bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Ar Parex banku saistītas personas iekāro Bulduru dārzkopības vidusskolas zemes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bulduru dārzkopības vidusskolas īpašumu vērtība mērāma desmit miljonu eiro apmērā. Ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems skolai piederošās zemes Jūrmalā un Babītē nodot Valsts nekustamie īpašumi pārraudzībā, pie kārotajiem zemes gabaliem, iespējams, tiks ar bijušās Parex banka saistītas personas.

Nemitīgā iesaiste dažādās tiesvedības, ar skaļiem skandāliem noritējušās vadības maiņas un straujais skolēnu skaita samazinājums ir pamatīgi iedragājis Bulduru dārzkopības vidusskolas tēlu. Vienīgajā dārzkopju skolā Latvijā, kurā vieta paredzēta apmēram tūkstoš audzēkņiem, šobrīd mācās vien nedaudz virs 200 skolēnu. Turklāt tikai ceturtā daļa no viņiem apgūst dārzkopja profesiju, pārējie izglītojas ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu programmās. Citāda situācija ir ar šai skolai īpašumā esošajām zemēm. Skola aplēsusi, ka tās nekustamo īpašumu vērtība mērāma apmēram desmit miljonu eiro apmērā. Taču tikai 13 procenti zemju izmanto mācību procesam, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Pusi no skolai piederošajām zemēm iznomā. Taču ieņēmumi ir nesamērīgi zemi pret iznomāto platību – gadā vidēji 40 tūkstoši eiro. Turklāt skolu jau ilgstoši vajā problēmas ar finanšu pārvaldību. «Direktors nav atrasts, valdes loceklis reāli strādā vienu dienu nedēļā, direktora vietniece tagad pāris nedēļas ir, es nezinu, vai bērniņš slims, vai pati slima, kā var strādāt vesela skola, kas ir salīdzinoši liela saimniecība, ar lielu kolektīvu izteikti smagā brīdī, kad nav saimnieka?» retoriski jautā Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības priekšsēdētājs Ansis Birznieks.

Jau kopš 2000. gadu sākuma tieši ar iznomātajām zemēm saistītās problēmas bijušas par iemeslu vairāku skolas direktoru nomaiņai. Tobrīd noslēgta virkne nomas līgumu uz 50 gadiem. Pie zemēm Ķemeru un Viesturu ielās tolaik tika ar savulaik ietekmīgā Skonto uzņēmuma grupas īpašnieka Gunti Indriksonu saistītais uzņēmējs Igors Stepanovs. Vēlāk Stepanova uzņēmumā Īpašumu attīstības projektu grupa par līdzīpašnieku kļuva advokāts, agrāk par Parex bankas pelēko kardinālu uzskatītais Juris Vanags. «Viņi nemaksāja un mēs nonācām pie tā, ka vienu brīdi bija izlīgums, tad Kargina kungs atrakstīja vairākas vēstules un paņēma viņu parādu uz sevi un mums samaksāja,» atstāsta Bulduru dārzkopības vidusskolas jurists Ilgonis Kļaviņš. Viņš turpina: «Pavisam nesen mēs uzzinājām, ka viņi šīs nomas tiesības cenšas pārdot, ko viņi ir reāli zaudējuši. Mēs esam izbeiguši ar viņiem nomas līgumu, bet šīs neesošās tiesības viņi cenšas pārdot par 2,5 miljoniem eiro.»

Stepanova vadītā uzņēmuma Īpašumu attīstības projektu grupa juridiskajā adresē – firma nav atrodama. Tāpat uz norādītajiem tālruņa numuriem neviens neatbild. Lursoft pieejamā informācijā redzams, ka Īpašumu attīstības projektu grupa neveic nekādu saimniecisko darbību – ir vien skolas zemes nomnieks.

Taču līdzīgā veidā Stepanovs ieguva nomas tiesības ēkai Kuģu ielā. Valsts Kontroles arhīvos atrodams, ka tā pirms vairāk nekā desmit gadiem konstatējusi virkni pārkāpumu. Ēka iznomāta kā mācību iestāde, taču rezultātā uzņēmējs tajā izīrējis dzīvokļus. Turklāt noteiktā nomas maksa ēkai nepamatoti samazināta uz pusi. Visticamāk, mērķis bijis ēku privatizēt. Līdzīgi mēģinājumi bijuši saistībā arī ar zemēm Jūrmalā. «Četri no mūsu nomniekiem attiecībā uz skolas zemēm ir līdz likumā noteiktajam termiņam – 2006. gada 31. augusts, iesnieguši privatizācijas ierosinājumus. Tas nozīmē, ja tiktu noņemtas visas bremzes, kas kavē šo privatizāciju, šiem ļaudīm būtu likumīgas tiesības privatizēt šo zemi,» norāda Kļaviņš. Taču to liedz pirms desmit gadiem pieņemtais likums. Tas paredz, ka skolas īpašumus nedrīkst atsavināt un privatizēt. Citādāk varētu būt situācijā, ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems likumu atcelt un mācību procesā neizmantoto zemi atdot Valsts nekustamo īpašumu pārraudzībā. Birznieks pieļauj: «Ļoti iespējams, ka kādam ir izdevīgi, ka tā skola tā lēnām plūst uz leju un vienā brīdī zem tādiem pareiziem lozungiem pateikt tā, kā tagad ministrija saka – jūs parēķiniet, cik tas viens audzēknis izmaksā? Protams, parēķiniet, bet kurš ir vainīgs, ka viņš šobrīd tik izmaksā?»

Ilgstošu nesaimnieciskumu Bulduru dārzkopības vidusskolā šobrīd konstatējusi arī Valsts kontrole. Trūkst uzskaites par izaudzēto un pārdoto produkciju skolas siltumnīcā un nepamatoti tērēti valsts budžeta līdzekļi. Vistiešākie pārmetumi jāraida Izglītības un zinātnes ministrijas virzienā. Tā 15 gadu laikā nav spējusi vai nav vēlējusies ne tikai ieviest kārtību, bet arī domāt par šīs mācību iestādes attīstību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka «problēmas ir gan Izglītības un zinātnes ministrijā un problēmas ir arī Bulduru dārzkopības vidusskolā. Arī viņu vadības līmenī nav veiktas visas darbības, lai tas process notiktu efektīvi. Savulaik, izveidojot Bulduru dārzkopības vidusskolu kā komercsabiedrību, mērķis bija gūt papildu ieņēmumus, lai varētu nodrošināt mācību procesu. Mēs redzam, ka šis mērķis netiek sasniegts. Šī saimnieciskā darbība nav bijusi tāda, lai veicinātu skolas attīstību un veicinātu izglītības procesa kvalitatīvāku nodrošināšanu».

Taču arī šobrīd skolas nākotne ir neskaidra. Iespējams, to pievienos kādai no augstākās izglītības iestādēm. Savukārt zemes un ēkas atdos Valsts nekustamajiem īpašumiem. «Tā kā šis SIA, kapitālsabiedrības statuss neatbilst likumam, valdība jau šovasar lēma, ka tā ir jāpārveido par iestādi. Tādā gadījumā būtu skatāms, kuri īpašumi ir vajadzīgi skolai tieši mācību procesam, kuri nav,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Elmārs Martinsons. Tajā pašā laikā apmēram trešdaļu no visiem izdevumiem, skola līdz šim sedza ar pašu ieņēmumiem. Ja tai liegs turpmāk pelnīt, būs nepieciešams par apmēram pusmiljonu palielināt valsts finansējumu izglītības iestādei. Taču pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija klusē par to, vai būs gatava palielināt nepieciešamo finansējumu skolai.

Ref: 102.000.102.11623


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.