bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Arī Latvijai būs jāfinansē bēgļu izvietošana Turcijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē ceturtdien, 12.novembrī, spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs, atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. «Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu,» teica Straujuma.

Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko Eiropas Savienība (ES) varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni aptuveni trīs miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.

Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka vakar no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. «Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus,» atzina valdības vadītāja.

Patlaban diskusija ir par līdzekļu meklēšanu ES šā gada budžetā, un par to nākamnedēļ diskutēs ES finanšu ministri kopā ar EK pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus finansējumam, kas nepieciešams, lai bēgļus izmitinātu Turcijā.

Tomēr Straujuma nenoliedza, ka katrai ES dalībvalstij arī varētu nākties piedalīties ar savu finansējumu un gadījumā, ja tas tiktu lūgts, Latvija nevarēs izvairīties no šī pienākuma. «Tad būs jāmeklē nauda,» piebilda Straujuma, atgādinot, ka pašlaik situācija ES ir ļoti satraucoša.

«Mums vēl pašiem ir jāapspriežas, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums būs jāpiedalās,» un piebilda, ka koalīcijā par šo jautājumu diskusija nav notikusi, lai gan uzsvēra, ka ES finansējumu nav plānots piešķirt tikai Turcijai, bet arī Āfrikas valstīm, lai novērstu cēloņus.

Jau ziņots, ka EK prezidents Žans Klods Junkers ceturtdien neoficiālajā Eiropadomes sanāksmē aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju.

Sanāksmes laikā sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas ar EK it kā piedāvāto dokumentu, kā starp dalībvalstīm sadalīt šīs izmaksas. Atbilstoši šai neoficiālajai informācijai Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Noprotams, ka šīs summas aprēķināšanai izmantoti rādītāji, kas raksturo valsts ekonomisko situāciju.

Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga teica, ka nevar komentēt šādu neoficiālu informāciju. Viņa sacīja, ka šāds dokuments Eiropadomē netika prezentēts un līdz ar to šāds dokumenta saturs nav apspriests.

Tikmēr Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica pauda, ka EK ir noliegusi oficiāla dokumenta pastāvēšanu, kurā būtu minētas konkrētas summas, kas dalībvalstīm būtu jāmaksā, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos patvēruma meklētājus. Par konkrētām summām, kas būtu jāmaksā dalībvalstīm, Eiropas Savienības sanāksmē nav bijusi diskusija un nav pieņemti lēmumi, norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Ref: 102.000.102.11162


Pievienot komentāru

  1. ? teica:

    un ko vel var izdomat?

    +1 0 -1 0

  2. ARNOLDS teica:

    Begli vareja maksat pat 60 tukstosus par brauksanu, lai pasi ari maksa izmitinasanu. Kas organize brauksanu – piemaksa.

    +1 0 -1 0

  3. Melita teica:

    Tiešām, kas organizē “bēgļu’ pārvešanu, lai arī finansē to uzturēšanu, Eiropa un it sevišķi Latvija, nevienu tādu imigrantu te nav aicinājusi.

    +1 0 -1 0

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Jaunākie komentāri