bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Ar Parex banku saistītas personas iekāro Bulduru dārzkopības vidusskolas zemes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bulduru dārzkopības vidusskolas īpašumu vērtība mērāma desmit miljonu eiro apmērā. Ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems skolai piederošās zemes Jūrmalā un Babītē nodot Valsts nekustamie īpašumi pārraudzībā, pie kārotajiem zemes gabaliem, iespējams, tiks ar bijušās Parex banka saistītas personas.

Nemitīgā iesaiste dažādās tiesvedības, ar skaļiem skandāliem noritējušās vadības maiņas un straujais skolēnu skaita samazinājums ir pamatīgi iedragājis Bulduru dārzkopības vidusskolas tēlu. Vienīgajā dārzkopju skolā Latvijā, kurā vieta paredzēta apmēram tūkstoš audzēkņiem, šobrīd mācās vien nedaudz virs 200 skolēnu. Turklāt tikai ceturtā daļa no viņiem apgūst dārzkopja profesiju, pārējie izglītojas ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu programmās. Citāda situācija ir ar šai skolai īpašumā esošajām zemēm. Skola aplēsusi, ka tās nekustamo īpašumu vērtība mērāma apmēram desmit miljonu eiro apmērā. Taču tikai 13 procenti zemju izmanto mācību procesam, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Pusi no skolai piederošajām zemēm iznomā. Taču ieņēmumi ir nesamērīgi zemi pret iznomāto platību – gadā vidēji 40 tūkstoši eiro. Turklāt skolu jau ilgstoši vajā problēmas ar finanšu pārvaldību. «Direktors nav atrasts, valdes loceklis reāli strādā vienu dienu nedēļā, direktora vietniece tagad pāris nedēļas ir, es nezinu, vai bērniņš slims, vai pati slima, kā var strādāt vesela skola, kas ir salīdzinoši liela saimniecība, ar lielu kolektīvu izteikti smagā brīdī, kad nav saimnieka?» retoriski jautā Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības priekšsēdētājs Ansis Birznieks.

Jau kopš 2000. gadu sākuma tieši ar iznomātajām zemēm saistītās problēmas bijušas par iemeslu vairāku skolas direktoru nomaiņai. Tobrīd noslēgta virkne nomas līgumu uz 50 gadiem. Pie zemēm Ķemeru un Viesturu ielās tolaik tika ar savulaik ietekmīgā Skonto uzņēmuma grupas īpašnieka Gunti Indriksonu saistītais uzņēmējs Igors Stepanovs. Vēlāk Stepanova uzņēmumā Īpašumu attīstības projektu grupa par līdzīpašnieku kļuva advokāts, agrāk par Parex bankas pelēko kardinālu uzskatītais Juris Vanags. «Viņi nemaksāja un mēs nonācām pie tā, ka vienu brīdi bija izlīgums, tad Kargina kungs atrakstīja vairākas vēstules un paņēma viņu parādu uz sevi un mums samaksāja,» atstāsta Bulduru dārzkopības vidusskolas jurists Ilgonis Kļaviņš. Viņš turpina: «Pavisam nesen mēs uzzinājām, ka viņi šīs nomas tiesības cenšas pārdot, ko viņi ir reāli zaudējuši. Mēs esam izbeiguši ar viņiem nomas līgumu, bet šīs neesošās tiesības viņi cenšas pārdot par 2,5 miljoniem eiro.»

Stepanova vadītā uzņēmuma Īpašumu attīstības projektu grupa juridiskajā adresē – firma nav atrodama. Tāpat uz norādītajiem tālruņa numuriem neviens neatbild. Lursoft pieejamā informācijā redzams, ka Īpašumu attīstības projektu grupa neveic nekādu saimniecisko darbību – ir vien skolas zemes nomnieks.

Taču līdzīgā veidā Stepanovs ieguva nomas tiesības ēkai Kuģu ielā. Valsts Kontroles arhīvos atrodams, ka tā pirms vairāk nekā desmit gadiem konstatējusi virkni pārkāpumu. Ēka iznomāta kā mācību iestāde, taču rezultātā uzņēmējs tajā izīrējis dzīvokļus. Turklāt noteiktā nomas maksa ēkai nepamatoti samazināta uz pusi. Visticamāk, mērķis bijis ēku privatizēt. Līdzīgi mēģinājumi bijuši saistībā arī ar zemēm Jūrmalā. «Četri no mūsu nomniekiem attiecībā uz skolas zemēm ir līdz likumā noteiktajam termiņam – 2006. gada 31. augusts, iesnieguši privatizācijas ierosinājumus. Tas nozīmē, ja tiktu noņemtas visas bremzes, kas kavē šo privatizāciju, šiem ļaudīm būtu likumīgas tiesības privatizēt šo zemi,» norāda Kļaviņš. Taču to liedz pirms desmit gadiem pieņemtais likums. Tas paredz, ka skolas īpašumus nedrīkst atsavināt un privatizēt. Citādāk varētu būt situācijā, ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems likumu atcelt un mācību procesā neizmantoto zemi atdot Valsts nekustamo īpašumu pārraudzībā. Birznieks pieļauj: «Ļoti iespējams, ka kādam ir izdevīgi, ka tā skola tā lēnām plūst uz leju un vienā brīdī zem tādiem pareiziem lozungiem pateikt tā, kā tagad ministrija saka – jūs parēķiniet, cik tas viens audzēknis izmaksā? Protams, parēķiniet, bet kurš ir vainīgs, ka viņš šobrīd tik izmaksā?»

Ilgstošu nesaimnieciskumu Bulduru dārzkopības vidusskolā šobrīd konstatējusi arī Valsts kontrole. Trūkst uzskaites par izaudzēto un pārdoto produkciju skolas siltumnīcā un nepamatoti tērēti valsts budžeta līdzekļi. Vistiešākie pārmetumi jāraida Izglītības un zinātnes ministrijas virzienā. Tā 15 gadu laikā nav spējusi vai nav vēlējusies ne tikai ieviest kārtību, bet arī domāt par šīs mācību iestādes attīstību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka «problēmas ir gan Izglītības un zinātnes ministrijā un problēmas ir arī Bulduru dārzkopības vidusskolā. Arī viņu vadības līmenī nav veiktas visas darbības, lai tas process notiktu efektīvi. Savulaik, izveidojot Bulduru dārzkopības vidusskolu kā komercsabiedrību, mērķis bija gūt papildu ieņēmumus, lai varētu nodrošināt mācību procesu. Mēs redzam, ka šis mērķis netiek sasniegts. Šī saimnieciskā darbība nav bijusi tāda, lai veicinātu skolas attīstību un veicinātu izglītības procesa kvalitatīvāku nodrošināšanu».

Taču arī šobrīd skolas nākotne ir neskaidra. Iespējams, to pievienos kādai no augstākās izglītības iestādēm. Savukārt zemes un ēkas atdos Valsts nekustamajiem īpašumiem. «Tā kā šis SIA, kapitālsabiedrības statuss neatbilst likumam, valdība jau šovasar lēma, ka tā ir jāpārveido par iestādi. Tādā gadījumā būtu skatāms, kuri īpašumi ir vajadzīgi skolai tieši mācību procesam, kuri nav,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Elmārs Martinsons. Tajā pašā laikā apmēram trešdaļu no visiem izdevumiem, skola līdz šim sedza ar pašu ieņēmumiem. Ja tai liegs turpmāk pelnīt, būs nepieciešams par apmēram pusmiljonu palielināt valsts finansējumu izglītības iestādei. Taču pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija klusē par to, vai būs gatava palielināt nepieciešamo finansējumu skolai.

Ref: 102.000.102.11623


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.