bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.02.2017 | Vārda dienas: Mētra, Evelīna, Aurēlija
LatviaLatvija

Ārste: Latvijā pēdējā piecgadē pieaugusi saslimstība ar dzemdes kakla vēzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neskatoties uz to, ka reizi trīs gados ikvienai sievietei pieejams valsts apmaksāts ginekologa apmeklējums, teju 17% sieviešu vizītē pēdējo reiz bijušas pirms pieciem vai vairāk gadiem, tostarp 1% sieviešu ginekologu nav apmeklējušas nekad.

Kopumā Latvijas sievietes ir apzinīgas. Tikai 1% sieviešu nekad nav apmeklējušas ginekologu, pretēji pusei Latvijas vīriešu, kuri atbilstoši Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa datiem nekad nav apmeklējuši urologu. Puse sieviešu ginekologu apmeklējušas pēdējā gada laikā, 23% pirms gada vai diviem, 10% pirms trīs vai četriem gadiem, turpat 9% pirms pieciem līdz desmit gadiem, bet 4% senāk nekā pirms desmit gadiem.

«Jautājumus par ginekoloģijas problēmām sievietes farmaceitiem jautā samērā reti, jo kopumā sievietes  ir apzinīgas un pat nelielu veselības problēmu gadījumos dodas pie ginekologa. Pēdējos gados vērojams, ka ir daļa sieviešu, kas cenšas izmantot bezmaksas iespēju  reizi trīs gados apmeklēt ginekologu profilaktiskos nolūkos. Pēc padoma pie farmaceita sievietes griežas tikai tajos gadījumos, kad tuvākā laikā nav iespējams ārsta apmeklējums,» skaidro Mana Aptieka farmaceite Anita Ozoliņa.

Pētījuma dati rāda, ka pēdējā gada laikā visbiežāk (68%) ārsta vizītē devušās sievietes vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Savukārt visretāk pēdējā gada laikā pie ginekologa vērsušās kundzes 55 –  74 gadu vecumā. Kopumā ginekologu visbiežāk apmeklē sievietes ar augstāko izglītību (64%). Savukārt, apskatot datus par ginekologa apmeklējumu attiecībā pret ienākumiem, redzams, ka  ienākumu līmenis šajā gadījumā nav izšķirošs. Lai gan visbiežāk pēdējā gada laikā ārstu apmeklējušas sievietes ar augstiem ienākumiem (70%), vienlīdz aktīvi par savu veselību rūpējušās arī sievietes ar zemākiem ienākumiem. Sieviešu grupā ar zemiem ienākumiem vairāk kā puse jeb 57% pēdējā gada laikā ir apmeklējušas ginekologu, grupā ar vidēji zemiem ienākumiem tās bijušas nedaudz vairāk kā trešdaļa (39%) dāmu, grupā ar vidējiem ienākumi 47%, bet no sievietēm, kuru ienākumu līmenis vērtējams kā vidēji augsts, ginekologu apmeklējušas 41%.

«Kopš 2009.gada Latvijā ir ieviests dzemdes kakla vēža skrīnings. Šāds skrīnings ir ieviests, jo dzemdes kakla vēzim ir priekšvēža stāvokļi, kurus ir iespējams laicīgi diagnosticēt un efektīvi ārstēt. Uzaicinājumu ierasties pie ginekologa uz valsts apmaksātu skrīningu reizi trīs gados saņem sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Tas nozīmē, ka sievietēm bez sūdzībām ginekologs būtu jāapmeklē reizi trīs gados. Pēc pēdējiem pierādījumiem tas ir pietiekoši. Tikai sievietēm ar saslimšanām un sūdzībām, kā arī grūtniecēm ginekologs ir jāapmeklē biežāk. Protams, pastāv jautājums par to, vai visas sievietes šajā vecumā atsaucas uz uzaicinājuma vēstuli un apmeklē ginekologu reizi trijos gados. 2015.gadā skrīninga aptvere ir tikai 25%, kas ir zemākā pēdējo piecu gadu laikā. Līdz šim labākais skrīninga aptveres rezultāts ir bijis 2011.gadā, kad tika aptverti 34,5% mērķa populācijas. Par efektīvu skrīninga programmu valstiskā līmenī var runāt tad, ja aptvere ir vismaz 70%. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies. Ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu skrīninga efektivitāti, kā arī nepieciešams sievietēm aktualizēt šo problēmu, veidojot dažādas kampaņas un runājot par to presē. Iespējams, ir nepieciešams veikt izmaiņas veidā, kā sievietes tiek aicinātas veikt izmeklējumu – sūtīt atkārtotas vēstules vai aicināt uz skrīningu telefoniski,» informē Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule.

Ref: 102.000.102.13953


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.

Latvijas Kuģniecības provizoriskie zaudējumi pērn sasniedz 21,156 miljonus eiro

Kuģošanas kompānijas AS Latvijas Kuģniecība koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 90,38 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 3,6 reizes - līdz 21,156 miljoniem eiro, liecina biržai Nasdaq Rīga iesniegtais uzņēmuma finanšu pārskats.

Valsts kontrole: Veselības ministrija nedrīkstēja publiski atklāt RAKUS revīzijas faktus

Valsts kontrole aizrādījusi Veselības ministrijai, ka tā pāragri publiski atklājusi faktus no revīzijas ziņojuma, tā kā līdz revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās brīdim, publiskot informāciju ir aizliegts.

Piebalgs: ZZS popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas

«ZZS vadītās valdības popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas. Ja patiesi gribam pārmaiņas, politiķiem jābūt dinamiskākiem un gataviem domāt ārpus ierastajām kategorijām,» uzskata Vienotības partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Nebanku kredīta devēju un to klientu strīdus varēs izskatīt ārpustiesas

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie tiesībsarga, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

VUGD: Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem

Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, piebilstams, ka tas skaidrojams ar darbinieku algu palielināšanos

Polija «attīra» armiju no Padomju laika militāristiem

Polijas Bruņotajos spēkos nomainītas ap 90% augtāko amatpersonu, pavēstījusi Polijas Aizsardzības ministrija, kas armijā īsteno plašas pārmaiņas.

CSDD: Latvijas auto tehniskais stāvoklis krietni atpaliek no vadošajām ES valstīm

Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas rīkotajos reidos uz ceļiem divu mēnešu laikā pārbaudīti vairāk nekā 1 793 transportlīdzekļu, gandrīz 10% no pārbaudītajiem spēkratiem konstatēts neatbilstošas riepas, fiksēti arī citi būtiski defekti.

Nasdaq Riga: Latvijas Tilti akcijas nākamnedēļ izslēgs no regulētā tirgus

Biržas Nasdaq Riga valde šodien, 24.februārī apstiprināja būvkompānijas Latvijas Tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no biržas otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu, nosakot 2017.gada 27.februāri, norāda biržas Nasdaq Riga ziņojums.

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

Veselības tests: Latvijas iedzīvotāji savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju

Lielajā Latvijas veselības testa ietvaros noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, liecina Euroaptiekas veiktā testa rezultāti. Testa rezultāti norāda, ka ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.