bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Ārste: Latvijā pēdējā piecgadē pieaugusi saslimstība ar dzemdes kakla vēzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neskatoties uz to, ka reizi trīs gados ikvienai sievietei pieejams valsts apmaksāts ginekologa apmeklējums, teju 17% sieviešu vizītē pēdējo reiz bijušas pirms pieciem vai vairāk gadiem, tostarp 1% sieviešu ginekologu nav apmeklējušas nekad.

Kopumā Latvijas sievietes ir apzinīgas. Tikai 1% sieviešu nekad nav apmeklējušas ginekologu, pretēji pusei Latvijas vīriešu, kuri atbilstoši Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa datiem nekad nav apmeklējuši urologu. Puse sieviešu ginekologu apmeklējušas pēdējā gada laikā, 23% pirms gada vai diviem, 10% pirms trīs vai četriem gadiem, turpat 9% pirms pieciem līdz desmit gadiem, bet 4% senāk nekā pirms desmit gadiem.

«Jautājumus par ginekoloģijas problēmām sievietes farmaceitiem jautā samērā reti, jo kopumā sievietes  ir apzinīgas un pat nelielu veselības problēmu gadījumos dodas pie ginekologa. Pēdējos gados vērojams, ka ir daļa sieviešu, kas cenšas izmantot bezmaksas iespēju  reizi trīs gados apmeklēt ginekologu profilaktiskos nolūkos. Pēc padoma pie farmaceita sievietes griežas tikai tajos gadījumos, kad tuvākā laikā nav iespējams ārsta apmeklējums,» skaidro Mana Aptieka farmaceite Anita Ozoliņa.

Pētījuma dati rāda, ka pēdējā gada laikā visbiežāk (68%) ārsta vizītē devušās sievietes vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Savukārt visretāk pēdējā gada laikā pie ginekologa vērsušās kundzes 55 –  74 gadu vecumā. Kopumā ginekologu visbiežāk apmeklē sievietes ar augstāko izglītību (64%). Savukārt, apskatot datus par ginekologa apmeklējumu attiecībā pret ienākumiem, redzams, ka  ienākumu līmenis šajā gadījumā nav izšķirošs. Lai gan visbiežāk pēdējā gada laikā ārstu apmeklējušas sievietes ar augstiem ienākumiem (70%), vienlīdz aktīvi par savu veselību rūpējušās arī sievietes ar zemākiem ienākumiem. Sieviešu grupā ar zemiem ienākumiem vairāk kā puse jeb 57% pēdējā gada laikā ir apmeklējušas ginekologu, grupā ar vidēji zemiem ienākumiem tās bijušas nedaudz vairāk kā trešdaļa (39%) dāmu, grupā ar vidējiem ienākumi 47%, bet no sievietēm, kuru ienākumu līmenis vērtējams kā vidēji augsts, ginekologu apmeklējušas 41%.

«Kopš 2009.gada Latvijā ir ieviests dzemdes kakla vēža skrīnings. Šāds skrīnings ir ieviests, jo dzemdes kakla vēzim ir priekšvēža stāvokļi, kurus ir iespējams laicīgi diagnosticēt un efektīvi ārstēt. Uzaicinājumu ierasties pie ginekologa uz valsts apmaksātu skrīningu reizi trīs gados saņem sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Tas nozīmē, ka sievietēm bez sūdzībām ginekologs būtu jāapmeklē reizi trīs gados. Pēc pēdējiem pierādījumiem tas ir pietiekoši. Tikai sievietēm ar saslimšanām un sūdzībām, kā arī grūtniecēm ginekologs ir jāapmeklē biežāk. Protams, pastāv jautājums par to, vai visas sievietes šajā vecumā atsaucas uz uzaicinājuma vēstuli un apmeklē ginekologu reizi trijos gados. 2015.gadā skrīninga aptvere ir tikai 25%, kas ir zemākā pēdējo piecu gadu laikā. Līdz šim labākais skrīninga aptveres rezultāts ir bijis 2011.gadā, kad tika aptverti 34,5% mērķa populācijas. Par efektīvu skrīninga programmu valstiskā līmenī var runāt tad, ja aptvere ir vismaz 70%. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies. Ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu skrīninga efektivitāti, kā arī nepieciešams sievietēm aktualizēt šo problēmu, veidojot dažādas kampaņas un runājot par to presē. Iespējams, ir nepieciešams veikt izmaiņas veidā, kā sievietes tiek aicinātas veikt izmeklējumu – sūtīt atkārtotas vēstules vai aicināt uz skrīningu telefoniski,» informē Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule.

Ref: 102.000.102.13953


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.