bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Ārste: Pagrīdes «speciālisti» ar sejas filleru injekcijām apdraud dzīvību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gadiem ejot, vēlme izskatīties jaunākiem, bez grumbām un krunciņām, ar labāku sejas ovālu, mūsdienās ir dabiska vēlme. Tomēr vienu no šo uzlabojumu veikšanā pielietotajām metodēm – filleru injekcijas drīkst veikt tikai ārsti un tikai medicīnas iestādē, lai klientam pakalpojuma sniedzēja neprofesionalitātes dēļ nerastos kādas blaknes, aklums vai pat neiestātos nāve, uzsver estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste Ludmila Stavro-Freiberga.

Tieši dažādas čūlas uz ādas ir blaknes, kāpēc aizvien biežāk neprofesionāli veiktu filleru injekciju dēļ klienti vēršas pēc palīdzības pie ārsta, uzsver Stavro-Freiberga.

«Ārsta atbildība, darba kvalitāte un drošība filleru injekcijas padara par salīdzinoši dārgu procedūru, kādēļ Latvijā pavēries arī plašs darba lauks pagrīdes «speciālistiem», kuri pēc filleru injekciju izplatītāju īsas apmācības un sevī izjustās drosmes injekcēt bez attiecīgas akadēmiskās medicīnas izglītības klientus pieņem ne tikai dzīvokļos, bet pat arī skaistumkopšanas salonos un frizētāvās,» uzsver eksperte.

Tāpat viņa atzīmē, ka estētiskā medicīna nav tikai skaistumkopšana, kā to daudzi uztver. «Injekciju veikšana nav sarežģīta, bet, ja tās veicējs nesaprot, kādas varētu būt blaknes, injekcējot filleri, viņš var novest klientu pat līdz nāvei! Tāpat var iestāties aklums, veidoties čūlas uz ādas. Tā var notikt, ja trāpa ar injekciju asinsvadā, aizsprostojot konkrētā ādas laukuma apasiņošanu – veidojas nekroze. Ja aizsprosto asinsvadu, kas apasiņo acu ābolu, cilvēkam var iestāties aklums. Ja aizsprosto vēl kādu svarīgu artēriju – var iestāties nāve. Un šādi gadījumi pasaulē ir bijuši,» stāsta Stavro-Freiberga.

Viņa uzsver, ka estētiskā medicīna Latvijā ir salīdzinoši jauna un strauji augoša joma, diemžēl to izmanto arī pagrīdes darboņi, kuri sevi dēvē par speciālistiem, atzīmē eksperte.

«Filleru injekcijas vēlams veikt pie kompetentiem speciālistiem ar ārsta izglītību, bet, kamēr būs pieprasījums, tikmēr arī šādi pagrīdes darboņi varēs strādāt un pelnīt – bieži vien uz cilvēku ciešanu rēķina, kas rodas no radušos blakņu ārstēšanas. Iespējams, šie cilvēki ir bez medicīniskās izglītības, iespējams, daļa nav reģistrējusi nekādu uzņēmējdarbību un neuzņemas arī nekādu atbildību par klienta tālāko veselību,» situāciju raksturo estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste Ludmila Stavro-Freiberga.

Neprofesionālos pakalpojumus veicina filleru injekciju brīvā pieejamība

Ne reizi vien Stavro-Freiberga ir satikusi klientus, kuri veikuši hialuronskābes filleru injekcijas kaut kur citur, bet vēlāk meklē palīdzību ārstēt radušās blaknes: «Interesanti, ka sarunās ar klientiem esmu konstatējusi – daudzi baidās mīmikas muskuļos ievadīt botulīna toksīnu, bet nemaz nebaidās no hialuronskābes filleru injekcijām. Taču vajadzētu būt pilnīgi pretēji! Daudzi ārsti pat vēl neapzinās hialuronskābes filleru injekciju nopietnību, kur nu vēl šie pagrīdes «speciālisti».»

Ārste pieļauj, ka Latvijā pagrīdē strādājošo filleru injekciju veicēju skaits nav tikai daži desmiti, bet gan lielāks. Procedūra ir efektīva un dārga, līdz ar to daudzi potenciālie klienti ir ieinteresēti sameklēt lētāko risinājumu, un šādi pagrīdē strādājošie iegūst diezgan lielu skaitu klientu.

«Ja skatāmies no šāda veida darboņu skatupunkta, tad viņiem ir vienalga, kāda ir esošā izglītība, prasmes – galvenais, lai ir drosme durt un nopelnīt naudu. Neviens sevi cienošs filleru izplatītājs Latvijā ar šādiem pagrīdes «speciālistiem» nesadarbojas un nesadarbosies arī nākotnē, bet izejmateriālu var nopirkt internetā, ārzemēs. Tā nav tikai Latvijā pastāvoša problēma, visā pasaulē cīnās ar pagrīdes darboņiem, kuri sevi dēvē par speciālistiem, bet realitātē viņiem nav klīnisko zināšanu, lai pareizi injekcētu, piemēram, fillerus, kur nu vēl vēlāk palīdzētu komplikāciju gadījumā,» stāsta Stavro-Freiberga.

Iespējams, ar laiku varētu kādā veidā ierobežot šo injekciju ampulu tirdzniecību, prognozē Stavro-Freiberga, bet pagaidām katrs ledusskapī var turēt, ko vēlas: «Jāapzinās, ka filleru tirdzniecība ir bizness, kurā arī iesaistās ne tikai atbildīgākie uzņēmēji. Saskaramies ar to, ka ierodas tirgotāji, piemēram, no Ukrainas, nevienam apmācību apmeklētājam neprasa ārsta diplomu, bet īsā kursā ātri apmāca filleru injekciju, kurš vien to vēlas. Ideja ir tāda, ka viņi tālāk pārdos regulāri šiem cilvēkiem salīdzinoši dārgās filleru ampulas. Par kādu atbildību un kvalitāti šeit varam runāt!? Cilvēki, kuri bez ārsta izglītības apmeklē šo apmācību, pat nav spējīgi novērtēt, ka viņi saviem nākamajiem klientiem var nodarīt ļaunu, radīt kādas blaknes, jo bez medicīniskās izglītības to nezina.»

Ko mēs vēl nezinām par filleru injekcijām?

Tā kā estētiskā medicīna Latvijā ir salīdzinoši jauna joma, tad blaknes, kurām bijis vajadzīgs laiks attīstībai, tikai tagad sāk parādīties. Ir situācijas, kad cilvēkam zem sejas ādas injekcē vienas firmas filleri, pēc laika nākamo no citas firmas, bet izrādās, ka vielas sasvstarpēji nesadzīvo, atzīmē ārste.

«Kad cilvēki atnāk ārstēt gūtās blaknes, paiet zināms laiks, kamēr saprotam, kādi filleru preperāti ir iepriekš lietoti, kas ir uzkrājies zem ādas. Jā, filleri ir viens no tiem preperātiem, kas uzkrājas organismā un neveiksmīgi veiktu injekciju rezultātā par sevi var likt manīt pat pēc laba laika. Daļa cilvēku jebkādas estētiska rakstura injekciju procedūras uzskata par tik maznozīmīgām, ka nenoskaidro, ko viņiem ievada zem ādas, ko drīkst turpmāk darīt un ko nedrīkst,» stāsta Stavro-Freiberga.

Viņa norāda, ka šobrīd tiek izmantoti pārsvara filleri uz hialuronskābes bāzes, bet dažādiem ražotājiem ir atšķirīgi produkti, ar atšķirīgājiem piemaisījumiem, kuri savstarpēji vēlāk adā varētu konfliktēt. I«r arī pildvielas, kuri veidoti uz kalcija hidroksiapātīta bāzes – tiem ir krietni ilgāks mūžs, bet viņi pavisam slikti draudzējas ar jebkuru citu estētiskas medicīnas procedūru,» rezumē ārste.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.