bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
LatviaLatvija

Arī ZZS vadītā valdība neatsaucīga pašvaldību prasībām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Valdība panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju – 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Jaunsleinis uzstāja, ka gadījumā, ja valdība negrasās pieņemt lēmumus, kas varētu negatīvi ietekmēt pašvaldību budžetu, tad šai atrunai negatīvas ietekmes nav. Tomēr Kučinskis skaidroja, ka jebkurā gadījumā sarunas notiks par jebkādām izmaiņām. Beigās puses vienojās, ka sarunas notiks katru gadu un gadījumā, ja valdība grasīsies pieņemt lēmumus, kas skars pašvaldību budžetu, tie tiks izanalizēti.

Jautājumā par pirmskolu pedagogu atalgojumu puses vienojās, ka kompromiss patlaban nav iespējams, jo izglītības reforma ir tikai sākusies. LPS priekšsēdis norādīja, ka likumsakarīgi būtu, ja visi pedagogi tiktu algoti, finansējumu ņemot no viena avota, un visiem būtu vienādi noteikumi. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis piekrita, ka finansējumam būtu jānāk no viena avota, taču šis jautājums ir saistīts ar skolas gaitu sākšanas vecumu. Savukārt Kučinskis uzsvēra, ka patlaban finansējumu atrast nav iespējams. «Tas ir kompleksais jautājums. Redzēsim, kas būs pēc gada,» noteica premjers.

Ministru kabinets arī uzsver, ka pašvaldībām tiks nodrošināta pastāvīga, stabila, prognozējama un funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze pie pašreizējās IIN proporcijas.

Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS vēlas, lai tiktu pagarināts pārejas periods, kam nepiekrita Kučinskis, norādot, ka tas var tā notikt mūžīgi un tādā gadījumā jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nesāks darboties. LPS gan vēlējās, lai 2017.-2019.gada periodā nevienai pašvaldībai plānotie izlīdzinātie ieņēmumi nav mazāki par plānotajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem 2016.gadā. Valdība norāda, ka, sākot ar šo gadu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts atbilstoši jaunajam Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam, kurš nodrošina ne tikai līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, bet arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, nodrošina pašvaldību ieinteresētību nevis dotāciju saņemšanā, bet gan pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībā.

Patlaban problēmas esot diviem novadiem – Viļāniem un Zilupei -, tomēr Kučinskis uzsvēra, ka šiem diviem novadiem var atrast individuālus risinājumus. Viņš lūdza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardam (VL-TB/LNNK) pievērst šim jautājumam uzmanību un saņēma ministra apstiprinājumu.

Valdība un LPS katra palika pie sava jautājumā par jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu. LPS turpina uzturēt prasību par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pašvaldībām jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai. Organizācija atgādina, ka pērn spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, kas pašvaldību valdījumā un apsaimniekošanā nodod valsts īpašumā esošās piekrastes un publiskos ūdeņus. Pašvaldības ir sniegušas informāciju, ka pērn piekrastes publisko ūdeņu – piekrastes joslas, pludmales – apsaimniekošanai iztērējušas 1,77 miljonus eiro, bet pašvaldību izdevumi kopā ar attīstības izmaksām bija 2,2 miljoni eiro. Savukārt valdība norāda, ka pašvaldībām ir tiesības iznomāt publiskos ūdeņus, tādējādi gūstot līdzekļus šo teritoriju uzturēšanai. Latvijas piekrastes novadu apvienības vadītājs Māris Dadzis šādu ieteikumu nodēvēja par ļoti tēvišķu, vaicājot, kāpēc valsts to līdz šim pati nav darījusi. Gerhards rosināja diskutēt par izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas ļautu pašvaldībām gūt pamatotus ieņēmumus piekrastes joslas uzturēšanai.

Protokolā ir vairāki nozaru jautājumi, kuros ir panākta vienošanās. Piemēram, puses vienojas paredzēt valsts budžeta finansējumu Valsts autoceļu fonda programmai 207 906 964 eiro, tostarp pašvaldību autoceļiem un ielām – 48 686 999 eiro, kas ir 27,7% no Valsts autoceļu fonda līdzekļiem, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas.

LPS un valdība šodien vienojās, ka saistībā ar «Sociālā spilvena» programmu pedagogiem, kuri būs zaudējuši darbu vai būs pieņēmuši lēmumu aiziet no darba saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu, risinājumi tiks rasti līdz nākamā gada pavasarim.

Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa politiku attiecībā uz dzīvojamiem objektiem tiks meklēti risinājumi, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālo vērtību – straujo pieaugumu un pašvaldību nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. Risinājumiem jābūt vienkārši administrējamiem, vienlaikus saglabājot pašvaldību tiesības un iespējas noteikt savai teritorijai piemērotāko nodokļa regulējumu, teikts dokumentā.

LPS vēlas risinājumus, kas novērstu iespēju deklarēt dzīvesvietu adresēs, kurās persona faktiski nedzīvo vai kurās dzīvot viņai nav tiesiskā pamata. Tāpat risinājumi nepieciešami, lai novērstu iespēju ilgstoši nemainīt deklarēti vai norādīto adresi, ja persona tajā nedzīvo. Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka tam tiks meklēti risinājumi, iesaistot visas atbildīgās iestādes.

Nākamā gada laikā arī nolemts meklēt risinājumus saistībā ar Pierīgas pašvaldību izglītības sistēmas attīstības tendencēm, kur valdība un LPS ir vienisprātis, ka nepieciešams valsts atbalsts saistībā ar bērnu skaita pieaugumu. Šadurskis atzina, ka ir nepieciešama kopīga diskusija, kādi būtu noteikumi un kādā veidā varētu izskatīt Pierīgas pašvaldību izglītības sistēmas attīstības tendences. Tam piekrita arī Jaunsleinis, rosinot nākamā gada laikā izstrādāt konkrētu mehānismu, ko īstenot no 2018.gada.

Trešdien, 5.oktobrī, notiks LPS domes sēde, kurā savu viedokli par protokolu paudīs pašvaldību vadītāji.

Ref:103.000.103.200524


Pievienot komentāru

Bondars paziņo par izstāšanos no Reģionu alianses

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars pirmdien, 18.decembrī, paziņojis par izstāšanos no Reģionu Alianses, Latvijas Reģionu apvienības veidojošās partijas. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka LRA pēdējā pusgadā pieņemtie lēmumi ir viņam nesaprotami, jo, viņaprāt, tie nav valsts interesēs.

Kristovskis: Lemberga noziegumi turpinās. Tie tālu pārsniedz to apjomu, kuru šķetina tiesa

«Aivars Lembergs, saimniekošanas Ventspilī laikā, ir veicis tik daudz prettiesisku, noziedzīgu darījumu, ka nu jau gadu desmita garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt. Tomēr nevar noliegt, ka šajā Ventspils sagrābšanas un valsts nozagšanas laikā viņš pietiekami daudz laika spējis veltīt, šķietamai kalpošanai pilsētas attīstības un sabiedrības interesēs, kuras tiesiski domājošo daļu Lembergs dēvē par lumpenproletariātu. Ko tādu var atļauties vietējas nozīmes personības kulta apstākļos, tas ir, stipri orveliskā dzīvnieku fermā, kurā iznireļi vienmēr pamanās panākt savu. Diemžēl ir ļaudis, veselas partijas, kuras šāda sadarbība ar smagos noziegumos apsūdzētu personu nesatrauc.» 

airBaltic pasažieru skaits pieaudzis par 24%

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada novembrī pārvadājusi 251 387 pasažierus jeb par 24% vairāk nekā šajā pašā periodā aizvadītajā gadā, BNN vēsta uzņēmumā. 

Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji, tā narkologs Strazdiņš

Latvijas iedzīvotāju atkarības tendences nav iepriecinošas, jo diemžēl latviešiem alkoholisms ir iedzimts, tas ir pārmantots vairākās paaudzēs, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

Brīvo darba vietu skaits pieaudzis par 21,8%

Šī gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darba vietu un,salīdzinot ar 2016.gada 3.ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā terorismu, nevis Krieviju uzskata par lielāku drošības apdraudējumu

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik) norādījis, citējot sabiedriskās domas viedokli, ka valsts iedzīvotāji šobrīd terorismu uzskata par lielāku draudu sabiedriskajai drošībai nekā Krievijas darbības.

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.

LAEF: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus

Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni desmit miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu, uzmanību vērš Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra, intervijā raidījumam LNT Ziņu TOP 10 atzīst Potenciālais maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs investors, Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss.

Šonedēļ pārsvarā auksts laiks, gaidāms arī sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, atmosfēras spiediens paaugstināsies, tādēļ būtiski nokrišņi valstī vairs nav gaidāmi.  Pūtīs lēns vējš, līdz ar to atsevišķos rajonos saglabāsies migla. Otrdien, 19.decembrī, valsts teritoriju šķērsos neliela zema spiediena ieplaka, tādēļ gaidāmi nelieli nokrišņi - piekrastē lietus, savukārt citviet slapjš sniegs, sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.