bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Arī Saeimas deputāti neiztiek bez skaidrās naudas krājumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Izskanējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikumi vairāk uzmanības pievērst mantojumu saņemšanas kārtībai, un ierobežot skaidrās naudas turēšanu valsts amatpersonām. Lai šīs pārmaiņas paveiktu, būs nepieciešams politiķu atbalsts. Tiesa, arī Saeimas deputāti, kuri algu saņem bankas kontā, tomēr mīl banknotes.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto ziņo, ka piektā daļa deputātu deklarācijās par 2014.gadu uzrādījuši skaidrās naudas krājumus, kas ir lielāki nekā tūkstoti eiro. Iespējams, ka arī šis apstāklis var nospēlēt zināmu lomu, ja nākotnē deputātiem būs jādiskutē – vai ierobežot skaidrās naudas glabāšanu, un kādam būt slieksnim.

Uz sākumdeklarēšanas brīdi veiktie aprēķini liecināja, ka tobrīd no aptuveni piecdesmit tūkstošiem visu amatpersonu, uzkrājumi skaidrā naudā bija pieciem līdz septiņiem procentiem. Starp Saeimas deputātiem šī proporcija ir aptuveni trīsreiz lielāka.

Šobrīd gandrīz visu partiju pārstāvji pieļauj, ka vajadzētu samazināt skaidrās naudas uzkrāšanas iespējas valsts amatpersonām, taču atšķiras viedoklis, cik lielam būt šo ierobežojumu slieksnim.

Vadoties pēc 2014.gada amatpersonu deklarācijām, lielāko skaidrās naudas summu no deputātiem glabā Jānis Klaužs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – 60 649 eiro, kā arī divi Saskaņas deputāti – Andrejs Elksniņš – 45 000 eiro, un Ivars Zariņš – 40 000 eiro. Zariņš ir arī viens no tiem deputātiem, kas strikti iebilst pret ierobežojumiem krāt skaidru naudu: «Tā ir ļoti muļķīga ideja. Viņa nekur nevedīs. Daudz svarīgāk ir kontrolēt kā šie ienākumi rodas. Savukārt to, ko pēc tam lai dara ko paši grib.»

30 550 eiro banknošu krājumus uzrādījis arī frakcijas No sirds Latvijai deputāts Aivars Meija, kurš saka, ka viņam savus uzkrājumus savulaik bijis sarežģīti izņemt no Parex bankas un tagad viņš bankā naudu netur. Viņaprāt ierobežojumi uzliekami summai, kas lielāka par 50 tūkstošiem eiro, ja cilvēks var pierādīt to izcelsmi.

Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa glabā 5 700 eiro (līdz šādai summai skaidras naudas uzkrājumi viņai samazinājušies pēc sākumdeklarēšanas, kad lielākas summas bija jāieskaita banku kontos, lai pārliecinātos par to esamību.) «Manā uztverē tās ir kādas 10-20 minimālās mēnešalgas – tāda nauda var būt nepieciešama, kas zina katrs kādā brīdī..,» saka Āboltiņa. Viņai skaidrā nauda palikusi pēc mātes dzīvokļa pārdošanas. 20 minimālās mēnešalgas šobrīd ir 7 400 eiro.

Ievērojams skaits deputātu – aptuveni piektā daļa, ir izsnieguši arī aizdevumus. Šobrīd tiek diskutēts arī par to, ka aizdevuma līgumus starp divām fiziskām personām būtu jāapstiprina pie notāra. VID vadītāja pieļauj, ka daļa aizdevumu šobrīd notiek vispār nenoslēdzot līgumus.

Savulaik, kad apzināja visu Latvijas iedzīvotāju mantisko stāvokli, amatpersonām bija sava skaidrā nauda jāieskata kontos, ja tās bija vairāk par 20 minimālajām algām, bija jāiemaksā kontā. Šobrīd tie būtu 7 400 eiro. Un teorētiski tā varētu būt diskusijas robeža arī šoreiz.

Ref: 102.000.102.11876


Pievienot komentāru

  1. Velta Kociņa teica:

    Ja man būtu tāda pensija , kādas viņu algas, garantēju,ka man arī būtu uzkrājumi…

    +1 0 -1 0

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri