bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ar Parex banku saistītas personas iekāro Bulduru dārzkopības vidusskolas zemes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bulduru dārzkopības vidusskolas īpašumu vērtība mērāma desmit miljonu eiro apmērā. Ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems skolai piederošās zemes Jūrmalā un Babītē nodot Valsts nekustamie īpašumi pārraudzībā, pie kārotajiem zemes gabaliem, iespējams, tiks ar bijušās Parex banka saistītas personas.

Nemitīgā iesaiste dažādās tiesvedības, ar skaļiem skandāliem noritējušās vadības maiņas un straujais skolēnu skaita samazinājums ir pamatīgi iedragājis Bulduru dārzkopības vidusskolas tēlu. Vienīgajā dārzkopju skolā Latvijā, kurā vieta paredzēta apmēram tūkstoš audzēkņiem, šobrīd mācās vien nedaudz virs 200 skolēnu. Turklāt tikai ceturtā daļa no viņiem apgūst dārzkopja profesiju, pārējie izglītojas ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu programmās. Citāda situācija ir ar šai skolai īpašumā esošajām zemēm. Skola aplēsusi, ka tās nekustamo īpašumu vērtība mērāma apmēram desmit miljonu eiro apmērā. Taču tikai 13 procenti zemju izmanto mācību procesam, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Pusi no skolai piederošajām zemēm iznomā. Taču ieņēmumi ir nesamērīgi zemi pret iznomāto platību – gadā vidēji 40 tūkstoši eiro. Turklāt skolu jau ilgstoši vajā problēmas ar finanšu pārvaldību. «Direktors nav atrasts, valdes loceklis reāli strādā vienu dienu nedēļā, direktora vietniece tagad pāris nedēļas ir, es nezinu, vai bērniņš slims, vai pati slima, kā var strādāt vesela skola, kas ir salīdzinoši liela saimniecība, ar lielu kolektīvu izteikti smagā brīdī, kad nav saimnieka?» retoriski jautā Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības priekšsēdētājs Ansis Birznieks.

Jau kopš 2000. gadu sākuma tieši ar iznomātajām zemēm saistītās problēmas bijušas par iemeslu vairāku skolas direktoru nomaiņai. Tobrīd noslēgta virkne nomas līgumu uz 50 gadiem. Pie zemēm Ķemeru un Viesturu ielās tolaik tika ar savulaik ietekmīgā Skonto uzņēmuma grupas īpašnieka Gunti Indriksonu saistītais uzņēmējs Igors Stepanovs. Vēlāk Stepanova uzņēmumā Īpašumu attīstības projektu grupa par līdzīpašnieku kļuva advokāts, agrāk par Parex bankas pelēko kardinālu uzskatītais Juris Vanags. «Viņi nemaksāja un mēs nonācām pie tā, ka vienu brīdi bija izlīgums, tad Kargina kungs atrakstīja vairākas vēstules un paņēma viņu parādu uz sevi un mums samaksāja,» atstāsta Bulduru dārzkopības vidusskolas jurists Ilgonis Kļaviņš. Viņš turpina: «Pavisam nesen mēs uzzinājām, ka viņi šīs nomas tiesības cenšas pārdot, ko viņi ir reāli zaudējuši. Mēs esam izbeiguši ar viņiem nomas līgumu, bet šīs neesošās tiesības viņi cenšas pārdot par 2,5 miljoniem eiro.»

Stepanova vadītā uzņēmuma Īpašumu attīstības projektu grupa juridiskajā adresē – firma nav atrodama. Tāpat uz norādītajiem tālruņa numuriem neviens neatbild. Lursoft pieejamā informācijā redzams, ka Īpašumu attīstības projektu grupa neveic nekādu saimniecisko darbību – ir vien skolas zemes nomnieks.

Taču līdzīgā veidā Stepanovs ieguva nomas tiesības ēkai Kuģu ielā. Valsts Kontroles arhīvos atrodams, ka tā pirms vairāk nekā desmit gadiem konstatējusi virkni pārkāpumu. Ēka iznomāta kā mācību iestāde, taču rezultātā uzņēmējs tajā izīrējis dzīvokļus. Turklāt noteiktā nomas maksa ēkai nepamatoti samazināta uz pusi. Visticamāk, mērķis bijis ēku privatizēt. Līdzīgi mēģinājumi bijuši saistībā arī ar zemēm Jūrmalā. «Četri no mūsu nomniekiem attiecībā uz skolas zemēm ir līdz likumā noteiktajam termiņam – 2006. gada 31. augusts, iesnieguši privatizācijas ierosinājumus. Tas nozīmē, ja tiktu noņemtas visas bremzes, kas kavē šo privatizāciju, šiem ļaudīm būtu likumīgas tiesības privatizēt šo zemi,» norāda Kļaviņš. Taču to liedz pirms desmit gadiem pieņemtais likums. Tas paredz, ka skolas īpašumus nedrīkst atsavināt un privatizēt. Citādāk varētu būt situācijā, ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems likumu atcelt un mācību procesā neizmantoto zemi atdot Valsts nekustamo īpašumu pārraudzībā. Birznieks pieļauj: «Ļoti iespējams, ka kādam ir izdevīgi, ka tā skola tā lēnām plūst uz leju un vienā brīdī zem tādiem pareiziem lozungiem pateikt tā, kā tagad ministrija saka – jūs parēķiniet, cik tas viens audzēknis izmaksā? Protams, parēķiniet, bet kurš ir vainīgs, ka viņš šobrīd tik izmaksā?»

Ilgstošu nesaimnieciskumu Bulduru dārzkopības vidusskolā šobrīd konstatējusi arī Valsts kontrole. Trūkst uzskaites par izaudzēto un pārdoto produkciju skolas siltumnīcā un nepamatoti tērēti valsts budžeta līdzekļi. Vistiešākie pārmetumi jāraida Izglītības un zinātnes ministrijas virzienā. Tā 15 gadu laikā nav spējusi vai nav vēlējusies ne tikai ieviest kārtību, bet arī domāt par šīs mācību iestādes attīstību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka «problēmas ir gan Izglītības un zinātnes ministrijā un problēmas ir arī Bulduru dārzkopības vidusskolā. Arī viņu vadības līmenī nav veiktas visas darbības, lai tas process notiktu efektīvi. Savulaik, izveidojot Bulduru dārzkopības vidusskolu kā komercsabiedrību, mērķis bija gūt papildu ieņēmumus, lai varētu nodrošināt mācību procesu. Mēs redzam, ka šis mērķis netiek sasniegts. Šī saimnieciskā darbība nav bijusi tāda, lai veicinātu skolas attīstību un veicinātu izglītības procesa kvalitatīvāku nodrošināšanu».

Taču arī šobrīd skolas nākotne ir neskaidra. Iespējams, to pievienos kādai no augstākās izglītības iestādēm. Savukārt zemes un ēkas atdos Valsts nekustamajiem īpašumiem. «Tā kā šis SIA, kapitālsabiedrības statuss neatbilst likumam, valdība jau šovasar lēma, ka tā ir jāpārveido par iestādi. Tādā gadījumā būtu skatāms, kuri īpašumi ir vajadzīgi skolai tieši mācību procesam, kuri nav,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Elmārs Martinsons. Tajā pašā laikā apmēram trešdaļu no visiem izdevumiem, skola līdz šim sedza ar pašu ieņēmumiem. Ja tai liegs turpmāk pelnīt, būs nepieciešams par apmēram pusmiljonu palielināt valsts finansējumu izglītības iestādei. Taču pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija klusē par to, vai būs gatava palielināt nepieciešamo finansējumu skolai.

Ref: 102.000.102.11623


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.