bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.09.2017 | Vārda dienas: Rauls, Rodrigo
LatviaLatvija

Aptieku asociācija: Zāļu cenas Latvijā ir zemas, bet valsts atbalsts to iegādei ir niecīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Medikamentu ražošana un aprite ir viena no visstingrāk regulētajām nozarēm Latvijā. Pat zāļu cenu veidošanos Latvijā strikti regulē Ministru kabineta noteikumi, kuri noteic katra tirdzniecības posma piecenojuma apmēru, sākot no ražotāja līdz gala pārdevējam. Tas ir, aptiekai, balstoties uz ražotāja noteikto zāļu cenu. Tieši ražotājs ir pirmais posms, kas nosaka zāļu gala cenas apmēru, norāda Aptieku īpašnieku asociācija.

Jānorāda, ka asociācijas priekšsēdētājs Mārcis Rutulis pauž, ka ir nekorekti salīdzināt zāļu cenas dažādās valstīs, skatoties tikai to gala cenu aptiekas plauktā, jo tās veidošanos nosaka daudz dažādu faktoru, sākot ar katras valsts zāļu cenas veidošanās īpatnībām, tostarp, ražotāja sākuma cenu, izplatītāja, piegādātāja un pārdevēja piecenojumu, valsts kompensācijas mehānismiem un nodokļu politiku. Šāda pieeja ir pavirša, selektīva un tādējādi – maldina sabiedrību, radot nepareizu priekšstatu par medikamentu aprites sistēmu Latvijā.

MK noteikumi nr.803 Par zāļu cenu veidošanas principiem stingri nosaka visu iesaistīto pušu piecenojumus. «Līdz ar to ir iespēja variēt ar piecenojuma apmēru peļņas nolūkā nav iespējams. Zāļu cenas veidošanās tiek stingri regulēta,» teic asociācijas priekšsēdētājs.

«Visplašākās iespējas ir ražotājam, kas nosaka zāļu bāzes cenu, balstoties uz kuru tiek aprēķināts un noteikts zāļu lieltirgotāja un aptiekas piecenojums, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veido gala cenu. No katra iztērētā eiro aptiekā ap 65-70 centi tiek zāļu ražotājam, pārējie tiek sadalīti trīs daļās – PVN, aptieka un lieltirgotājs. Tieši ražotāja noteiktā zāļu cena ir mēraukla, pēc kuras tiek aprēķināta zāļu aptiekas plaukta» cena,» tā Rutulis.

Vienlaikus Rutulis norāda, ka maldīgs ir arī uzskats, ka medikamenti Latvijā ir dārgāki, nekā Lietuvā vai Igaunijā par salīdzinot tikai medikamenta cenu. Pirmkārt, būtiska atšķirība ir visu Baltijas valstu nodokļu politikā – Igaunijā un Lietuvā ir zemākas PVN likmes medikamentiem – attiecīgi 9% Igaunijā, bet Lietuvā tie ir 5%, kamēr Latvijā 12%. Latvijā, starp citu, ir viena no augstākajām PVN likmēm medikamentiem visā Eiropas Savienībā.

Otrkārt, Latvijā ir nepietiekams kompensējamo zāļu budžets, respektīvi, valsts pilnīgi vai daļēji apmaksāto medikamentu saraksts, līdz ar to zāles Latvijā salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu ir dārgākas, jo valsts pasūtījums gluži vienkārši ir mazāks. Rezultātā Latvija šobrīd ir pēdējā vietā starp Eiropas valstīm jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā, saka Rutulis.

Asociācijas pārstāvis norāda, ka to apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju. No 112 jaunajiem medikamentiem, kas apstiprināti pēdējo pāris gadu laikā, Latvijas pacientiem valsts kompensē tikai deviņus, bet pārējie medikamenti Latvijas pacientiem pieejami tikai par pilnu maksu.

Tikmēr kaimiņvalstīs ir ievērojami labāka pieejamība mūsdienīgiem medikamentiem – Lietuvā valsts apmaksā 30 jaunās zāles, bet Igaunijā – 19. Igaunijā tiek kompensētas lielākā vai mazākā mērā gandrīz visas recepšu zāles. Tas arī ir viens no rādītājiem, kāpēc kaimiņvalstu iedzīvotāji par medikamentiem var maksāt mazāk, jo pacientu līdzmaksājums ir mazāks un kopējais zāļu apjoms ko valsts kompensē it lielāks. Šai situācijai ir arī ekonomisks efekts – jaunāku un iedarbīgāku medikamentu lietošana nozīmē, ka valsts varēs tērēt mazāk naudas stacionārai vai ambulatorai ārstēšanai, kā arī dažādiem pabalstiem, jo efektīvākas zāles nozīmē augstāku ekonomiski veiktspējīgu iedzīvotāju daļu.

«Latvijā pacientu līdzmaksājums ir salīdzinoši augsts, jo valsts nekompensē lielu daļu medikamentu, kā to dara citās ES valstīs. Tas noved pie «apburtā loka» – zāļu cenas Latvijā kopumā ir lētākas nekā citur ES, bet iedzīvotāji ir spiesti maksāt vairāk, jo valsts atbalsts ir katastrofāli zems, bet iedzīvotāju pirktspēja un ieņēmumu līmenis atpaliek no vidējiem ES rādītājiem,» saka asociācijas priekšsēdētājs.

Latvijā ir noteikti dažādi zāļu kompensāciju apmēri, kur pacientu līdzmaksājums, nereti veido būtisku daļu no zāļu gala cenas, kamēr citās ES valstī zāļu kompensāciju apmērs ir stipri augstāks, turklāt ietver plašāku kompensējamo medikamentu izvēli ar dažādu cenu diapazonu. Jo mazāk zāles kompensē valsts, jo vairāk zāles pacientiem ir jāiegādājas pašiem, tērējot tam lielākus līdzekļus.

«Atļaušos teikt, ka ne jau zāļu cena ir galvenā problēma Latvijā, bet jautājums kā, jau tirgū esošie lētākie medikamenti nonāk pie pacienta, to, manuprāt, var izdarīt strādājot trīs galvenos virzienos – ārsts, nodrošinot, ka tas izraksta pacientam finansiāli vispieejamāko medikamentu starp daudziem analogiem; valsts – kompensē daudz vairāk zāļu un informē pacientus par to iespējām; aptieka – piedāvā vairāku cenu grupu medikamentus analogu vidū,» pauž asociācijas pārstāvis.

Treškārt, arvien pieaug no Latvijas uz citām valstīm izvesto zāļu apjoms un vērtība, kas ir viens no apliecinājumiem tam, ka Latvijā zāļu cenas ir zemākas nekā citās valstīs. Pēdējos gados zāļu eksports pārsniedz zāļu importu – vairāk izved, mazāk ieved. Ja Latvijā zāļu cenas būtu augstākas nekā citās valstīs, tad šī attiecība būtu jāskata otrādi. Turklāt šo starpību neveido sekmīgā Latvijas ķīmijas un farmācijas industrija ar lielākajiem flagmaņiem – Olainfarm un Grindex – priekšgalā. Šo starpību veido reeksports, tīra tirdzniecība, pateicoties tam, ka daudziem ārvalstu ražotāju medikamentiem Latvijas tirgus ir noteiktas zemākas cenas, skaidro speciālists.

Jāatzīmē, ka Rutulis norāda, ka zāļu cenas nemazinās arī aptieku skaita palielināšana. Latvijā aptieku pieejamību un konkurence ir viena no labākam ES. Latvijā uz 2 491 iedzīvotājiem ir viena aptieka, ES šis rādītājs ir vidēji viena aptieka uz 4 000 iedzīvotājiem.

Turpinot, viņš saka: «Ne jau zāļu pieejamības paplašināšana fiziski aptieku tīklā ļaus samazināt zāļu cenu, kas šobrīd jau ir viena no zemākajām ES, bet gan pārdomāts un palielināts kompensācijas mehānisms un sistēma, kas nodrošina, lai pacientam izdevīgākais medikaments būtu pieejams ļautu, lai iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāki līdzmaksājumi no savas kabatas.»

Iedzīvotāji būtu jāmudina arī vairāk komunicēt ar ārstiem un farmaceitiem, kas var ieteikt dažādu zāļu analogus dažādos cenu līmeņos, protams, izvērtējot katru gadījumu individuāli, atbilstoši noteiktajam ārstēšanas kursam. Papildus tam, Stingrāk būtu jāizskata nosacījumi zāļu reklamēšanai plašsaziņas līdzekļos, kā arī zāļu patēriņa veicināšanas pasākumu ierobežošana, kas attiecināma uz dažādu lojalitātes programmu, atlaižu karšu u.c. aktivitāšu īstenošanu, komentē Rutulis.

 Ref: 225.000.103.1923

Pievienot komentāru

Mācību satura plānošanā grib palielināt izglītības iestāžu autonomiju

Mācību satura plānošanā paredzēts palielināt izglītības iestāžu autonomiju, prezentējot jauno mācību saturu, skaidro Valsts izglītība satura centra direktors Guntars Catlaks.

CSP: Lielajās pilsētās biežāk brauc ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Augstākā tiesa noraida Dimanta sūdzību par atlaišanu no NEPLP

Augstākā tiesa noraidījusi bijušā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa Aināra Dimanta kasācijas sūdzību par viņa atcelšanu no NEPLP padomes locekļa amata.

Vai Lembergs tiesā melo, noliedzot dalību vairākos ārvalstu uzņēmumos?

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs pirmdien, 25.septembrī, Rīgas apgabaltiesā noliedza savu dalību vairākos ārvalstu uzņēmumos.

ANO: Krievija Krimā nodara smagus cilvēktiesību pārkāpumus

Krievija okupētajā Krimas pussalā veic smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp deportē cietumniekus un uzspiež savu pilsonību, tā norādīts ANO ziņojumā par cilvēktiesību ievērošanu.

Atbalsta grozījumus, lai atvieglotu apķīlāšanas procesu

Ministru kabineta komiteja pirmdien. 25.septembrī atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas atvieglos apķīlāšanas procesu un apķīlātās mantas realizāciju, kā arī specificēs tiesu izpildītāja un parādnieka likumiskās tiesības un saistības.

Eksperts: Digitalizācija nākotnē mainīs nekustamo īpašumu nozari

Digitalizācija jau tuvākajā nākotnē ietekmēs visus nekustamā īpašuma nozares dzīves ciklus, tajā skaitā arī celtniecību un projektu attīstītājus, Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā pauž Lucernas Lietišķās zinātnes un mākslas universitātes Nekustamā īpašuma zinātnes programmas vadītājs profesors Mihaels Trubešteins. 

Gar Rail Baltica sliedēm žogu vietā zvērus baidīs ar skaņas signālu

Igaunijā tiek veikts pētījums, kur speciālisti gar plānoto ātrvilciena Rail Baltica sliežu ceļu iesaka daļu plānoto žogu aizstāt ar skaņas ierīcēm, kas atbaidītu savvaļas zvērus no sliedēm.

LM: Iecerētajai ģimenes valsts pabalstu palielināšanai trūkst vēl vismaz 12 milj.eiro

Naudas trūkuma dēļ Labklājības ministrija piedāvās koriģēt ģimenes valsts pabalsta apmērus par pirmo, otro un katru nākamo bērnu ģimenē, atsaucoties uz labklājības ministra Jāņa Reira teikto, raksta Diena.

Ne dienas bez likumpārkāpējiem; lidostā Rīga aiztur meklēšanā esošu pilsoni

Lidostas Rīga robežkontroles punktā svētdien, 24.septembrī, konstatēts viens no Londonas ieceļojošs Latvijas pilsonis, kurš atrodas policijas meklēšanā. 1986.gadā dzimušais vīrietis aizturēts un nodots Valsts policijas amatpersonām, vēsta Valsts robežsardze.

IM: Latvija uzņēmusi 65% no noteiktā patvēruma meklētāju skaita

Septembrī apritot noteiktajam divu gadu termiņam patvēruma meklētāju kvotas izpildei, Latvija uzņēmusi 346 no 531 patvēruma meklētāja, skaidro Iekšlietu ministrijā. Turklāt sankcijas par saistību neizpildīšanu Latvijai nedraud, apliecināja ministrijā.

Progresīvie: Veselības aprūpes finansēšanas likums palielinās sociālo nevienlīdzību

Šobrīd valsts vēlas risināt līdzekļu trūkumu medicīnā un nodokļu nemaksāšanas problēmu uz iedzīvotāju veselības rēķina, īpaši apdraudot tos cilvēkus, kuri jau šobrīd ir pakļauti sociālajiem riskiem, uzskata Progresīvie valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.

Latvijā plāno uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju

Līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju, vēsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Rolands Rumba.

Aicina pieteikties bezmaksas speciālistu konsultācijām par miega traucējumiem

Ikviens, kurš cieš no miega traucējumiem, tiek aicināts apmeklēt privāti praktizējošo psihiatru un neirologu bezmaksas konsultācijas. Tās norisināsies Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Saldū un Valmierā līdz pat novembrim.

Igaunijā subsidēs biometāna ražošanu

Igaunijā no 2018.gada varēs pieteikties biometāna ražošanas subsīdijām, valstij tiecoties palielināt vietējā ražojuma videi draudzīgas gāzes patēriņu.

Uzņēmēja: Pieci ieteikumi biznesa attīstības veicināšanai

Izveidot uzņēmumu vai vadīt uzņēmējdarbību, kas darbojas ar peļņu, ir liels sasniegums, taču ikviens, kurš šajā nozarē izēdis vismaz pudu sāls, zina, ka uzņēmējdarbība ir joma, kurā nedrīkst gulēt uz lauriem un nepārtraukti jāstrādā pie biznesa attīstības. Uzņēmēja un Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne un pasniedzēja Zane Driņķe sniedz piecus ieteikumus, kas noderēs uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt un paplašināt savu biznesu.

Ārpolitikas institūta direktors: Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi

Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.

Virši-A: Latvijas degvielas tirgū turpinās stabila izaugsme

Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū turpinās stabila izaugsme, pauž AS Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Krievijā Kalašņikova piemineklī kļūdas pēc attēlo vācu ieroci

Maskavā no pieminekļa krievu ieroču izgudrotājam Mihailam Kalašņikovam, kas atklāts pagājušajā nedēļā, jau izgriezts fragments pēc tam, kad ievērots, ka piemineklī attēlots Nacistiskajā Vācijā izgudrots šaujamais.

Rinkēvičs: ANO Drošības padomes darbs masu noziegumu novēršanā nav efektīvs

«Diemžēl, daudzos gadījumos pastāvīgo Drošības padomes valstu veto tiesību privilēģija tiek izmantota ļaunprātīgi un tādējādi tiek paralizēts padomes darbs,» uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc plūdiem atvērta satiksme uz visiem autoceļiem Latgalē

Rīgas apvedceļa pie tilta pār Mazo Juglu notiek būvdarbi un satiksme tur tiek organizēta pa vienu ceļa joslu, turklāt ir ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvijas policisti «točku» biznesā

Trīs policistu aizturēšana apstiprinājusi jau iepriekš piesauktās problēmas policijas iecirkņos - tiešie vadītāji un iecirkņu priekšnieki nav informēti vai arī izliekas neredzam to, ar ko nodarbojas viņu padotie, stāstīts Latvijas Televīzijas raidījums de facto

Eksportētāji iepazīst gaisa kravu pārvadājumu iespējas lidostā Rīga

Starptautiskajā lidostā Rīga aizvadītajā nedēļā pulcējās vairāk kā 40 Latvijas eksportējošo uzņēmumu pārstāvji, lai iepazītos ar gaisa kravu pārvadājumu iespējām, ko piedāvā lidosta un tajā strādājošās aviokompānijas.

Vācijas parlamenta vēlēšanās sarūk atbalsts Merkeles kristīgiem demokrātiem

Vācijā aizvadītas federālā parlamenta vēlēšanas, kur uzvarējuši ilggadējās kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) vadītie kristīgie demokrāti, bet vēlētāju simpātijas iemantojusi pret imigrāciju noskaņotā Alternatīva Vācijai.

Par korupciju veselības aprūpē KNAB pēdējos trīs gados sācis septiņas lietas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējos trīs gados sācis vai nodevis kriminālvajāšanai prokuratūrai septiņus kriminālprocesus par koruptīviem noziegumiem veselības aprūpes sistēmā.