bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ārvalstu investori: Latvijas biznesa vide joprojām neprognozējama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Grieškalns

Globālā ekonomiskā krīze smagi skāra Latvijas tautsaimniecību, taču vienlaikus gan uzņēmējiem, gan valdībai tā lika pārskatīt savu līdzšinējo darbību un rast veidus, kā darboties efektīvāk un būt konkurētspējīgiem. Uzņēmējiem tas nozīmēja pārskatīt biznesa plānus, optimizēt darbību, rast jaunus eksporta tirgus. Valdībai un likumdevējiem – pieņemt lēmumus, kas ilgstoši tika atlikti, īpaši tādās jutīgās jomās kā izglītība, veselība, reģionālā attīstība. No šodienas skatpunkta raugoties, nākas atzīt, ka, krīzei beidzoties, valdība virkni būtisku reformu ir īstenojusi tikai daļēji vai nav īstenojusi nemaz, uzskata Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Pēc viņa domām, rezultātā cieš valsts konkurētspēja un tās pievilcība investoru acīs.

«Pašlaik Latvijas varasiestādes un likumdevēji turpina darbu ierastajā ritmā – tiek gatavoti un apspriesti dažādi plāni, stratēģijas, koncepcijas un pamatnostādnes, bet līdz to īstenošanai nonāk reti. Kamēr mēs turpinām izstrādāt jaunus vai uzlabot jau esošus plānus, valstis, kurās tikai nesen beidzās ekonomiskā krīze, rīkojas un jau apsteidz mūs ekonomiskajā izaugsmē. Laikā, kad visā pasaulē cīņa par investīcijām ir saasinājusies, šāda situācija mazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Par to liecina arī statistikas dati – Latvijā jaunu investīciju apjoms uzņēmuma pamatkapitālā un arī kopējais apgrozījuma pieaugums krītas. Investori rūpīgi vērtē Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi un, redzot, ka virkne problēmu ilgstoši netiek atrisinātas, izvēlas citas valstis,» norāda Greiškalns.

Pēc ĀILP izpilddirektora domām, Latvijas ekonomisko izaugsmi negatīvi ietekmē gan dažādi ģeopolitiski riski, gan atbilstoša darbaspēka trūkums un valsts novājinātā tiesiskā vide. Par to liecina, piemēram, neefektīvais maksātnespējas process un to ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Uzņēmēju un investoru neuzticēšanās valsts institūcijām, tiesu sistēmai, smagais birokrātijas slogs, neskaidrība par iesaistīto pušu atbildību ne tikai atbaida uzņēmējus un investorus, bet arī liek apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm. Tāpat uzņēmēji, apzinoties iespējamos riskus, veic piesardzības pasākumus, piemēram, ievieš pakalpojumu priekšapmaksu, piemēro augstākas cenas, kas apgrūtina darījumu veikšanu un ilgtermiņā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi.

«Latvijas uzņēmējdarbības vide joprojām ir neprognozējama. Reti kurš ir gatavs uzņemties risku un ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai veidot šeit jaunas ražotnes. Lai gan atvērt uzņēmumu Latvijā var dažu stundu laikā, lai to slēgtu vajadzīgi vidēji 18 mēneši. Ja nākas iekļūt maksātnespējas procesa dzirnavās, tad vairāku gadu garumā ilgušu tiesvedību rezultātā labākajā gadījumā izdosies atgūt vienu līdz 2% no prasījumu apmēra, ja esi nenodrošināts kreditors. Sliktākajā gadījumā jārēķinās ar ilgstošām tiesvedībām, kas nereti ir fiktīvas, iesaldētiem kontiem un neziņu, par kādiem varbūtējiem pārkāpumiem vai rīcību tiks ierosināta nākamā tiesvedība,» pašreizējo situāciju raksturo Greiškalns.

Lai investīciju piesaistē spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm, Latvijai jāveic virkne uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojumu: jāpanāk vienota izpratne par likumu interpretāciju un konsekvence tiesību normu piemērošanā, jāievieš visaptveroša maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēma, jāattīsta mērķtiecīga investīciju piesaiste politika. Greiškalns atgādina, ka visvienkāršākais veids, kā piesaistīt valstij jaunas investīcijas, ir strādāt ar jau esošajiem investoriem: «Lietuva ir labs piemērs, no kura mācīties – valsts mērķtiecīgi sadarbojas un strādā ar valstī jau esošajiem investoriem. Līdz ar to investori, pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi, turpina ieguldīt uzņēmējdarbībā Lietuvā un jaunajos investoros tiek nostiprināta pārliecība, ka uzņēmējdarbības vide ir sakārtota, droša un ka valsts rūpējas par kopējo investīciju klimatu.»

ĀIPL izpilddirektors uzskata, lai investīciju apjoms Latvijā augtu un ekonomika piedzīvotu izaugsmi, jāstrādā gan ar esošajiem investoriem, gan jāstiprina tiesu sistēma un likuma vara. «Iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir jājūtas aizsargātiem un jāsaprot «spēles noteikumi». Ja mēs likumā definējam, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir sodāma, bet lielākā daļa uzņēmēju, kas nodokļus nemaksā, sodu nesaņem, tiek radīts iespaids, ka šāda prakse ir pieļaujama. Tādēļ ir būtiski, lai pārkāpumi tiktu ātri identificēti, pierādīti un sodīti. Arī ieildzis sods, kas tiek piemērots pēc pieciem gadiem mazina likumpaklausību, jo sabiedrība vairs neatceras, par ko tas piespriests, un zūd sajūta par soda neizbēgamību,» secina Greiškalns.

Ref: 102.000.102.12432


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.