bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ārvalstu investori: Latvijas biznesa vide joprojām neprognozējama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Grieškalns

Globālā ekonomiskā krīze smagi skāra Latvijas tautsaimniecību, taču vienlaikus gan uzņēmējiem, gan valdībai tā lika pārskatīt savu līdzšinējo darbību un rast veidus, kā darboties efektīvāk un būt konkurētspējīgiem. Uzņēmējiem tas nozīmēja pārskatīt biznesa plānus, optimizēt darbību, rast jaunus eksporta tirgus. Valdībai un likumdevējiem – pieņemt lēmumus, kas ilgstoši tika atlikti, īpaši tādās jutīgās jomās kā izglītība, veselība, reģionālā attīstība. No šodienas skatpunkta raugoties, nākas atzīt, ka, krīzei beidzoties, valdība virkni būtisku reformu ir īstenojusi tikai daļēji vai nav īstenojusi nemaz, uzskata Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Pēc viņa domām, rezultātā cieš valsts konkurētspēja un tās pievilcība investoru acīs.

«Pašlaik Latvijas varasiestādes un likumdevēji turpina darbu ierastajā ritmā – tiek gatavoti un apspriesti dažādi plāni, stratēģijas, koncepcijas un pamatnostādnes, bet līdz to īstenošanai nonāk reti. Kamēr mēs turpinām izstrādāt jaunus vai uzlabot jau esošus plānus, valstis, kurās tikai nesen beidzās ekonomiskā krīze, rīkojas un jau apsteidz mūs ekonomiskajā izaugsmē. Laikā, kad visā pasaulē cīņa par investīcijām ir saasinājusies, šāda situācija mazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Par to liecina arī statistikas dati – Latvijā jaunu investīciju apjoms uzņēmuma pamatkapitālā un arī kopējais apgrozījuma pieaugums krītas. Investori rūpīgi vērtē Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi un, redzot, ka virkne problēmu ilgstoši netiek atrisinātas, izvēlas citas valstis,» norāda Greiškalns.

Pēc ĀILP izpilddirektora domām, Latvijas ekonomisko izaugsmi negatīvi ietekmē gan dažādi ģeopolitiski riski, gan atbilstoša darbaspēka trūkums un valsts novājinātā tiesiskā vide. Par to liecina, piemēram, neefektīvais maksātnespējas process un to ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Uzņēmēju un investoru neuzticēšanās valsts institūcijām, tiesu sistēmai, smagais birokrātijas slogs, neskaidrība par iesaistīto pušu atbildību ne tikai atbaida uzņēmējus un investorus, bet arī liek apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm. Tāpat uzņēmēji, apzinoties iespējamos riskus, veic piesardzības pasākumus, piemēram, ievieš pakalpojumu priekšapmaksu, piemēro augstākas cenas, kas apgrūtina darījumu veikšanu un ilgtermiņā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi.

«Latvijas uzņēmējdarbības vide joprojām ir neprognozējama. Reti kurš ir gatavs uzņemties risku un ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai veidot šeit jaunas ražotnes. Lai gan atvērt uzņēmumu Latvijā var dažu stundu laikā, lai to slēgtu vajadzīgi vidēji 18 mēneši. Ja nākas iekļūt maksātnespējas procesa dzirnavās, tad vairāku gadu garumā ilgušu tiesvedību rezultātā labākajā gadījumā izdosies atgūt vienu līdz 2% no prasījumu apmēra, ja esi nenodrošināts kreditors. Sliktākajā gadījumā jārēķinās ar ilgstošām tiesvedībām, kas nereti ir fiktīvas, iesaldētiem kontiem un neziņu, par kādiem varbūtējiem pārkāpumiem vai rīcību tiks ierosināta nākamā tiesvedība,» pašreizējo situāciju raksturo Greiškalns.

Lai investīciju piesaistē spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm, Latvijai jāveic virkne uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojumu: jāpanāk vienota izpratne par likumu interpretāciju un konsekvence tiesību normu piemērošanā, jāievieš visaptveroša maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēma, jāattīsta mērķtiecīga investīciju piesaiste politika. Greiškalns atgādina, ka visvienkāršākais veids, kā piesaistīt valstij jaunas investīcijas, ir strādāt ar jau esošajiem investoriem: «Lietuva ir labs piemērs, no kura mācīties – valsts mērķtiecīgi sadarbojas un strādā ar valstī jau esošajiem investoriem. Līdz ar to investori, pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi, turpina ieguldīt uzņēmējdarbībā Lietuvā un jaunajos investoros tiek nostiprināta pārliecība, ka uzņēmējdarbības vide ir sakārtota, droša un ka valsts rūpējas par kopējo investīciju klimatu.»

ĀIPL izpilddirektors uzskata, lai investīciju apjoms Latvijā augtu un ekonomika piedzīvotu izaugsmi, jāstrādā gan ar esošajiem investoriem, gan jāstiprina tiesu sistēma un likuma vara. «Iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir jājūtas aizsargātiem un jāsaprot «spēles noteikumi». Ja mēs likumā definējam, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir sodāma, bet lielākā daļa uzņēmēju, kas nodokļus nemaksā, sodu nesaņem, tiek radīts iespaids, ka šāda prakse ir pieļaujama. Tādēļ ir būtiski, lai pārkāpumi tiktu ātri identificēti, pierādīti un sodīti. Arī ieildzis sods, kas tiek piemērots pēc pieciem gadiem mazina likumpaklausību, jo sabiedrība vairs neatceras, par ko tas piespriests, un zūd sajūta par soda neizbēgamību,» secina Greiškalns.

Ref: 102.000.102.12432


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.