bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ar Parex banku saistītas personas iekāro Bulduru dārzkopības vidusskolas zemes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bulduru dārzkopības vidusskolas īpašumu vērtība mērāma desmit miljonu eiro apmērā. Ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems skolai piederošās zemes Jūrmalā un Babītē nodot Valsts nekustamie īpašumi pārraudzībā, pie kārotajiem zemes gabaliem, iespējams, tiks ar bijušās Parex banka saistītas personas.

Nemitīgā iesaiste dažādās tiesvedības, ar skaļiem skandāliem noritējušās vadības maiņas un straujais skolēnu skaita samazinājums ir pamatīgi iedragājis Bulduru dārzkopības vidusskolas tēlu. Vienīgajā dārzkopju skolā Latvijā, kurā vieta paredzēta apmēram tūkstoš audzēkņiem, šobrīd mācās vien nedaudz virs 200 skolēnu. Turklāt tikai ceturtā daļa no viņiem apgūst dārzkopja profesiju, pārējie izglītojas ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu programmās. Citāda situācija ir ar šai skolai īpašumā esošajām zemēm. Skola aplēsusi, ka tās nekustamo īpašumu vērtība mērāma apmēram desmit miljonu eiro apmērā. Taču tikai 13 procenti zemju izmanto mācību procesam, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Pusi no skolai piederošajām zemēm iznomā. Taču ieņēmumi ir nesamērīgi zemi pret iznomāto platību – gadā vidēji 40 tūkstoši eiro. Turklāt skolu jau ilgstoši vajā problēmas ar finanšu pārvaldību. «Direktors nav atrasts, valdes loceklis reāli strādā vienu dienu nedēļā, direktora vietniece tagad pāris nedēļas ir, es nezinu, vai bērniņš slims, vai pati slima, kā var strādāt vesela skola, kas ir salīdzinoši liela saimniecība, ar lielu kolektīvu izteikti smagā brīdī, kad nav saimnieka?» retoriski jautā Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības priekšsēdētājs Ansis Birznieks.

Jau kopš 2000. gadu sākuma tieši ar iznomātajām zemēm saistītās problēmas bijušas par iemeslu vairāku skolas direktoru nomaiņai. Tobrīd noslēgta virkne nomas līgumu uz 50 gadiem. Pie zemēm Ķemeru un Viesturu ielās tolaik tika ar savulaik ietekmīgā Skonto uzņēmuma grupas īpašnieka Gunti Indriksonu saistītais uzņēmējs Igors Stepanovs. Vēlāk Stepanova uzņēmumā Īpašumu attīstības projektu grupa par līdzīpašnieku kļuva advokāts, agrāk par Parex bankas pelēko kardinālu uzskatītais Juris Vanags. «Viņi nemaksāja un mēs nonācām pie tā, ka vienu brīdi bija izlīgums, tad Kargina kungs atrakstīja vairākas vēstules un paņēma viņu parādu uz sevi un mums samaksāja,» atstāsta Bulduru dārzkopības vidusskolas jurists Ilgonis Kļaviņš. Viņš turpina: «Pavisam nesen mēs uzzinājām, ka viņi šīs nomas tiesības cenšas pārdot, ko viņi ir reāli zaudējuši. Mēs esam izbeiguši ar viņiem nomas līgumu, bet šīs neesošās tiesības viņi cenšas pārdot par 2,5 miljoniem eiro.»

Stepanova vadītā uzņēmuma Īpašumu attīstības projektu grupa juridiskajā adresē – firma nav atrodama. Tāpat uz norādītajiem tālruņa numuriem neviens neatbild. Lursoft pieejamā informācijā redzams, ka Īpašumu attīstības projektu grupa neveic nekādu saimniecisko darbību – ir vien skolas zemes nomnieks.

Taču līdzīgā veidā Stepanovs ieguva nomas tiesības ēkai Kuģu ielā. Valsts Kontroles arhīvos atrodams, ka tā pirms vairāk nekā desmit gadiem konstatējusi virkni pārkāpumu. Ēka iznomāta kā mācību iestāde, taču rezultātā uzņēmējs tajā izīrējis dzīvokļus. Turklāt noteiktā nomas maksa ēkai nepamatoti samazināta uz pusi. Visticamāk, mērķis bijis ēku privatizēt. Līdzīgi mēģinājumi bijuši saistībā arī ar zemēm Jūrmalā. «Četri no mūsu nomniekiem attiecībā uz skolas zemēm ir līdz likumā noteiktajam termiņam – 2006. gada 31. augusts, iesnieguši privatizācijas ierosinājumus. Tas nozīmē, ja tiktu noņemtas visas bremzes, kas kavē šo privatizāciju, šiem ļaudīm būtu likumīgas tiesības privatizēt šo zemi,» norāda Kļaviņš. Taču to liedz pirms desmit gadiem pieņemtais likums. Tas paredz, ka skolas īpašumus nedrīkst atsavināt un privatizēt. Citādāk varētu būt situācijā, ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems likumu atcelt un mācību procesā neizmantoto zemi atdot Valsts nekustamo īpašumu pārraudzībā. Birznieks pieļauj: «Ļoti iespējams, ka kādam ir izdevīgi, ka tā skola tā lēnām plūst uz leju un vienā brīdī zem tādiem pareiziem lozungiem pateikt tā, kā tagad ministrija saka – jūs parēķiniet, cik tas viens audzēknis izmaksā? Protams, parēķiniet, bet kurš ir vainīgs, ka viņš šobrīd tik izmaksā?»

Ilgstošu nesaimnieciskumu Bulduru dārzkopības vidusskolā šobrīd konstatējusi arī Valsts kontrole. Trūkst uzskaites par izaudzēto un pārdoto produkciju skolas siltumnīcā un nepamatoti tērēti valsts budžeta līdzekļi. Vistiešākie pārmetumi jāraida Izglītības un zinātnes ministrijas virzienā. Tā 15 gadu laikā nav spējusi vai nav vēlējusies ne tikai ieviest kārtību, bet arī domāt par šīs mācību iestādes attīstību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka «problēmas ir gan Izglītības un zinātnes ministrijā un problēmas ir arī Bulduru dārzkopības vidusskolā. Arī viņu vadības līmenī nav veiktas visas darbības, lai tas process notiktu efektīvi. Savulaik, izveidojot Bulduru dārzkopības vidusskolu kā komercsabiedrību, mērķis bija gūt papildu ieņēmumus, lai varētu nodrošināt mācību procesu. Mēs redzam, ka šis mērķis netiek sasniegts. Šī saimnieciskā darbība nav bijusi tāda, lai veicinātu skolas attīstību un veicinātu izglītības procesa kvalitatīvāku nodrošināšanu».

Taču arī šobrīd skolas nākotne ir neskaidra. Iespējams, to pievienos kādai no augstākās izglītības iestādēm. Savukārt zemes un ēkas atdos Valsts nekustamajiem īpašumiem. «Tā kā šis SIA, kapitālsabiedrības statuss neatbilst likumam, valdība jau šovasar lēma, ka tā ir jāpārveido par iestādi. Tādā gadījumā būtu skatāms, kuri īpašumi ir vajadzīgi skolai tieši mācību procesam, kuri nav,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Elmārs Martinsons. Tajā pašā laikā apmēram trešdaļu no visiem izdevumiem, skola līdz šim sedza ar pašu ieņēmumiem. Ja tai liegs turpmāk pelnīt, būs nepieciešams par apmēram pusmiljonu palielināt valsts finansējumu izglītības iestādei. Taču pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija klusē par to, vai būs gatava palielināt nepieciešamo finansējumu skolai.

Ref: 102.000.102.11623


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.