bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 28.05.2018 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības.

Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā – 27%.

«Neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksā visā Baltijā ir pieaugusi (Latvijā pat par 8,7%), Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar savu finansiālo situāciju šogad pieaugusi (no 41% 2016. gadā līdz 46% 2017. gadā). Vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie,»  skaidro SEB bakas valdes loceklis Arnis Škapars.

Turpinot, viņš saka: «Savukārt mazāk aizsargāti jūtas vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, ar vidējo vai pamatizglītību, nestrādājošie vai ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie. Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces.»

Runājot par ienākumu pietiekamību, liela daļa Latvijas iedzīvotāju (48%) atbildējusi, ka to ienākumi ir pietiekami, lai iegādātos pārtiku un apģērbu, un viņi pat var novirzīt daļu uzkrājumiem, tomēr nevar atļauties uzreiz veikt kādu lielāku pirkumu – piemēram, ledusskapi vai televizoru.

Turklāt gada laikā Latvijas iedzīvotāju finansiāla situācija mazliet uzlabojusies – samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka viņi var atļauties iegadāties vien pirmās nepieciešamības preces (24%), kā arī to respondentu skaits, kas atbild, ka naudas nepietiek pat pārtikas iegādei (4%).

Uz to, ka ienākumi nepietiek pat pārtikas iegādei, vairāk norāda iedzīvotāji, kuriem ir 64 gadi un vairāk, dzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie vai tie, kam ir ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 260 eiro, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie.

Apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi var atļauties lielākus pirkumus, piemēram, televizoru, tomēr viņi nevar atļauties tiešam dārgas lietas, piemēram, jaunu auto, vasarnīcu vai dzīvokli, neņemot kredītu vai neaizņemoties no citiem avotiem. Tikai 1% aptaujāto var atļauties visu, ko viņi vēlas.

Lietuvā ir mazāk iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (18%) un ir Baltijā augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo «no rokas mutē» – 7%. Savukārt visturīgākie iedzīvotāji ir Igaunijā – 45% atbildējuši, ka var atļauties iegādāties gandrīz visu (izņemot dārgas lietas – jauns auto, vasarnīca vai mājoklis), bet 5% aptaujāto apgalvojuši, ka var atļauties pilnīgi visu, ko vēlas.

«Draudošākais secinājums, veicot aptauju, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrātie līdzekļi ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā mēnesim. Tas nozīmē, ka, zaudējot regulāros ienākumus, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem,» norāda Škapars.

Vienlaikus viņš min, ka visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 39% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu, un vēl 17% uzkrāto līdzekļu apjoms pietiktu knapi mēnesim. Lietuvā situācija ir mazliet labāka – 17% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu mēnesim, bet uzkrājumu vispār nav 29% aptaujāto. Vislabākā situācija ir Igaunijā, kur 35% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu trim un vairāk mēnešiem. Taču arī Igaunijā ir 13% iedzīvotāju, kuru uzkrājumi pietiktu vien mēnesim, un 21% iedzīvotāju uzkrājumu nav vispār.

«Uzkrāšanas kultūra Baltijā joprojām nav attīstīta un tā ir arī banku atbildība – izglītot sabiedrību, skaidrojot, cik svarīgs ir finansiālais «drošības spilvens». Lai būtu finansiālā drošība un spēja pārvarēt īslaicīgas grūtības, ģimenē jābūt uzkrājumam vismaz trīs mēnešalgu apmērā,» uzsver Škapars.

*SEB bankas aptauja tika veiktā 2017.gada rudenī, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1 000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ref: 225.000.103.2910


Pievienot komentāru

  1. Anonymaus teica:

    Mūsu ģimenē reāli tikai strādā viens cilvēks māsa, brālis ir pašnodarbināts man nav darba tikai bijis brīvprātīgas darbs prakse un īslaika darbi, mamma dzīvo uz omamas penzijas un strādā par apkopēju un nemaksā nodokļus.

    +1 0 -1 0

  2. Anonymous teica:

    Tā jau 28 gados bez darba izskatās ja nekais nemainīsis būs slikti.

    +1 0 -1 0

  3. pensionāre teica:

    Neesmu čīkstule,kā arī nekādu negāciju !Vienīgais ,kad strādāju ārzemēs ,pa pusgadam ,tad varēju šeit izdzīvot.Tādā veidā radīju ”šo spilvenu ”Valstij. Savos 78 gados vairs veselība neļauju izbraukt darbos ,un galvenie darba gadi bija ”tajos IT KĀ NEBIJUŠOS laikos”,ar labu algu .Tad šobrīd jūtu ārkārtīgu pazemojumu ,saņemt pensiju ap 250.eiro.Kas aiziet obligātos maksājumos 50%,medicīnai – 30 %.Kas paliek? Tā jebkurš kultūras pasākums ,vai grāmata ,man ir nesasniedzami .Par presi nemaz nerunājot ,jo viss ir internetā .DZĪVE ,kā BRĪVE!Burvīgi !

    +1 0 -1 0

  4. Antra teica:

    Šeit Latvijā vispār nerunā par kategoriju bijušais uzņēmējs.Lai aizvērtu uzņēmumu ir vajadzīgi tūkstoši .Šāds uzņēmējs nevar būt bezdarbnieks,jo viņš skaitas uzņēmējs.Arī sociālo palīdzību viņš nav tiesīgs saņemt,kaut nodokļus maksājis ilgstoši.

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Spriež, vai atzīt seno leišu ticības kopienu

Lietuvas Seimā aizvadītajā nedēļā sāktas likumdevēju debates par priekšlikumu valstī atzīt reliģisko kopienu Romuvu, kas savos priekšstatos un rituālos vadās pēc pirmskristietības laika baltu cilšu ticības tradīcijām.

BNN nedēļas apkopojums: Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālisti»; OIK maksājumi; Izdienas pensiju sistēma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Nākotne; Mudinājums; Izaugsme; Cīņa; Tiesa.

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Jaunākie komentāri