bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Ārvalstu investori: Latvijas biznesa vide joprojām neprognozējama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Grieškalns

Globālā ekonomiskā krīze smagi skāra Latvijas tautsaimniecību, taču vienlaikus gan uzņēmējiem, gan valdībai tā lika pārskatīt savu līdzšinējo darbību un rast veidus, kā darboties efektīvāk un būt konkurētspējīgiem. Uzņēmējiem tas nozīmēja pārskatīt biznesa plānus, optimizēt darbību, rast jaunus eksporta tirgus. Valdībai un likumdevējiem – pieņemt lēmumus, kas ilgstoši tika atlikti, īpaši tādās jutīgās jomās kā izglītība, veselība, reģionālā attīstība. No šodienas skatpunkta raugoties, nākas atzīt, ka, krīzei beidzoties, valdība virkni būtisku reformu ir īstenojusi tikai daļēji vai nav īstenojusi nemaz, uzskata Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Pēc viņa domām, rezultātā cieš valsts konkurētspēja un tās pievilcība investoru acīs.

«Pašlaik Latvijas varasiestādes un likumdevēji turpina darbu ierastajā ritmā – tiek gatavoti un apspriesti dažādi plāni, stratēģijas, koncepcijas un pamatnostādnes, bet līdz to īstenošanai nonāk reti. Kamēr mēs turpinām izstrādāt jaunus vai uzlabot jau esošus plānus, valstis, kurās tikai nesen beidzās ekonomiskā krīze, rīkojas un jau apsteidz mūs ekonomiskajā izaugsmē. Laikā, kad visā pasaulē cīņa par investīcijām ir saasinājusies, šāda situācija mazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Par to liecina arī statistikas dati – Latvijā jaunu investīciju apjoms uzņēmuma pamatkapitālā un arī kopējais apgrozījuma pieaugums krītas. Investori rūpīgi vērtē Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi un, redzot, ka virkne problēmu ilgstoši netiek atrisinātas, izvēlas citas valstis,» norāda Greiškalns.

Pēc ĀILP izpilddirektora domām, Latvijas ekonomisko izaugsmi negatīvi ietekmē gan dažādi ģeopolitiski riski, gan atbilstoša darbaspēka trūkums un valsts novājinātā tiesiskā vide. Par to liecina, piemēram, neefektīvais maksātnespējas process un to ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Uzņēmēju un investoru neuzticēšanās valsts institūcijām, tiesu sistēmai, smagais birokrātijas slogs, neskaidrība par iesaistīto pušu atbildību ne tikai atbaida uzņēmējus un investorus, bet arī liek apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm. Tāpat uzņēmēji, apzinoties iespējamos riskus, veic piesardzības pasākumus, piemēram, ievieš pakalpojumu priekšapmaksu, piemēro augstākas cenas, kas apgrūtina darījumu veikšanu un ilgtermiņā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi.

«Latvijas uzņēmējdarbības vide joprojām ir neprognozējama. Reti kurš ir gatavs uzņemties risku un ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai veidot šeit jaunas ražotnes. Lai gan atvērt uzņēmumu Latvijā var dažu stundu laikā, lai to slēgtu vajadzīgi vidēji 18 mēneši. Ja nākas iekļūt maksātnespējas procesa dzirnavās, tad vairāku gadu garumā ilgušu tiesvedību rezultātā labākajā gadījumā izdosies atgūt vienu līdz 2% no prasījumu apmēra, ja esi nenodrošināts kreditors. Sliktākajā gadījumā jārēķinās ar ilgstošām tiesvedībām, kas nereti ir fiktīvas, iesaldētiem kontiem un neziņu, par kādiem varbūtējiem pārkāpumiem vai rīcību tiks ierosināta nākamā tiesvedība,» pašreizējo situāciju raksturo Greiškalns.

Lai investīciju piesaistē spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm, Latvijai jāveic virkne uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojumu: jāpanāk vienota izpratne par likumu interpretāciju un konsekvence tiesību normu piemērošanā, jāievieš visaptveroša maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēma, jāattīsta mērķtiecīga investīciju piesaiste politika. Greiškalns atgādina, ka visvienkāršākais veids, kā piesaistīt valstij jaunas investīcijas, ir strādāt ar jau esošajiem investoriem: «Lietuva ir labs piemērs, no kura mācīties – valsts mērķtiecīgi sadarbojas un strādā ar valstī jau esošajiem investoriem. Līdz ar to investori, pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi, turpina ieguldīt uzņēmējdarbībā Lietuvā un jaunajos investoros tiek nostiprināta pārliecība, ka uzņēmējdarbības vide ir sakārtota, droša un ka valsts rūpējas par kopējo investīciju klimatu.»

ĀIPL izpilddirektors uzskata, lai investīciju apjoms Latvijā augtu un ekonomika piedzīvotu izaugsmi, jāstrādā gan ar esošajiem investoriem, gan jāstiprina tiesu sistēma un likuma vara. «Iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir jājūtas aizsargātiem un jāsaprot «spēles noteikumi». Ja mēs likumā definējam, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir sodāma, bet lielākā daļa uzņēmēju, kas nodokļus nemaksā, sodu nesaņem, tiek radīts iespaids, ka šāda prakse ir pieļaujama. Tādēļ ir būtiski, lai pārkāpumi tiktu ātri identificēti, pierādīti un sodīti. Arī ieildzis sods, kas tiek piemērots pēc pieciem gadiem mazina likumpaklausību, jo sabiedrība vairs neatceras, par ko tas piespriests, un zūd sajūta par soda neizbēgamību,» secina Greiškalns.

Ref: 102.000.102.12432


Pievienot komentāru

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.