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Apstiprināts Kučinska valdības rīcības plāns

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru kabinets otrdien, 26.aprīlī, apstiprinājis valdības rīcības plānu deklarācijas Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.

Valdības rīcības plāns veidots, ņemot vērā valdības prioritātes – tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.

Valdības rīcībā plāna veidošanā svarīgākais bija skaidra rīcība deklarācijā noteikto uzdevumu īstenošanai, definēti saprotami un izmērāmi darbības rezultāti, fiskāli atbildīgi un valdības darbības laikā īstenojami pasākumi, kā arī īstenota horizontāla pieeja strukturālu izmaiņu īstenošanai, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Katrā no rīcības virzieniem aprakstītas nepieciešamās darbības, norādot vadošo ministriju un ministrijas, kuru uzdevums ir sniegt atbalstu kopējā mērķa sasniegšanai. Virzība uz kopējo katra rīcības virziena izpildi tiek īstenota, vadošajai ministrijai izveidojot un vadot rīcības virziena koordinācijas darba grupu un iesaistot sociālos partnerus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver, ka ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam līdz 2016. gada 1.septembrim un turpmāk ik gadu līdz 1.janvārim un 1.jūlijam uzdots elektroniski iesniegt Pārresoru koordinācijas centram pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi.

Zemkopības ministrijai viens no virzieniem ir uzņēmējdarbības attīstība lauku teritorijās. Attīstībai jānotiek vienmērīgi, nodrošinot lauku reģionu apdzīvotību, paredzot atbalstu mazo un vidējo lauksaimniecību attīstībai. Tiks strādāts arī pie jaunu eksporta tirgus meklējumiem. Kā trešais uzdevums ir dabas resursu apsaimniekošana, kas saistīta ar ūdenssaimniecību un meliorācijas sistēmu attīstību. Meža resursu uzturēšanā viens no aktuālajiem jautājumiem ir ugunsdzēsības jautājumu sakārtošana. Pārtikas uzraudzības un drošības jomā akcenti tiks likti uz Zaļo iepirkumu.

Finanšu nozarē uzdevumi turpmākajiem gadiem ir budžeta disciplīnas ievērošana, līdzsvarota paredzama nodokļu politika, Eiropas Savienības fondu apguve un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Ministrija pārskatīs ieņēmumus un izdevumus, lai tie būtu efektīvi. Plānots arī samazināt nodokļu plaisu lielākajās nodokļu grupās un apkarot ēnu ekonomiku. Finanšu sektora attīstībā tiks pievērsta uzmanība finanšu sektora drošībai un ilgtspējībai. Tāpat ministrija pievērsīsies tam, lai Eiropas Savienības finansējums tiktu apgūts laikus un kvalitatīvi.

Savukārt satiksmes nozarē kā viens no galvenajiem uzdevumiem būs ceļu infrastruktūras sakārtošana un stabila, prognozējama ceļu infrastruktūras finansējuma modeļa izstrāde. Paralēli ceļu infrastruktūrai nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību un savienojamību. Dzelzceļa jomā jāizstrādā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns tuvākajiem pieciem gadiem, plānots arī izstrādāt jaunu un skaidri saprotamu infrastruktūras maksas sistēma. Satiksmes ministrijas viena no prioritātēm būs arī “Rail Baltica” projekta īstenošana.

Tāpat dokumentā ir pausta apņemšanās turpmākajos gados veikt visu veidu pensiju indeksāciju lielākā apmērā. Valdība iecerējusi pensijas turpmāk indeksēt, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Tāpat valdība vērtēs iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.

Tāpat sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem valdība plāno izstrādāt visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kuras audzina bērnus. Tās īstenošanu iecerēts sākt līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti.

Tiesu sistēmā valdība apņēmusies pabeigt tiesu teritoriju reformu, veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas. Līdz ar tiesu teritorijas reformu paredzēts izlīdzināt tiesnešu noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot tiesnešu specializāciju un nejaušības principu. Sistemātiski tiks izvērtētas procesuālo likumu normas, lai nodrošinātu gan tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru un efektīvu tiesas procesu. Rīcības plānā paredzēts arī uzdevums izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem.

Tāpat valdība ir apņēmusies sniegt atbalstu ārpus Latvijas dzīvojošajām ģimenēm, kas apsver iespēju atgriezties dzimtenē.

Darbu plānā atrodama arī vēlme nodrošināt Latvijas nacionālo interešu pārstāvniecību visās starptautiskajās organizācijās, kurās Latvija ir iestājusies, tostarp piesaistot papildu finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām. Tāpat iekļauts uzdevums pabeigt sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), noslēdzot atlikušos atvērtos jautājumus līdz 2016.gada beigām. Ir minēta arī vēlme stiprināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, izmantojot Baltijas Asambleju, Baltijas Ministru padomi un Ziemeļvalstu sadarbību (NB8). Lai to panāktu, Ārlietu ministrija starp veicamajiem darbiem norādījusi Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē 2016.gadā īstenošanu, kā arī sadarbības veicināšanu ar stratēģiskajiem partneriem.

Aizsardzības jomā valdība apņēmusies attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas, uzlabojot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu. Valdība arī iecerējusi pretgaisa aizsardzības sistēmas ekipējuma ieviešanu, nodrošinot gaisa telpas labāku novērošanu un uzlabojot Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības ieroču pilnu kaujas gatavību. Šim mērķim izpildes termiņš gan nav noteikts.

Savukārt veselības jomā pēc nodokļu sistēmas izvērtējuma ir plānots izskatīt iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. Valdība iecerējusi arī pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī izvērtēt un noteikt pakalpojumu grozu atbilstoši pieejamajam valsts budžeta finansējumam un pārskatīt tarifus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumu rindu mazināšanai, paredzot papildu finansējumu 2017.gadā noteiktiem pakalpojumiem noteiktām personu grupām, piemēram, bērniem, onkoloģijas pacientiem un citiem.

Bez jau minētā valdība vēlas līdz 2018.gada novembrim pārskatīt veselības pakalpojumu finansējumu un pieejamību, izstrādāt jaunu veselības finansēšanas modeli un veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūru. Rīcības plānā teikts, ka šo darbību rezultāts ir sāktās veselības reformas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un veselības nozares finansējuma stabilitāti, tostarp nesamazinot veselības nozares valsts finansiālo apjomu zemāk par 3,02% no IKP un paredzot atbilstošu finansējumu veselības reformas rezultātu īstenošanai.

Izglītībā galvenā prioritāte ir visu izglītības pakāpju, veidu un formu izglītības kvalitātes un pieejamības celšana. Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi reformēt izglītības saturu, lai attiecīgu projektu ieviestu, sākot no 2018./2019.mācību gada. Tāpat tiks reformēta pedagoģiskā un akadēmiskā atalgojuma sistēma un izveidots mūsdienīgs izglītības tīkls. Zinātnē galvenais uzdevums būs zinātnes attīstība un resursu koncentrācija, zinātnisko institūciju konkurētspējas celšana un zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšana. Sporta nozarē turpināsies infrastruktūras uzlabošana, notiks koncentrēšanās uz jaunatnes un tautas sportu, augsto sasniegumu sportu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes būs vides aizsardzība un klimata pārmaiņu novēršana. Noteiktie uzdevumi ir aprites ekonomikas ieviešana, atkritumu pārstrādes jaudas palielināšana, kā arī ir plānots stiprināt principu Piesārņotājs maksā un maksā vairāk. Reģionālās attīstības jomā paredzēts panākt, ka pašvaldības aktīvāk iesaistās uzņēmējdarbības veicināšanā.

Kultūras ministrijai galvenā prioritāte ir gatavošanās valsts simtgades svinēšanai. Jau šovasar ir plānots apstiprināt pasākumu plānu. Savukārt saistībā ar nacionālās informācijas telpas stiprināšanu īpašs akcents būs uz daudzveidīga un kvalitatīva nacionālā satura veidošanu. Tiks arī attīstīta kultūras infrastruktūra nacionālā un reģionālā līmenī, kā arī konkurētspējas veicināšana kultūrizglītības jomas nodarbinātajiem, iekļaujot to kopējā pedagogu atalgojuma reformā. Ministrija arī plāno ar jaunu atbalsta instrumentu izmantošanu attīstīt radošās industrijas, kas veicinās pienesumu valsts ekonomikai.

Ref: 102.000.102.12533


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.