bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 22.02.2018 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības.

Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā – 27%.

«Neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksā visā Baltijā ir pieaugusi (Latvijā pat par 8,7%), Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar savu finansiālo situāciju šogad pieaugusi (no 41% 2016. gadā līdz 46% 2017. gadā). Vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie,»  skaidro SEB bakas valdes loceklis Arnis Škapars.

Turpinot, viņš saka: «Savukārt mazāk aizsargāti jūtas vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, ar vidējo vai pamatizglītību, nestrādājošie vai ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie. Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces.»

Runājot par ienākumu pietiekamību, liela daļa Latvijas iedzīvotāju (48%) atbildējusi, ka to ienākumi ir pietiekami, lai iegādātos pārtiku un apģērbu, un viņi pat var novirzīt daļu uzkrājumiem, tomēr nevar atļauties uzreiz veikt kādu lielāku pirkumu – piemēram, ledusskapi vai televizoru.

Turklāt gada laikā Latvijas iedzīvotāju finansiāla situācija mazliet uzlabojusies – samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka viņi var atļauties iegadāties vien pirmās nepieciešamības preces (24%), kā arī to respondentu skaits, kas atbild, ka naudas nepietiek pat pārtikas iegādei (4%).

Uz to, ka ienākumi nepietiek pat pārtikas iegādei, vairāk norāda iedzīvotāji, kuriem ir 64 gadi un vairāk, dzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie vai tie, kam ir ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 260 eiro, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie.

Apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi var atļauties lielākus pirkumus, piemēram, televizoru, tomēr viņi nevar atļauties tiešam dārgas lietas, piemēram, jaunu auto, vasarnīcu vai dzīvokli, neņemot kredītu vai neaizņemoties no citiem avotiem. Tikai 1% aptaujāto var atļauties visu, ko viņi vēlas.

Lietuvā ir mazāk iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (18%) un ir Baltijā augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo «no rokas mutē» – 7%. Savukārt visturīgākie iedzīvotāji ir Igaunijā – 45% atbildējuši, ka var atļauties iegādāties gandrīz visu (izņemot dārgas lietas – jauns auto, vasarnīca vai mājoklis), bet 5% aptaujāto apgalvojuši, ka var atļauties pilnīgi visu, ko vēlas.

«Draudošākais secinājums, veicot aptauju, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrātie līdzekļi ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā mēnesim. Tas nozīmē, ka, zaudējot regulāros ienākumus, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem,» norāda Škapars.

Vienlaikus viņš min, ka visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 39% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu, un vēl 17% uzkrāto līdzekļu apjoms pietiktu knapi mēnesim. Lietuvā situācija ir mazliet labāka – 17% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu mēnesim, bet uzkrājumu vispār nav 29% aptaujāto. Vislabākā situācija ir Igaunijā, kur 35% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu trim un vairāk mēnešiem. Taču arī Igaunijā ir 13% iedzīvotāju, kuru uzkrājumi pietiktu vien mēnesim, un 21% iedzīvotāju uzkrājumu nav vispār.

«Uzkrāšanas kultūra Baltijā joprojām nav attīstīta un tā ir arī banku atbildība – izglītot sabiedrību, skaidrojot, cik svarīgs ir finansiālais «drošības spilvens». Lai būtu finansiālā drošība un spēja pārvarēt īslaicīgas grūtības, ģimenē jābūt uzkrājumam vismaz trīs mēnešalgu apmērā,» uzsver Škapars.

*SEB bankas aptauja tika veiktā 2017.gada rudenī, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1 000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ref: 225.000.103.2910


Pievienot komentāru

  1. Anonymaus teica:

    Mūsu ģimenē reāli tikai strādā viens cilvēks māsa, brālis ir pašnodarbināts man nav darba tikai bijis brīvprātīgas darbs prakse un īslaika darbi, mamma dzīvo uz omamas penzijas un strādā par apkopēju un nemaksā nodokļus.

    +1 0 -1 0

  2. Anonymous teica:

    Tā jau 28 gados bez darba izskatās ja nekais nemainīsis būs slikti.

    +1 0 -1 0

  3. pensionāre teica:

    Neesmu čīkstule,kā arī nekādu negāciju !Vienīgais ,kad strādāju ārzemēs ,pa pusgadam ,tad varēju šeit izdzīvot.Tādā veidā radīju ”šo spilvenu ”Valstij. Savos 78 gados vairs veselība neļauju izbraukt darbos ,un galvenie darba gadi bija ”tajos IT KĀ NEBIJUŠOS laikos”,ar labu algu .Tad šobrīd jūtu ārkārtīgu pazemojumu ,saņemt pensiju ap 250.eiro.Kas aiziet obligātos maksājumos 50%,medicīnai – 30 %.Kas paliek? Tā jebkurš kultūras pasākums ,vai grāmata ,man ir nesasniedzami .Par presi nemaz nerunājot ,jo viss ir internetā .DZĪVE ,kā BRĪVE!Burvīgi !

    +1 0 -1 0

  4. Antra teica:

    Šeit Latvijā vispār nerunā par kategoriju bijušais uzņēmējs.Lai aizvērtu uzņēmumu ir vajadzīgi tūkstoši .Šāds uzņēmējs nevar būt bezdarbnieks,jo viņš skaitas uzņēmējs.Arī sociālo palīdzību viņš nav tiesīgs saņemt,kaut nodokļus maksājis ilgstoši.

    +1 0 -1 0

Kučinskis sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību

Saeimā ceturtdien, 22.februārī, deputātus uzrunās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš parlamentam sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību.

1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu

Marta sākumā tiks veiktas izmaiņas vairākos Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos un kustības sarakstos. Izmaiņas tiek veiktas pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, kā arī iedzīvotāju priekšlikumiem un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme ierosinājumiem, informē Rīgas satiksme.

FKTK aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV.

Augstākā tiesa atstāj spēkā KP lēmumu sodīt Liepājas autobusu parku

Augstākā tiesa lēma atstāt spēkā Konkurences padomes 2014.gadā pieņemto lēmumu sodīt AS Liepājas autobusu parks par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 eiro apmērā, vēsta padomē.

Pērn reģistrēts vēsturiski zemākais noziegumu skaits valstī

Pagājušajā gadā reģistrēts vēsturiski zemākais noziegumu skaits valstī, prokuratūras gada pārskata sanāksmē pastāstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Cilvēki, kas palikuši bez pajumtes, var uzturēties bezmaksas naktsmītnēs

Janvārī naktspatversmes pakalpojumus, vidēji dienā izmantoja 677 cilvēki, kas salīdzinoši ir par 43 personām jeb 7% mazāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Februāra sākumā naktspatversmēs vidēji dienā uzturējās 699 cilvēki, bet 20.februārī 720 cilvēki, vēsta Rīgas domē.

Kontroliere: E-veselības ieviešanā vērojama absolūti neefektīva projektu vadība

Latvijā ar e-veselības sistēmas ieviešanu nav veicies «absolūti neefektīvas»projektu vadības dēļ, tāpat projektam bijusi nepietiekama uzraudzība no Veselības ministrijas puses, Saeimas komisiju kopsēdē teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

LDDK: Valsts un valdības prioritāte ir meklēt problēmu cēloņus un risinājumus, nevis vainīgos

Latvijas Darba devēju konfederāciju satrauc pašreizējie notikumi un to iespējamā negatīvā ietekme uz tālāku stabilu valsts ekonomisko attīstību. LDDK uzskata, ka finanšu situācijas stabilizēšanai vitāli nepieciešama koordinēta atbildīgo institūciju rīcība un vald­ības līmeņa risku vadības sistēmas ieviešana.

Alus ražošanas apjoms pērn Latvijā pieaudzis par 11%

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā saražoti 72,06 miljoni litru alus, kas ir par 11% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Vucāns: ES institūcijām ciešāk jāsadarbojas strukturālo reformu ieviešanā

Saeima un Latvija kopumā piekrīt Eiropas Komisijas Gadskārtējā izaugsmes pārskatā publicētajām prioritātēm, taču vēlamies daudz noteiktāku un intensīvāku EK darbu kopīgas investīciju politikas, strukturālo reformu un atbildīgas fiskālās politikas ieviešanā, teic Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns,

Uzņēmumā: Brexit dēļ palielinās risks lidojumu masveida atcelšanai

Pēc aptuveni gada Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības, taču joprojām nav skaidrības par to, kā gaidāmais Brexit ietekmēs avionozari un pasažierus, vēsta lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums Skycop. 

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā janvārī pieauga par 0,9%

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vējonis uzskata, ka finanšu sistēma Latvijā ir stabila. Tikmēr Kučinskis par radušos situāciju plāno informēt Eiropadomē

«Finanšu sistēma Latvijā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. «Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,»  uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Robežsargi pieķer divus vīriešus dīzeļdegvielas nelikumīgā pārvietošanā

Krāslavas stacijas tuvumā izņemti 220 litri valstī nelikumīgi ievestas dīzeļdegvielas, savukārt Daugavpils novadā Križu ciema apkaimē aizturēti divi Latvijas pilsoņi un izņemti vēl 150 litri kontrabandas dīzeļdegvielas, vēsta robežsardzē.

Rīgas reģionā vīrietis apkrāpis vismaz 42 iedzīvotājus; policija aicina atsaukties

Valsts policijas iecirkņos saņemta informācija no desmitiem cietušo personu par kādu vīrieti, kurš pēdējo četru gadu laikā piedāvājis dažāda veida celtniecības un remontdarbus, saņēmis par tiem priekšapmaksu, taču darbus tā arī nav veicis. Policija aicina atsaukties arī citus iespējamos cietušos.

Ar ES fondu augstākās izglītības institūcijās varēs uzlabot studiju programmu saturu

Augstskolām un koledžām ir iespēja ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzlabot pārvaldību un pilnveidot studiju programmu saturu - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi. Šim mērķim kopumā pieejamais ESF finansējums ir vairāk nekā 15,8 miljonu eiro.

No vardarbības ģimenē cietušie aicināti saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, šī gada 22.februārī turpināsies akcija Pajautā juristam, kuras ietvaros juristi sniegs bezmaksas konsultācijas no vardarbības ģimenē cietušajiem, vēsta biedrības Skalbes direktore Zane Avotiņa.

Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav būtiski uzlabojies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2017.gadā Latvijas pozīcijas nav būtiski uzlabojušās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma saka biedrības Sabiedrība par atklātību Delna direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.

LM: Pilotprojekts mājokļu nodrošināšanai bēgļiem turpināsies līdz pat gada beigām

Pilotprojektu mājokļu nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, plānots turpināt vēl līdz šī gada beigām, vēsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku saņem piecreiz lielāku transporta kompensāciju

Saeimas deputāts, savulaik ilggadējais Rīgas pašvaldības darbinieks Askolds Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju.

Pērn lielākais pieprasījums no Latvijas pārvadātāju puses bijis pēc Krievijas atļaujām

Saskaņā ar pērnā gada beigu datiem Latvijā ar kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem nodarbojas 4 741 licencēts autopārvadātāju uzņēmums, kas ir par 3% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu 2016.gadā, norāda SIA Autotransporta direkcija.

Parādniekiem apķīlātās kustamās mantas turpmāk izsolīs internetā

Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos izsolē elektroniskajā vidē, to paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija.

Aizdomās par «vergu» vervēšanu darbam Lielbritānijā aiztur Latvijas valstspiederīgos

Starptautiskā operācijā, kuras ietvaros vienlaikus veiktas vairākas kratīšanas gan Latvijā, gan Lielbritānijā, aizdomās par cilvēku tirdzniecības organizēšanu darbam Lielbritānijā aizturētas kopā piecas personas - divi vīrieši un trīs sievietes.

Apsaimniekotājs: Iedzīvotāji vieglprātīgi pret elementārām ugunsdrošības prasībām

Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi - iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai, dūmu detektora pieslēgšana, kā arī elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude, uzsver eksperti.

Lielākais sals līdz -32 grādiem pēc Celsija gaidāms nākamnedēļ

Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes. Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem pēc Celsija.