bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Arī ZZS vadītā valdība neatsaucīga pašvaldību prasībām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Valdība panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju – 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Jaunsleinis uzstāja, ka gadījumā, ja valdība negrasās pieņemt lēmumus, kas varētu negatīvi ietekmēt pašvaldību budžetu, tad šai atrunai negatīvas ietekmes nav. Tomēr Kučinskis skaidroja, ka jebkurā gadījumā sarunas notiks par jebkādām izmaiņām. Beigās puses vienojās, ka sarunas notiks katru gadu un gadījumā, ja valdība grasīsies pieņemt lēmumus, kas skars pašvaldību budžetu, tie tiks izanalizēti.

Jautājumā par pirmskolu pedagogu atalgojumu puses vienojās, ka kompromiss patlaban nav iespējams, jo izglītības reforma ir tikai sākusies. LPS priekšsēdis norādīja, ka likumsakarīgi būtu, ja visi pedagogi tiktu algoti, finansējumu ņemot no viena avota, un visiem būtu vienādi noteikumi. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis piekrita, ka finansējumam būtu jānāk no viena avota, taču šis jautājums ir saistīts ar skolas gaitu sākšanas vecumu. Savukārt Kučinskis uzsvēra, ka patlaban finansējumu atrast nav iespējams. «Tas ir kompleksais jautājums. Redzēsim, kas būs pēc gada,» noteica premjers.

Ministru kabinets arī uzsver, ka pašvaldībām tiks nodrošināta pastāvīga, stabila, prognozējama un funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze pie pašreizējās IIN proporcijas.

Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS vēlas, lai tiktu pagarināts pārejas periods, kam nepiekrita Kučinskis, norādot, ka tas var tā notikt mūžīgi un tādā gadījumā jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nesāks darboties. LPS gan vēlējās, lai 2017.-2019.gada periodā nevienai pašvaldībai plānotie izlīdzinātie ieņēmumi nav mazāki par plānotajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem 2016.gadā. Valdība norāda, ka, sākot ar šo gadu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts atbilstoši jaunajam Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam, kurš nodrošina ne tikai līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, bet arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, nodrošina pašvaldību ieinteresētību nevis dotāciju saņemšanā, bet gan pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībā.

Patlaban problēmas esot diviem novadiem – Viļāniem un Zilupei -, tomēr Kučinskis uzsvēra, ka šiem diviem novadiem var atrast individuālus risinājumus. Viņš lūdza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardam (VL-TB/LNNK) pievērst šim jautājumam uzmanību un saņēma ministra apstiprinājumu.

Valdība un LPS katra palika pie sava jautājumā par jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu. LPS turpina uzturēt prasību par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pašvaldībām jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai. Organizācija atgādina, ka pērn spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, kas pašvaldību valdījumā un apsaimniekošanā nodod valsts īpašumā esošās piekrastes un publiskos ūdeņus. Pašvaldības ir sniegušas informāciju, ka pērn piekrastes publisko ūdeņu – piekrastes joslas, pludmales – apsaimniekošanai iztērējušas 1,77 miljonus eiro, bet pašvaldību izdevumi kopā ar attīstības izmaksām bija 2,2 miljoni eiro. Savukārt valdība norāda, ka pašvaldībām ir tiesības iznomāt publiskos ūdeņus, tādējādi gūstot līdzekļus šo teritoriju uzturēšanai. Latvijas piekrastes novadu apvienības vadītājs Māris Dadzis šādu ieteikumu nodēvēja par ļoti tēvišķu, vaicājot, kāpēc valsts to līdz šim pati nav darījusi. Gerhards rosināja diskutēt par izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas ļautu pašvaldībām gūt pamatotus ieņēmumus piekrastes joslas uzturēšanai.

Protokolā ir vairāki nozaru jautājumi, kuros ir panākta vienošanās. Piemēram, puses vienojas paredzēt valsts budžeta finansējumu Valsts autoceļu fonda programmai 207 906 964 eiro, tostarp pašvaldību autoceļiem un ielām – 48 686 999 eiro, kas ir 27,7% no Valsts autoceļu fonda līdzekļiem, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas.

LPS un valdība šodien vienojās, ka saistībā ar «Sociālā spilvena» programmu pedagogiem, kuri būs zaudējuši darbu vai būs pieņēmuši lēmumu aiziet no darba saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu, risinājumi tiks rasti līdz nākamā gada pavasarim.

Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa politiku attiecībā uz dzīvojamiem objektiem tiks meklēti risinājumi, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālo vērtību – straujo pieaugumu un pašvaldību nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. Risinājumiem jābūt vienkārši administrējamiem, vienlaikus saglabājot pašvaldību tiesības un iespējas noteikt savai teritorijai piemērotāko nodokļa regulējumu, teikts dokumentā.

LPS vēlas risinājumus, kas novērstu iespēju deklarēt dzīvesvietu adresēs, kurās persona faktiski nedzīvo vai kurās dzīvot viņai nav tiesiskā pamata. Tāpat risinājumi nepieciešami, lai novērstu iespēju ilgstoši nemainīt deklarēti vai norādīto adresi, ja persona tajā nedzīvo. Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka tam tiks meklēti risinājumi, iesaistot visas atbildīgās iestādes.

Nākamā gada laikā arī nolemts meklēt risinājumus saistībā ar Pierīgas pašvaldību izglītības sistēmas attīstības tendencēm, kur valdība un LPS ir vienisprātis, ka nepieciešams valsts atbalsts saistībā ar bērnu skaita pieaugumu. Šadurskis atzina, ka ir nepieciešama kopīga diskusija, kādi būtu noteikumi un kādā veidā varētu izskatīt Pierīgas pašvaldību izglītības sistēmas attīstības tendences. Tam piekrita arī Jaunsleinis, rosinot nākamā gada laikā izstrādāt konkrētu mehānismu, ko īstenot no 2018.gada.

Trešdien, 5.oktobrī, notiks LPS domes sēde, kurā savu viedokli par protokolu paudīs pašvaldību vadītāji.

Ref:103.000.103.200524


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.