bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Aptieku asociācija: Zāļu cenas Latvijā ir zemas, bet valsts atbalsts to iegādei ir niecīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Medikamentu ražošana un aprite ir viena no visstingrāk regulētajām nozarēm Latvijā. Pat zāļu cenu veidošanos Latvijā strikti regulē Ministru kabineta noteikumi, kuri noteic katra tirdzniecības posma piecenojuma apmēru, sākot no ražotāja līdz gala pārdevējam. Tas ir, aptiekai, balstoties uz ražotāja noteikto zāļu cenu. Tieši ražotājs ir pirmais posms, kas nosaka zāļu gala cenas apmēru, norāda Aptieku īpašnieku asociācija.

Jānorāda, ka asociācijas priekšsēdētājs Mārcis Rutulis pauž, ka ir nekorekti salīdzināt zāļu cenas dažādās valstīs, skatoties tikai to gala cenu aptiekas plauktā, jo tās veidošanos nosaka daudz dažādu faktoru, sākot ar katras valsts zāļu cenas veidošanās īpatnībām, tostarp, ražotāja sākuma cenu, izplatītāja, piegādātāja un pārdevēja piecenojumu, valsts kompensācijas mehānismiem un nodokļu politiku. Šāda pieeja ir pavirša, selektīva un tādējādi – maldina sabiedrību, radot nepareizu priekšstatu par medikamentu aprites sistēmu Latvijā.

MK noteikumi nr.803 Par zāļu cenu veidošanas principiem stingri nosaka visu iesaistīto pušu piecenojumus. «Līdz ar to ir iespēja variēt ar piecenojuma apmēru peļņas nolūkā nav iespējams. Zāļu cenas veidošanās tiek stingri regulēta,» teic asociācijas priekšsēdētājs.

«Visplašākās iespējas ir ražotājam, kas nosaka zāļu bāzes cenu, balstoties uz kuru tiek aprēķināts un noteikts zāļu lieltirgotāja un aptiekas piecenojums, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veido gala cenu. No katra iztērētā eiro aptiekā ap 65-70 centi tiek zāļu ražotājam, pārējie tiek sadalīti trīs daļās – PVN, aptieka un lieltirgotājs. Tieši ražotāja noteiktā zāļu cena ir mēraukla, pēc kuras tiek aprēķināta zāļu aptiekas plaukta» cena,» tā Rutulis.

Vienlaikus Rutulis norāda, ka maldīgs ir arī uzskats, ka medikamenti Latvijā ir dārgāki, nekā Lietuvā vai Igaunijā par salīdzinot tikai medikamenta cenu. Pirmkārt, būtiska atšķirība ir visu Baltijas valstu nodokļu politikā – Igaunijā un Lietuvā ir zemākas PVN likmes medikamentiem – attiecīgi 9% Igaunijā, bet Lietuvā tie ir 5%, kamēr Latvijā 12%. Latvijā, starp citu, ir viena no augstākajām PVN likmēm medikamentiem visā Eiropas Savienībā.

Otrkārt, Latvijā ir nepietiekams kompensējamo zāļu budžets, respektīvi, valsts pilnīgi vai daļēji apmaksāto medikamentu saraksts, līdz ar to zāles Latvijā salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu ir dārgākas, jo valsts pasūtījums gluži vienkārši ir mazāks. Rezultātā Latvija šobrīd ir pēdējā vietā starp Eiropas valstīm jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā, saka Rutulis.

Asociācijas pārstāvis norāda, ka to apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju. No 112 jaunajiem medikamentiem, kas apstiprināti pēdējo pāris gadu laikā, Latvijas pacientiem valsts kompensē tikai deviņus, bet pārējie medikamenti Latvijas pacientiem pieejami tikai par pilnu maksu.

Tikmēr kaimiņvalstīs ir ievērojami labāka pieejamība mūsdienīgiem medikamentiem – Lietuvā valsts apmaksā 30 jaunās zāles, bet Igaunijā – 19. Igaunijā tiek kompensētas lielākā vai mazākā mērā gandrīz visas recepšu zāles. Tas arī ir viens no rādītājiem, kāpēc kaimiņvalstu iedzīvotāji par medikamentiem var maksāt mazāk, jo pacientu līdzmaksājums ir mazāks un kopējais zāļu apjoms ko valsts kompensē it lielāks. Šai situācijai ir arī ekonomisks efekts – jaunāku un iedarbīgāku medikamentu lietošana nozīmē, ka valsts varēs tērēt mazāk naudas stacionārai vai ambulatorai ārstēšanai, kā arī dažādiem pabalstiem, jo efektīvākas zāles nozīmē augstāku ekonomiski veiktspējīgu iedzīvotāju daļu.

«Latvijā pacientu līdzmaksājums ir salīdzinoši augsts, jo valsts nekompensē lielu daļu medikamentu, kā to dara citās ES valstīs. Tas noved pie «apburtā loka» – zāļu cenas Latvijā kopumā ir lētākas nekā citur ES, bet iedzīvotāji ir spiesti maksāt vairāk, jo valsts atbalsts ir katastrofāli zems, bet iedzīvotāju pirktspēja un ieņēmumu līmenis atpaliek no vidējiem ES rādītājiem,» saka asociācijas priekšsēdētājs.

Latvijā ir noteikti dažādi zāļu kompensāciju apmēri, kur pacientu līdzmaksājums, nereti veido būtisku daļu no zāļu gala cenas, kamēr citās ES valstī zāļu kompensāciju apmērs ir stipri augstāks, turklāt ietver plašāku kompensējamo medikamentu izvēli ar dažādu cenu diapazonu. Jo mazāk zāles kompensē valsts, jo vairāk zāles pacientiem ir jāiegādājas pašiem, tērējot tam lielākus līdzekļus.

«Atļaušos teikt, ka ne jau zāļu cena ir galvenā problēma Latvijā, bet jautājums kā, jau tirgū esošie lētākie medikamenti nonāk pie pacienta, to, manuprāt, var izdarīt strādājot trīs galvenos virzienos – ārsts, nodrošinot, ka tas izraksta pacientam finansiāli vispieejamāko medikamentu starp daudziem analogiem; valsts – kompensē daudz vairāk zāļu un informē pacientus par to iespējām; aptieka – piedāvā vairāku cenu grupu medikamentus analogu vidū,» pauž asociācijas pārstāvis.

Treškārt, arvien pieaug no Latvijas uz citām valstīm izvesto zāļu apjoms un vērtība, kas ir viens no apliecinājumiem tam, ka Latvijā zāļu cenas ir zemākas nekā citās valstīs. Pēdējos gados zāļu eksports pārsniedz zāļu importu – vairāk izved, mazāk ieved. Ja Latvijā zāļu cenas būtu augstākas nekā citās valstīs, tad šī attiecība būtu jāskata otrādi. Turklāt šo starpību neveido sekmīgā Latvijas ķīmijas un farmācijas industrija ar lielākajiem flagmaņiem – Olainfarm un Grindex – priekšgalā. Šo starpību veido reeksports, tīra tirdzniecība, pateicoties tam, ka daudziem ārvalstu ražotāju medikamentiem Latvijas tirgus ir noteiktas zemākas cenas, skaidro speciālists.

Jāatzīmē, ka Rutulis norāda, ka zāļu cenas nemazinās arī aptieku skaita palielināšana. Latvijā aptieku pieejamību un konkurence ir viena no labākam ES. Latvijā uz 2 491 iedzīvotājiem ir viena aptieka, ES šis rādītājs ir vidēji viena aptieka uz 4 000 iedzīvotājiem.

Turpinot, viņš saka: «Ne jau zāļu pieejamības paplašināšana fiziski aptieku tīklā ļaus samazināt zāļu cenu, kas šobrīd jau ir viena no zemākajām ES, bet gan pārdomāts un palielināts kompensācijas mehānisms un sistēma, kas nodrošina, lai pacientam izdevīgākais medikaments būtu pieejams ļautu, lai iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāki līdzmaksājumi no savas kabatas.»

Iedzīvotāji būtu jāmudina arī vairāk komunicēt ar ārstiem un farmaceitiem, kas var ieteikt dažādu zāļu analogus dažādos cenu līmeņos, protams, izvērtējot katru gadījumu individuāli, atbilstoši noteiktajam ārstēšanas kursam. Papildus tam, Stingrāk būtu jāizskata nosacījumi zāļu reklamēšanai plašsaziņas līdzekļos, kā arī zāļu patēriņa veicināšanas pasākumu ierobežošana, kas attiecināma uz dažādu lojalitātes programmu, atlaižu karšu u.c. aktivitāšu īstenošanu, komentē Rutulis.

 Ref: 225.000.103.1923

Pievienot komentāru

  1. draugs teica:

    ha, ha, ha, zāļu cenas Latvijā ir augstākas pat par leišu cenām

    +1 0 -1 0

  2. hej ! teica:

    stingrāk būt jāregulē cenu regulācijas – atlaižu mehānisms, un vairāk zāles jāiepērk centralizēti, jo ražotājs pārdod zāles lieltirgotavām ar atlaidēm, nevis kā Rutulis te acis visiem aizmālē ar “zāļu patēriņa veicināšanas…”. Varbūt beidzot tauta sapratīs, kas kurš ir , un to, ka vairumtirgotājs par zālēm kās lielu naudu.

    +1 0 -1 0

Ameriks neatdzīst, ka Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs»

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs».

Pētījums: Liekā daļa skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos/semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu.

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.

52 gadu vecumā miris Olainfarm līdzīpašnieks Valērijs Maligins

Šī gada 10.decembrī 52 gadu vecumā savās mājās Jūrmalā mūžībā devies AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Valērijs Maligins, vēstīts uzņēmuma paziņojumā Nasdaq biržas mājaslapā.

Ukrainas policija aiztur Gruzijas eksprezidentu Saakašvili

Ukrainas policija aizturējusi bijušo Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili vairākas dienas pēc tam, kad viņu no policijas mikroautobusa atbrīvojis viņa atbalstītāju pūlis.

Deviņos mēnešos no Latvijas izvests par 7,3% mazāk cigarešu

Šogad deviņos mēnešos no Latvijas uz citām valstīm izvesti 1,943 miljardi cigarešu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2016.gada deviņos mēnešos.

Turpmākajā nedēļā būs vējains laiks, gaiss iesils līdz pat +9 grādiem

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, pirmdien, 11.decembrī, dienā gaisa temperatūra būs -3…+2 grādu pēc Cesija robežās, vien jūras piekrastē var būt vēl par kādu grādu siltāks. Dienas laikā sagaidāmi nelieli nokrišņi, pārsvarā slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.